Ja Jūrmalā turpināsies nelikumīga kāpu apbūve un sabiedrībai būs liegta iespēja tikt pie jūras, nopietni var tikt apdraudēta Zilo karogu piešķiršana pilsētas pludmalēm, šodien preses konferencē informēja Vides aizsardzības kluba (VAK) viceprezidents Jānis Matulis.
Kā pauda VAK prezidents Arvīds Ulme, ja Jūrmala turpinās apbūvēt kāpas, tai "Zilo karogu neredzēt". Ulme skaidroja, ka "kāpas nav "zaļo" izdoma, bet gan vajadzīga ekosistēmas sastāvdaļa". Pēc VAK prezidenta teiktā, nojaucot un apbūvējot kāpas, rezultātā cietējs ir pats cilvēks, jo netiek pasargāts no smiltīm, un viņam būtībā nākas dzīvot smiltīs.

Pēc Matuļa domām, arī no tūrisma attīstības viedokļa Latvijai nav izdevīgi apbūvēt savas pludmales, jo Latvija nevarēs hoteļu un tamlīdzīgu objektu ziņā pārspēt dienvidu kūrortus un tūristus var piesaistīt tikai ar neskartu dabu.

VAK ir Zilā karoga kustības nacionālais koordinators Latvijā. Pirms Zilo karogu pludmaļu kandidātu pieteikumus izvērtē Eiropas žūrija, tie tiek izskatīti Nacionālajā žūrijā, kurā ir pārstāvji no VAK, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM), Labklājības ministrijas, Pašvaldību savienības, Zēģelētāju savienības un Hidroekoloģijas institūta.

Nacionālā žūrija Eiropas žūrijai nosūta tikai tos pieteikumus, kas atbilst visām prasībām. Lai iegūtu tiesības uzvilkt Zilo karogu, gan pludmalēm, gan jahtu piestātnēm ir jāatbilst vairākiem kritērijiem vides aizsardzības, drošības, vides izglītības un informācijas jomā, kā arī tajās ir jābūt atbilstošai ūdens kvalitātei.

Zilais karogs ir ekosertifikāts, kas apliecina pludmales vai jahtu piestātnes atbilstību augstiem vides standartiem. Zilā karoga kustība Eiropā darbojas vairāk nekā desmit gadus, tajā iesaistījusies kopumā 22 valstis. Latvija šajā kustībā piedalās kopš 1998.gada jūnija.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!