Premjerministra Krišjāņa Kariņa svētdienas vakara uzruna raisījusi pamatīgu kritikas vētru. Saprotot, ka premjers nerunāja tāpat vien, sabiedrība neko skaidru un jaunu uzrunā tomēr nesadzirdēja. Tikmēr eksperti pieļauj: Kariņa uzruna ir vēsts, ka aiz valdības durvīm ir tāds konflikts, ko premjers izvēlas risināt ar neierastām metodēm.

Latvijā izsludinātā ārkārtējā stāvokļa laikā DELFI publikācijas par jaunā koronavīrusa izraisīto slimību Covid-19 pieejamas bez maksas.
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Svētdienas, 29.novembra, vakarā pulksten 19.50 premjerministrs Krišjānis Kariņš TV un radio tiešraides uzrunā sabiedrībai uzsvēra, ka Latvija kopš marta cīnās ar neredzamu pretinieku – Covid-19, un ka šī, iespējams, ir lielākā krīze, kādu Latvija piedzīvojusi kopš neatkarības atgūšanas: ja pavasarī situāciju izdevās pārvarēt ātri, tad šoruden situācija ir pilnīgi cita. "Draugi, nav labi!" sacīja premjers, uzsverot, ka jādara viss, lai pārvarētu šo krīzi. "To, ka "draugi, nav labi" mēs katru dienu redzam un dzirdam ziņu raidījumos – tas nav nekas jauns," saka politologs Jānis Ikstens. Viņš uzskata: ja premjers svētdienas vakarā vēlas īpaši uzrunāt tautu, tad ir jābūt konkrētiem priekšlikumiem, idejām un aicinājumiem, jo sabiedrība vēlas uzzināt, kā uzlabot situāciju. "Kariņš ir prasmīgs runātājs, arī šī runa bija empātiska, vienkārša, emocionāla, personiska, bet diemžēl satura ziņā tukša," vērtē Inga Latkovska, LU pasniedzēja, sabiedrisko attiecību kompānijas LEAD valdes priekšsēdētāja.

"Mums ir jārīkojas! Mums ir jālauž slimības izplatības ķēde!" mudināja premjers, piebilstot, ka vislabākais veids, kā to izdarīt, ir, ievērojot drošības pasākumus, lai vispār nesaslimtu. "Uzrunas pozitīvais mērķis bija mobilizēt sabiedrību un atgādināt, ka cīņa ar šo slimību pirmām kārtām ir cilvēku, nevis valdības jautājums", saka sociālantropologs, Rīgas Stradiņa universitātes docents un vadošais pētnieks Klāvs Sedlenieks, norādot, ka uzrunai trūka būtiska elementa: apliecinājuma, ka valdība atbalstīs tos, kam klājas visgrūtāk.

Varbūt premjeram padomā bija kāda diža gudrība, bet starplaikā starp uznāciena izziņošanu un uzrunas teikšanu kaut kas izmainījās. Jānis Ikstens, politologs

Taču, iespējams, vissvarīgākā premjera uzrunā bija vēsts, ka patiesībā valdība par kaut ko nespēj vienoties. "Līdz šim bija ierasts, ka valdība vispirms sanāk uz ārkārtas sēdi, kaut ko nolemj un tad premjers par to paziņo sabiedrībai. Šoreiz ir citādi – vispirms paziņojums, un tikai tad lemšana. Tas liecina, ka ierastais process kāda iemesla dēļ nedarbojas – ir nesaskaņas valdībā," norāda komunikācijas zinātnes doktore, uzņēmēja un stratēģiskā konsultante Olga Procevska. Kariņš savā uzrunā atzina, ka valdības pieņemtie noteikumi daudziem cilvēkiem nav līdz galam saprotami, kā arī tie mēdz būt pretrunīgi. Tāpēc valdības vadītājs solīja mainīt līdzšinējo pieeju, rosinot pieņemt ne tikai stingrākus ierobežojumus cīņā ar Covid-19, bet vienlaikus padarot sistēmu vienkāršāku un saprotamāku visiem. "Sabiedrība jau tuvākajā laikā redzēs premjera īpašās svētdienas vakara uzrunas sekas: vai nu valdība pieņems stingrākus ierobežojumus, vai arī valdības konflikts pārkāps pāri malām un izrādīsies, ka tieši tā ir galvenā problēma," uzsver Procevska.

