Rīcības plāns nosaka visu ministriju, Valsts kancelejas, Sabiedrības integrācijas fonda, Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja un Pārresoru koordinācijas centra turpmāk īstenojamos pasākumus un to izpildes termiņus, lai īstenotu Kariņa vadītās valdības noteiktos uzdevumus, kā valdības identificētos prioritāros rīcības virzienus tautsaimniecības attīstībai.
Jau vēstīts, ka Kariņa valdības prioritātes ir finanšu sistēmas sakārtošana, valsts drošības stiprināšana, tiesiskuma stiprināšana, administratīvi teritoriālās reformas īstenošana, veselības aprūpes sistēmas un izglītības sistēmas kvalitātes un pieejamības uzlabošana, obligātā iepirkuma komponentes (OIK) atcelšana, tautsaimniecības konkurētspējas, produktivitātes un investīciju apjoma paaugstināšana, kā arī demogrāfiskās situācijas uzlabošana.
Rīcības plāna pasākums | Darbības rezultāts |
Izstrādāt vidēja termiņa budžeta plānošanas dokumentus, ievērojot Fiskālās disciplīnas likumu un Latvijas kā eirozonas dalībvalsts saistības, t.i.: | Latvijas Stabilitātes programma katru gadu ir izstrādāta, ievērojot Fiskālās disciplīnas likumu un Latvijas kā eirozonas dalībvalsts saistības. Saskaņā ar prognozēm, kas tika izstrādātas, sagatavojot 2019.gada budžetu: Vispārējās valdības budžeta deficīts 2019.gadā ir 0,7% no IKP, 2020.gadā 0,3% no IKP un 2021.gadā 0,3% no IKP. Minētie rādītāji tiek precizēti turpmākajās Latvijas Stabilitātes programmās un likumos par Vidēja termiņa budžeta ietvaru saskaņā ar jaunākajām makroekonomiskajām un fiskālajām prognozēm atbilstoši Stabilitātes un izaugsmes pakta noteikumiem. |
Izstrādāt katru gadu vidēja termiņa budžeta ietvara likumprojektu. | Vidēja termiņa budžeta ietvara likumprojekts un fiskālo risku deklarācija ir izstrādāta atbilstoši Fiskālās disciplīnas likumā un Stabilitātes un izaugsmes paktā noteiktajiem fiskālajiem nosacījumiem. |
Nodrošināta patstāvīga un sistemātiska valsts budžeta izdevumu pārskatīšana ar mērķi optimizēt valsts budžeta izdevumus un izvērtēt to atbilstību attīstības plānošanas dokumentos noteiktajām prioritātēm un mērķiem, kā arī apkopoti un analizēti priekšlikumi budžeta procesu un sistēmu sakārtošanai, kas veicina līdzekļu ekonomisku izlietošanu, administratīvā sloga mazināšanu un palielina iestāžu darbības efektivitāti. | 1) Valsts budžeta politika tiek īstenota ekonomiskāk un efektīvāk, pastāvīgi un sistemātiski pārskatot valsts budžeta izdevumus. |
Preču un pakalpojumu grupu identificēšana, kuru iepirkumus būtu nepieciešams centralizēt, šo iepirkumu centralizācijas procesa koordinēšana, ieteikumu sagatavošana un metodiskā atbalsta sniegšana ministrijām centralizēto iepirkumu organizēšanā, kā rezultātā veikti centralizēti iepirkumi, izmantojot elektroniskos katalogus, tādējādi mazinot ministriju un to padotības iestāžu administratīvo slogu ikdienas preču un pakalpojumu iegādē | Identificētas preču un pakalpojumu grupas, kuru iepirkumus būtu nepieciešams centralizēt, sagatavotas vadlīnijas un sniegts metodiskais atbalsts ministrijām centralizēto iepirkumu organizēšanā |
Izstrādāt priekšlikumus pašvaldību finanšu izlīdzināšanas izmaiņām | Izstrādāts un iesniegts Ministru kabinetā likumprojekts "Grozījumi Pašvaldību finanšu izlīdzināšanas likumā" |
Izstrādāt jaunu politikas plānošanas dokumentu - Reģionālās politikas pamatnostādnes 2021.-2027.gadam, t.sk. nosakot investīciju vajadzības teritoriju attīstībai ES fondu piesaistei 2021.-2027.gada plānošanas periodā, primāri novirzot finansējumu uzņēmējdarbības attīstībai reģionos | Noteikta politika un pasākumi reģionālās attīstības veicināšanai, koordinējot nozaru attīstību atbilstoši atsevišķu valsts teritorijas daļu attīstības prioritātēm un sniedzot tiešu atbalstu atsevišķu valsts teritorijas daļu attīstībai |
Sadarbībā ar valdības sociālajiem un sadarbības partneriem izstrādāt vidēja termiņa valsts nodokļu politikas pamtnostādnes | Izstrādātas un Ministru kabinetā iesniegtas vidēja termiņa valsts nodokļu politikas pamatnostādnes |
Sagatavot izvērtējumu par nodokļu politikas ietekmi uz dažādu ienākumu līmeņu iedzīvotāju grupām (kvintilēm), lai identificētu, vai īstenotie pasākumi veicinājuši ienākumu nevienlīdzības samazināšanos. | Izstrādājot vidēja termiņa valsts nodokļu politikas pamatnostādnes, iegūti secinājumi par nodokļu politikas ietekmi uz iedzīvotāju grupām un ienākumu nevienlīdzības samazināšanos un sniegti priekšlikumi turpmākai rīcībai. |
Izvērtēt pašnodarbināto valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu veikšanu. | Iegūti secinājumi par pašnodarbināto veicēju loku, iemaksu objektu, apdrošināšanas veidiem, maksāšanas un deklarēšanas kārtību un sniegti priekšlikumi turpmākai rīcībai, sagatavojot informatīvo ziņojumu. |
Sadarbībā ar valdības sociālajiem un sadarbības partneriem, izstrādājot vidēja termiņa valsts nodokļu politikas pamtnostādnes, turpināsim nodokļu sloga pārnesi no darbaspēka nodokļiem uz netiešajiem nodokļiem, tuvinot neapliekamo minimumu minimālajai algai, kā arī vienkāršojot darbaspēka nodokļu piemērošanu. | Izstrādātas un Ministru kabinetā iesniegtas vidēja termiņa valsts nodokļu politikas pamatnostādnes |
Sadarbībā ar sociālajiem partneriem veikt situācijas izvērtējumu un sagatavot priekšlikumus par minimālās mēneša darba algas paaugstināšanas iespējām. | Sniegti priekšlikumi par minimālās mēneša darba algas paaugstināšanas iespējām un minimālās mēneša darba algas apmēru vienlaikus ar nodokļu politikas pamatnostādņu izstrādi, bet ne vēlāk kā sākot ar 2021.gadu, sagatavojot informatīvo ziņojumu un grozījumus normatīvajos aktos. |
Veikt izvērtējumu par sociālās apdrošināšanas sistēmas finansēšanas turpmāko attīstību. | Veikts izvērtējums par sociālās apdrošināšanas sistēmas finansēšanas turpmāko attīstību un iesniegts izskatīšanai MK informatīvais ziņojums. |
Sadarbībā ar valdības sociālajiem un sadarbības partneriem izstrādāt vidēja termiņa valsts nodokļu politikas pamtnostādnes, kurās fiskālo iespēju robežās tiek risināti ienākuma nevienlīdzības jautājumi. | Izstrādātas un Ministru kabinetā iesniegtas vidēja termiņa valsts nodokļu politikas pamatnostādnes |
Pārskatīt minimālās pensijas apmēru un noteikšanas kārtību. Pilnveidot ienākumu atbalstu iedzīvotāju grupām, kuras visbiežāk pakļautas nabadzības riskam. | 1. Paaugstināts minimālās pensijas apmērs. |
Izstrādāt informatīvo ziņojumu, kurā tiktu izvērtēts uzņēmumu ienākuma nodokļa režīma izmaiņu rezultātā radītais efekts uz nevalstiskā sektora finansējumu ziedojumu veidā. | Izstrādāts un Ministru kabinetā iesniegts informatīvais ziņojums, kurā tiktu analizēta likumā ietvertā ziedojumu regulējuma īstenošanas prakse. |
Izstrādāt normatīvo aktu projektu, lai nodrošinātu kadastrālo vērtību metodikas pilnveidošanu. | Pieņemta pilnveidota kadastrālās vērtēšanas metodika un Nekustamā īpašuma valsts kadastram nodrošināti dati kadastrālo vērtību bāzes izstrādei. |
Sadarbībā ar Tieslietu ministriju, Latvijas Pašvaldību savienību un citiem valdības sociālajiem un sadarbības partneriem izstrādāt nekustamā īpašuma nodokļa politiku galvenajam mājoklim | 1) Ministru kabinetā iesniegts Informatīvais ziņojums ar iekļautu risinājuma variantu. |
Attīstīt interaktīvas klientu apkalpošanas vidi atvieglotai un vienkāršotai nodokļu saistību izpildes sekmēšanai mazajiem un vidējiem uzņēmumiem | Paplašinātas VID elektroniskās deklarēšanas sistēmas iespējas VID klientiem, atvieglojot normatīvajos aktos noteikto saistību izpildi. Tajā skaitā: |
Sadarbībā ar finanšu nozari izvērtēt iespēju ieviest brīvprātīgu risinājumu nodokļu maksātājiem, kuri maksā nodokli no apgrozījuma - saimnieciskās darbības ieņēmumu kontu | Iesniegti izskatīšanai Ministru kabinetā grozījumi normatīvajos aktos, ieviešot saimnieciskās darbības ieņēmumu konta risinājumu nodokļu maksātājiem, kuri maksā nodokli no apgrozījuma. |
Ieviest Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvu (ES) 2018/1673 (2018. gada 23. oktobris) par nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas apkarošanu ar krimināltiesībām. | Veikti grozījumi Krimināllikumā, ar kuriem pastiprināta atbildība par nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju atbilstoši Eiropas Savienībā noteiktajiem standartiem. |
Īstenot Valsts iestāžu darba plāna ēnu ekonomikas ierobežošanai 2016. - 2020.gadam pasākumus, kas vērsti uz ēnu ekonomikas mazināšanu tautsaimniecības nozarēs ar augstāko ēnu ekonomikas risku (būvniecībā, tirdzniecībā, pakalpojumu jomā, apsardzes jomā, sabiedriskās ēdināšanas un viesmīlības jomā, transporta jomā u.c.) ar mērķi sekmēt ekonomisko izaugsmi tautsaimniecībā kopumā. | Samazināts ēnu ekonomikas īpatsvars valstī no 21,3% (2017.gada rezultāts) līdz vidējam rādītājam Eiropas Savienības līmenī (provizoriski 17,1% 2022.gadā). |
Pilnveidot valdes locekļu atbildību, pārskatot esošo kritēriju efektivitāti | Iesniegts izskatīšanai Ministru kabinetā likumprojekts "Grozījumi likumā "Par nodokļiem un nodevām"", ar kuru pilnveidota valdes locekļu atbildība, mazinot iespējamos krāpšanās riskus. |
Lai mazinātu ēnu ekonomiku vienā no ēnu ekonomikas vissmagāk skartajām nozarēm - būvniecības nozarē, mazināt būvdarbu izmaksu slieksni attiecībā uz būvlaukumiem, kuros obligāti ieviešama elektroniskā darba laika uzskaite. | Iesniegts izskatīšanai Ministru kabinetā likumprojekts "Grozījumi likumā "Par nodokļiem un nodevām"", kas paredz mazināt būvdarbu izmaksu slieksni attiecībā uz būvlaukumiem, kuros obligāti ieviešama elektroniskā darba laika uzskaite. |
Izvērtēt iespēju paaugstināt nodokļu piedziņas īstenošanas procesa efektivitāti (ātrs, efektīvs piedziņas process), lai paātrinātu valsts budžetā piedzenamo nodokļu parādu summu iekasēšanu, kas sekmētu sociālo garantiju nodrošināšanu un stiprinātu nodokļu maksāšanas termiņu ievērošanas pienākumu. | 1) Pārskatītas Valsts ieņēmumu dienesta piedziņas metodikas un vadlīnijas ar mērķi paātrināt un automatizēt nokavēto nodokļu maksājumu piedziņas procesu; |
Īstenot Nodokļu pakalpojuma informācijas sistēmas modernizācijas projektu, lai sniegtu sabiedrībai augstas kvalitātes VID pakalpojumus, pilnveidojot VID pamatdarbības procesus un sniegtos e-pakalpojumus | Ieviests vienotais konts un uzkrājuma princips |
Ieviest sākotnēji aizpildītas gada ienākuma deklarācijas iedzīvotāju ienākuma nodokļa pārmaksas atgūšanai vai piemaksas veikšanai | Optimizēts VID pakalpojums - iedzīvotāju ienākuma nodokļa pārmaksas atmaksas veikšana, nodrošinot informācijas iegūšanu par nodokļu maksātāju veiktajiem maksājumiem par interešu izglītības programmu apgūšanu bērniem, medicīnas un ārstniecisko pakalpojumu izmantošanu, t.sk. informācijas iegūšanu no apdrošinātājiem par izmaksātām atlīdzībām par medicīnas pakalpojumiem. |
Īstenot e-muitas vides ieviešanu, lai samazinātu administratīvo slogu uzņēmējdarbībai, paaugstinātu ES komersantu konkurētspēju kopējā tirgū un uzlabotu muitas procesu un procedūru efektivitāti | Ieviestas muitas informācijas sistēmas atbilstoši Savienības Muitas kodeksa Darba programmai un projektam "E-muita" |
Veikt izvērtējumu problemātiskajās nozarēs par PVN krāpniecības apmēru | Izstrādāts un iesniegts izskatīšanai Ministru kabinetā informatīvais ziņojums ar izvērtējumu par nepieciešamību citās nozarēs ieviest PVN reverso maksāšanas kārtību |
Pilnveidosim azartspēļu un izložu nozares politiku, samazinot azartspēļu un interaktīvo izložu problemātisko spēlētāju skaitu, nodrošinot atbildīgu un godīgu uzņēmējdarbības vidi, tajā skaitā ierobežojot Latvijas Republikā nelicencēto azartspēļu un izložu pieejamību, pilnveidojot nozares uzraudzību. | 1) Politikas plānošanas dokuments azartspēļu un izložu jomā iesniegts izskatīšanai Ministru kabinetā; |
Koordinēt Pasākuma plānu noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanai laikaposmam līdz 2019.gada 31.decembrim 2., 5., 7. un 8.rīcības virzienu izpildi, lai nodrošinātu efektīvu noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas izmeklēšanu un personu saukšanu pie atbildības, kā arī noziedzīgi iegūtu līdzekļu konfiskāciju. | Pasākuma plāna 2., 5., 7. un 8.rīcības virzienu pasākumi ieviesti noteiktajos termiņos. |
Pilnībā ieviesti pasākumi, kas paredzēti "Pasākumu plānā noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanai laikposmam līdz 2019.gada 31.decembrim" saistībā ar plāna rīcības virzieniem "Uzraudzība" un "Preventīvie pasākumi". | Nodrošināta starptautiskajiem standartiem un labākajai praksei atbilstoša noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas riska pārvaldības sistēmas ieviešana publiskā un privātā sektora struktūrās, stiprinot noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas uzraudzības institūciju darbības spējas noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas risku novēršanai. |
Īstenot Pasākumu plānā noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas risku ierobežošanai 2017.-2019.gadam noteiktos VID kompetences pasākumus, tostarp uzlabojot uz riska analīzi balstītu pārbaužu veikšanu NILLTF jomā | Nodrošināta nelegāli iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas uz riska analīzi balstītas uzraudzības funkcijas stiprināšana un 1000 klātienes pārbaužu veikšana NILLTFN likuma subjektiem. |
Nodrošināt MONEYVAL rekomendāciju ieviešanu, īstenot pasākumus noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas un terorisma finansēšanas novēršanai. | Pasākuma plāna 1., 9. un 10.rīcības virzienu pasākumi ieviesti noteiktajos termiņos. Izstrādāts un ieviests pasākumu plāns noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanai jaunajam plānošanas ciklam, nodrošināta tā īstenošana. |
1) Pārskatīt un pilnveidot juridisko pamatu finanšu sankciju jomā, veicot grozījumus Starptautisko un Latvijas Republikas nacionālo sankciju likumā un ar to saistītajos Ministra kabineta noteikumos. | Pilnveidots juridiskais regulējums, kas atbilst FATF standartiem, izstrādāti grozījumi Starptautisko un Latvijas Republikas nacionālo sankciju likumā, kā arī attiecīgajos Ministru kabineta noteikumos, stājušies spēkā atbilstošie grozījumi Krimināllikuma 84.pantā. Veikti sabiedrības informēšanas pasākumi, lai veicinātu izpratni par sankciju ievērošanas nozīmīgumu. Izstrādātas vadlīnijas un cita viegli pieejama informācija par sankciju ievērošanu. |
1.Finanšu sektora kontroles reforma. | 1.1.Pilnveidots kredītiestāžu likvidācijas regulējums. Izstrādāts paredzot tiesisko ietvaru kredītiestādes darbības izbeigšanai, ja tās darbības izbeigšanas iemesls ir tiešā vai netiešā cēloņsakarībā ar iespējamiem noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas pārkāpumiem; 1.2.FKTK pārvaldības pilnveide. Ņemot vērā FKTK centrālo uzraudzības lomu kredītiestāžu darbībā, pilnveidots FKTK darbības mērķis, nostiprinot FKTK uzraudzības lomu un uzdevumus noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas jautājumos, tai skaitā, stiprinot FKTK kapacitāti. |
Visos ES diskusiju līmeņos un formātos uzsvērt konverģences un vienlīdzības principus. | 1) ES Daudzgadu budžeta sarunu kontekstā (Kohēzijas politika, tiešmaksājumi, piekļuve ES programmām) skat. 212.uzdevumu; 2)Vienotais tirgus (EM kompetence). |
Latvijas interešu aizstāvēšana sarunās par ES daudzgadu budžetu 2021.-2027.gadam. | 1) Aktīvi pausta Latvijas nostāja un aizstāvētas Latvijas intereses, lai nepieļautu būtisku samazinājumu nacionālās aploksnēs Kohēzijas un Kopējās lauksaimniecības politikā visās ES institūcijās un formātos; |
Nodrošināt reģionālā gāzes tirgus sekmīgu funkcionēšanu ar 2020.gadu un pilnīgu reģionālā gāzes tirgus izveides pabeigšanu ar 2022.gadu. | 1) Uzsāk funkcionēt FINESTLAT (Somija-Igaunija-Latvija) reģionālais gāzes tirgus ar vienotu ieejas-izejas tarifu. |
Nodrošināt Latvijas ekonomiskajām interesēm atbilstošu ES Vienotā tirgus stratēģijas iniciatīvu īstenošanu saskaņā ar Eiropas Komisijas izvirzītajām prioritātēm. | Aktīvi aizstāvētas Latvijas ekonomiskās intereses, lai nepieļautu nozaru pārregulāciju ES līmenī un mazinātu regulatīvos un administratīvos šķēršļus. |
Paplašināt uz Eiropu vērstas starptautiskās izglītības piedāvājumu Latvijā, lai nodrošinātu atbilstošu darbības vidi Latvijā izvietotajām Eiropas Savienības aģentūrām. | Izstrādāt un izskatīšanai Ministru kabinetā iesniegt politikas plānošanas dokumentu par akreditētas Eiropas Skolas izveidi Rīgā un izstrādāti šādas izglītības iestādes izveidošanas nosacījumi. |
Pilnveidot tiesisko regulējumu, kas saistīts ar darbinieku nosūtīšanu starptautisko pakalpojumu sniegšanas ietvaros. | Pārņemot Eiropas Parlamenta un Padomes 2018.gada 28.jūnija Direktīvas (ES) 2018/957, ar ko groza Direktīvu 96/71/EK par darba ņēmēju norīkošanu darbā pakalpojumu sniegšanas jomā, prasības, mazināta negodīga konkurence un sekmēts princips, ka par vienādu darbu vienā un tajā pašā vietā būtu jāsaņem vienāds atalgojums. |
Atbalstīt Eiropas Darba iestādes (ELA) izveidi un darba uzsākšanu. | Eiropas Darba iestāde atvieglo darba devējiem un darbiniekiem piekļuvi informācijai par viņu tiesībām un pienākumiem darbaspēka pārrobežu mobilitātes situācijās, kā arī atbalsta Eiropas Savienības dalībvalstu sadarbību Eiropas Savienības tiesību aktu darbaspēka pārrobežu mobilitātes un sociālā nodrošinājuma koordinēšanas jomā. |
1) Banku savienības izveides pabeigšana, izveidojot vienotu noguldījumu garantiju sistēmu ES; | 1) Uzturēta pozīcija par vienota Eiropas Noguldījumu garantiju fondu; |
Latvijas dalība ES Padomes darba grupās attiecībā uz tiešo, netiešo nodokļu un grāmatvedības, un komercsabiedrību revīzijas jautājumiem, aizstāvot Latvijas un vienojoties par kopīgām interesēm ES līmenī. | Nodrošināta Latvijas nacionālā suverenitāte nodokļu jomā. |
VID atbilstoši ES regulējumam un savstarpējām vienošanām nodrošina padziļinātu administratīvu sadarbību ar dalībvalstīm pievienotās vērtības nodokļa jomā. | Ietekme uz pievienotās vērtības nodokļa plaisas samazināšanos, panākot, ka 2021.gadā salīdzinājumā ar 2018.gadu PVN plaisa ir samazinājusies par 1,6% punktiem (2018.gadā 11,6%, 2021.gadā 10,0 %) |
1) Iesniegt MK Programmas koncepciju Norvēģijas finanšu instrumenta 2014.-2021.gadam programmas "Uzņēmējdarbības attīstība, inovācijas un MVU" ieviešanai. | Izveidots inovācijas un tehnoloģiju biznesa centrs Rīgā un sniegts nefinansiāls un finansiāls atbalsts "zaļo", IKT un labklājības (welfare) biznesa ideju attīstītājiem, tostarp nodrošināts atbalsts uzņēmumiem videi draudzīgu ražošanas tehnoloģiju iegādei un instalēšanai (atbalstīti vismaz 45 komersanti). |
