Ģenerālprokurors Ēriks Kalnmeiers, trešdien prokuratūras gada pārskata sanāksmē uzrunājot kolēģus, asi kritizēja prokuroru un tiesnešu darbu, iztiesājot "naudas atmazgāšanas" lietas, kurās pērn neviens notiesātais nav saņēmis reālus cietumsodus.
Lai arī tiesībsargājošo institūciju darbs naudas atmazgāšanas jomā ir ievērojami pieaudzis, jo, kā sacīja Kalnmeiers, ekonomisko noziegumu apkarošana ir bijis arī valdības uzstādījums, tomēr, analizējot pērnā gada spriedumus, redzams, ka neviens no notiesātajiem nav sodīts ar cietumsodu, kā arī notiesātajiem nav bijis konfiscējamas mantas.
Pērn pasludināti septiņi spriedumi, kuros kopumā notiesāti desmit cilvēki, stāstīja Kalnmeiers. Mazākā summa, ko grupējumi šajās krimināllietās bija atmazgājuši, bija 40 000 latu, bet lielākā – 936 000 latu. "Neviena no minētajām personām nav sodīta ar reālu brīvības atņemšanu. Smagākais sods gadījumā, kur trīs personas tika notiesātas par 936 000 latu atmazgāšanu caur ļoti sarežģītu shēmu, bija piecu gadu nosacīta brīvības atņemšana, un viņiem arī nebija ko konfiscēt," sašutis bija ģenerālprokurors. Nevienā no spriedumiem prokurori arī nav iesnieguši protestus par sodu, uzsvēra ģenerālprokurors. "Līdz ar to valsts ir pakratījusi pirkstu, iztērējusi milzīgu naudas apjomu, lai izmeklētu to, kas ir beidzies faktiski ne ar ko!" ar spriedumiem bija neapmierināts Kalnmeiers.
Analizējot šo tematu, Kalnmeiers arī vērsās pie kolēģiem un tiesnešiem, sakot: "Tiesneši un prokurori aktīvi cīnās par tiesībām saņemt algas pielikumu, tad es tomēr gribētu vērst šeit esošo virsprokuroru uzmanību uz to, ka mūsu pienākums ir atgādināt, ka prokuroriem ir pienākums arī pret valsti, mēs nevaram tikai prasīt, lai valsts mums dod, mums pašiem arī jāsniedz kāds ieguldījums." Ģenerālprokurors sacīja, ka piemērs ar naudas atmazgāšanas lietām liecina, ka "tiesnešiem un prokuroriem ne tuvu nav izpratnes par šī noziedzīgā nodarījuma bīstamību un kaitējumu, kādu tas nodara valstij, valsts budžetam, ne tikai tiesnešu un prokuroru algām".
Kalnmeiers norādīja, ka tendence, kad shēmotāji nesaņem atbilstošu sodu, ir ļoti bīstama. "Par kādu prevenciju mēs varam runāt, ja shēmotajs redz, ka sodu viņš par to nesaņems. Vai tādi pat sodi būtu, ja cietušās būtu fiziskas personas? " retoriski jautāja ģenerālprokurors.
Raksturojot naudas atmazgātāju vērienu, Kalnmeiers sacīja, ka legalizācijas shēmas tiekot veidotas arvien rūpīgāk un pārdomātāk, tajās iesaistot arvien lielāku personu skaitu. Šādās shēmās parasti darbojas no 20 līdz 50 legāli uzņēmumi, kuri izvēlas noziedzīgā ceļa atmazgāt naudas līdzekļus.
Kopumā pērn izdoti 109 rīkojumi pat naudas līdzekļu iesaldēšanu, 2010.gadā tie bija 48 rīkojumi. Kopējā pērn iesaldētā summa bija 3,5 miljoni latu. Ievērojami pieaug to konstatēto noziedzīgo nodarījumu skaits, kuros atmazgātā summa pārsniedz vienu miljonu latu, uzsvēra ģenerālprokurors.
Atklāto naudas atmazgātāju shēmu skats pērn ir līdzīgs kā 2010.gadā, proti, pagājušajā tā atklātas 54 shēmas, bet aizpagājušajā – 52.
Tikmēr Augstākās tiesas priekšsēdētājs Ivars Bičkovičs uzteica augušo sabiedrības uzticēšanos tiesu sistēmai. "Pēc daudziem gadiem beidzot tiesu vara tā saucamajos reitingos no lejas gala ir pacēlusies augšā," sacīja Bičkovičs. Viņš norādīja, ka kāda no pēdējām aptaujām liecinot – sabiedrība visvairāk uzticas baznīcai, policijai un tiesai.
Bičkovičs bilda, ka tiesas nemonopolizē šo aptauju rezultātus, jo ar tiem saprotams visu tiesu sistēmā strādājošo nopelns. "Iespaids par tiesu nevar būt pilnīgs, nevērtējot tajā darbojošās personas, proti, gan advokātus, gan prokurorus. Kopumā ņemot tas ir sabiedrības viedoklis par mums visiem kopā," teica AT priekšsēdētājs.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