'Kariņš diemžēl izgāzās simtprocentīgi'

"Ārkārtīgi dīvaina uzruna," saka politologs Jānis Ikstens, atzīstot, ka viņam tā sagādāja vilšanos un neizpratni. Proti: īpašajā uzrunā nebija nevienas jaunas ziņas, lai gan speciāli pārkārtotais mediju laiks un reklāma sabiedrībai deva tiesības gaidīt kaut ko īpašu, kaut ko ārkārtēju. Politologa vērtējumā vēsts, ka premjerministrs svētdienas vakarā savā īpaši gatavotajā uzrunā pateica: "draugi, nav labi", izklausās pēc sliktas anekdotes. "To, ka "draugi, nav labi" mēs katru dienu redzam un dzirdam ziņu raidījumos – tas nav nekas jauns," saka Ikstens. Viņš uzskata: ja premjers svētdienas vakarā vēlas īpaši uzrunāt tautu, tad ir jābūt konkrētiem priekšlikumiem, idejām un aicinājumiem, jo sabiedrība vēlas uzzināt, kā uzlabot situāciju. "Un tas, draugi, ir valdības pienākums," saka Ikstens, norādot, ka pašlaik tieši valdības uzdevums ir būt krīzes menedžeriem, kas piedāvā risinājumus – tas nav jādara ne Saeimai, ne valsts prezidentam. Politologa vērtējumā Kariņš diemžēl izgāzās simtprocentīgi.

Šo situāciju var salīdzināt ar aicinājumu uz grandiozu salūtu: visi sanāk, gaida, bet tad tiek paziņots, ka salūta nebūs vai arī izšauj tikai vienu raķete. Klāvs Sedlenieks, sociālantropologs

"Šāda uzruna acīmredzot norāda, ka valdībā ir kādas būtiskas problēmas, un premjers šādā veidā vēlējās piesaistīt publikas uzmanību, lai pozicionētu sevi kā izlēmīgu un apņēmīgu politiķi, kuram ir plāns, bet kam nepiekrīt koalīcijas partneri," saka Ikstens. Diemžēl politologa pieredze liecina, ka premjers neesot ne apņēmīgs, ne izlēmīgs: "Šī uzruna man drīzāk šķita tāda bezjēdzīga plivināšanās." Situācijā, kad Covid-19 saslimstības skaitļi un slimnīcu piepildījums pieaug, Ikstenam ir grūti iedomāties, ka kādai politiskajai partijai ienāktu prātā šūpot valdības laivu: ja premjers būtu apņēmies paziņot, ka grib mainīt vienu vai otru ministru vai grib īstenot to vai citu pasākumu, pārējiem koalīcijas partneriem tam būtu grūti pretoties, kā tas redzams arī nākamā gada budžeta pieņemšanas procesā, kur visu nodiktē divi cilvēki: Reirs un Kariņš, bet pārējie tikai, kā saka Ikstens, "kaut ko ņurd pa kaktiem". Kariņa vietā Ikstens neuzņemas atbildēt, kādēļ premjeram šāda uzruna tautai vispār bija vajadzīga, vienīgi pieļauj, ka varbūt premjeram padomā bija kāda diža gudrība, bet starplaikā starp uznāciena izziņošanu un uzrunas teikšanu kaut kas izmainījās.

Pietrūka vēstījuma, ka valdība ir kopā ar cilvēkiem

"Uzrunas pozitīvais mērķis bija mobilizēt sabiedrību un atgādināt, ka cīņa ar šo slimību pirmām kārtām ir cilvēku, nevis valdības jautājums, saka sociālantropologs Klāvs Sedlenieks. Viņa ieskatā premjers atgādināja, cik svarīgi ir nerīkoties muļķīgi un iezīmēja dažus aspektus, kā cilvēkiem vajadzētu izmainīt savu uzvedību: piemēram, neciemoties, lieki neiet uz veikalu. "Ir skaidrs, ka neviens negrib ķerties klāt tādiem ierobežojumiem, kas var pamatīgi ietekmēt mūsu dzīvi: slēgt visas skolas vai ierobežot pārvietošanās brīvību. Mums jau ir zināma citu valstu pieredze – karantīna, komandantstunda, pilnīgs aizliegums iziet no mājām, kas patiesībā tāpat nedod pietiekamu efektu," saka Sedlenieks. Tādēļ, kā uzskata sociālantropologs, ir būtiski, lai cilvēki izmaina savu uzvedību bez valdības iejaukšanās, jo tā vienmēr ir dārga, sāpīga, nepatīkama un savā ziņā pat vardarbīga, jo ierobežojumu kontrolē jāiesaista spēka struktūras.