Savlaicīgi uzsākt un ieviest EEZ un Norvēģijas finanšu instrumentu programmu "Pētniecība un izglītība", apstiprinot atbilstošus MK noteikumus. | Programmas "Pētniecība un izglītība" īstenošanas rezultātā ir: 1) starptautiskā līmenī uzlabots Baltijas pētniecības organizāciju sniegums, veikta pētniecības zināšanu apmaiņa; 2) uzlabotas studentu un personāla prasmes un kompetences augstākās izglītības un pētniecības jomā; veicināta mācību mobilitāte augstākās izglītības jomā (studenti un personāls) starp saņēmējvalsti un donorvalstīm; 3) veicināta zināšanu attīstība STEM (zinātnes, tehnoloģiju, inženierzinātņu un matemātikas) jomā Baltijas reģionā. Inovāciju centros īstenotas izglītības un mācību programmas, paaugstinājusies skolēnu un jauniešu interese par STEM jomu. |
Koordinēt EEZ/NOR FI programmu kvalitatīvu un ātru uzsākšanu un sekmīgu un savlaicīgu īstenošanu, nodrošinot efektīvu programmu vadību un risku pārvaldību. | Līdz 2022.gada 30.oktobrim Programmu apsaimniekotāji nodrošinājuši optimālu valsts budžeta naudas plūsmu kopā programmās un Divpusējās sadarbības fonda iniciatīvās, novirzot tautsaimniecībā 1/3 no plānotajām investīcijām un sekmējot programmu, projektu un iniciatīvu īstenošanu sadarbībā ar donorvalstu partneriem. |
Nodrošināt EEZ un Norvēģijas finanšu instrumentu programmu "Vietējā attīstība, nabadzības mazināšana un kultūras sadarbība" un "Klimata pārmaiņu mazināšana, pielāgošanās tām un vide" sagatavošanu, tiesiskā ietvara izstrādi un programmas uzsākšanu | Nodrošināta investīciju pieejamība EEZ un Norvēģijas investīcijām 24 milj.euro apmērā |
Kohēzijas politikas 2021. - 2027. gada plānošanas perioda darbības programmas izstrāde, apstiprināšana Ministru kabinetā un saskaņošana ar Eiropas Komisiju, nodrošinot laicīgu jaunā ES fondu plānošanas perioda uzsākšanu | 2021.-2027. gada Kohēzijas politikas darbības programma iesniegta izskatīšanai Ministru kabinetā |
Sadarbībā ar ES dalībvalstīm, nodrošināt ES fondu Eiropas Teritoriālās sadarbības programmu 2021.-2027.gada periodam sagatavošanu, tiesiskā ietvara izstrādi un programmu īstenošanas uzsākšanu Latvijā | Sagatavotas 9 Interreg programmas 2021.-2027.gadu periodam un uzsākta to ieviešana |
Veikt efektīvu ES fondu risku pārvaldību, lai pilnībā izpildītu galvenos Darbības programmā "Izaugsme un nodarbinātība" noteiktos ikgadējos mērķus (Regulā 1303/2013 136.pantā noteiktais "n+3" automātiskās ES saistību atcelšanas princips) un Snieguma ietvara finanšu un iznākuma rādītāju mērķa vērtības pietiekamā apmērā līdz 2023.gadam ES fondu finansējuma izmantošanas iespēju saglabāšanai pilnā apmērā. | 1) Sniegti MK ikmēneša un pusgada progresa ziņojumi ar priekšlikumiem rīcībai risku un nepieciešamo investīciju efektivitātes uzlabojumu gadījumā. |
Iesniegt MK Informatīvo ziņojumu "Par Baltijas inovāciju fonda otrās kārtas ieviešanu Latvijā" | Nodrošinātas riska kapitāla investīcijas, lai atbalstītu straujas izaugsmes komersantus un inovatīvu komersantu izveidi, šim nolūkam izmantojot finansējumu no atmaksātajiem publiskajiem līdzekļiem finanšu instrumentu valsts atbalsta programmās. |
Iesniegt MK noteikumus par ES fondu atbalsta instrumentu MVU finansējuma piesaistei kapitāla tirgos. | Veicinātas mazo un vidējo uzņēmumu iespējas piesaistīt finansējumu kapitāla tirgos, emitējot akcijas un obligācijas biržā. |
1) AS "Attīstības finanšu institūcija Altum" īstenot valsts atbalsta programmu riska kapitāla pieejamības paaugstināšnai, veicinot riska kapitāla ieguldījumu veikšanu, piesaistot ieguldījumiem riska kapitālā pensiju un ieguldījumu plānu līdzekļus; | 1) Līdz 2020.gada beigām nodrošināta kapitāla piesaiste uzņēmumiem 94,11 milj. euro apmērā, tai skaitā piesaistot privātos līdzekļus 14,11 milj. eiro apmērā un ERAF līdzekļus 80 milj. eiro apmērā. |
Iesniegt MK aktualizētu Uzņēmējdarbības vides pilnveidošanas pasākumu plānu, 2021.gadā izvērtējot iespēju kardināli mainīt plāna izstrādes un ieviešanas procesu (sistēma 2.0.) | 1) Uzņēmējdarbības vides pilnveidošanas pasākumu plāns atbilst aktuālajai situācijai un vajadzībām. |
Parakstīt Baltijas valstu elektroenerģijas tīklu sinhronizācijas ar Eiropas tīkliem pievienošanās līgumu un tehnisko nosacījumu katalogu. | Nodrošināti visi priekšnosacījumi, lai efektīvi realizētu Baltijas valstu elektrotīklu sinhronizācijas projektu. |
Iesniegt Saeimā priekšlikumus Grozījumiem Enerģētikas likumā (124/Lp13) | Nodrošināti priekšnosacījumi reģionālā gāzes tirgus sekmīgai funkcionēšanai ar 2020.gadu - izveidots regulējums, kas atbilst balansēšanas un citiem nosacījumiem, kuru īstenošana mainīsies pēc reģionālā tirgus ieviešanas. |
Veikt izmaiņas spēkā esošajos normatīvajos aktos elektroenerģijas obligātā iepirkuma komponentes atcelšanai tiesiski korektā veidā. | Īstenoti pasākumi elektroenerģijas obligātā iepirkuma komponentes atcelšanai. |
Izvērtēt esošo darbnespējas lapu apmaksas kārtību. | Veikts izvērtējums par darbnespējas lapu apmaksas turpmāko attīstību, tajā skaitā apzināta Lietuvas un Igaunijas pieredze un sagatavots informatīvais ziņojums iesniegšanai MK. |
Izveidot jaunu uzņēmējdarbības atbalsta formu pašvaldībām attiecībā uz pašvaldības nomas objektu efektīvu izmantošanu. | Plānošanas reģioniem un pašvaldībām dotas plašākas iespējas sekmēt uzņēmējdarbību, attiecībā uz pašvaldības nomas objektu efektīvu izmantošanu (MK iesniegti grozījumi Publiskas personas mantas atsavināšanas likumā ). |
Attīstīt pašvaldību garantiju instrumentu, lai nepietiekama nodrošinājuma gadījumā pašvaldībai būtu iespēja sniegt garantiju uzņēmējiem, kuri dibinājuši vai plāno dibināt uzņēmējdarbību attiecīgajā pašvaldībā. | Pašvaldībām dotas plašākas iespējas sekmēt uzņēmējdarbību, sniedzot garantiju uzņēmējiem, kuri dibinājuši vai plāno dibināt uzņēmējdarbību attiecīgajā pašvaldībā, tādējādi veicinot uzņēmējdarbības attīstību (MK iesniegti grozījumi Publiskas personas mantas un finanšu līdzekļu izšķērdēšanas un novēršanas likumā) |
Reģionālās politikas pamatnostādņu 2021.-2027.gadam ietvaros izstrādāt valsts ilgtermiņa tematisko plānojumu piekrastes infrastruktūras attīstībai ieviešanai un priekšlikumus piekrastes atbalsta programmai pēc 2020.gada. | Kultūras un dabas mantojuma Baltijas jūras piekrastē daudzveidīgāka izmantošana un jaunu pakalpojumu attīstība, investējot publiskās ārtelpas infrastruktūrā, kā arī dabas un kultūras objektos. Apmeklētāju skaita pieaugums attīstāmajās vietās un objektos – vismaz par 5% gadā |
Piesaistot ES fondu 2014.-2020.gada plānošanas perioda finansējumu, nodrošināt darba vietu izveidi un privāto investīciju piesaisti reģionos, kā arī turpināt ES fondu investīcijas ES fondu 2021.-2027. plānošans periodā. | Izveidotas vismaz 4 930 jaunas privātā sektora darba vietas un piesaistītas privātā sektora nefinanšu investīcijas vismaz 300,74 milj.euro apmērā. |
Nodrošināt konkurences neitralitātes principa korektu ievērošanu un uzraudzību. | Novērsti konkurences kropļojumi publisko personu darbā, uzlabojas komercdarbības vide, investīciju pieaugums un pieaugusi pārkāpumu novēršanas efektivitāte (Konkurences padomes novērstie ierobežojumi no publisko personu darbības (īpatsvars % no visiem KP veiktajiem pasākumiem publisko personu uzraudzībā). |
1) Stiprināt un efektivizēt Konkurences padomes darbu un pārskatīt pilnvaras atbilstoši ECN + Direktīvas* prasībām un OECD rekomendācijām. | Konkurences padomes veikto konkurences aizsardzības aktivitāšu rezultātā (novēršot aizliegtas vienošanās un dominējošā stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu), radīts materiāls ieguvums sabiedrībai vismaz 20 milj.eiro apmērā. |
Izvērtēt tirgus uzraudzības institūciju darbības kapacitāti un efektivitāti (t.sk. iespējamo funkciju apvienošanu). | Uzlabojas nepārtikas preču drošums un atbilstība prasībām, patērētāji pasargāti no riskiem veselībai un dzīvībai saistībā ar nedrošu vai neatbilstošu precu izmantošanu. |
Izstrādāt darba tirgus vidēja un ilgtermiņa prognozes, kurās identificētas iespējamās darba tirgus disproporcijas vidējā un ilgtermiņā un sniegti priekšlikumi nozaru politiku koriģēšanai, t.sk. priekšlikumi imigrācijas politikas veidotājiem. | MK un sabiedrība informēta par aktuālajām prognozēm attiecībā uz darbaspēka pietiekamību. |
Veicināt darbaspēka reģionālo mobilitāti, tai skaitā pilnveidojot atbalsta pasākumus. | Pilnveidoti reģionālās mobilitātes pasākumi, ņemot vērā OECD veiktā zinātniskā pētījuma "Cilvēku sasaiste ar labākām darbavietām" (rezultāti plānoti 2019. aprīlī) rekomendācijas Latvijai, kā arī izstrādājot grozījumus MK noteikumos. |
Uzlabot informācijas pieejamību iedzīvotājiem par darba tirgus situāciju Latvijā un pieejamām vakancēm. | NVA CV un vakanču portālā nodrošināta daudzpusīga un aktuāla informācija Latvijas uzņēmējiem, darba meklētājiem un remigrantiem par darba tirgus situāciju un darba atrašanas iespējām Latvijā. Organizēti vai nodrošināta dalība 100 publiskos pasākumos gadā (vakanču gadatirgi, semināri, diskusijas, dalība citos publiskos pasākumos, forumi, karjeras dienas, informatīvās kampaņas u.tml.). |
Izveidot trauksmes celšanas kontaktpunktu un nodrošināt tā darbību | Iedzīvotājiem ir nodrošināta iespēja celt trauksmi par sabiedrības interešu apdraudējumiem. |
Nodrošināt komercdarbībai draudzīgu un stabilu tiesisko vidi, īpašu uzmanību pievēršot akciju sabiedrību tiesiskā regulējuma modernizēšanai un moderno komercdarbības formu un finansēšanas iespēju attīstīšanai. | 1) Ar grozījumiem Komerclikumā un citos nepieciešamajos likumprojektos nostiprināta droša, skaidra akciju reģistrācijas un uzskaites kārtība caur akciju turēšanu kontos; |
Atbilstoši OECD rekomendācijai izstrādāt normatīvo regulējumu, kas ļaus tiesai, prokuroriem un izmeklētājiem pieprasīt zvērinātam revidentam sniegt informāciju izmantošanai, kad tiek izmeklēta ārvalstu amatpersonu kukuļošana. | Atbilstoši OECD rekomendācijai izstrādāts un iesniegts Ministru kabinetā normatīvais regulējums, kas ļaus tiesai, prokuroriem un izmeklētājiem pieprasīt zvērinātam revidentam sniegt informāciju izmantošanai, kad tiek izmeklēta ārvalstu amatpersonu kukuļošana. |
Nodrošināt OECD Kukuļošanas apkarošanas starptautiskajos biznesa darījumos darba grupas veikto Latvijas 3.fāzes novērtējumu un ieviest novērtējuma ietvaros izteiktās rekomendācijas. | Pieņemts Latvijas 3.fāzes novērtējuma ziņojums OECD Kukuļošanas apkarošanas starptautiskajos biznesa darījumos darba grupas plenārsēdē un sekmīgi ieviestas rekomendācijas. |
Izstrādāt platjoslas politikas plānošanas dokumentu. | Izstrādāts Nacionālo platjoslas plāns 2021.-2027.gadam. |
Nodrošināt Platjoslas kompetenču centra konsultatīvo atbalstu valsts atbalsta programmām platjoslas projektu realizācijā, tostarp sagatavot priekšlikumus platjoslas tīkla kartēšanas risinājuma izveidei. | 1) Izstrādāti grozījumi SM nolikumā; |
Izvērtēt un piedāvāt papildus valsts atbalsta pasākumus, lai nodrošinātu elektronisko sakaru "pēdējās jūdzes" pieejamību. | 1) Veikts izvērtējums; |
Izstrādāt 5 paaudzes mobilo sakaru tīkla (5G) attīstības ceļvedi, lai nodrošinātu ES 5G mērķu sasniegšanu un veicinātu transporta digitalizāciju. | Izstrādāts 5 paaudzes mobilo sakaru tīkla (5G) attīstības ceļvedis. |
Īstenot Baltijas valstu transporta ministru parakstīto saprašanās memorandu par savienotās un automatizētās braukšanas un 5G tehnoloģiju attīstību Via Baltica koridorā. | Panākta vienošanās ar LT un EE par homogēnu sakaru un transporta digitālo infrastruktūru Via Baltica koridorā. |
Katru gadu izstrādāt 2 investīciju piedāvājumus ārvalstu investoriem investēšanai stratēģiski nozīmīgās ekosistēmās. | Nodrošināta stratēģisku uzņēmējdarbības ekosistēmu attīstība, lai veicinātu privātā un akadēmiskā sektora sadarbību, iezīmējot konkrētas investīciju vajadzības un piedāvājumu attiecīgajās ekosistēmās, un piesaistot tām ārvalstu investorus. |
Vadlīniju un veidņu iepirkumu nolikumu sagatavošanai izstrāde; sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju iepirkumu, kuru līgumcena nesasniedz likuma piemērošanas robežas, atklātuma veicināšana | Attīstītas prognozējamas un vienveidīgas prasības publisko iepirkumu dokumentācijā, samazinot korupcijas un favorītisma riskus, nodrošināta informācijas pieejamība par sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju iepirkumiem, kam netiek piemērotas likumā noteiktās procedūras, nodrošinot iespēju identifizēt iespējamu iepirkumu sadalīšanu vai neracionālu resursu izlietojumu. |
Veikt grozījumus Publisko iepirkumu likumā un Sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju iepirkumu likumā, paredzot, ka: 1) pirms iepirkuma izsludināšanas ir veikta tirgus izpēte un noskaidrotas piegādātāju iespējas konkurences apstākļos nodrošināt pasūtītāju vajadzības; 2) iepirkuma izsludināšanas brīdī ir maksimāli precīzi noteikta paredzamā līgumcena un aktuālas, normatīvajiem aktiem atbilstošas tehniskās specifikācijas; 3) paaugstināta iepirkumu veicēju atbildība par iepirkumu norisi; 4) ierobežota iespēja noslēgt iepirkuma līgumus iepirkuma procedūru rezultātā, kurās nav nodrošināta konkurence un iesniegts tikai viens pieteikums vai piedāvājums; 5) pakāpeniska atteikšanās no zemākās cenas kā vienīgā kritērija izvērtēšanas, paredzot, ka noteiktās būvdarbu, preču un pakalpojumu grupās obligāti ir jāvērtē arī citi saimnieciskā izdevīguma kritēriji; 6) nodrošināt, ka vienviet ir pieejama detalizēta un aktuāla informācija par noslēgtajiem iepirkuma līgumiem un tajos veiktajiem grozījumiem. | Ministru kabinetā iesniegti sagatavotie likumprojekti grozījumiem Publisko iepirkumu likumā un Sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju iepirkumu likumā |
Ieteikumu sagatavošana tirgus apzināšanai pirms iepirkumu veikšanas; sadarbība ar nozaru asociācijām, sagatavojot ieteikumus un organizējot seminārus pasūtītājiem saimnieciski visizdevīgākā piedāvājuma vērtēšanas kritēriju noteikšanai. | Sagatavotas un publicētas vadlīnijas par tirgus izpētes veikšanu un ekspertu piesaisti; Sagatavoti un pubicēti metodiskie materiāli saimnieciski visizdevīgākā piedāvājuma vērtēšanas kritēriju noteikšanai nozaru iepirkumos; |
Īstenot aktivitātes, tai skaitā nepieciešamās izmaiņas normatīvajos aktos, 2020.gada Latvijai juridiski saistošo energoefektivitātes un atjaunojamās enerģijas, tai skaitā transporta jomā, mērķu sasniegšanas nodrošināšanai. | 1) Sasniegti 2020.gada juridiski saistošie mērķi: |
Izstrādāt ietvardokumentu tautsaimniecības nozaru politikām - Latvijas oglekļa mazietilpīgas attīstības stratēģijas 2050.gadam, lai izpildītu Parīzes nolīguma prasības un ņemtu vērā Eiropas Komisijas paziņojumu "Tīru planētu visiem!" | Noteikts stratēģiskais ietvars ilgtspējīgai ekonomiskai, vides un sociālai attīstībai, attīstības principi un Latvijas siltumnīcefekta gāzu ierobežošanas mērķi 2050.gadam (MK iesniegts dokumenta projekts) |
Izveidot vienu spēcīgu vienotu zinātnes administrējošo institūciju, apvienojot esošos institucionālos resursus. | Sagatavoti un iesniegti izskatīšanai MK priekšlikumi par zinātniskās ekspertīzes un zinātnes administrējošo resursu apvienošanu vienā rīcībpolitikas ieviešanas iestādē, tādējādi samazinot administratīvo slogu. |
Atbilstoši Saeimas 21.06.2018. paziņojumā noteiktajam izveidot no valsts budžeta līdzekļiem finansētu Latvijas inovāciju un tehnoloģiju atbalsta fondu inovatīvu un tehnoloģiski ietilpīgu biznesa projektu atbalstīšanai, tehnoloģiju pārneses procesu veicināšanai un inovācijas atbalsta institucionālā ietvara konsolidēšnai. | 1) Sniegts ziņojums Saeimai par Latvijas inovāciju un tehnoloģiju atbalsta fonda izveidi. |
Veicināt virzību uz ES līmeņa ekselenci P&A jomā. | Izveidotas 3 ekosistēmas, kas apvieno uzņēmējus, pētniecības un izglītības institūcijas. |
Iesniegt MK plānošanas dokumentu nacionālajai indrustriālajai politikai, tajā ietverot arī nepieciešamo rīcību industrijas 4.0. ieviešanai Latvijā | Noteikti politikas pamatprincipi, mērķi, rezultāti, rādītāji, rīcības virzieni, uzdevumi nacionālās industriālās politikas attīstībai, kas vienlaikus kalpo par pamatu ES struktūrfondu nākamā plānošanas perioda līdzekļu apguves plānošanai. |
Iedzīvināt inovācijas kultūru valsts pārvaldē, stiprinot darbinieku inovācijas kompetences un nodrošinot ekosistēmu inovāciju īstenošanai | Izveidotas inovācijas laboratorijas un darbojas projektu komandas valdības prioritāro reformu īstenošanai; nodrošinātas mācības par publisko pakalpojumu dizainu, procesu efektivizēšanu u.c. |
Efektīvi ieguldīt ES fondu atbalstu inovācijām un mazo un vidējo komersantu konkurētspējai tautsaimniecības transformācijā uz augstāku produktivitāti un augstākas pievienotās vērtības produktu ražošanu. | Līdz 30.10.2022. atbalsts 425.7 milj.EUR apmērā piešķirts 4 117 komersantiem. |
Izveidot Produktivitātes padomi. | Nodrošināta 2016.gada 20.septembrī ES Vispārējo lietu padomē apstiprinātās ES Padomes rekomendācijas (Eirozonas valstīm veidot Nacionālās produktivitātes padomes izpilde), kas ļaus Latvijai piedalīties Eiropas produktivitātes padomju tīklā; rosinās diskusijas par esošo situāciju produktivitātes jomā Latvijā un veicamajiem pasākumiem strukturālo reformu atbalstam augstākam produktivitātes līmenim tautsaimniecībā. |
Iesniegt MK konceptuālu ziņojumu par Eksporta kredītu aģentūras izveidi un finansēšanas modeli. | Izveidota Eksporta kredītu aģentūra, atdalot minētās funkcijas no Attīstības finanšu institūcijas "Altum". |
Latvijas tautsaimniecības un publiskās pārvaldes digitālās transformācijas ietvara izstrāde. | Veikts izvērtējums par Latvijas digitālo transformāciju (OECD projekta "Going Digital" ietvaros) un noteikta informācijas sabiedrības un digitālās transformācijas attīstības stratēģija un prioritātes, t.sk. ņemot valsts un pašvaldību institūciju prioritātes (MK iesniegts dokumenta projekts) . |
Panāksim, ka publiskā atbalsta instrumenti ir vērsti uz automatizāciju, pētniecību un attīstību, digitalizāciju, procesu optimizāciju, energoefektivitāti un eksportu. | Noteiktas Latvijas mākslīgā intelekta attīstības prioritātes un stratēģija (MK iesniegts dokumenta projekts) . |
