Eiropas Komisijā (EK) daudzi jautājumi jārisina politiski, jo tā var sasniegt vēlamo rezultātu, šodien intervijā laikrakstam "Diena" atzīst Eiropas komisāre Sandra Kalniete.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma
"Jā, es esmu gatava strādāt nākamajā Komisijā, un esmu arī pierādījusi to, ka esmu spējīga strādāt ar manai profesionālajai kvalifikācijai pilnīgi neparastu jomu. Arī tas manī nostiprinājis pārliecību, ka varētu to darīt arī citās jomās, jo šie divi mēneši man ir ļāvuši saprast, kā šī Komisija funkcionē," saka Kalniete. "Tā ir tā vecā diskusija - vai mums ir vajadzīgi politiski ministri vai ministri - eksperti. Komisijas gadījumā - neapšaubāmi, ka ir vajadzīgi politiķi. Jo politiskās likumības Komisijā visur ir vienas un tās pašas, tāpēc, jo plašāku spektru viens komisārs var paņemt, piedaloties Kolēģijas darbā, kur galdā ir visi EK jautājumi, jo viņam ir lielāka ietekme. Vispārliecinošākais piemērs, manuprāt, ir mans "darbaudzinātājs" Francs Fišlers, kas ir ļoti ietekmīgs komisārs tieši tāpēc, ka nestrādā tikai ar saviem jautājumiem, kā to šauri dara daži citi komisāri."

Kalniete stāsta, ka veterināro sertifikātu jautājums ar Krieviju tika risināts ļoti tehniski, kamēr sastapās ar politiska rakstura grūtībām. "Ja es nebūtu šo jautājumu Komisijas Kolēģijā izvirzījusi kā potenciāli lielu politisku problēmu, nedomāju, ka būtu izdevies tik ātri atcelt Krievijas lēmumu nepieļaut dzīvnieku izcelsmes pārtikas produktu importu no Eiropas. Jo tajā pašā dienā Prodi kontaktējās ar Krievijas premjerministru un vēl trīs komisāri politiskā līmenī sazinājās ar ministriem. Rezultātā dažu dienu laikā lēmums tika atcelts, un pagaidām, līdz 1.oktobrim, eksports no ES turpinās. Šādu jautājumu ir daudz. Turklāt tikai trīs līdz pieci procenti lēmumu tiek pieņemti tiešā diskusijā, visi pārējie - rakstiskā procedūrā. Tas ir sūrs un grūts kabineta locekļu darbs. Pirmo reizi mums ir pieeja pilnīgi visiem dokumentiem, un būtiskākais ir, lai komisārs būtu gatavs politiski novērtēt, kādu politisku iespaidu kāds dokuments varētu atstāt, jo tos gatavojuši dienesti, kas domā tehniskās kategorijās," saka Kalniete.

Runājot par jauno EK prezidentu Žozē Manuelu Durau Barozu, Kalniete bilst, ka nevar viņu kā Eiropas mēroga politiķi pagaidām raksturot, jo pazīst viņu tikai kā Portugāles premjerministru. Tomēr Kalniete uzskata, ka līdz ar Barozu parādīšanos Komisijas vadībā nāk ļoti spēcīga personība. Viņš vairākkārt uzsvēris, ka negatavojas atdot ekskluzīvās Komisijas prezidenta tiesības izveidot Komisiju un sadalīt portfeļus.

"Diena" taujā, vai Latvijas politiskās partijas nepārvērtē savu lomu lemšanā par to, kas būs komisārs, ja galīgo lēmumu pieņems Barozu. "Neapšaubāmi, ka galīgais lēmums pieder Komisijas prezidentam. Tāpēc jau daudzas dalībvalstis izvairās no savu kandidātu oficiālas nosaukšanas, pirms kandidāts neoficiālā procedūrā nav saskaņots ar prezidentu. Jo ir bijuši gadījumi, kad attiecīgais kandidāts nav bijis prezidentam pieņemams un dalībvalstis atgriezušās pie konsultācijām," saka Kalniete.

Komisāre atzīst, ka ir nopietni domājusi arī par to, ko darīs, ja Latvija viņu atkārtoti nenosauks komisāra amatam.

"Man ir trīs iespējas. Viena ir atgriezties diplomātiskajā dienestā. Otra - pievērsties akadēmiskai karjerai. Trešā - iesaistīties politikā. Ja mani nenominēs, man būs trīs mēneši laika izdomāt, ko darīšu," saka Kalniete.

Seko Delfi arī Instagram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form