"Manuprāt, tieši to gribēja pateikt premjers, bet uzrunai pietrūka kāda ļoti būtiska elementa – valdības apņemšanās darīt visu, lai nezaudētu cilvēki, kas šobrīd tiks nolikti zem sitiena," norāda Sedlenieks. Viņš uzsver, ka, protams, ir saprotama turīgo cilvēku sāpe par to, ka brūk viņu bizness, bet lielākie cietēji šajā situācijā ir un būs tie, kam ir vismazāk – jau šobrīd ir cilvēki, kam vienkārši nav naudas. "Ir zināms, ka valdība par to domā, bet premjera uzrunā tas neizskanēja," saka Sedlenieks un atgādina: lai strādātu kopā ar sabiedrību, cilvēkiem nepieciešams skaidrs vēstījums, ka valdība viņus nevis pastumj pirmajās rindās, bet iet ar viņiem kopā.

Paliek iespaids, ka koalīcijas partneri cenšas "atkratīties" no atbildības, kritizējot cits citu. Inga Latkovska, LU pasniedzēja

Sedlenieks uzskata, ka politologi vēl ilgi pētīs šo premjera uzrunu, lai noskaidrotu iemeslus un pamatojumu, kāpēc tā vispār notika. Ja pirms tam būtu sasaukta Ministru kabineta sēde un pēc tās premjers nāktu klajā ar uzrunu – viss būtu saprotams. Tikmēr sabiedrība gaidīja, ka kaut kas būs, bet – nebija... "Šo situāciju var salīdzināt ar aicinājumu uz grandiozu salūtu: visi sanāk, gaida, bet tad tiek paziņots, ka salūta nebūs vai arī izšauj tikai vienu raķeti. Tam seko neizpratne un vilšanās," saka sociālantropologs.

Emocionāla un personiska, bet satura ziņā tukša

"Premjera uzrunai īpaši pieteiktā un anonsētā laikā sabiedriskajā medijā, kas ir premjera tiesības, ir jābūt ļoti nopietnam iemeslam un skaidram vēstījumam. Tam jābūt kaut kam tādam, kas radikāli maina Latvijas iedzīvotāju dzīves," saka Inga Latkovska, LU pasniedzēja, sabiedrisko attiecību kompānijas LEAD valdes priekšsēdētāja. Viņa norāda: iespējams, ka liela daļa iedzīvotāju ko tādu arī gaidīja – jaunus pagrieziena punktus valdības rīcībā Covid-19 situācijā, bet diemžēl Ministru prezidenta runā šo īpašo jaunumu sadzirdēt neizdevās.

"Var teikt, ka runā bija trīs vēstījumi – ir slikti, es kaut ko darīšu, dariet jūs arī," vērtē Latkovska. "Šo mēs dzirdam katru dienu un tāpēc iespējams, ka daļai klausītāju Kariņa runa bija tikai vilšanās. Latkovska uzskata, ka nemitīgā frāžu atkārtošana bez jaunas retorikas un zemais uzticības līmenis valdībai kopumā, ko minējis arī sociologs Arnis Kaktiņš, ir iemesls tam, kur mēs šobrīd esam. Proti, cilvēki vienkārši nedzird un liela daļa arī nerīkojas atbilstoši teiktajam. Es arī neredzu jaunu un radošu komunikācijas pieeju iedzīvotāju informēšanā," saka Latkovska. "Situācija šobrīd tiešām ir kritiska, jādomā, ka par to nešaubās neviens. Tomēr paliek iespaids, ka koalīcijas partneri cenšas "atkratīties" no atbildības, kritizējot cits citu."

Sabiedrība jau tuvākajā laikā redzēs premjera īpašās svētdienas vakara uzrunas sekas.