Izveidot Baltijas jūras reģionā izcilāko izglītības programmu informācijas un komunikācijas tehnoloģiju jomā. | 1) Nodrošināta publiskā finansējuma piešķiršana mācībspēku piesaistei un attīstībai. |
Veicināt jaunuzņēmumu ekosistēmas attīstību un pilnveidot esošos atbalsta instrumentus. | Izstrādāts un īstenots speciāls Rīcības plāns jaunuzņēmumu ekosistēmas attīstībai (EM līmenī), tai skaitā diskusijas ar jaunuzņēmumus pārstāvošām organizācijām; kritēriju paplašināšana jaunuzņēmumu atbalstam (grozījumi Jaunuzņēmumu darbības atbalsta likumā); sadarbības ar augstākās izglītības iestādēm veicināšana; atvieglota regulējuma izstrāde inovatīviem jaunuzņēmumiem; mārketinga aktivitātes; u.c. |
Izveidot vienotu Latvijas valsts tēlu: | Pilnveidots Latvijas tēla lietojums valsts pārvaldes komunikācijā. |
Nodrošināt koordinētu transporta un loģistikas nozares eksporta pakalpojumu virzību starptautiskā tirgū, Latvijas iekļaušanos mūsdienīgās globālās piegādes ķēdēs ar vienotu nozares zīmolu VIA LATVIA. | Nodrošināta pastāvīga dalība starptautiskos sadarbības pasākumos ārvalstīs un Latvijā. |
Iesniegt MK aktualizētu Uzņēmējdarbības vides pilnveidošanas pasākumu plānu, 2021.gadā izvērtējot iespēju kardināli mainīt plāna izstrādes un ieviešanas procesu (sistēma 2.0.) | 1) Uzņēmējdarbības vides pilnveidošanas pasākumu plāns atbilst aktuālajai situācijai un vajadzībām. |
Nodrošināt pastāvīgu situācijas monitoringu Latvijas ostu, tranzīta un loģistikas nozarēs, administratīvo šķēršļu identificēšanu ciešā sadarbībā ar nozares nevalstiskām organizācijām un attiecīgu priekšlikumu izstrādi un tālāku virzību Latvijas loģistikas sistēmas un nozares eksporta pakalpojumu konkurētspējas paaugstināšanā. | Nodrošināta nepārtraukta sadarbība ar nevalstisko sektoru, informācijas aprite, priekšlikumu izstrāde loģistikas, ostu un tranzīta konkurētspējas paaugstināšanai un to tālāka virzība īstenošanai . |
1) Nodrošināt informācijas pieejamību par valsts un pašvaldību pakalpojumiem uzņēmējiem pārrobežu darbībām saskaņā ar Pakalpojumu direktīvas prasībām. | Pieaudzis latvija.lv uzņēmējdarbības e-pakalpojumu lietotāju skaits par 5% gadā. |
Virzīt jaunu politikas iniciatīvu par izmaiņām eksporta atbalsta finansēšanas kārtībā. | Panākts, ka eksporta atbalsta pasākumi pilnībā tiek finansēti no valsts budžeta līdzekļiem. |
Iesniegt MK grozījumus normatīvajos aktos par atbalsta programmu maziem un vidējiem uzņēmumiem eksporta veicināšanai, nodrošinot programmas darbību 2020.-2022.gadā. | Novirzīts papildus finansējums grantu piešķiršanai uzņēmējiem, lai īstenotu eksporta aktivitātes pēc 2019.gada. |
Izvērtēt iespēju sniegt atbalstu lielajiem eksportspējīgajiem uzņēmumiem eksporta veicināšanai LIAA atbalstītajās programmās, t.sk. lielajiem pārtikas uzņēmumiem. | Sniegts eksporta veicināšanas atbalsts lielajiem eksportspējīgajiem uzņēmumiem LIAA atbalstītajās programmās, t.sk. lielajiem pārtikas eksporta spējīgiem uzņēmumiem |
Ja nepieciešams, iesniegt Saeimā priekšlikumus Dzīvojamo telpu īres likuma projektam (144/Lp13). | 1) Ātrāka strīdu izšķiršana par norēķiniem un īres termiņu; 2)veicināts privāto investīciju pieaugums nekustamā īpašuma attīstīšanā; 3) mazināta ēnu ekonomika īres tirgū. |
Iesniegt MK grozījumus MK 20.02.2018. noteikumos Nr.95 "Noteikumi par valsts palīdzību dzīvojamās telpas iegādei vai būvniecībai". | 1) Palielināts garantijas apmērs ģimenēm ar četriem un vairāk bērniem. 2) Dota iespēja saņemt palīdzību atkārtoti, ja pēc iepriekšējas garantijas saņemšanas ir pieaudzis apgādībā esošu un kopā dzīvojošu bērnu skaits vai ir iestājusies grūtniecība. 3) Lai sekmētu atbalstu ģimenēm, kuras vēlas atgriezties Latvijā un saņemt valsts palīdzību mājokļa iegādei vai būvniecībai, vairs nebūs jānorāda deklarētā vai reģistrētā dzīves vieta Latvijā. 4) Citi pasākumi mājokļu pieejamības veicināšanai. |
Iesniegt MK "Noteikumus par aizdevumiem dzīvojamo īres māju būvniecībai, atjaunošanai, pārbūvei vai jaunuzceltu, atjaunotu vai pārbūvētu dzīvojamo īres māju iegādei". | Nodrošināta finanšu pieejamība īres māju būvniecībai. |
Iesniegt MK jaunu Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likumu un jaunu Dzīvokļa īpašuma likumu. | 1) Uzlabota lēmumu pieņemšanas procedūra daudzdzīvokļu dzīvojamās mājās; 2) nodrošināta parādu par dzīvojamās mājas pārvaldīšanas pakalpojumiem, kā arī komunālajiem pakalpojumiem piedziņas iespējamība; 3) precizēts dzīvojamo māju pārvaldnieku sniegto pakalpojumu apjoms. |
Turpināt valsts nekustamo īpašumu optimizāciju, t.sk. sakārtošanu, un to vērtības saglabāšanu ilgtermiņā | 1) Pārskatīts publiskas personas zemes nomas maksas apmērs piespiedu nomas gadījumos, ņemot vērā regulējuma izmaiņas kadastrālās vērtības noteikšanā un nekustamā īpašuma nodoklī, novēršot atšķirīgu pieeju gadījumā, kad zemes īpašnieks ir privātpersona un gadījumā kad zemes īpašnieks ir publiska persona, sekmējot tiesisko noteiktību, vienlīdzīgu attieksmi un vienotas tiesu prakses veidošanos lietās par piespiedu nomas attiecībām; |
Iesniegt MK noteikumus par tipveida nosacījumiem publisko būvdarbu līgumos. | Ieviesti skaidri nosacījumi būvdarbu līgumiem. |
Iesniegt MK grozījumus MK noteikumos par Latvijas būvnormatīviem. | Būvnormatīvos vairs nav novecojušas un aktuālajai situācijai neatbilstošas tehniskās prasības, tie pilnveidoti atbilstoši jaunākajām būvniecības tehnoloģijām. |
Turpināt attīstīt Būvniecības informācijas sistēmu. | 1) Izstrādāta Būvniecības informācijas sistēmas funkcionalitāte būvdarbu uzraudzības un būvju pieņemšanas ekspluatācijā elektroniskajam procesam. |
Izstrādāt būvniecības informācijas modelēšanas ieviešanas "ceļa karti". | Būvniecības informācijas modelēšanas ieviešana nodrošinās augstāku būvniecības kvalitāti, būvdarbu termiņu ievērošanu un mazinās riskus papildus darbiem. |
Iesniegt MK grozījumus Būvniecības likumā. | 1) Skaidri noteikta katra būvniecības procesa dalībnieka atbildība par konkrētu procesa posmu (atbildības apjoms, par katru jautājumu viens atbildīgais). |
Nodrošināt zinātnes bāzes finansējuma pakāpenisku pieaugumu, veicinot finansējuma nepārtrauktību un stabilitāti (t.sk par atalgojumu). | Sagatavots prioritārais pasākums budžeta veidošanas procesā, paredzot zinātnes bāzes finansējuma pieaugumu, kas veicina ilgstpējīgu valsts tautsaimniecības attīstību. Šī mērķa izpildei nepieciešams ieguldīt būtisku daļu no ikgadējā Zinātniskās darbības likumā paredzētā 0,15% IKP pieauguma pētniecībai un attīstībai, kas 2020. gadā veido vismaz 20 milj. eiro, 2021. gadā vismaz 40 milj. eiro, 2022. gadā vismaz 60 milj. eiro, kurus investē, izpildot jaunos kvalitātes kritērijus. |
Nodrošināt ikgadēju finansējuma pieaugumu Valsts pētījumu programmu nodrošināšanai nozaru ministrijās | Nodrošināts Valsts pētījumu programmām nepieciešamais papildu finansējums, sākot ar 2020.gadu, vismaz 10 milj. euro apmērā gadā. |
Nodrošināt pakāpenisku finansējuma pieaugumu Fundamentālo un lietišķo pētījumu programmas projektu finansēšanai. | 2020.gadā palielināts finansējums par 10 milj. eiro, salīdzinājumā ar 2019.gadu un 2021.gadā palielināts par 5 milj. eiro, salīdzinājumā ar 2020.gadu, nodrošinot, ka vismaz 25 % virs kvalitātes sliekšņa novērtēto Fundamentālo un lietišķo pētījumu programmas projekti ikgadēji tiek finansēti. |
Nodrošināt ikgadēju finansējuma pieaugumu valsts dibinātajās augstskolās, ne mazāk kā 0,25% no IKP gadā, līdz valsts piešķirtais finansējums studijām valsts dibinātajās augstskolās sasniedz vismaz 2% no IKP. | Augstākās izglītības bāzes finansējuma pakāpenisks pieaugums valsts dibinātajās augstskolās 2020.gadā vismaz 20 807 311 euro, 2021.gadā vismaz 48 602 744 euro, 2022.gadā vismaz 78 594 930 euro apmērā. |
Īstenot ilgstpējīgu zinātnes attīstību, definējot un ieviešot jaunus zinātnes kvalitātes kritērijus izcilībai, internacionalizācijai (tostarp Latvijas un ārvalstu zinātniskā personāla mobilitātei) un sadarbībai ar industriju. | Sagatavoti un iesniegti MK 12.11.2013. grozījumi noteikumos Nr. 1316 "Kārtība, kādā aprēķina un piešķir bāzes finansējumu zinātniskajām institūcijām". |
Balstoties uz 2019./2020.gada zinātnisko institūciju starptautiskā izvērtējuma rezultātiem un rekomendācijām un pildot Zinātniskās darbības likuma 33.pantā noteikto, mērķtiecīgi palielināt ieguldījumus pētniecībā un attīstībā, tādējādi sekmējot cilvēkresursu piesaisti, inovatīvu ideju izstrādi, pētnieciskās infrastruktūras pilnveidi, augstākās izglītības, zinātnes un privātā sektora sadarbību, kā arī pētniecības un inovācijas pārnesi uzņēmējdarbībā, panākt tādu zinātnes finansējuma sistēmu, kas vērsta uz kvalitāti, starptautisko konkurētspēju un zinātnes aktīvu sadarbību ar privāto sektoru, | 1) Ieguldījumi pētniecībā un attīstībā sākot no 2020.gada atbilstoši Zinātniskās darbības likuma 33.pantā noteiktajam, tiek palielināti par 0,15 % no IKP katru gadu, līdz kopējie valsts ieguldījumi pētniecībā un attīstībā sasniedz 1,5 % no iekšzemes kopprodukta (atbilstoši Zinātnes, tehnoloģijas attīstības un inovācijas pamatnostādnēm 2014.–2020. gadam, MK 28.12.2013. rīkojums Nr. 685), paredzot papildus finansiālos ieguldījumus, lai sekmīgi īstenotu kopīgas stratēģiskas pieejas un darbības starptautiskai sadarbībai zinātnes, tehnoloģiju un inovācijas jomā. |
Nodrošināt zinātnisko institūciju (tostarp augstskolu) starptautisko izvērtējumu | Veikts zinātnisko institūciju starptautiskais novērtējums un sagatavoti un iesniegti izskatīšanai Ministru kabinetā priekšlikumi par publiskā finansējuma piešķiršanas noteikumiem zinātniskajām institūcijām. |
Izveidot ar zinātnisko institūciju attīstības stratēģijām saistītu publiskā finansējuma piešķiršanas sistēmu un tās ieviešanas monitoringu. | Sagatavoti un iesniegti MK priekšlikumi par publiskā finansējuma sasaiti ar zinātnisko institūciju stratēģijām. |
Izvērtēt iespējas piesaistīt papildu investīcijas ES struktūrfondu programmu ietvaros zinātnisko institūciju un komercsektora sadarbības stimulēšanai praktiskās pētniecības programmas īstenošanai (1.1.1.1.pasākums "Praktiskas ievirzes pētījumi"), īpaši veicinot komersantu īstenotajos projektos universitāšu kā zinātnisko institūciju iesaisti un valsts budžeta finansējumu - zinātnisko institūciju īstenoto un ES struktūrfondu pārfinansēto Apvārsnis2020 pētniecības projektu finansēšanai tam periodam, kas pārsniedz ES struktūrfondu investīciju attiecināmības periodu. | 1) Balstoties uz ES struktūrfondu vidusposma izvērtējumu, 1.1.1.1.pasākumam piesaistīti papildus 20 milj.eur, lai nodrošinātu papildus aptuveni 50 praktisko pētījumu īstenošanu, kas vērsti uz tautsaimniecības attīstībai svarīgu produktu vai pakalpojumu attīstību Latvijas Viedās specializācijas jomās; |
1) Atbalstīt pētniecības un uzņēmēju sadarbības projektus ES fondu programmā "Atbalsts jaunu produktu un tehnoloģiju izstrādei kompetences centru ietvaros" (1.2.1.1.). | 1) Atbalstīto pētniecības projektu skaits - 135. |
Uzsākt un īstenot jaunas Valsts pētījumu programmas, pakāpeniski aptverot visas 18 valstī noteiktās politikas jomas un valstij prioritārās nozares. | Nozaru ministrijām papildu nepieciešamā finansējuma piešķiršanas gadījumā sagatavoti un iesniegti apstiprināšanai MK MK rīkojumi par jaunām valsts pētījumu programmām un uzsākta to īstenošana, lai nodrošinātu attiecīgo jomu efektīvu un ilgstspējīgu attīstību, tai skaitā, nepieciešamā cilvēkkapitāla attīstību, kā arī pierādījumos balstītu lēmumu pieņemšanu un rīcībpolitikas īstenošanu. |
Nodrošināt valsts pētījumu programmas īstenošanu zinātnes virzienā "Sabiedrības veselība" (ja tam tiks piešķirts finansējums kā jaunai politikas prioritātei). | Valsts pētījumu programma zinātnes virzienā "sabiedrības veselība" īstenota četros prioritārajos virzienos: |
Nodrošināt nacionālas nozīmes zinātniskās infrastruktūras attīstību un uzturēšanu Latvijas Viedās specializācijas stratēģijas prioritārajās jomās un un atbilstoši Eiropas Stratēģiskā foruma pētniecības infrastruktūrai Latvijas ceļakartei (Latvijas ESFRI ceļakarte). | 1) Sagatavoti un iesniegti izskatīšanai MK priekšlikumi par nacionālas nozīmes zinātniskās infrastruktūras attīstību un finansēšanas principiem un aktualizēta un apstiprināta Latvijas ESFRI ceļakarte; |
Fokusēt ES struktūrfondu 2014.-2020.gadu plānošanas perioda investīcijas augstākajā izglītībā uz augstskolu pārvaldības stiprināšanu un augstākās izglītības, zinātnes un komercsektora ciešāku sadarbību. | Izstrādāti un MK iesniegti MK noteikumi, lai sekmētu mērķtiecīgas investīcijas augstākās izglītības attīstībā un konkurētspējā, tai skaitā, nodrošinot atbalstu dalībai starptautiskos izcilības forumos, augstskolu vadības prasmju pilnveidei starptautiskās dimensijas stiprināšanai, akadēmiskā godīguma nostiprināšanai augstskolās, kā arī e-koplietošanas risinājumu ieviešanai. |
Izveidot ar augstskolu attīstības stratēģijām saistītu publiskā finansējuma piešķiršanas sistēmu un tās ieviešanas monitoringu. | Sagatavoti un iesniegti izskatīšanai MK priekšlikumi par kritēriju zinātniskā un akdēmiskā personāla integrācijai noteikšanu, augstskolu attīstības stratēģijās noteikto mērķu, uzdevumu, izpildes rādītāju sasaisti ar publiskā finansējuma piešķiršanu, tutsaimniecības attīstības tendencēm un sabiedrības izaicinājumiem, lai efektīvāk plānotu katrai augstskolai nepieciešamos specifiskos ieguldījumus tās attīstības un ilgtspējas nodrošināšanai. |
Sagatavot augstskolu cikliskas institucionālās akreditācijas ieviešanu sākot ar 2024.gadu | Sagatavoti un iesniegti izskatīšanai MK priekšlikumi par augstskolu cikliskās institucionālās akreditācijas ieviešanu un priekšlikumi normatīvajam regulējumam. |
Izstrādāt un ieviest starptautiskiem standartiem (Zalcburgas principiem) atbilstošu doktorantūras modeli | Izstrādāti un iesniegti izskatīšanai MK priekšlikumi jaunam regulējumam, kas paredz promocijas procesa organizēšanas kārtību jaunam doktorantūras finansēšanas modelim, pilnveidotam regulējumam doktora studiju, t.sk. doktorantūras skolu izveidošanai un prasībām studiju kvalitātei un augstskolu un citu zinātnisko institūciju sadarbības apjomam, lai nodrošinātu kvalitatīvas doktorantūras studijas. |
Uz risku novērtēšanu balstītu kontroles pasākumu efektivizēšana (plašāka izmantošana), tai skaitā izmantojot IT risinājumus . | Dabas kapitāla izmantošanas kontroles darba efektivizēšana un vides kvalitātes uzlabošana |
Izpildot ES dalībvalsts saistības, izplānot ilgtspējīgas un Latvijas sabiedrības interesēm atbilstošas enerģētikas un klimata politikas līdz 2030.gadam. | Nacionālais enerģētikas un klimata plāns 2021.-2030.gadam iesniegts Eiropas Komisijā. |
Īstenot pasākumus Nacionālā enerģētikas un klimata plāna 2021.-2030. gadam mērķu sasniegšanai, jo īpaši attiecībā uz atjaunojamo enerģiju un energoefektivitāti, kā arī pētniecības, inovāciju un konkurētspējas veicināšanu. | Līdz 2022.gada beigām nodrošināts nepieciešamais ieguldījums Nacionālajā enerģētikas un klimata plānā noteikto 2030.gada mērķu sasniegšanai, t.sk.: |
Plūdu riska mazināšana pilsētās un blīvi apdzīvotās vietās, piesaistot ES fondu 2014.-2020.gada plānošanas perioda finansējumu | Iedzīvotāju skaits, kuri gūst labumu no pretplūdu pasākumiem – 119 740 |
Sekmēt zemes izmantošanas, zemes izmantošanas maiņas un mežsaimniecības sektora klimata mērķu izpildi | Izveidota mitrzemju apsaimniekošanas radīto SEG emisiju un CO2 piesaistes uzskaites sistēma. |
Izstrādāt normatīvo regulējumu depozīta sistēmas ieviešanai Latvijā, lai no 2023.gada ieviestu depozīta sistēmu dzērienu iepakojumam | LR Saeimas komisijā iesniegti priekšlikumi grozījumiem Iepakojuma likumā, saskaņojot tos ar iesaistītajām pusēm. Pieņemti depozīta sistēmas ieviešanas nodrošināšanai nepieciešami normatīvie akti. |
Izstrādāt Pasākumu plānu aprites ekonomikas attīstībai Latvijā, lai veicinātu tautsaimniecības attīstību konkurētspējīgā, iekļaujošā un ilgtspējīgā veidā, maksimāli efektīvi izmantojot resursus, tai skaitā dabas resursus | MK iesniegts Pasākumu plāns aprites ekonomikas attīstībai Latvijā |
Izstrādāt Atkritumu apsaimniekošanas valsts plānu 2021.-2028.gadam atbilstoši MK 12.07.2011.noteikumu Nr.564 "Noteikumi par atkritumu apsaimniekošanas valsts un reģionālajiem plāniem un atkritumu rašanās novēršanas valsts programmu" prasībām | MK iesniegts Atkritumu apsaimniekošanas valsts plāns 2021.-2028.gadam |
Zaļā publiskā iepirkuma plašāka lietojuma veicināšana, tai skaitā pārstrādātu riepu gala produktu izmantošana. Normatīvā regulējuma zaļā publiskā iepirkuma jomā pilnveide, tai skaitā papildinot ar jaunu iepirkuma kritēriju izstrādi bērnu rotaļu laukumiem un sporta laukumiem. | Zaļā publiskā iepirkuma īpatsvars finansiālā izteiksmē 2019.gadā sasniedz 19% un dinamika turpina pieaugt par 1% gadā. |
Palielināt atkritumu pārstrādes un reģenerācijas jaudas, piesaistot ES fondu 2014.-2020.gada plānošanas perioda finansējumu. | Atkritumu pārstrādes jaudas pieaugums atbalstītajos projektos - 161 710 t/gadā. Latvijas iedzīvotājiem pieejama bioloģisko atkritumu dalītā vākšana visā valsts teritorijā. |
Noteikt vides politiku pēc 2020.gada - jauna Vides politikas plānošanas dokumenta 2021.-2027.gadam izstrāde, tai skaitā, aktualizējot vides monitoringa pamatnostādnes un monitoringa programmu 2021.-2026.gadam. | Noteiktas prioritātes rīcībām vides aizsardzības jomā un optimizēts vides datu vākšanas tīkls, parametri, regularitāte un izmantojamās metodes. Iesniegts MK vides politikas plānošanas dokuments un vides monitoringa programma. |
Samazināt gaisa piesārņojuma radītās negatīvās ietekmes uz cilvēku veselību un vidi, kā arī sasniegt Latvijai noteikto emisiju samazināšanas mērķus. Izstrādāt gaisa piesārņojuma samazināšanas rīcības plānu 2019.-2030.gadam | MK iesniegts Gaisa piesārņojuma samazināšanas rīcības plāns 2019.-2030.gadam |
Mazināt Latvijas cilvēku, tautsaimniecības, infrastruktūras, apbūves un dabas ievainojamībau pret klimata pārmaiņu ietekmēm un veicināt klimata pārmaiņu radīto iespēju izmantošanu. Izstrādāt plānu Latvijas pielāgošanās klimata pārmaiņām laika posmam līdz 2030.gadam | MK iesniegts Plāns Latvijas pielāgošanās klimata pārmaiņām laika posmam līdz 2030.gadam. Nodrošināta Latvijas gatavība klimata pārmaiņām, minimizējot potenciālos zaudējumus un maksimizējot potenciālo iespēju izmantošanu |
Turpināt "Dabas skaitīšanu", kā arī nodrošināt racionālu un pamatotu "dabas skaitīšanas" rezultātu pielietojumu | Sagatavoti priekšlikumi nepieciešamajām izmaiņām normatīvajos aktos biotopu aizsardzības un labvēlīga aizsardzības stāvokļa nodrošināšanai nepieciešamo apsaimniekošanas pasākumu veikšanai, aizsargājamo teritoriju tīkla pilnveidošanai |
Novērst piesārņojuma izplatīšanos dabas vidē, nodrošināt dabas un vides aizsardzību, t.sk., biotopu kartēšanu un atjaunošanu, vides informācijas centru izveidi, vides monitoringu, vēsturiski piesārņoto vietu sanāciju un ūdenssaimniecības attīstību | Dzīvotņu platība, kura saņem atbalstu, lai panāktu labāku aizsardzības pakāpi - vismaz 9 318 ha; |
Efektīva zemes dzīļu valsts pārvaldība un zemes dzīļu aizsardzības nodrošināšana, stiprinot institucionālo kapacitāti | MK iesniegts likumprojekts "Grozījumi likumā "Par zemes dzīlēm"". Ar likumprojektu pilnveidots normatīvais ietvars zemes dzīļu izpētei un jaunas, mūsdienīgas informācijas par zemes dzīļu uzbūvi un īpašībām iegūšanai, kā arī investīcijām labvēlīgas vides izveidošanai. Optimizētas un nodalītas funkcijas zemes dzīļu resursu apzināšanai un izvērtēšanai, zemes dzīļu izmantošanas un aizsardzības kontrolei. |
Kūdras resursu ilgtspējīgas apsaimniekošanas un izmantošanas nodrošināšana, ņemot vērā sabiedrības intereses un tautsaimniecības ilgtermiņa attīstības prioritātes | MK iesniegts politikas plānošanas dokuments kūdras ilgtspējīgai izmantošanai |
Nodrošināt Latvijas interešu pārstāvēšanu lauksaimniecībā Kopējās lauksaimniecības politikas (KLP) nākotnes reformas procesā un Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fonda (EJZF) atbalsta izstrādē, nosakot mērķus un gatavojot īstenošanas pasākumu priekšlikumus, lai pēc 2020.gada nodrošinātu taisnīgu finansējuma apjomu lauksaimniekiem un zivsaimniekiem, kāpinot to konkurētspēju ES. | 1) Latvijas lauksaimniekiem no ES fondiem saņemamā finansējuma apjoms tiek tuvināts ES vidējam finansējuma apjomam. |
Izstrādāt KLP Stratēģisko plānu 2021-2027.gadam un EJZF rīcības programmu 2021-2027.gadam. | 1) Izstrādāts, saskaņots un iesniegts apstiprināšanai EK KLP Stratēģiskais plāns Latvijai 2021.-2027.gadam |
NVO sektora līdzdalība nākotnes KLP un EJZF regulējuma izstrādē. | Nodrošināta NVO sektora pārstāvju dalība atbilstošajās Latvijas un ES institūciju darba grupās |
Norvēģijas Finanšu instrumenta programmas "Klimata pārmaiņu mazināšana, pielāgošanās tām un vide" ietvaros uzsākta projekta "Ilgtspējīgas augsnes resursu pārvaldības uzlabošana lauksaimniecībā" īstenošana. | Pilnveidota vēsturiskā augšņu datubāze, izstrādāta nacionālā augsnes klasifikācijas sistēma un augsnes kartēšanas metodika, kartēta kūdras augsnes izplatība, izveidota nacionālā augsnes oglekļa monitoringa sistēma, uzlabota SEG emisiju aprēķināšanas sistēma: |
Nodrošināt zināšanu pārneses un konsultāciju pakalpojumu pieejamību lauksaimniecībā un mežsaimniecībā iesaistītām personām. | 1) Apmācītas un konsultētas 14 000 lauksaimniecībā un mežsaimniecībā iesaistītas personas. |
Pilnveidot atbalstu produkcijas ražošanai lauksaimniecības nozarēs. | 1) Īstenotas 13 saistītā atbalsta shēmas līdz 2020.gadam. (pilnveidoti 2015. gada 10.marta MK noteikumi Nr. 126 "Tiešo maksājumu piešķiršanas kārtība lauksaimniekiem"). |
Izstrādājot KLP Stratēģisko plānu Latvijai 2021. – 2027.gadam, izvērtēt pārdalošā maksājuma par saimniecības pirmajiem hektāriem un tiešmaksājumu griestu nepieciešamību saskaņā ar regulā par KLP Stratēģisko plānu noteikto juridisko satvaru un noteikt investīciju griestus vienai saimniecībai. | KLP Stratēģiskajā plānā Latvijai 2021 – 2027.gadam pasākumiem noteikti investīciju atbalsta griesti, paredzēts pārdalošais maksājums un tiešā maksājuma atbalsta griesti, ja tos noteiks regula par KLP Stratēģisko plānu. |
Nodrošināt atbalsta iespējas lauku saimniecību konkurētspējas veicināšanai un infrastruktūras (t.sk.meliorācijai) uzlabošanai. | Atbalstīti ieguldījumi 5000 lauku saimniecībās, lai uzlabotu to ekonomiskās darbības rādītājus un konkurētspēju |
Pilnveidot valsts atbalstu lauksaimniekiem, lai nodrošinātu vienlīdzīgākus konkurences apstākļus ar citām ES dalībvalstīm. | Iesniegts MK Informatīvais ziņojums par nepieciešamā valsts atbalsta nodrošināšanu 28.7 milj euro apmērā lauksaimniecībai. |
Pilnveidot atbalstu lauksaimniekiem, zivsaimniekiem un zvejniekiem akcīzes nodokļa atvieglojumu marķētas dīzeļdegvielas veidā, lai veicinātu produkcijas ražošanu. | Nodrošināts akcīzes nodokļa atvieglojums marķētai dīzeļdegvielai lauksaimniecības, zivsaimniecības un zvejniecības nozarēs, veicot grozījumus likumā "Par akcīzes nodokli". |
Īstenot eksporta atbalsta pasākumus un pārtikas produktu veicināšanas atbalsta jomas pasākumus. | Līdz 2022.gada beigām nodrošināta: |
Pilnveidot atbalstu lauksaimniecības produkcijas pārstrādātājiem, t.sk. mājražotājiem, atbalstu primāri novirzot pārstrādes uzņēmumiem, kas pārstrādā vietējas izcelsmes lauksaimniecības produkciju. | Atbalstīti 250 uzņēmumi lauksaimniecības produktu pārstrādes efektivitātes paaugstināšanai un produktu pievienotās vērtības radīšanai |
Izvērtēt iespējas ieviest samazināto PVN likmi svaigai gaļai, svaigām zivīm, olām un piena produktiem | 1) Iesniegts MK Informatīvais ziņojums par PVN samazinātās likmes 5% apmērā ieviešanas svaigiem augļiem, ogām un dārzeņiem efektivitāti par laika posmu no 2018.gada 1.janvāra līdz 2020.gada 30.jūnijam. |
Izstrādāt priekšlikumus normatīvā regulējuma pilnveidei efektīvākai un sekmīgākai zaļā publiskā iepirkuma (ZPI) principu pielietošanai. | Izstrādāti priekšlikumi normatīvā regulējuma pilnveidei pārtikas piegādes un ēdināšanas pakalpojumu jomās, lai veicinātu Latvijas izcelsmes produktu lielāku pārstāvību zaļajos publiskajos iepirkumos (ZPI). |
Īstenot informatīvos pasākumus par Latvijas izcelsmes lauksaimniecības un pārtikas produktiem ZPI veicināšanai. | Sadarbībā ar LLKC īstenoti pasākumi ZPI veicināšanai: |
Izvērtēt NĪN papildlikmes palielināšanas nepieciešamību neizmantotajai LIZ un risinājumus, lai veicinātu lauksaimniecībā izmantojamo zemju apsaimniekošanu. | Iesniegts MK Informatīvais ziņojums par risinājumiem neizmantotās LIZ apsaimniekošanā. |
Pilnveidot Zemes iegādes kreditēšana programmas īstenošanu, t.sk.lai veicinātu lauksaimniecības zemju saglabāšanu vietējo lauksaimniecības (it īpaši mazo) produkcijas ražotāju rokās. | Iesniegti grozījumi MK 2018.gada 22.maija noteikumiem Nr.295. "Valsts atbalsta piešķiršanas kārtība lauksaimniecībā izmantojamās zemes iegādei lauksaimniecības produkcijas ražošanai" par kopējās aizdevumu summas palielināšanu līdz 100 milj. euro. |
Izstrādājot KLP Stratēģisko plānu Latvijai 2021. – 2027.gadam, paredzēt SEG emisijas samazinošus pasākumus. | KLP Stratēģiskajā plānā Latvijai 2021 – 2027.gadam paredzēti pasākumi SEG emisiju samazināšanai. |
Veicināsim izmaksu efektīvu SEG emisiju samazinošu pasākumu ieviešanu lauksaimniecībā (piemēram, precīzo tehnoloģiju pielietošana, u.c. darbībām)., t.sk. sadarbībā ar Latvijas Lauksaimniecības universitāti uzlabosim pasākumu ietekmes novērtēšanas metodiku. | KLP Stratēģiskajā plānā Latvijai 2021.-2027.gadam paredzēti pasākumi SEG emisiju samazināšanai. |
Pilnveidosim atbalsta iespējas bioloģiskās lauksaimniecības produkcijas ražotājiem un bioloģiskās lauksaimniecības produkcijas pārstrādātājiem. | Atbalstīto bioloģisko lauksaimnieku skaits - 4 000 Dalībnieku skaits bioloģiskās lauksaimniecības kvalitātes shēmās - 460 |
Pilnveidosim atbalsta mehānismu kooperācijas jomai un, izstrādājot KLP Stratēģisko plānu Latvijai 2021 – 2027.gadam, izvērtēsim iespēju piešķirt atbalstu ražotāju organizāciju izveidei un attīstībai. | Sagatavoti grozījumi MK 2015.gada 3. februāra noteikumos Nr.60 "Ražotāju grupu un organizāciju izveide", paredzot atbalstu 2.līmeņa kooperatīviem. |
Izvērtēt meža apsaimniekošanu regulējošo normatīvo aktu efektivitāti un ietekmi uz mežsaimniecības dzīvotspēju, meža kapitālvērtības pieaugumu, iespējamos risinājumus, tai skaitā izmainot nosacījumus par galvenās cirtes caurmēru un meža atjaunošanu ar saimnieciski vērtīgāku meža reproduktīvo materiālu un efektivitātes pilnveidošanu pamatojot ar zinātniskiem pētījumiem. | Sagatavoti normatīvo aktu projekti par koku ciršanu mežā un meža atjaunošanu un ieaudzēšanu, tādējādi radot iespēju palielināt meža kapitālvērtību par 440 miljoniem euro un iespēju palielināt ikgadējo tīro ienākumu gūšanas potenciālu par 12 miljoniem euro. |
Pilnveidot Latvijas lauku attīstības programmas 2014. -2020. gadam atbalsta īstenošanu un uzraudzību lauksaimniecības un lauku attīstības jomā, t.sk. mazajiem un jaunajiem lauksaimniekiem, saistīto atbalstu un ES skolu atbalsta programmu (skolas piens un skolas auglis). | 1) Atbalstīto mazo saimniecību skaits - 12 000. |
Pilnveidot aizdevumu pieejamību dažādam saimniecību grupām, īpaši mazajām saimniecībām, atbilstoši pieprasījumam un vajadzībām un kombinēt aizdevumus ar grantiem KLP Stratēģiskajā plānā Latvijai 2021 – 2027.gadam. | Īstenotas 4 aizdevumu programmas lauksaimniekiem un kooperatīvām sabiedrībām. |
Pilnveidot normatīvo regulējumu Rīcības programmas zivsaimniecības attīstībai 2014.-2020. gadam ieviešanai. | Lai nodrošinātu efektīvu Rīcības programmas zivsaimniecības attīstībai 2014-2020.gadam īstenošanu, grozījumi saskaņoti Uzraudzības komitejā un iesniegti Eiropas Komisijā |
Iegūt statistisko informāciju par meža resursu un meža veselības stāvokli, kā arī meža un vides (biotisko, abiotisko, antropogēno) faktoru mijiedarbību, nodrošinot nepieciešamos datus meža gan meža nozares (mežsaimniecība un kokrūpniecība), gan ar meža nozari saistīto nozaru (lauksaimniecība, enerģētika, būvniecība u.c.) attīstībai, gan visai Latvijas ekonomiku kopumā, kā arī klimata politikas plānošanai, sniedzot iespēju Latvijai nodrošināt Eiropas Savienības saistību izpildi. | Katru gadu veikta meža statistiskā inventarizācija , apsekojot 4374 parauglaukumus un uzmērot 3078 parauglaukumus |
Nodrošināsim valsts kapitālsabiedrības Latvijas valsts meži finanšu līdzekļu izmantošanu meža infrastruktūras attīstībai. | Attīstīta meža infrastruktūra atbilstoši uzņēmuma darbības stratēģijai. |
Nodrošināt atbalsta iespējas mežu meliorācijas uzlabošanai un meža ekonomiskās vērtības celšanai un klimata izmaiņu ietekmes mazināšanai, kā arī KLP Stratēģiskajā plānā Latvijai 2021 – 2027.gadam rosināsim iekļaut pasākumus, kas veicina papildus CO2 piesaisti ilgtermiņā. | Apmežotā platība (ha) - 4 000 Nodrošināta iespēja meža īpašniekiem saņemt atbalstu meliorācijas sistēmu uzlabošanai un pasākumiem CO2 piesaistes palielināšanai. |
Nodrošināt atbalsta iespējas sadarbības attīstībai starp lauksaimniecības un mežsaimniecības nozares pārstāvjiem un pētniekiem, izstrādājot jaunus, kā arī inovatīvus produktus, metodes un tehnoloģijas, nodrošinot augstāku pievienoto vērtību pieejamiem resursiem. | Atbalstīti 65 sadarbības projekti lauksaimniecības un mežsaimniecības nozarē |
Veicināt informatīvajā ziņojumā "Latvijas Bioekonomikas stratēģija 2030" iezīmēto darbības virzienu un pasākumu īstenošanu, lai integrētā un pārdomātā veidā veicinātu bioekonomikas attīstību Latvijā. | Pārskatot un izstrādājot jaunus politikas plānošanas dokumentus, Eiropas Savienības un citu fondu atbalsta instrumentus un valsts pētījumu programmas, ņemti vērā informatīvajā ziņojumā "Latvijas Bioekonomikas stratēģija 2030" iezīmētie darbības virzieni un pasākumi. |
Novērst administratīvos un cita veida šķēršļus no atjaunojamiem energoresursiem iegūtas enerģijas ražošanas attīstībai Latvijā, jo īpaši attiecībā uz ne-emisiju tehnoloģijām, ilgtspējīgā, izmaksu efektīvā un sabiedrības interesēm atbilstošā veidā. | Radīti apstākļi enerģijas, kas iegūta no atjaunojamiem energoresursiem, ilgtspējīgai, izmaksu efektīvai un sabiedrības interesēm atbilstošai attīstībai Latvijā, lai nodrošinātu 2020.gada 40% atjaunojamās enerģijas mērķa sasniegšanu enerģijas galapatēriņā, kā arī dotu ieguldījumu Latvijas 2030.gada atjaunojamās enerģijas mērķa sasniegšanai (45-50% robežās) enerģijas galapatēriņā. |
Izvērtēt iespējas palielināt valsts ietekmi lēmumu pieņemšanā ostu pārvaldēs un iespējas mainīt ostu pārvaldības modeli, tai skaitā pārveidojot tās par valsts kapitālsabiedrībām. | 1) Sagatavots informatīvais ziņojums ar izvērtējumu un priekšlikumiem attiecībā uz valsts ietekmes palielināšanu lēmumu pieņemšanā ostu pārvaldēs, ostu pārvaldības modeli un iespējamām izmaiņām, tai skaitā pārveidošanu par kapitālsabiedrību; |
Sagatavot priekšlikumus OECD valsts kapitālsabiedrību pārvaldības principu piemērošanai ostu pārvalžu darbībā un izstrādāt nepieciešamos grozījumus normatīvos aktos. | Izstrādāti grozījumi MK noteikumos par ostu pārvalžu paraugnolikumu un Rīgas, Ventspils brīvostu pārvalžu un Liepājas SEZ pārvaldes nolikumos. |
Izvērtēt VAS "Latvijas Dzelzceļš" darbību atbilstoši Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likuma 7.panta noteikumiem. | 1) VAS "Latvijas Dzelzceļš" Padomes vērtējums par VAS "Latvijas dzelzceļš" biznesa modeli |
Izvērtēt dzelzceļa elektrifikācijas projekta ietekmi uz valsts budžetu īstermiņā un ilgtermiņā, definēt pieļaujamo VAS "Latvijas dzelzceļš" iepirkuma sadārdzinājuma finansēšanas riska apetīti, izvērtēt projekta īstenošanas iespējas ierobežotā apjomā. | Pieņemts Ministru kabineta lēmums par projekta apjomu un turpmāko virzību. Kohēzijas fonda līdzekļu ietaupījuma gadījumā veikti nepieciešamie grozījumi tiesību aktos ietaupīto līdzekļu pārdalei. |
ES Daudzgadu budžeta sarunās (visos līmeņos un formātos) turpināt lobēt ES institūcijās Rail Baltic projektu, lai nākamajā periodā būtu pieejami iespējami augstākā līdzfinansējuma likme un Eiropas Savienošanas instrumentā iespējami augstākais finansējums. | Izstrādāts nākamā ES Daudzgadu budžeta lēmums un Eiropas Savienošanas instrumenta regulas gala versija. |
Rail Baltica projekta Latvijas aktivitāšu ietvaros parakstīt Deleģēšanas līgumu ar RB Rail AS (Koordinators), tādējādi Koordinatoram deleģējot atsevišķu CEF aktivitāšu īstenošanu. | 1) Parakstīts deleģēšanas līgums; |
Stiprināt OECD pārvaldības principu (t.sk. informācijas atklātības, sadarbības) ievērošanu RB Rail. | 1) Sagatavoti priekšlikumi par OECD pārvaldības principu stiprināšanu RB Rail (t.sk., informācija par iepirkumiem un iepirkumu konkursu rezultāti tiek publicēti EDZL un Rail Baltica AS mājas lapās, aktivizēta sadarbība ar pašvaldībām, kuru teritoriju skars Rail Baltica dzelzceļa līnija); |
1) Piedāvāsim ES fondu vidusposma izvērtējuma rezultātā papildu pieejamā finansējuma investīciju iespējas multimodālu transporta mezglu un pārsēšanās punktu veidošanai: stāvparku, sabiedriskā transporta pieturu un velonovietņu izveidei pie dzelzceļa stacijām, sabiedriskā transporta un dzelzceļa pieturu satuvināšanai; | 1.1. ES fondu vidusposma izvērtējuma ietvaros ir sagatavoti un iesniegti FM priekšlikumi papildu finansējuma novirzīšanai multimodālu transporta mezglu un pārsēšanās punktu veidošanai; |
Veikt izvērtējumu un iesniegt izskatīšanai Ministru kabinetā informatīvo ziņojumu par veiktajiem pasākumiem, lai samazinātu dotāciju apjomu un nodrošinātu no valsts budžeta piešķirto līdzekļu ekonomiju sabiedriskā transporta pakalpojumu sniegšanā, kā arī par gatavošanos konkursam par sabiedriskā transporta pakalpojumu sniegšanu maršrutu tīklā. | 1) Informatīvais ziņojums izskatīts Ministru kabinetā un doti uzdevumi turpmākai rīcībai; |
Autrotransporta direkcijai, AS "Pasažieru vilciens" un Sabiedriskā transporta padomei izvērtēt papildu ekspresvilcienu reisu izveides ekonomisko lietderību vilcienu maršrutos, kas savieno lielākos attīstības centrus. | Izveidoti ekspresvilcienu maršruti lielāko attīstības centru savienošanai. |
Vienotajā maršrutu tīklā integrēt arvien vairāk maršrutu, kas tiks izpildīti pēc pieprasījuma. Visā maršrutu tīklā ieviest bezskaidras naudas norēķinu iespējas, pamatojoties uz saimniecisko izdevīgumu, vai arī iespējas iegādāties biļetes ar mobilo lietotņu palīdzību. | 1) Visā maršrutu tīklā izveidoti maršruti, kurus veic pēc pieprasījuma ar mazākas ietilpības transportlīdzekļiem; |
Pielāgot infrastruktūru un transportlīdzekļus, lai personām ar invaliditāti (kustību traucējumiem) nodrošinātu pieeju sabiedriskā transporta pakalpojumiem. | Atbilstoši Labklājības ministrijas 2019.gadā veiktam pētījumam par pakalpojumu (t.sk. transporta pakalpojumu) pieejamību, veiktas ar pieejamo valsts budžeta apjomu samērojamas darbības infrastruktūras pielāgošanā personām ar invaliditāti (kustību traucējumiem). |
Turpināt īstenot Valsts autoceļu sakārtošanas programmu 2014.-2023.gadam. | 1) Veikti valsts galveno autoceļu remontdarbi, 191 km; |
Turpināt publiskās un privātās partnerības projekta "E67/A7 Ķekavas apvedceļš" īstenošanu. | Publiskās un privātās partnerības projektā "E67/A7 Ķekavas apvedceļš" realizēta projektēšanas stadija un uzsākta būvniecības stadija. |
Noteikt algoritmu, ka autoceļu finansējums tiek piesaistīts valsts ekonomiskajai attīstībai. | Pieņemts informatīvais ziņojums par iespējamību piesaistīt papildu finansējumu ceļu uzturēšanai, pārbūvei un atjaunošanai papildus valsts budžetā paredzētajam finansējumam. |
Izvērtēt iespējamo valsts vietējo autoceļu posmu pārvaldīšanas formas maiņu un mazāk izmantotos valsts vietējos ceļus nodot pašvaldībām. | Pieņemts informatīvais ziņojums par esošo ceļu tīkla izvērtējumu un izstrādāti normatīvo aktu projekti par attiecīgo ceļu nodošanu pašvaldībām. |
Izvērtēt iespēju no 2021. gada atvērt tirgu visiem potenciālajiem valsts autoceļu uzturēšanas pakalpojuma sniedzējiem. | Pieņemts informatīvais ziņojums par iespēju no 2021. gada atvērt tirgu visiem potenciālajiem valsts autoceļu uzturēšanas pakalpojuma sniedzējiem. |
Izvērtēt autoceļu uzturēšanai izmantoto resursu efektivitāti un kvalitāti. | Pieņemts informatīvais ziņojums par iespējamo efektīvāko valsts autoceļu ikdienas uzturēšanas modeli sākot ar 2021.gadu. |
Nodrošināt Latvijas interešu aizstāvēšanu formālajos un neformālajos formātos, t.sk. ar līdzīgo domājošām valsīm, Eiropas Parlamentu, Eiropas Komisiju dažādos līmeņos. | Sadarbībā ar nozari aktīvi aizstāvētas Latvijas intereses formālajos un neformālajos formātos. |