Latkovska uzskata: Kariņa runu arī vajag skatīt pašreizējo politisko procesu kontekstā – veselības aprūpes sistēma saka vienu un norobežojas no atbalsta sistēmas, jo Veselības ministrija atbild par veselības aprūpes jomu, Ekonomikas un Labklājības ministrijas piedāvā atbalsta sistēmu, jo tas ir viņu tiešais uzdevums, bet to visu akceptē Finanšu ministrija, skatās pieejamos līdzekļos. Papildus šim visam vēl koalīcijas partiju skandāli. "Rodas iespaids, ka nav neviena, kurš gribētu šo procesu redzēt plašākā kontekstā – kā šie procesi ir savstarpēji saistīti un kā integrējas vienā veselumā. Iespējams, ka Kariņš ar savu runu vakar mēģināja uzņemties šo atbildību," komentē Latkovska. "Kariņš ir prasmīgs runātājs, arī šī runa bija empātiska, vienkārša, emocionāla, personiska, bet diemžēl satura ziņā tukša. Runā izskanēja solījums "mainīt pieeju, ierosināt stingrākus ierobežojumus un padarīt šo sistēmu pieejamāku un saprotamāku visiem". Cilvēki gaidīja konkrētus soļus, nevis solījumus."

Stingrāki ierobežojumi vai atklāts konflikts

"Manuprāt, premjera uzruna bija koalīcijas iekšējo attiecību menedžmenta instruments – taktisks premjera gājiens, kas parāda, cik sarežģītas ir attiecības koalīcijas iekšienē," norāda Olga Procevska. Kamēr daudzi izsaka viedokli, ka premjera runa bija tukša un tajā nebija nekā jauna, Procevska norāda: "Jaunums ir tas, ka valdība par kaut ko nevar vienoties. Līdz šim bija ierasts, ka valdība vispirms sanāk uz ārkārtas sēdi, kaut ko nolemj un tad premjers par to paziņo sabiedrībai. Šoreiz ir cita kārtība – vispirms paziņojums, un tikai tad lemšana. Tas liecina, ka ierastais process kāda iemesla dēļ nedarbojas – ir nesaskaņas valdībā." Procevska uzskata: pašlaik jau ar neapbruņotu aci redzams, ka acīmredzot aiz slēgtām durvīm par daudz ko ir grūti vienoties, tāpēc nepieciešams vispirms nodrošināties ar publikas noskaņojumu – izraisot emocijas, mobilizēt vai nobaidīt to, un tad izmantot kā atbalsta punktu, lai valdībā pieņemtu striktākus ierobežojumus.

"Sabiedrība Covid-19 rudens krīzes laikā ir savdabīgā pozīcijā: valdība nemitīgi atgādina par katra cilvēka personīgo atbildību, bet vienlaikus ierobežojumu ievērošanas uzraudzība ir ļoti maiga. Ir divi varianti: vai nu valdībai tiešām ir pārliecība, ka katra personīgā atbildība tiešām ir labākais iespējamais instruments, vai arī valdībai trūkst kapacitātes vai drosmes pielietot varu, lai uzraudzītu tos, kas ierobežojumus neievēro," saka Procevska. Viņa pieļauj, ka premjera uzruna patiesībā ir spiediens partijas KPV LV ministru savākšanai, jo viņi mudina domāt par ierobežojumu mazināšanu. "Sabiedrība jau tuvākajā laikā redzēs premjera īpašās svētdienas vakara uzrunas sekas: vai nu valdība pieņems stingrākus ierobežojumus, vai arī valdības konflikts pārkāps pāri malām un izrādīsies, ka tieši tā ir galvenā problēma," saka Procevska.

Tev jau ir aktīvs abonements!

Šis ir maksas raksts.

Lai turpinātu to lasīt, lūdzu, lejupielādē jaunāko DELFI aplikāciju vai turpini lasīt rakstu, izmantojot pārlūkprogrammu.

Lasīt rakstu.
Lai turpinātu lasīt rakstu, nepieciešams iegādāties DELFI plus abonementu:
Kāpēc abonēt DELFI plus?
Esi DELFI plus abonents?

Tags

Koronavīruss Covid-19 KPV LV DELFI plus Krišjānis Kariņš Veselības ministrija
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form