Izstrādāt politikas plānošanas dokumentu aviācijas jomā, lai radītu priekšnosacījumus aviācijas sektora tālākai attīstībai un sinerģijai ar citām tautsaimniecības nozarēm. | Pieņemts politikas plānošanas dokuments aviācijas jomā. |
Saskaņot un apstiprināt AS "Air Baltic Corporation" vidēja termiņa darbības stratēģiju. | Apstiprināti sabiedrības darbības ikgadējie rādītāji, uzraudzīta to izpildes dinamika. |
Veikt alternatīvo degvielu ieviešanas scenāriju izvērtējumu un veikt atbilstošas izmaiņas politikas plānošanas dokumentos, t.sk. ņemot vērā topošās direktīvas prasības par tīrajiem transportlīdzekļiem publiskajos iepirkumos. | Veikts scenārijs izvērtējums par atbalsta pasākumiem iedzīvotājiem, ja nepieciešams, sagatavoti attiecīgi tiesību aktu projekti. |
Izstrādāt likumprojektu "Grozījumi Pasta likumā", pagarinot esošo abonēto preses izdevumu piegādes regulējumu uz vienu gadu. | Pieņemts likumprojekts "Grozījumi Pasta likumā". |
Nodrošināt uzturlīdzekļus no valsts līdzekļiem minimālajā apmērā tiem bērniem, kuru vecāki, vai viens no vecākiem nepilda uzturēšanas pienākumu, vienlaikus veicot pasākumus, lai palielinātu regresa kārtībā atgūto izmaksāto līdzekļu apmēru, kā arī veicinātu vecāku pienākumu izpildi. | 1) Pieaug lēmumu skaits par uzturlīdzekļu izmaksas izbeigšanu saistībā ar to, ka parādnieks bija apņēmies turpmāk pats nodrošināt uzturlīdzekļus savam bērnam; |
Turpināt sadarbību ar citu valstu iesaistītajām institūcijām, veidojot izpratni par bērnu tiesību aizsardzību Latvijā, kā arī turpināt attīstīt ministrijas komunikāciju ar sabiedrību, veicinot ārvalstīs dzīvojošo valstspiederīgo informētību par bērnu tiesību aizsardzības jautājumiem. | 1) Sekmēta sadarbība ar citu valstu iesaistīto institūciju pārstāvjiem (Īrija, Apvienotā Karaliste, Norvēģija, Vācija), dodoties vizītēs, rīkojot konferenci, lai iepazīstinātu ar Latvijas bērnu tiesību aizsardzības sistēmu, informētu par labās prakses piemēriem un vienotos par ciešāku sadarbību; |
Noteikt ģimeņu atbalsta politikas virzienus un atbalsta prioritātes vidējam termiņam. | 1) Izstrādāts politikas plānošanas dokuments iesniegšanai MK, t.sk., izvērtējot iespējas pārskatīt bērna kopšanas pabalsta apmēru un vecāku pabalsta izmaksas nosacījumus (arī strādājošiem vecākiem), un 2) pakāpeniski un mērķtiecīgi ieviesti pasākumi, kas vērsti uz ģimeņu situācijas uzlabošanu, aptverot gan ģimeņu atbalsta politikas, gan bērnu tiesību aizsardzības jomas. |
Sadarbībā ar nevalstisko sektoru un ekspertiem vērtēsim esošos ģimeņu atbalsta instrumentus un piedāvāsim jaunus, lai pilnveidotu un ieviestu efektīvākos no tiem. | Izstrādāti priekšlikumi (programmu kopums) atbalsta instrumentiem ģimenēm ar bērniem |
Pasludināt 2020.gadu par "Bērnības gadu", veidojot atbalstošu sabiedrības attieksmi pret ģimenēm, un organizēt pasākumus ģimenisko vērtību popularizēšanai. | Izstrādāti priekšlikumi "Bērnības gada" norisei un starptautiska demogrāfijas foruma organizēšanai. |
Iesniegt MK plānošanas dokumentu mājokļu pieejamības politikai. | Atbilstoši Eiropas valstu labākajai praksei noteikti jauni mājokļu pieejamības attīstības virzieni, tai skaitā jaunu mājokļu būvei, mājokļu paplašināšanai un atjaunošanai, īpaši ģimeņu ar bērniem atbalstam dzīves telpas uzlabošanā. |
Pilnveidot Mājokļu garantiju programmu, meklējot risinājumus, tās paplašināšanai un pieejamībai visām ģimenēm ar bērniem, jo īpaši reģionos un daudzbērnu ģimenēm. | ALTUM realizētās programmas pilnīgošana un pakalpojumu klāsta paplašināšana. |
Izstrādāt sistēmu un ekonomisko pamatojumu ģimeņu ar bērniem atbalstam mājokļa iegādei ar valsts subsīdiju. | 1) Ģimenēm ar bērniem radīta iespēja saņemt būtisku valsts finansiālu atbalstu mājokļa iegādei un paplašināšanai; |
Izveidot normatīvo bāzi un finanšu platformu pašvaldībām un citiem resoriem, kas nodrošinātu finanšu instrumentus īpaši labvēlīgai īres mājokļu būvniecības un dzīvojamā fonda rekonstrukcijas finansēšanai. | Ģimenēm ar bērniem uzlabojas mājokļu nodrošinājums un pieejamība. |
Izstrādāt priekšlikumus normatīvās bāzes un finanšu platformas pašvaldībām un citiem resoriem izveidošanai, lai attīstītu un jaunajiem speciālistiem un ģimenēm ar bērniem piedāvātu iespēju iegādāties mājokli uz nomaksu; atvieglota celtniecības projektu saskaņošana un īstenošana. | Izstrādāti priekšlikumi aktīvākai pašvaldību iesaistei, atbalstot ģimeņu mājokļu būvniecību, nodrošinot ar apbūves gabaliem, infrastruktūru, kā arī atvieglojot projektu saskaņošanu un īstenošanu. Izstrādāti noteikumi standartizētu būvniecības projektu apkopošanai un izmantošanai, atvieglota to īstenošana. |
Paplašināt pirmsskolas izglītības pieejamību un pirmsskolas bērnu pieskatīšanas iespējas. | 1) Nodrošināta Bērnu uzraudzības pakalpojuma sniedzēju reģistra pieejamība un informācijas publiskošana, lai paplašinātu informācijas pieejamību par pirmsskolas vecuma bērnu pieskatīšanas iespējām; |
Izstrādāt un uzsākt PII reformu, nodrošinot pirmsskolas izglītības pieejamību | Nodrošināta pirmsskolas izglītības un bērnu pieskatīšanas pakalpojumu pieejamība, vidējā termiņā 7000 bērniem nodrošinot pirmsskolas izglītības iespējas |
Izstrādāt priekšlikumus pirmsskolas izglītības un bērnu pieskatīšanas pakalpojumu pieejamības uzlabošanai, t.sk., piedāvājot vecākiem izvēlēties bērnam piemērotāko pakalpojumu. | Izstrādāti priekšlikumi sistēmiskai pieejai pirmsskolas izglītības un bērnu pieskatīšanas pakalpojumu pilnveidē, lai nodrošinātu ģimenei nepieciešamos pakalpojumus |
Vērtēt iespēju mainīt iestāžu un institūciju pakalpojumu sniegšanas veidu no reaktīva uz proaktīvu, t.i., piedāvāt pakalpojumu, nevis gaidīt pieprasījumu. | Sagatavoti priekšlikumi valsts pārvaldes sniegto pakalpojumu kvalitātes uzlabošanai, mazinot administratīvo slogu un nodrošinot labākus un ērtākus pakalpojumus. |
Sagatavot priekšlikumus kuplo ģimeņu un viena vecāka ģimeņu atbalstam, piemēram, prioritāte uzņemšanai PII un apmaksāta ēdināšana pirmsskolā, interešu izglītības un organizēto bērnu vasaras nometņu izdevumu segšana. | Izstrādāti priekšlikumi, atvieglojot ģimenēm ar bērniem praktisko ikdienas dzīvi un mazinot izdevumus |
Īstenot programmu Latvijas Goda ģimenes apliecība "3+ Ģimenes karte". | Daudzbērnu ģimeņu kartes – 3+ Goda ģimenes kartes īstenošana: |
Pilnīgot Latvijas Goda ģimenes apliecības "3+ Ģimenes karte" programmu, veicinot tās starptautisko atpazīstamību un lietojamību, rosinot uzņēmējus iesaistīties programmā. | Izstrādāti priekšlikumi un uzsākta to ieviešana 3+ Ģimenes kartes pilnveidei (kartes starptautiskā atpazīstamība, piedaloties ELFAC programmā, gradācijas un jaunu kategoriju ieviešana u.c.). |
Novērst nabadzības un iespēju nevienlīdzības riskus daudzbērnu ģimenēm, kas rodas, pieaugot bērnu skaitam, un atbalstīt bērnu studijas augstskolās. | Izstrādāts piedāvājums daudzbērnu ģimenēm mobilitātes uzlabošanai un izdevumu un klimata kaitējuma mazināšanai iegādāties subsidētu elektromobili vai hibrīdauto. |
Izvērtēt ģimenes valsts pabalsta piešķiršanas kritērijus. | Izstrādāti priekšlikumi mērķtiecīgākam valsts finansiālajam atbalstam ģimenēm ar bērniem un ieviests optimālākais risinājums. |
Izstrādāt piedāvājumu Latvijas ģimeņu daudzveidības apzināšanai, definējot principus faktiskās bērna apgādības noteikšanai un rosinot izveidot Latvijas ģimeņu reģistru. | Izstrādāti priekšlikumi un definēti kritēriji ģimeņu reģistra izveidei, iegūstot aktuālu un dinamisku informāciju par Latvijas ģimenēm. |
Izvērtēsim iespējas paplašināt nodokļu atvieglojumus ģimenēm ar bērniem, t.sk: | Izstrādātas un Ministru kabinetā iesniegtas vidēja termiņa valsts nodokļu politikas pamatnostādnes |
Attīstīt un paplašināt programmu "Ģimenei draudzīga pašvaldība" | Organizēts ikgadējais pašvaldību konkurss "Ģimenei draudzīga pašvaldība", informēti iedzīvotāji par pieejamo atbalstu un pakalpojumu klāstu ikkatrā novadā, sekmēts starptautiskais tūrisms, nodrošināta pakalpojumu digitalizācija caur www.latvija.lv. Uzsākta programmas attīstība starptautiskajā līmenī. |
Atjaunināta un pilnīgota vietne www.laiksberniem.lv, kā jumta platforma pieejai jau esošajām IT platformām (paps.lv, vietagimenei.lv, darbsungimene.lv, godagimene.lv), nodrošinot programmu sinerģiju. | Vietnē www.laiksberniem.lv sniegta informācija par ģimenei draudzigākajiem darba devējiem, pašvaldībām un remigrācijas atbalsta pasākumiem. |
Uzsākt programmas "Ģimenei draudzīga darba vieta" koncepcijas izstrādi. | Izstrādāta labajā praksē balstīta koncepcija "Ģimenei draudzīga darba vieta", ietverot esošo programmu "Ģimenei draudzīgs komersants", un sniegti priekšlikumi tās ieviešanai. |
Pilnveidojot tiesisko regulējumu darba un privātās dzīves līdzsvara nodrošināšanai, radīti priekšnoteikumi abu vecāku līdzvērtīgai iesaistei, rūpējoties par bērniem un citiem ģimenes locekļiem. | 1) Pārņemot Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas par darba un privātās dzīves līdzsvaru vecākiem un aprūpētājiem prasības, veiktas izmaiņas normatīvajos aktos, nodrošinot bērna kopšanas atvaļinājuma obligāto nenododamo daļu vecākam un ieviešot aprūpētāja atvaļinājumu. |
Īstenot pasākumus, kas vērsti uz sieviešu un vīriešu ekonomisko neatkarību un vienlīdzīgām iespējām darba tirgū un izglītībā, proti, veicinot vīriešu iesaisti bērnu aprūpes un ģimenes pienākumu veikšanā, apzinot būtiskākos sieviešu un vīriešu darba samaksas atšķirības cēloņus atsevišķās nozarēs un izstrādājot priekšlikumus to novēršanai, mazinot stereotipus par noteiktām profesijām, veicinot nulles toleranci pret vardarbību pret sievietēm, kā arī citus pasākumus. | 1) Īstenojot Sieviešu un vīriešu vienlīdzīgu tiesību un iespēju veicināšanas plānu 2018.-2020.gadam; |
Pārskatīt slimības pabalsta saņemšanas nosacījumus slima bērna kopšanai. | 1) Pagarināts slimības pabalsta saņemšanas laiks slima bērna kopšanas gadījumā, ja bērnam atbilstoši starptautiskajam klasifikatoram noteikta īpaši smaga diagnoze. |
Uzsākt profesionāļu diskusiju par pierādījumos balstītām variācijām maternitātes atvaļinājumā, lai sekmētu aktīvāku abu vecāku iesaisti bērna aprūpē un audzināšanā. | Izstrādāti priekšlikumi, kas sekmē līdzvērtīgāku abu vecāku iesaisti bērna dzīvē. |
Pārskatīt sociālās apdrošināšanas iemaksu kārtību bērna kopšanas laikā. | Izstrādāti grozījumi likumā "Par valsts sociālo apdrošināšanu". |
Izvērtēt iespēju veikt sociālās apdrošināšanas iemaksas pensiju kapitālā pilnā apmērā no iemaksu algas pabalsta aprēķina kvalifikācijas periodā. | Izvērtēta iespēja un izstrādāti priekšlikumi, lai veiktu sociālās apdrošināšanas iemaksas pensiju kapitālā no personas iemaksu algas, samazinot ienākumu nevienlīdzību vecumdienās. |
Vērtēt iespēju nodrošināt daudzbērnu ģimeņu vecākiem iespēju pensionēties priekšlaicīgi, pensijas aprēķina metodikā izmantojot standarta paredzamo dzīvildzi. | Izstrādāti priekšlikumi pensijas kapitāla pieaugumam, pamatojoties uz izaudzināto bērnu skaitu, kā arī pensijas apmēra saglabāšanai, pensionējoties priekšlaicīgi. |
Vērtēt iespēju stimulēt daudzbērnu ģimeņu vecāku nodarbinātību, palielinot pensiju gadījumos, ja persona priekšlaicīgas pensionēšanās vietā turpina strādāt. | Izstrādāti priekšlikumi daudzbērnu ģimeņu vecāku nodarbinātības stimulēšanai, kompensējot tiem par neizmantoto priekšlaicīgās pensionēšanās iespēju. |
Īstenot pasākumus seksuālās un reproduktīvās veselības veicināšanai un profilaksei. | Ar ESF atbalstu izstrādāti informatīvie materiāli, organizētas sabiedrības informēšanas kampaņas, jauniešu apmācības, kā arī veselības aprūpē nodarbināto izglītošana par seksuālās un reproduktīvās veselības jautājumiem, t.sk., par zīdīšanas veicināšanas jautājumiem un atbalsta sniegšanu zīdošām mātēm. |
Piedāvāt vecākiem izglītoties par bērna vecumposma īpatnībām. | Sadarbībā ar NVO izstrādāts informatīvais materiāls un nodrošināta tā regulāra nodošana vecākiem, konkrētajā bērna vecumposmā. |
Vērtēt iespēju nodrošināt valsts finansētus mediācijas pakalpojumus ģimeņu stabilitātes stiprināšanai, kā arī pirmslaulību apmācības labākas izpratnes veidošanai. | Izstrādāti priekšlikumi mediācijas pakalpojuma nodrošināšanai ģimenes domstarpību gadījumā un pirmslaulību programmas īstenošanai. |
Stiprināt un popularizēt tēva lomu ģimenē. | Tēva dienas atzīmēšana, aktīvākas tēvu lomas un iesaistīšanās popularizēšana sabiedrībā. |
Izvērtēt iespēju mācību programmā iekļaut skolēnu vecumam atbilstošus ģimenes un veselības mācības moduļus. | Izvērtēta iespēja un izstrādāti priekšlikumi ģimenes un veselības mācības moduļu iekļaušanai mācību saturā. |
Paplašināt valsts finansētās neauglības ārstēšanas programmas tvērumu | Izvērtēta iespēja un izstrādāti priekšlikumi valsts apmaksātās neauglības ārstēšanas programmas paplašināšanai, pārskatot programmas kritērijus un nepieciešamo finansējumu |
Vērtēt iespējas mērķēta atbalsta sniegšanai gados jaunajiem vecākiem, t.sk. studentiem, kas izšķiras par bērna radīšanu studiju laikā. | Izstrādāti priekšlikumi gados jauno vecāku atbalstam, t.sk., studiju vajadzībām ņemto kredītu pakāpeniska dzēšana, apmaksātas studijas nepilna laika un neklātienes programmās, "bērnistaba" augstskolā u.c. mērķēti atbalsta pasākumi. |
Reģionālo remigrācijas koordinatoru tīkla un nacionālā kontaktpunkta izveide remigrācijas atbalstam, lai veicinātu diasporas pārstāvju un viņu ģimenes locekļu atgriešanos vai pārcelšanos no mītnes valsts uz pastāvīgu dzīvi Latvijā. | Pilnveidots remigrācijas atbalsta pasākums saimnieciskās darbības uzsākšanai vai attīstībai Latvijā. Iesniegti un apstiprināti MK normatīvā akta grozījumi par remigrācijas atbalsta pasākumu. Katru gadu Latvijā atgriežas vismaz 400 iedzīvotāji; personu skaits, kas iesaistīti remigrācijas projektā -1500. |
Turpināt 2018. gadā izveidoto reģionālo koordinatoru tīkla darbību, sniedzot personalizētas konsultācijas potenciālajiem remigrantiem un remigrantiem ar atgriešanos saistītos jautājumos. | Uz dzīvi Latvijā atgriezušās 1600 personas. |
Īstenosim reģionālās attīstības atbalsta pasākumus, piešķirot finansējumu (grantu) uzņēmējdarbības uzsākšanai vai attīstībai Latvijā, atbalstot ģimenes, kuras ir atgriezušās no prombūtnes ārvalstīs. | Piešķirti granti 200 000 euro apmērā. |
Izstrādāt risinājumu starpnozaru sadarbībai un atbalsta sistēmas pilnveidei bērnu attīstības, uzvedības un psihisko traucējumu veidošanas risku mazināšanai. | 1) Iesniegts izskatīšanai MK konceptuālais ziņojums par starpnozaru sadarbību un atbalsta sistēmas pilnveidi bērnu attīstības, uzvedības un psihisko traucējumu veidošanas risku mazināšanai; |
Izveidot Pedagoģiski psiholoģisko atbalsta dienestu ar reģionālo pārklājumu bērnu garīgās veselības veicināšanai. | Uzlabotas profilakses un diagnostikas iespējas un pakalpojumu pieejamība bērniem garīgās veselības veicināšanai visos reģionos. |
Aktualizēt aktīvas novecošanās situāciju Latvijā un identificēt un īstenot turpmākos prioritāros darbības virzienus un jomas. | 1) Sagatavots informatīvais ziņojums par konceptuālajā ziņojumā "Aktīvās novecošanās stratēģija ilgākam un labākam darba mūžam Latvijā" iekļauto risinājumu progresu 2016.-2018.gadā. |
Īstenot sabiedrības veselības veicināšanas un slimību profilakses pasākumus. | 1) Ar ESF atbalstu izstrādāti informatīvie materiāli, organizētas sabiedrības informēšanas kampaņas par aktīvu un veselīgu novecošanos; |
Sniegt atbalstu darbiniekiem un darba devējiem ilgākas un kvalitatīvākas darba dzīves veicināšanai. | Nodrošināts atbalsts ilgākas un kvalitatīvākas darba dzīves veicināšanai, ietverot darba vides, darba vietu un cilvēkresursu potenciāla izvērtējumu un mērķētu atbalstu darbspēju saglabāšanai, sabiedrības informēšanai un stereotipu mazināšanai ESF projekta "Atbalsts ilgākam darba mūžam" ietvaros. |
Pārskatīt normatīvajos aktos noteikto valsts sociālo pabalstu apmēru, palielinot atbalstu bērniem ar invaliditāti, kā arī ieviešot jaunu atbalsta veidu bez vecāku gādības esošajiem bērniem, veicinot viņu uzaugšanu ģimenē. | Veicinātas iespējas bērniem, kas palikuši bez vecāku gādības, augt ģimenē, uzlabojot ģimeņu materiālo labklājību un šo bērnu dzīves kvalitāti. Uzlabota nabadzības un sociālās atstumtības riskam biežāk pakļautu iedzīvotāju grupu (personas ar invaliditāti, tai skaitā bērni) situācija, preventīvi mazināts risks, ka bērni var tikt nodoti aprūpei institūcijās. Aptuveni 2000 bērniem ar smagu invaliditāti palielināts īpašas kopšanas pabalsts par 100 euro (no 213 līdz 313 euro) no 01.07.2019. |
Izvērtēt esošo specializēto audžuģimeņu un ārpusģimenes aprūpes atbalsta centru darbības praksi un sniegt priekšlikumus nepieciešamajiem uzlabojumiem, tai skaitā par audžuģimeņu specializāciju pārskatīšanu, uzņemošo ģimeņu sniegtā pakalpojuma kvalitātes uzlabošanu u.c. pasākumiem. | Veicinātas iespējas ārpusģimenes aprūpē esošiem bērniem uzaugt ģimeniskā vidē. |
Pārskatīt minimālās pensijas apmēru un noteikšanas kārtību. | Paaugstināts minimālās pensijas apmērs. |
Izstrādāt valsts fondēto pensiju shēmā uzkrātā kapitāla mantošanas kārtību. | Noteikta kārtība, kādā valsts fondēto pensiju shēmas dalībnieks izdara izvēli attiecībā uz fondētās pensijas kapitāla izmantošanu, kā arī kārtība, kādā mantinieki varēs saņemt valsts fondēto pensiju shēmā uzkrāto kapitālu. |
Sniegt priekšlikumus par pensijas sistēmas attīstību, tai skaitā izvērtēt pašreizējo valsts fondētās pensijas kapitāla izmaksas (izmantošanas) tiesisko regulējumu un praksi attiecībā uz personām, kurām nav tiesības uz vecuma pensiju. | Noteikti pensiju sistēmas attīstības virzieni vidējam termiņam; rasts risinājums valsts fondēto pensiju shēmā uzkrātā pensijas kapitāla izmantošanai, ja nav tiesības uz valsts vecuma pensiju. |
Izstrādāt priekšnosacījumus valsts sociālās apdrošināšanas finanšu resursu rezerves fonda izveidošanai. | Veikta savlaicīga valsts sociālās apdrošināšanas budžeta līdzekļu uzkrāšana, tā kompensējot svārstības darbaspējīgo iedzīvotāju demogrāfiskajā noslodzē ar pensionāriem un nodrošinot sociālās apdrošināšanas sistēmas ilgtermiņa stabilitāti. |
Pilnveidot ienākumu atbalstu iedzīvotāju grupām, kuras visbiežāk pakļautas nabadzības riskam. | Iedzīvotājiem, kuriem ir viszemākais ienākumu līmenis, paaugstināts ienākumu atbalsts, palielinot minimālo valsts pensiju, valsts sociālā nodrošinājuma pabalstu (tai skaitā izskatot tā indeksēšanas iespējas), paaugstinot trūcīgas personas ienākumu līmeni un garantētā minimālā ienākuma līmeni. Lai nodrošinātu, ka cilvēkiem ar zemiem ienākumiem tiek nodrošināts līdzvērtīgs atbalsts, noteikts vienots maznodrošinātai personai atbilstošs ienākuma līmenis, lai saņemtu valsts atbalsta pasākumus, kā arī ir vienotas rekomendācijas par dzīvokļa pabalsta vienotu saturu un aprēķina metodiku. |
Izstrādāt priekšlikumus izmaiņām invaliditātes noteikšanas kārtībā un personām ar invaliditāti paredzēto atbalsta pasākumu sistēmā. | Personām ar invaliditāti pieejamie pakalpojumi ir vairāk atbalstoši un mērķtiecīgāki. |
Uzlabot sadarbību starp NVA un pašvaldību sociālajiem dienestiem un pilnveidot darba metodes sociālās atstumtības riskam pakļauto bezdarbnieku aktivizācijai un atgriešanai darba tirgū. | Bezdarbniekiem, īpaši ilgstošajiem bezdarbniekiem, sniegts savlaicīgāks atbalsts, pilnveidojot NVA un pašvaldību sociālo dienestu sadarbību, veicot aktivitātes ESF projektā ilgstošo bezdarbnieku aktivizācijai un ņemot arī vērā OECD veiktā zinātniskā pētījuma "Cilvēku sasaiste ar labākām darbavietām" rekomendācijas Latvijai. |
Veicināt sabiedrības izpratni par personu ar invaliditāti vajadzībām un spējām un pilnveidot pasākumus personu ar invaliditāti integrācijai darba tirgū. | Lai veicinātu personu ar smagāku invaliditāti plašāku līdzdalību darba tirgū, izvērtēta iespēja diferencēt sniegto nodarbinātības atbalstu (piemēram, subsīdiju apmērs) atkarībā no invaliditātes smaguma un veida, kā arī nodrošināti sabiedrības informēšanas pasākumi stereotipu laušanai ESF projekta "Iekļaujoša darba tirgus un nabadzības risku pētījumi un monitorings" ietvaros. |
Palielināt atbalstu bērniem ar invaliditāti, kuriem nepieciešama īpaša kopšana, un personām ar I invaliditātes grupu, kurām invaliditātes cēlonis ir slimība no bērnības, vienlaikus izvērtējot iespējas regulārai finansiālā atbalsta pārskatīšanai. | Palielināts īpašas kopšanas pabalsts bērniem ar invaliditāti un personām ar I invaliditātes grupu, kurām invaliditātes cēlonis ir slimība no bērnības, un izvērtētas iespējas noteikt regulāru finansiālā atbalsta pārskatīšanu. |
Izveidot starptautiskām vadlīnijām atbilstošu starpnozaru sistēmu, kas nodrošinās savlaicīgu cilvēka individuālajām vajadzībām piemērotu tehnisko palīglīdzekļu pieejamību un citu rehabilitācijas pakalpojumu saņemšanu. | 1) Personām ar invaliditāti vai funkcionālajiem traucējumiem savlaicīgi pieejami individuālajām vajadzībām atbilstoši tehniskie palīglīdzekļi, nodrošinot viņu funkcionēšanas iespējas, dzīves kvalitātes saglabāšanu, kā arī veicinot personu iespējas iekļauties sabiedrībā, darba tirgū, izglītības sistēmā. |
Izveidot atbalsta sistēmu personām ar ļoti smagiem funkcionāliem traucējumiem un viņu ģimenes locekļiem, kuri nodrošina aprūpi mājās. | Uzlabots atbalsts personām ar ļoti smagu invaliditāti un viņu ģimenes locekļiem, tai skaitāizveidojot un nodrošinot nepieciešamos sociālos pakalpojumus. Pamatojoties uz Sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu satura, pieejamības un ietekmes uz sociālās atstumtības mazināšanu izvērtējuma rezultātiem, izstrādāts un īstenots politikas plānošanas dokuments. |
Pilnveidot asistenta pakalpojumu pašvaldībā, lai ieviestu vienotu personas vajadzības pēc asistenta pakalpojuma novērtēšanas anketu (instrumentu) un atteiktos no pārliekas personas darbību kontroles, samazinot arī atskaitīšanās slogu. | Asistenta pakalpojuma piešķiršana un organizēšana būs vienkāršāka, kas kopumā personām ar invaliditāti atvieglos tā izmantošanu. |
Attīstīt profesionālu sociālo darbu pašvaldībās, vienlaikus kopumā ceļot sociālā darba prestižu. | Iedzīvotājiem pieejams savlaicīgs, kvalitatīvs un konkrētajā situācijā visatbilstošākais atbalsts, īstenojot ESF projektu "Profesionāla sociālā darba attīstība pašvaldībās". |
Īstenot pasākumus pieejamas vides veidošanai (Plāns pieejamas vides veidošanai Latvijā 2019. - 2021.gadam). | Apzināta situācija vides pieejamības jomā un veicināta sabiedrībai paredzēto elektronisko pakalpojumu un publisko ēku un teritoriju, kas ir veidotas atbilstoši universālā dizaina principiem un ir pieejamas visām sabiedrības grupām, tostarp personām ar invaliditāti, skaita palielināšanās. |
1) Uzlabot deinstutionalizācijas procesā iesaistītā ārstniecības un sociālajā jomā strādājošā personāla kvalifikāciju, nodrošinot personāla apmācības četrās tematiskajās grupās: | 1) ESF projektā "Ārstniecības un ārstniecības atbalsta personāla kvalifikācijas uzlabošana" Nr.9.2.6.0/17/I/001 apmācīts deinstutionalizācijas procesā iesaistītais ārstniecības un sociālās aprūpes personāls (168 personas katru gadu); |
Sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu attīstība un sniegšana un nepieciešamās infrastruktūras izveide deinstitucionalizācijas īstenošanai. | Palielinājusies sabiedrībā balstītu un ģimeniskai videi pietuvinātu sociālo pakalpojumu pieejamība personām ar garīga rakstura traucējumiem un bērniem ar funkcionāliem traucējumiem, kā arī ārpusģimenes aprūpē esošiem bērniem. |
Veicināt brīvprātīgā darba kustību sociālo pakalpojumu jomā. | Izstrādāti brīvprātīgā darba veicēju atlases kritēriji, līguma par brīvprātīgā darba veikšanu paraugs un brīvprātīgā darba veicēju darba uzskaites veidlapas, kā rezultātā sabiedrībai nodrošinātas plašākas iesaistes iespējas, veicināta aprūpes institūcijās dzīvojošo cilvēku dzīves kvalitātes uzlabošanās, vienlaikus veicinot deinstitucionalizācijas procesu kopumā. |
Pilnveidot normatīvo regulējumu un sagatavot grozījumus Bērnu tiesību aizsardzības likumā, īstenojot bērnu tiesību aizsardzības un prevencijas sistēmas reformu un paredzot centralizētu sistēmu bērnu tiesību aizsardzības jautājumu risināšanai. | 1) Ieviests koordinēts starpinstitūciju sadarbības ietvars darbam ar bērniem ar uzvedības traucējumiem; |
Pašvaldību sociālo dienestu un citu pašvaldības izveidoto sociālo pakalpojumu sniedzēju sociālā darba speciālistu profesionālās kompetences pilnveide (apmācības un supervīzijas), atbalsta instrumentu izstrāde un metodiskais atbalsts, tai skaitā bāriņtiesām. | Nodrošināts profesionālāks sociālo pakalpojumu sniedzēju un pašvaldību sociālo dienestu sociālā darba speciālistu atbalsts ģimeņu dažādo situāciju vadīšanai, savukārt sociālā darba un bāriņtiesu speciālistiem pieejams darbam nepieciešamais atbalsts. Ik gadu nodrošināta profesionālās kompetences pilnveide 1400 personām. |
Nodrošināt vienlīdzīgu pieeju valsts sociālās aprūpes centru darbinieku atalgojuma noteikšanā, kā arī izveidot regulāru atalgojuma pārskatīšanas mehānismu. | Paaugstināts valsts sociālās aprūpes centru sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas procesā iesaistīto un pārējo darbinieku atalgojums, nodrošinot konkurētspējīgu atalgojumu. |
Izvērtēt pašvaldību sadarbības grupu bērnu tiesību aizsardzībai darbības praksi. | Stiprāka un efektīvāka valsts un pašvaldību institūciju sadarbība, īstenojot bērnu tiesību aizsardzību. |
Lai vardarbībā cietušai personai sniegtu savlaicīgu atbalstu, turpināt attīstīt profesionālu starpinstitūciju sadarbību un darbību komandā gan vardarbības ģimenē prevencijai, gan risinot augsta riska vardarbības ģimenē gadījumus, sniedzot nepieciešamo atbalstu (tiesību aizstāvība, juridiskās konsultācijas, sociālie pakalpojumi) personām, kuras cietušas no vardarbības, kā arī nodrošinot nepieciešamos pakalpojumus vardarbību veikušai persona. | Cilvēki, kuri cietuši no vardarbības, saņems saskaņotu dažādu jomu speciālistu palīdzību. |
Ģimenes asistenta (personas dzīvesvietā) pakalpojuma aprobēšana pašvaldībās. | Sociālā riska ģimenēm pieejams ģimenes asistents, lai mazinātu gadījumus, kad bērns tiek izņemts no ģimenes nepietiekama atbalsta dēļ, un veicinātu vecāku izpratni sociālo prasmju apgūšanā, bērnu aprūpē un audzināšanā un mājsaimniecības vadīšanā, īstenojot ESF projektu "Profesionāla sociālā darba attīstība pašvaldībās". |
Ieviest starpdisciplināru un starpinstitucionālu pakalpojumu modeli (vienas pieturas aģentūra jeb Bērna mājas modelis) no vardarbības cietušo bērnu atbalstam un aizsardzībai. | Veicināta koordinēta institūciju sadarbība darbā ar vardarbībā cietušajiem bērniem, jo īpaši seksuālas vardarbības upuriem, šo gadījumu savlaicīgā atklāšanā, izmeklēšanā un sociālās rehabilitācijas pakalpojuma nodrošināšanā cietušajam un viņa ģimenei, atbilstoši cietušā bērna labākajām interesēm. |
Izvērtēt iespējas piešķirt papildu finansējumu 3 milj. EUR apmērā, lai īstenotu vēl vienu mācību kārtu ES struktūrfondu 8.4.1.specifiskā atbalsta mērķa "Pilnveidot nodarbināto personu profesionālo kompetenci" ietvaros. | Nodrošinātas kompetenču pilnveides iespējas papildus līdz 10 000 nodarbinātajiem vecumā no 25 gadiem, t.sk. personām ar darba tirgum nepietiekamu izglītības līmeni, lai mazinātu bezdarba risku šim personām vai, lai tās iegūtu augstāku kvalifikāciju un labāk apmaksātu darbu. |
Turpināt sniegt atbalstu jauniešiem, kas nav iesaistīti ne nodarbinātībā, ne izglītībā, ne mācībās, attīstot viņu prasmes un veicinot viņu iesaisti izglītībā, mācībās un nodarbinātībā. | 1) 2 450 NEET jaunieši sekmīgi izpildījuši individuālo pasākumu programmu Eiropas Sociālā fonda (SAM 8.3.3.) atbalsta ietvaros un atgriezušies izglītībā, tai skaitā izmantojot Jauniešu garantijas pasākumus, uzsākuši nodarbinātību, iesaistījušies Nodarbinātības valsts aģentūras īstenotajos aktīvajos nodarbinātības vai preventīvajos bezdarba samazināšanas pasākumos vai iesaistījušies nevalstisko organizāciju vai jauniešu centru darbībā; |
Pilnveidot aktīvās darba tirgus politikas pasākumus ātrākai un efektīvākai bezdarbnieku atgriešanai darba tirgū. | Pilnveidoti prasmju, nodarbinātības un atbalsta pasākumi sarežģītāko mērķa grupu efektīvākai aktivizācijai un iekļaušanai darba tirgū. Veiktas izmaiņas, pamatosies uz OECD zinātniskajā pētījumā "Cilvēku sasaiste ar labākām darbavietām" sniegtajām rekomendācijām Latvijai. |
Sadarbībā ar sociālajiem partneriem pilnveidot mācību pakalpojumu sniedzēju atbilstības kvalitātes kritērijus, veicinot pieaugušo izglītības pakalpojumu tirgus konsolidēšanu un efektivitāti. | Pilnveidoti pakalpojumu sniedzēju atbilstības kritēriji, tādējādi nodrošinot, ka iedzīvotājiem pieejami kvalitatīvi mācību pakalpojumi. |
Veicināt drošu un veselībai nekaitīgu darba vidi, kvalitatīvu darba vietu veidošanu un nodarbināto darba mūža pagarināšanos (Darba aizsardzības jomas attīstības plāns 2019.-2020.gadam). | 1) Darba devēji, nodarbinātie, izglītības iestāžu audzēkņi un sabiedrība kopumā informēta par darba, veselības aizsardzības un veselības veicināšanas jautājumiem. |
Izstrādāt un ieviest jaunu vispārējās izglītības saturu visās vispārējās izgītības pakāpēs un profesionālajā izglītībā, pilnveidot valsts pārbaudījumu organizēšanas procesu. | 1) Izstrādāti un iesniegti izskatīšanai Ministru kabinetā noteikumi par valsts vispārējās vidējās izglītības standartu un izglītības programmu paraugiem; |
Izveidot Zināšanu inovāciju centrus pašvaldībās, bērnu un skolēnu intereses par STEM priekšmetiem stimulēšanai. | Norvēģijas finanšu instrumenta projektu ietvaros Cēsīs, Liepājā, Daugavpilī un Ventspilī paplašināti un modernizēti ZINOO tipa centri, izglītoti moderatori darbam ar bērniem un skolēniem ar mobilajām eksperimentālajām ierīcēm un moduļiem, īstenota sadarbība centru starpā, organizējot starpreģionālas nodarbības, palielinot bērnu un jauniešu skaitu, kas apmeklējuši un piedalījušies ārpusklases pasākumos STEM priekšmetu izzināšanā. |
Pilnveidot pārskatu sniegšanu Valsts izglītības informācijas sistēmā. | Sagatavoti un iesniegti izskatīšanai MK normatīvo aktu grozījumi un īstenots Valsts izglītības informācijas sistēmas pilnveides projekts, lai pārietu uz pārskatu un dokumentu sagatavošanu digitālā formātā un paplašinātu informācijas pieejamību un skolu sadarbību. |
Veicināt kvalitatīvas izglītības pieejamību un vispārējās izglītības iestāžu tīkla attīstību, pilnveidojot normatīvo regulējumu. | 1) Sagatavoti un iesniegti izskatīšanai Ministru kabinetā priekšlikumi par izglītības kvalitātes monitoringa sistēmas izveidi, tai skaitā pilnveidojot kvalitātes kritērijus vispārējā vidējā izglītībā; |
Pilnveidot izglītības kvalitātes ārējo un iekšējo novērtēšanu akreditācijas procesā, iekļaujot to vienotā izglītības kvalitātes monitoringa sistēmā. | Sagatavots un iesniegts izskatīšanai Ministru kabinetā jauns MK noteikumu projekts par izglītības iestāžu un izglītības programmu akreditācijas un izglītības iestāžu vadītāju profesionālās darbības novērtēšanas kārtību, lai nodrošinātu izglītības kvalitātes kritēriju izpildi, pilnveidotu un efektivizētu izglītības kvalitātes novērtēšanas procesu. |
Nodrošināt kvalitatīva vispārējās izglītības iestāžu tīkla un izglītojamo telpiskās mobilitātes kompleksus risinājumus. | 1) Sagatavoti un iesniegti izskatīšanai MK priekšlikumi par izglītības iestāžu atvēršanas un darbības principiem, lai nodrošinātu kvalitatīvas vispārējās izglītības pieejamību un attīstību, ņemot vērā izglītības satura reformu (Skola2030), administratīvi teritoriālo reformu u.c. faktorus; |
Palielināt izglītojamo skaitu, kuriem ir pieejama pilnībā modernizēta vispārējās izglītības mācību vide. | ES fondu 2014.-2020. plānošanas perioda 8.1.2.specifiskā atbalsta mērķa "Uzlabot vispārējās izglītības iestāžu mācību vidi" ietvaros izstrādāti kritēriji atbalsta piešķiršanai Eiropas Savienības pierobežas pašvaldībām un nodrošināta projektu īstenošana. |
Nodrošināt iekļaujošās izglītības principa īstenošanu; veikt speciālās izglītības iestāžu tīkla pilnveides pasākumus, t.sk. stiprinot iestāžu kapacitāti. | 1) Sadarbībā ar pašvaldībām izvērtēts speciālās izglītības iestāžu tīkls un iesniegti izskatīšanai MK priekšlikumi par normatīvās bāzes pilnveidi ilgtspējīga speciālās izglītības iestāžu tīkla veidošanai atbilstoši izglītojamo speciālajām vajadzībām; |
Samazināt bērnu un jauniešu priekšlaicīgu mācību pārtraukšanu, īstenojot preventīvus un intervences pasākumus, t.sk. veidojot atbalstošu mācību vidi Latvijas vispārējās un profesionālajās izglītības iestādēs. | 1) Īstenojot ESF projektu Nr.8.3.4.0/16/I/001 "Atbalsts priekšlaicīgas mācību pārtraukšanas samazināšanai", izveidota un darbojas priekšlaicīgas mācību pārtraukšanas risku identificēšanas un novēršanas sistēma, samazinājies priekšlaicīgi mācības pārtraukušo īpatsvars par 2% no projekta sākumā identificētā īpatsvara; |
Izstrādāt mācību līdzekļus un attīstīt diagnostikas instrumentus izglītojamajiem iekļaujošās izglītības īstenošanai, tai skaitā izglītojamajiem ar dzirdes traucējumiem. | 1) ES fondu projekta Skola 2030 ietvaros izstrādāti 15 mācību līdzekļi vieglā valodā (digitāli); 15 pielāgoti mācību līdzekļi Braila rakstā; nodrošināta DIBELS 4.-6.klasei izstrāde; izstrādāti 10 mācību līdzekļi izglītojamajiem ar garīgās attīstības traucējumiem (digitāli); 5 mācību līdzekļi izglītojamajiem ar smagiem garīgās attīstības traucējumiem un dažādiem attīstības traucējumiem (digitāli). |
Sniegt atbalstu vispārējās izglītības iestāžu izglītojamo individuālo kompetenču attīstībai, tai skaitā izglītojamajiem ar mācīšanās traucējumiem un mācību grūtībām. | 1) Eiropas Savienības fondu 8.3.2.2.pasākuma īstenošanas rezultātā 272 vispārējās izglītības iestādes ieviesušas individuālu pieeju izglītojamo kompetenču attīstībai, t.sk. pieejams atbalsta personāls un diagnostikas instrumenti agrīnai speciālo vajadzību noteikšanai (DIBELS 1.-3.klasei, LMST, WISC-IV); |
Pārskatīt profesionālās izglītības programmu finansēšanas kārtību. | Izstrādāti un iesniegti MK izskatīšanai Ministru kabineta noteikumi par profesionālās izglītības programmu finansēšanu, lai aktualizētu profesionālās izglītības programmu izmaksas atbilstoši profesionālās izglītības attīstības tendencēm (modernizēta profesionālās izglītības infrastruktūra, darba vidē balstītu mācību paplašināšanās, digitalizācija, modulārās profesionālās izglītības programmas). |
Pāriet uz profesionālās izglītības modulāro programmu izmantošanu izglītības procesā un prasmju novērtēšanā, it īpaši pieaugušo izglītībā. | 1) Sagatavoti un iesniegti izskatīšanai MK nomatīvo aktu grozījumi, kas paredz modulārās pieejas īstenošanu profesionālājā izglītībā un izmantošanu pieaugušo izglītībā, lai sekmētu profesionālās izglītības programmu atbilstību vidējā termiņā darba tirgus attīstības prognozēm un profesionālās izglītības iestāžu iesaisti pieaugušo izglītības pakalpojuma sniegšanā; |
Veidot izcilību profesionālajā izglītībā, sekmējot profesionālās izglītības prestiža celšanu | 1) Sagatavoti un iesniegti priekšlikumi izskatīšanai MK par kritērijiem metodisko/izcilības centru izveidei profesionālajā izglītībā, izveidota metodiskā darba sistēma pastāvīgai programmu kvalitātes pilnveidei un aktualizēšanai atbilstoši darba tirgus prasībām un nozaru attīstības vajadzībām. |
Sniegt atbalstu profesionālās izglītības iestādēm un profesionālās vidējās kultūrizglītības iestādēm metodiskā centra funkciju stiprināšanai. | Eiropas Savienības fondu 8.1.3. specifiskā atbalsta mērķa "Palielināt modernizēto profesionālās izglītības iestāžu skaitu" ietvaros palielinājies audzēkņu skaits, kuriem ir pieejama pilnībā modernizēta profesionālās izglītības iestāžu infrastruktūra atbilstoši tautsaimniecības nozaru attīstībai. Pilnībā modernizētu profesionālās izglītības iestāžu īpatsvars to kopskaitā 70-80% (plānotā vērtība, kas sasniedzama līdz 2023.gadam). Pakalpojumu sniegšanas veiktspēja atbalstītajā profesionālās izglītības infrastruktūrā - 10800 personas (plānotā vērtība, kas sasniedzama līdz 2023.gadam), virzoties uz 50/50 izglītojamo propocijas sasniegšanu profesionālajā un vispārējā izglītībā. |
Nodrošināt profesionālās izglītības iestāžu efektīvu pārvaldību un iesaistītā personāla vispārējo prasmju un profesionālo kompetenču pilnveidi. | 1) Eiropas Savienības fondu 8.5.3. "Nodrošināt profesionālās izglītības iestāžu efektīvu pārvaldību un iesaistītā personāla profesionālās kompetences pilnveidi" ietvaros nodrošināta pedagogu, administratoru, prakses vadītāju, amata meistaru, nozaru pārstāvju vispārējo prasmju un profesionālās kompetences pilnveide - kopumā atbalstot vismaz 5 775 dalībniekus, sekmējot kvalificēta pedoģiskā personāla piesaisti profesionālajai izglītībai un profesionālās izglītības prestiža celšanu; |
Izveidot stabilu sadarbības mehānismu ar nozaru pārstāvniecību, kas nodrošinātu Nozaru ekspetu padomju deleģētu pārastāvju iesaisti visos profesionālās izglītības satura izstrādes un aktualizācijas posmos, kā arī uzņēmumu iesaisti prakses un darba vidē balstītu (DVB) mācību nodrošināšanā. | Sagatavoti un iesniegti izskatīšanai Ministru kabinetam priekšlikumi normatīvajam regulējumam, lai nodrošinātu pilnvērtīgu visu Nozaru ekspertu padomju darbību un to deleģēto pārastāvju iesaisti visos profesionālās izglītības satura izstrādes un aktualizācijas posmos, kā arī uzņēmumu iesaisti prakses nodrošināšanā un darba vidē. |
Izveidota DVB mācību un prakšu vadības metodiskā atbalsta sistēma visām iesaistītajām pusēm. | 1) Sagatavoti un iesniegti MK priekšlikumi DVB pieejas pilnveidei. |
Izstrādāt mainīgajām darba tirgus prasībām atbilstošu profesionālās izglītības saturu, t.sk. izstrādāt modulārās profesionālās izglītības programmas, nodrošināt nepieciešamos mācību līdzekļus programmu kvalitatīvai īstenošanai, un iegādāties simulācijas iekārtas. | Eiropas Savienības fondu 8.5.3..specifiskā atbalsta mērķa "Nodrošināt profesionālās izglītības atbilstību Eiropas kvalifikācijas ietvarstruktūrai" ietvaros atbilstoši saskaņotajām Nozaru kvalifikācijas struktūrām pabeigt 198 profesionālās kvalifikācijas eksāmenu (PKE) satura un 154 modulāro izglītības programmu (MIP) izstrādi. Izstrādāt 30 digitālus mācību līdzekļus, piegādāt skolām 48 simulācijas iekārtas, kā arī sagatavot pedagogus darbam ar MIP, digitālajiem mācību līdzekļiem un simulācijas iekārtām. Kopumā 2550 skolu vadības pārstāvjiem, pedagogiem un DVB īstenotājiem organizēti profesionālo prasmju attīstības kursi un stažēšanās pasākumi. Visos satura izstrādes, tā aktualizācijas un programmu īstenošanas posmos iesaistīti ap 600 Nozaru ekspetu padomju deleģēti pārastāvji. |
Izveidot izglītības kvalitātes novērtēšanas monitoringa sistēmu visos izglītības līmeņos. | 1) Sagatavots izglītītības sistēmas kvalitātes novērtēšanas procesu kartējums un priekšlikumi izglītības kvalitātes rādītājiem visos izglītības līmeņos; |
Nodrošināt dalība starptautiskajos salīdzinošajos izglītības pētījumos. | 1) Eiropas Savienības fondu 2014.-2020. plānošanas perioda 8.3.6.specifiskā atbalsta mērķa "Ieviest izglītības kvalitātes monitoringa sistēmu" pasākuma ietvaros turpināsim dalību starptautisko pētījumu programmās (OECD PISA, TALIS, SCDH, INES, PIAAC; IEA PIRLS, TIMSS); |
Pakāpeniski palielināt nepieciešamo valsts budžeta bāzes finansējumu stipendijām ārzemniekiem. | Palielināta ārzemnieku iesaiste pētniecībā un dalība Latvijas augstskolu organizētajās vasaras skolās, veicinot augstākās izglītības un pētniecības vides internacionalizāciju. Piešķirto stipendiju skaits ārzemniekiem studijām, pētniecībai un dalībai vasaras skolās Latvijā 2019.gadā - 150; 2020.gadā - 150, 2021.gadā - 150, 2022.gadā - 170. Sadarbībā ar augstskolām īstenoti informatīvi pasākumi valsts noteikto mērķa reģionu valstīs. |
Nodrošināt atbalstu jaunu, konkurētspējīgu studiju programmu izstrādei ES valodās, tai skaitā, piesaistot ārvalstu mācībspēkus un motivētus doktorantūras studentus darbam Latvijas augstākās izglītības iestādēs, un sekmēt kvalitāti augstskolu internacionalizācijā. | 1) Izstrādāti un iesniegti izskatīšanai MK noteikumi, lai sekmētu ārvalstu mācībspēku piesaisti Latvijas augstskolām, palielinātu doktorantūras studentu motivāciju pievērsties akadēmiskajam darbam un sekmētu to ciešāku integrāciju Latvijas augstākās izglītības institūcijās; |
Īstenot pedagogu sagatavošanas izglītības programmu restartu. | 1) Licencētas un akreditētas atjaunotās pedagogu izglītības studiju programmas visās augstskolās, kas sagatavo pedagogus; |
Izveidot valsts un reģionālu profesionālās pilnveides un metodiskā darba sistēmu pedagogiem un sekmēt sabiedrības izpratni par pedagoga profesiju. | 1) Izstrādāti un iesniegti izskatīšanai MK pedagogu profesionālās pilnveides sistēmas pamatprincipi; |
Nodrošināt Latvijas skolu (vispārējā izglītība, t.sk. pirmsskolas, arī interešu izglītības iestādes) pedagoģiskā personāla profesionālo pilnveidi Eiropas Savienības programmas Erasmus+" programmas ietvaros, tai skaitā, aktivitātes eTwinning īstenošanu. | 1) Palielinājies Latvijas vispārējās izglītības iestāžu skaits, kas var saņemt atbalstu pedagogu profesionālās pilnveides un starptautiskās pieredzes apgūšanai Eiropas Savienības programmas"Erasmus+ ietvaros; |
Pilnveidot normatīvo regulējumu par valsts budžeta mērķdotāciju pašvaldību vispārējās izglītības iestāžu pedagogu darba samaksai sadali. Veikt pedagogu darba samaksas finansēšanas modeļa monitoringu. | 1) Izvērtēts esošais pedagogu atalgojuma sistēmas finansēšanas modelis un iesniegti izskatīšanai MK grozījumi noteikumos saistībā ar pedagogu darba samaksu, lai virzītos uz optimālu pedagoģisko likmju skaitu; |
Pārskatīt studiju vietas bāzes un sociālā nodrošinājuma izmaksas un palielināt studiju finansējumu atbilstoši aktuālajām izmaksām. | Izstrādāti un iesniegti izskatīšanai MK priekšlikumi par jaunu studiju vietas bāzes un socialā nodrošinājuma izmaksu aprēķināšanas metodiku, nodrošinot šim mērķim nepieciešamo finansējumu . |
Izstrādāt un ieviest jaunu studiju un studējošo kreditēšanas modeli | Izstrādāti un iesniegti izskatīšanai MK priekšlikumi par jaunu regulējumu, kas paredz vienkāršotas kredīta pieteikšanas, saņemšanas un atmaksas kārtību augstākajā izglītībā un pilnvērtīga finansējuma nodrošināšanu, lai palielinātu kredītu pieejamību. |
Pilnveidot stipendiju sistēmu, tai skaitā, paredzot atbalstu atsevišķām sociālā riska grupām. | 1) Sagatavoti un iesniegti izskatīšanai MK priekšlikumi par nosacījumiem stipendiju piešķiršanai sociālās atstumtības riska grupām; |
Nostiprināt studentcentrētu pieeju studiju rezultātu sasniegšanai. | 1) Sagatavoti un iesniegti izskatīšanai MK priekšlikumi normatīvās bāzes pilnveidošanai, lai nodrošinātu atbalstu industrijai aktuālam pieaugušo izglītības piedāvājumam augstākajā izglītībā un pārkvalifikācijai; |
Nostiprināt iekļaujošās izglītības risinājumus visos izglītības posmos, tai skaitā augstākajā izglītībā. | Sagatavoti un iesniegti izskatīšanai MK priekšlikumi asistentu pakalpojuma nodrošināšanai visos izglītības posmos, tai skaitā augstākajā izglītībā. |
Nodrošināt Augstskolu likuma 78.panta septītajā daļā paredzēto ikgadējo finansējuma pieaugumu valsts dibinātajās augstskolās, ne mazāk kā 0,25% no IKP, līdz valsts piešķirtais finansējums studijām valsts dibinātajās augstskolās sasniedz vismaz 2% no IKP. | Atbilstoši finansējuma pieaugumam tiek ieviesti jauni pirmā, otrā un trešā pīlāra nosacījumi (papildu rādītāji un stimuli) finansējuma piešķiršanai: |
Nodrošināt sistēmiskus atbalsta pasākumus augstākās izglītības digitalizācijai | Īstenots pētījums par augstskolu digitalizācijas līmeni un izstrādāti pasākumi tālākas digitalizācijas veicināšanai, t.sk., paredzot pilnvērtīgu finansējumu, lai nodrošinātu atbalstu digitālajiem risinājumiem universitātēm, kuras piedalās Eiropas universitāšu iniciatīvā, saņem Erasmus Mundus finansējumu kopīgo studiju programmu īstenošanai, koplietošanas risinājumiem, digitālo kompetenču attīstīšanai visu jomu studiju programmās. |
Radīt priekšnoteikumus valsts atbalstam Latvijas augstskolu dalībai Eiropas Universitāšu iniciatīvās. | Sagatavoti un iesniegti izskatīšanai MK priekšlikumi par nepieciešamajiem valsts atbalsta instrumentiem Latvijas augstskolu dalībai Eiropas Universitāšu iniciatīvās. |
Fokusēt ES struktūrfondu 2014.-2020.gadu plānošanas perioda investīcijas augstākajā izglītībā uz koplietošanas un digitālo risinājumu attīstību augstākās izglītības institūcijās, kā arī uz starptautiski konkurētspējīgu studiju programmu attīstību ES valodās, tai skaitā piesaistot ārvalstu akadēmisko personālu darbam Latvijas augstākās izglītības institūcijās. | 1) Izstrādāti un iesniegti izskatīšanai MK noteikumi par 8.2.1, 8.2.2 un 8.2.3.SAM turpmākajām projektu atlases kārtām; |
Izstrādāts jauns akadēmiskā personāla karjeras modelis un uzsākta tā ieviešana. | 1) Izstrādāts un iesniegts izskatīšani MK normatīvais regulējums jauna akadēmiskā personāla karjeras modeļa ieviešanai, tajā skaitā definējot darba slodzes veidošanās principus; |
Nodrošināt atbalstu Latvijas augstākās izglītības iestāžu mācībspēku un personāla profesionālajai pilnveidei, augstākās izglītības iestāžu iesaistei inovatīvu, sadarbības un kapacitātes stiprināšanas projektu īstenošanā ES programmas izglītības, apmācības, jaunatnes un sporta jomā "Erasmus+" programmas ietvaros. | 1) Līdz 2020.gadam Erasmus+ ietvaros ikgadēji nodrošināts atbalsts vidēji 1088 augstākās izglītības iestāžu mācībspēku un personāla profesionālajai pilnveidei, veicinot iestāžu dalību inovatīvu, sadarbības un kapacitātes stiprināšanas projektu īstenošanā un ārvalstu mācībspēku piesaistē; |
Īstenot ESF līdzfinansēto projektu "Darba tirgus prognozēšanas sistēmas pilnveide", izveidojot "Darba tirgus apsteidzošo pārkārtojumu sistēmu". | Nodrošināta savlaicīgāka un saskaņotāka valsts institūciju un NVO savstarpējā sadarbība darba tirgus pārmaiņu paredzēšanā un nepieciešamo pārkārtojumu ieviešanā. |
Pilnveidot normatīvo regulējumu un īstenošanas praksi pieaugušo izglītības ilgtspējībai. | 1) Sagatavots un iesniegts izskatīšanai MK likumprojekts "Grozījumi Profesionālās izglītības likumā", kas paredz modulāro profesionālās izglītības porgrammu izmantošanu pieaugušo izglītībā un nosaka izglītības dokumentus, ko izsniedz par programmas moduļa apguvi; |
Īstenot Mazākumtautību un latviešu jauniešu sadarbības programmu. | Ik gadu: |
Pilnveidot un attīstīt Jaunatnes politikas valsts programmu, paplašinot un attīstot ilgtermiņa un plānveida darba ar jaunatni sistēmu Latvijā. | 1) Nodrošināts pakāpenisks finansējuma pieaugums valsts pamatbudžetā 2020., 2021. un 2022. gadā ikgadējā "Jaunatnes politikas valsts programmā" līdz 4 EUR uz vienu jaunieti gadā 2022. gadā, tostarp nodrošināts finansējuma pieaugums jaunatnes organizācijām (t.sk. darbības atbalstam saskaņā ar Jaunatnes likuma 12.pantu) un atbalsts pašvaldībām,lai visās pašvaldībās tiktu veikts darbs ar jaunatni un nodrošinātas iespējas jauniešiem iesaistīties aktuālu izaicinājumu risināšanā. |
Nodrošināt Eiropas Savienības programmas "Erasmus+: Jaunatne darbībā" (2014.-2020.) un programmas "Eiropas Solidaritātes korpuss"(2018.-2020.) īstenošanu un sagatavošanās pasākumus 2021.-2027.gada ES programmām jaunatnes jomā. | 1) Īstenota kvalitatīvu projektu atlase un finansēšana Eiropas Savienības programmas "Erasmus+: Jaunatne darbībā" (2014.-2020.) un programmas "Eiropas Solidaritātes korpuss" (2018.-2020.) ietvaros. |
Izstrādāt vienotu modeli jauniešu neformālās izglītības attīstīšanai un atzīšanai valsts mērogā. | 1) Sagatavoti un iesniegti izskatīšanai Ministru kabinetā normatīvo aktu grozījumi, nosakot jauniešu neformālās izglītības ceļā iegūto kompetenču atzīšanas mehānismu; |
Nodrošināt informatīvo un metodisko resursu attīstību karjeras atbalsta vajadzībām, organizēt atbalsta pasākumus karjeras pakalpojumu sniedzējiem to profesionālās kompetences pilnveidei. | 1) ES fondu SAM 8.3.5 "Uzlabot pieeju karjeras atbalstam izglītojamajiem vispārējās un profesionālās izglītības iestādēs" ietvaros paaugstināta jauniešu motivācija un informētība, veidojot savu izglītības un profesionālo karjeru un izstrādāti un izplatīti daudzveidīgi informatīvie un metodiskie resursi informācijas meklētājiem un karjeras atbalsta pakalpojumu sniedzējiem; |
Izvērtēt iespēju: 1) palielināt no valsts veselības budžeta apdrošināto personu grupu skaitu un 2) noteikt brīvprātīgo maksājumu par apdrošināšanu atsevišķām grupām, kas netiek apdrošinātas no valsts budžeta, tādējādi valsts apmaksātos pakalpojumus nodrošinot visiem rezidentiem. | Palielināts no valsts veselības budžeta apdrošināto personu grupu skaits. Izskatīšanai Ministru kabinetā iesniegti: |
1) Palielināt valsts budžeta finansējumu veselības aprūpei, tai skaitā kompensējamām zālēm. | 1) Sākot ar 2020. gadu veselības aprūpes vispārējās valdības sektora [Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 21. maija regulas (ES) Nr. 549/2013 par Eiropas nacionālo un reģionālo kontu sistēmu Eiropas Savienībā (Dokuments attiecas uz EEZ) A pielikuma 2.113. punkta izpratnē] finansējums veido vismaz 4% no iekšzemes kopprodukta; |
Uzlabot valsts apmaksāto veselības aprūpes pakalpojumu pieejamību, veicinot cilvēkresursu piesaisti veselības aprūpes pakalpojuma sniegšanai reģionos ārpus Rīgas. | 1) ESF projekta "Ārstniecības un ārstniecības atbalsta personu pieejamības uzlabošana ārpus Rīgas" (Nr.9.2.5.0/17/I/001) ietvaros darbam ārstniecības iestādēs ārpus Rīgas piesaistītas ārstniecības personas. |
Uzlabot valsts apmaksāto veselības aprūpes pakalpojumu pieejamību: | 1) Nodefinēts veselības aprūpes pakalpojumu maksimālais gaidīšanas laiks un izstrādāta vienota metodika rindas uz veselības aprūpes pakalpojumu saņemšanu veidošanai. MK iesniegti grozījumi MK 2018.gada 28.augusta noteikumos Nr.555 "Veselības aprūpes pakalpojumu organizēšanas un samaksas kārtība". |
Identificēt tās grupas, kuras netiek apdrošinātas no valsts budžeta, lai valsts apmaksātos pakalpojumus nodrošinātu visiem rezidentiem, vienlaikus, saglabājot iespēju veikt brīvprātīgās veselības apdrošināšanas iemaksas. | Veiktas izmaiņas Veselības aprūpes finansēšanas likumā, paredzot vienu valsts apmaksāto pakalpojumu grozu apdrošinātajiem. |
1) Samazināt izdevumus par zāļu iegādi pacientiem un veicināt ģenērisko zāļu lietošanu; | 1) Aktualizēts zāļu cenu veidošanas princips, atbilstoši pieejamajam finansējumam veiktas izmaiņas ambulatorajai ārstēšanai paredzēto zāļu un medicīnisko ierīču kompensācijas kārtībā, lai samazinātu zāļu līdzmaksājuma apmēru pacientiem. MK iesniegti grozījumi MK 2005.gada 25.oktobra noteikumos Nr.803 "Noteikumi par zāļu cenu veidošanas principiem"; |
1) Uzlabot primārās aprūpes speciālistu zināšanas par veselības veicināšanas un slimību profilakses jautājumiem dažādām sabiedrības mērķgrupām. | 1) ESF projektā "Ārstniecības un ārstniecības atbalsta personāla kvalifikācijas uzlabošana" (Nr.9.2.6.0/17/I/001) nodrošinātas tālākizglītības programmas primārās aprūpes speciālistiem. |
Izvērtēt iespēju Latvijas rezidentiem paplašināt no valsts budžeta daļēji finansētu veselības aprūpes pakalpojumu klāstu. | Sagatavots un iesniegts Ministru kabinetā informatīvais ziņojums. |
Uzlabot kapitālsabiedrību, kurās Veselības ministrija ir valsts kapitāla daļu turētāja, uzraudzību. | 1) Izveidotas valsts kapitālsabiedrību padomes lielajās slimnīcās. |
Izvērtēt esošo psihiatrisko slimnīcu tīklu un sagatavot priekšlikumus turpmākai attīstībai | Izvērtēts esošo psihiatrisko slimnīcu tīkls un sagatavoti priekšlikumi turpmākai attīstībai. MK iesniegti grozījumi MK 28.08.2018. noteikumos Nr.555 "Veselības aprūpes pakalpojumu organizēšanas un samaksas kārtība". |
Sekmēt stacionāro veselības aprūpes pakalpojumu sniedzēju efektivitāti un veselības aprūpes pakalpojumu kvalitāti, uzlabojot slimnīcu sadarbību un veicinot pakalpojumu sniegšanu stacionāros atbilstoši definētajam slimnīcu sadalījumam aprūpes līmeņos. | 1) Regulāri ne retāk kā 1 reizi gadā pārskatīta slimnīcu atbilstība noteiktajam līmenim un nepieciešamības gadījumā veikti grozījumi normatīvajos aktos. |
Īstenot ēnu ekonomikas ierobežošanas pasākumus veselības nozarē | 1) Izvērtēta iespēja noteikt ēnu ekonomikas pazīmes un, ja tās tiek noteiktas, NVD neslēdz līgumus ar pakalpojumu sniedzējiem, kuriem ir ēnu ekonomikas pazīmes. |
Pilnveidot medicīnisko tehnoloģiju novērtēšanu. | Pilnveidota medicīnisko tehnoloģiju novērtēšana, tādējādi nodrošinot vispusīgu informāciju, kas nepieciešama valsts apmaksāto veselības aprūpes pakalpojumu un kompensējamo zāļu plānošanai, tai skaitā, lai nodrošinātu racionālu pakalpojumu izvietošanu un uzlabotu veselības aprūpes efektivitāti. |
Pārrēķināt veselības aprūpes tarifus prioritārā secībā un aktualizētās tarifu vērtības padarīt publiski pieejamas. | 1) Katru gadu noteiktas veselības aprūpes pakalpojumu jomas pārrēķināmajiem tarifiem, pieejamā finansējuma robežās apstiprināti pārrēķinātie tarifi; |
Ieviest un uzturēt veselības sistēmas snieguma novērtēšanas sistēmu. | 1) Eiropas Komisijas Strukturālo reformu atbalsta programmas projektā "Veselības sistēmas snieguma novērtēšanas sistēmas izveide Slovēnijā un Latvijā" izstrādāta veselības aprūpes rezultatīvo rādītāju un indikatoru sistēma un tās ieviešanas plāns. |
Veicināt izstrādāto E-veselības funkcionalitāšu lietošanu. | 1) Veikti uzlabojumi e-veselībā, lai novērstu konstatētās nepilnības un nodrošinātu maksimāli ērtu un ātru tās lietošanu. Nodrošināta e-nosūtījuma, e-rezultāta dokumentu un e-vakcinācijas funkcionalitātes plaša lietošana ārstniecības personu vidū. |
Nordošināt E-veselības III kārtas ERAF projektu ieviešanu: | Projektu ietvaros izstrādātas jaunas E-veselības funkcionalitātes, lai uzlabotu pacientu aprūpes kvalitāti un mazinātu administratīvo slogu ārstniecības iestādēs: |
Nodrošināt uz dažādām sabiedrības grupām vērstu veselības veicināšanas un profilakses pasākumu īstenošanu. | Ar ESF atbalstu īstenoti: |
Attīstīt personalizētas veselības aprūpes pakalpojumus. | 1) Izveidots Valsts patoloģijas centrs SIA "Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas" sastāvā. |
Uzsākt īstenot pierādījumos balstītu mūsdienīgu pieeju bērnu un pusaudžu atkarības novēršanā un seku mazināšanā. | Bērniem un pusaudžiem pieejama viņu vajadzībām atbilstoša sociālā rehabilitācija gan stacionārā, gan ambulatorā formā, rehabilitācijas procesā iesaistot arī bērnu vecākus, izstrādājot grozījumus Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā un MK noteikumos par sociālās rehabilitācijas pakalpojumu bērniem ar atkarībām. |
Nodrošināt izpēti par procesu atkarību izplatību un to ietekmējošiem riska faktoriem, par alkohola un citu atkarību izraisošo vielu lietošanu grūtniecības laikā un par alkohola lietošanu, sekām un profilakses ekonomiskajiem ieguvumiem valstī. | ESF projektā "Kompleksi veselības veicināšanas slimību profilakses pasākumi" (9.2.4.1/16/I/001): |
Īstenot kompleksus veselības veicināšanas un slimību profilakses pasākumus smēķēšanas atmešanai, atkarību izraisošo vielu un procesu atkarības izplatības mazināšanai, t.sk. nepilngadīgo vidē. | 1) Izstrādāts Alkohola atkarības ierobežošanas plāns turpmākajam periodam un nodrošināta tā īstenošana; |
1) Pakāpeniski pārskatīt zāļu kompensācijas apmēru ņemot vērā pieejamo finansējumu; | 1) Aktualizēts zāļu cenu veidošanas princips, atbilstoši pieejamajam finansējumam veiktas izmaiņas ambulatorajai ārstēšanai paredzēto zāļu un medicīnisko ierīču kompensācijas kārtībā, lai samazinātu zāļu līdzmaksājuma apmēru pacientiem. MK iesniegti grozījumi MK 2005.gada 25.oktobra noteikumos Nr.803 "Noteikumi par zāļu cenu veidošanas principiem"; |
1) Īstenot vienotu pieeju pacientiem, ārstniecības procesā izmantojot klīniskos algoritmus un klīniskos pacientu ceļus. | 1) Izstrādāti klīniskie algoritmi, klīniskie pacientu ceļi un kvalitātes indikatori 4 prioritārajās jomās (onkoloģija, sirds -asinsvadu, psihiatrija, perinatālais un neonatālais periods), kā arī nodošināta klīnisko algoritmu, klīnisko pacientu ceļu un kvalitātes indikatoru uzturēšana un pilnveidošana. 2019.gadā izstrādāti 109 dažādu saslimšanu diagnostikas un ārstēšanas algoritmi un 86 pacientu ceļi. 2020.gadā izstrādāti 6 algoritmi, 6 pacientu ceļi. |
Sagatavot un MK iesniegt informatīvo ziņojumu par vidējā atalgojuma valsts kultūras iestādēs pieauguma grafiku. | MK iesniegts informatīvais ziņojums par vidējā atalgojuma valsts kultūras iestādēs pieauguma grafiku. |
Apzināt atalgojuma paaugstināšanas iespējas nevalstiskajā sektorā nodarbinātajiem un pašnodarbinātajiem kultūras darbiniekiem no valsts budžeta finansētajos projektos. | Veikts pētījums par nevalstiskajā sektorā nodarbināto un pašnodarbināto kultūras darbinieku atalgojuma situāciju un iespējām to paaugstināt. |
Pilnveidot valsts mērķdotācijas māksliniecisko kolektīvu vadītāju darba samaksai piešķiršanas kārtību un mērķdotācijas izlietojuma uzraudzības un kontroles mehānismus. | MK iesniegti grozījumi 2015.gada 17.novembra MK noteikumos Nr. 649 "Kārtība, kādā pašvaldībām aprēķina un sadala valsts budžeta mērķdotāciju māksliniecisko kolektīvu vadītāju darba samaksai un valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām" un 2017.gada 7.februāra MK noteikumos Nr.57 "Par valsts budžeta mērķdotācijas sadalījumu 2017. gadam to māksliniecisko kolektīvu vadītāju darba samaksai un valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām, kuru dibinātāji nav pašvaldība". |
Stiprināt pašvaldību kultūras darbinieku kapacitāti - nodrošināt pašvaldību kultūras darbinieku profesionālo izaugsmi un apzināt pašvaldību kultūras darbinieku atalgojuma situāciju un iespējas to salāgot ar atalgojuma pieaugumu valsts sektorā. | 1) Vismaz 100 pašvaldību kultūras darbinieku piedalījušies profesionālās izaugsmes atbalsta pasākumos; |
Saskaņot kultūrizglītības profesionālās ievirzes nacionālo pasūtījumu ar valsts administratīvi teritoriālo reformu un kultūras darba tirgus un kvalitātes prasībām, pilnveidojot kultūrizglītības sistēmu un izveidojot jaunu tās finansēšanas kārtību. | 1) MK iesniegts grozījumu projekts noteikumiem par kārtību, kādā valsts finansē profesionālās ievirzes mākslas, mūzikas un dejas izglītības programmas, pārskatot finansēšanas principus un kritērijus profesionālās ievirzes kultūrizglītības finansēšanas kārtībai saskaņā ar valsts administratīvi teritoriālo reformu un kultūras darba tirgus vajadzībām. |
Izveidots un īstenots pasākumu kopumus, kas stimulē bērnu un jauniešu piesaisti Latvijas kultūrai un darba tirgum aktuālajām kultūrizglītības programmām. | 1) Katru gadu katrā KM skolā īstenots vismaz 1 karjeras izglītības pasākums (gadā kopā vismaz 10). |
Nodrošināta izglītības kvalitātes pārraudzība izcilību identificēšanai, regulāri organizējot valsts mēroga pasākumus, t.sk. valsts konkursu profesionālās ievirzes, profesionālās vidējās izglītības pakāpē. | 1) Katru gadu nodrošināti vismaz 2 Valsts konkursi kultūrizglītībās jomās; |
Stiprināt Nacionālo Mākslu vidusskolu, kā arī citus profesionālās izglītības kompetences centrus kultūrizglītības nozarē, uzlabojot to materiāltehnisko bāzi un infrastruktūru, piesaistot ES fondu līdzekļus. | 1) Stiprināt Nacionālo Mākslu vidusskolu kā starptautiski atzītu profesionālās izglītības kompetenču centru mūzikā, dejā, mākslā, pilnveidojot un attīstot skolas infrastruktūru. |
Īstenota kultūras un mākslas augstskolu sadarbība kopīgu, konkurētspējīgu, starpdisciplināru, uz ārvalstu studentu mērķauditoriju orientētu studiju programmu piedāvājuma izveidē atbilstoši kultūrizglītības, kultūras nozares un radošo industriju attīstības un darba tirgus vajadzībām. | Kultūras un mākslas augstskolās (LKA, LMA, JVLMA) pilnveidota esošo studiju programmu kvalitāte un pilnveidots studiju programmu piedāvājums, tajā iekļaujot kopīgas, starpdisciplināras, uz ārvalstu studentu mērķauditoriju orientētas studijas programmas, tostarp nodrošināta profesionālās doktora studiju programmas mākslās pieejamība (kopīgās studiju programmas – 4, uz ārvalstu studentu mērķauditoriju orientētu programmu skaits -16). |
No 2022. gada ieviest grozījumus Valsts kultūrkapitāla fonda likumā, kas paredz fonda finansēšanu no likumā noteiktiem nodokļiem. | Īstenota VKKF finansēšanas modeļa maiņa |
Izstrādāt un īstenot kultūras infrastruktūras ēku atjaunošanas programmu "Mantojums 2030". | MK iesniegta programma "Mantojums 2030", kuras ietvaros iekļauta šādu infrastruktūras objektu izveide vai atjaunošana: |
Uzsākt nacionālās koncertzāles projekta īstenošanu. | 1) MK iesniegts informatīvais ziņojums par konkrētiem projekta īstenošanas scenārijiem; |
Veikt mērķtiecīgas investīcijas valsts dibināto teātru un koncertorganizāciju aprīkojuma atjaunošanā. | Reizi gadā atbalstīti ne mazāk kā 10 projekti valsts dibināto teātru un koncertorganizāciju materiāli tehniskās bāzes atjaunošanai, nodrošinot mūsdienīga, daudzveidīga un kvalitatīva satura pieejamību sabiedrībai. |
Sistemātiski attīstīt Latvijas laikmetīgās mākslas kolekciju. | 1) Reizi gadā veikti vismaz 20 laikmetīgās mākslas darbu iepirkumi, ar kuriem mērķtiecīgi tiek papildināta Latvijas laikmetīgās mākslas kolekcija aktuālā mākslas procesa artefaktu saglabāšanai nākamajām paaudzēm. |
Stiprināt Latvijas Nacionālās bibliotēkas kā bibliotēku nozares vadošās institūcijas funkcijas un darbību. | 1) MK iesniegti grozījumi likumā par Nacionālo bibliotēku un Obligāto eksemplāru likumā; |
Īstenot Latvijas simtgades Publiskās diplomātijas programmu. | Publiskās diplomātijas programmas pasākumi ārvalstīs, ar konkrētu mērķauditoriju un vēstījumiem. |
Organizēt valsts nozīmes tīklošanās iespēju platformu zinātnē - Pasaules latviešu zinātnieku kongresu (reizi 5 gados Vispārējo latviešu Dziesmu un Deju svētku gadā ). | Nodrošināti sagatavošanās darbi V Pasaules latviešu zinātnieku kongresam 2023.gadā un sekmēta cilvēkresursu ar augstu starptautiska līmeņa zinātnes kvalitāti piesaiste un sadarbība kopīgiem pētniecības projektiem, Latvijas un diasporas zinātnieku tīkla un resursu attīstīšana un ilgtspēja, kā arī zinātnes diasporas saiknes saglabāšana ar Latviju. |
Nodrošināt, ka Latvijas valsts simtgadē uzsāktā iniciatīva - programma - "Latvijas skolas soma" kļūst par pastāvīgu izglītības procesa sastāvdaļu, kas visiem izglītojamajiem klātienē dod iespēju pieredzēt, izzināt un iepazīt Latviju. | Programmas ietvaros visiem izglītojamajiem, kuri apgūst vispārējās un speciālās pamatizglītības, vispārējās vidējās izglītības, profesionālās pamatizglītības un profesionālās vidējās izglītības programmas valsts noteiktā mācību satura un procesa ietvaros, tiek nodrošināta iespēja apmeklēt programmas saturiskajām jomām atbilstošu pasākumu vismaz vienu reizi mācību semestra laikā. Programmas ietvaros tiek nodrošināts bāzes finansējums gadskārtējā budžeta likumā, t.sk. pēc 2021.gada (Latvijas valsts simtgades programmas finansējums) |
Novērtējot lielo iedzīvotāju atzinību Latvijas simtgadei veltītajām filmām, turpināt atbalstu filmu projektiem, kas stiprina valstiskumu un piederību Latvijai, t.sk. aktualizē un izglīto par Latvijas vēsturi un latviešu literāro mantojumu un jaunradi. | Konkursa kārtībā no valsts budžeta līdzekļiem atbalstītas dažādu veidu un žanru filmas – spēlfilmas, dokumentālās un animācijas filmas, kas paredzētas dažādām auditorijas grupām. |
Turpināt Latvijas valsts simtgades programmas īstenošanu saskaņā ar Ministru kabinetā apstiprināto pasākumu plānu, aptverot un atzīmējot galvenos ar Latvijas valsts izveidi un nostiprināšanos saistītos notikumus, t.sk. akcentēsim Neatkarības kara simtgadi (2019–2020), nacionālas nozīmes institūciju dibināšanas simtgades (2019-2021), Baltijas ceļa 30 gadus (2019), Satversmes sapulces sasaukšanas simtgadi (2020), Latvijas Republikas starptautisko atzīšanu (2021); turpināsim Latvijas valsts simtgades starptautisko programmu. | 1) Nodrošināta programmas virskomunikācija un koordinācija pasākumiem, kas saistīti ar galvenajiem ar Latvijas valsts izveidi un nostiprināšanos saistītajiem notikumiem. |
Turpināt Nacionālās enciklopēdijas veidošanu, lai digitālā formātā nodrošinātu visiem brīvi pieejamu, uzticamu un izsmeļošu informāciju par Latviju un pasauli latviešu valodā. | Tiek veidota un saturiski un tehnoloģiski pilnveidota mūsdienīga, augstvērtīga un uzticama elektroniskā vietne enciklopedija.lv, kas ir brīvi pieejama un tiek plaši lietota, t.sk. izglītības iestādēs. Šķirkļu skaita pieaugums par 500 šķirkļiem 2019. gadā ar kāpjošu intensitāti (šķirkļu skaitu) turpmākajos gados. Ilustrāciju skaita pieaugums par 2000 visu veidu ilustrācijām gadā. Pakāpenisks elektroniskās vietnes skatījumu pieauguma skaits. |
Nodrošināt Lavijas valsts simtgades programmas ietvaros stiprinātās Baltijas valstu sadarbības turpināšanu kopīgos kultūras un pilsonisko iniciatīvu projektos, t.sk. ar mērķi veicināt stiprināt Baltijas valstu atpazīstamību pasaulē. Sitprināt sadarbību Baltijas Kultūras fonda ietvaros, izceļot kopīgās vērtības un mantojumu, un gatavoties Eiropas kultūras galvapilsētas notikumam. | 1) Turpinātas starptautiskas sadarbības aktivitātes un pasākumi ar Lietuvu un Igauniju-divpusēji un trīspusēji, īstenojot sadarbības projektus vides, kopienu un reģionu sadarbības, izglītības, plaša spektra tūrisma, zinātnes, vēstures izpētes, kultūras, mākslas, radošo industriju, informācijas apmaiņas, komunikācijas u.c. jomās; |
Īstenot Latvijas armijas simtgades svinību pasākumu un aktivitāšu plānu. | Nodrošināta Latvijas armijas simtgades pasākumu programmas īstenošana. |
1) Nodrošināt digitālā satura saglabāšanas pakalpojumus visām kultūras nozares institūcijām, attīstot loģiski vienotu IT infrastruktūru; | 1) Kultūras nozares institūcijas izmanto loģiski vienotu IT infrastruktūru digitālā kultūras mantojuma saglabāšanai; |
Pilnveidot atbalsta mehānismus Nemateriālā kultūras mantojuma sarakstā iekļauto vērtību pārmantojamībai. | 1) Sagatavoti priekšlikumi nemateriālā kultūras mantojuma (NKM) meistara statusa noteikšanai, t.sk.atbalsta mehānisma izveidei un īstenošanai prasmju tālāknodošanai un izstrādāta kārtība par NKM meistara statusa piesķiršanu; |
Nodrošināt pastāvīgu finansējumu Sakrālā mantojuma programmai. | Sakrālā mantojuma programmas ietvaros katru gadu restaurēti/konservēti vismaz 10 objekti. |
Pilnveidot un pārkārtot valsts īpašumā esošu kultūras pieminekļu valdījuma un apsaimniekošanas sistēmu, t.sk. pilnveidojot likumprojektu "Brīvības pieminekļa un Rīgas Brāļu kapu likums" | Sagatavots un MK iesniegts tiesību akts, lai pilnveidotu, sabiedrībai pieejamu un ērti lietojamu valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstu jaunā vērtību sistēmā |
Sagatavot un īstenot XXVII Vispārējos latviešu dziesmu un XVII Deju svētkus - Dziesmu un deju svētku tradīcijas 150 gadu svinības. | 1) Sagatavoti un MK iesniegti XXVII Vispārējo latviešu dziesmu un XVII Deju svētku sagatavošanai un īstenošanai nepieciešamie normatīvo aktu projekti; |
Nodrošināt Dziesmu un deju svētku tradīcijas nepārtrauktību, sekmējot tradīcijai kā Cilvēces mutvārdu un nemateriālā kultūras mantojuma meistardarbam būtisko izpausmju praktizēšanu un nostiprināšanu kopienā. | 1) Pasūtināti jaundarbi, papildinot tradīcijā iesaistīto māksliniecisko kolektīvu koprepertuāru (repertuāru) koru, pūtēju orķestru, deju, kokļu mūzikas nozarēs, t.sk. gatavojoties 2023.gada Dziesmu un deju svētkiem; |
Nodrošināt Latvijas skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku procesu un tradīcijas saglabāšanu, uzsākt XII Latvijas skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku sagatavošanu un īstenot to norisi 2020.gadā. | 1) Sagatavots un iesniegts izskatīšanai MK noteikumu projekts par svētku norises vietām; 2) svētku sagatavošanas procesā iesaistīti ap 80% bērnu un jauniešu, svētkos piedalās ~ 35 000 dalībnieki no Latvijas un diasporas; 5) organizēti starpsvētku pasākumi (repertuāra apguves skates, konkursi, salidojumi, festivāli, radošie pasākumi); 6) pasūtināti jaundarbi, papildinot repertuāru koru, deju kolektīvu, pūtēju orķestru, kokļu mūzikas nozarēs; 7) nodrošināts metodiskais atbalsts tradīcijā iesaistītajiem pedagogiem Latvijā un diasporā (semināri, profesionālās kompetences kursi, metodiskie ieteikumi); 8) izveidota svētku mākslinieciskā programma un organizatoriskā struktūra |
Turpināt veidot radošo industriju atbalsta centru Rīgas pilsētas Brasas apkaimē, radot fizisku un virtuālu platformu sadarbībai nacionālā un starptautiskā līmenī. | Izveidots starpdisciplinārs izglītības, kultūras un radošo industriju atbalsta centrs TAB FAB un prototipēšanas darbnīca "Riga Makerspace" Rīgas pilsētas Brasas apkaimē. |
Nodrošināt pastāvīgu valsts atbalsta sistēmu Latvijas radošo industriju un literatūras eksportam. | Potenciālajiem un esošajiem radošo industriju uzņēmējiem pieejami Radošo industriju eksportspējas stiprināšanas pasākumi un atbalsta programmas, t.sk. īstenota Latvijas dalības sagatavošana un nodrošināšana ikgadēji 3-4 starptautiskos grāmatu tirgos ārvalstīs un 60 Latvijas literatūras autordarbu tulkojumu (gadā vidēji 20) izdošanas tiesību pārdošana ārvalstu apgādiem. |
Rīgā un reģionos organizēt pasākumus dažādām mērķgrupām kultūras un radošā kapitāla pārnesei izglītībā un citās saistītajās nozarēs. | Gan Rīgā, gan reģionos notiek Radošās darbības nedēļa "radi!" un radošo partnerību programma RAPAPRO, kas sniedz iespēju inovatīvu, starpdisciplināru mācību un domāšanas metožu izmantošanai izglītībā un procesu virzībā dažādu vecumu auditorijās. |
Nodrošināt Latvijas Dizaina centra darbību. | Latvijas Dizaina centrs izglīto sabiedrību, uzņēmumus un valsts iestādes par dizaina nozīmi visdažādākajās jomās, pārstāv un popularizē Latvijas dizainu lokāli un citviet pasaulē, apkopo informāciju dizaina jomā, veido komunikāciju ar sabiedrību, koordinē sadarbību starp dizaina ekosistēmas dalībniekiem, iniciējot un kopīgi īstenojot pasākumus. |
Izveidot ar EEZ FI un NFI atbalstu Labklājības inovāciju programmu radošo industriju un tehnoloģiju uzņēmumu atbalstam. | Ar EEZ FI un NFI atbalstu sadarbībā ar LIAA izstrādāta Labklājības inovāciju programma, kuras ietvaros gan radošo industriju, gan tehnoloģiju uzņēmumi, saņemot grantu, attīsta jaunus produktus un pakalpojumus. |
Īstenot Latviešu valodas apguves programmas pieaugušajiem. | Katru gadu: |
Īstenot Latviešu valodas apguves programmas remigrantiem un viņu ģimenes locekļiem. | Katru gadu: |
Paplašināt latviešu valodas apguves un pilnveides iespējas digitālā vidē. | 1) Izstrādāts un publiskots elektroniskais pašmācības rīks latviešu valodas apguvei A un B līmenī (e-Laipa) jauniešiem un pieaugušajiem; |
Attīstīt un paplašināt latviešu valodas pētniecību. | Izstrādāti nosacījumi un uzsākta valsts pētījumu programmas "Latviešu valoda" 2021. - 2023.gadam īstenošana, tai skaitā paredzot valodas situācijas monitoringa pasākumus. |
Sekmēt sabiedrības iesaisti latviešu valodas lietojuma paplašināšanā un kvalitātes paaugstināšanā. | 1) Izstrādāts un iesniegts izskatīšanai Ministru kabinetā vidēja termiņa politikas plānošanas dokuments valsts valodas politikas jomā 2021. - 2027.gadam; |
Nodrošināt mācību līdzekļu un metodisko materiālu sagatavošanu, vispusīgu atbalstu pedagogiem latviešu valodas prasmes pilnveidē profesionālajām vajadzībām un pedagogu profesionālās kompetences pilnveidei darbam lingvistiski neviendabīgā vidē; kā arī nodrošināt pedagogus un skolēnus ar metodiskajiem un mācību materiāliem, īstenojot mācības latviešu valodā. | Īstenojot projektu Nr.8.3.1.1/16/I/002 "Kompetenču pieeja mācību saturā": |
Nodrošināt latviešu valodas kā vispārējās vidējās izglītības ieguves valodas ieviešanu, īstenojot atbalstu izglītības iestādēm un procesa uzraudzību. | Nodrošinātas mācības vidējā izglītības pakāpē visās klašu grupās latviešu mācību valodā 2022./2023.m.g. |
Pamatizglītības un vidējās vispārējās izglītības standarta valodu jomā noteikt sasniedzamos rezultātus latgaliešu rakstu valodai. | Izstrādāti un publiskoti mācību priekšmetu programmu paraugi pamatizglītības pirmajam un otrajam posmam un vispārējās vidējās izglītības pakāpei (katrā vismaz 36 mācību stundas) latgaliešu rakstu valodas apguvei. |
Nodrošināt atbalstu skolotāju profesionālajai pilnveidei. | Atbalstīta pedagogu profesionālās kompetences pilnveide latgaliešu rakstu valodas mācīšanai un iesniegti izskatīšanai MK priekšlikumi par mācību līdzekļu izstrādes latgaliešu rakstu valodas apguvei sagatavošanu. |
Pamatizglītības un vidējās vispārējās izglītības standarta sociālās un pilsoniskās jomas un kultūras izpratnes un pašizpausmes mākslā mācību jomās noteikt sasniedzamos rezultātus novadmācības apguvei. | 1) Vispārējās pamatizglītības un vispārējās vidējās izglītības sociālās un pilsoniskās mācību jomas un kultūras un pašizpausmes mācību jomas mācību priekšmetu programmu paraugos iekļauti sasniedzamie rezultāti novadmācības apguvei; |
Ieviest valsts aizsardzības mācības priekšmetu, kā obligātu mācību priekšmetu visās Latvijas vidusskolās, līdz 2024.gadam. | 1) Pakāpeniski veikta valsts aizsardzības mācības skolu tīkla paplašināšana, ar 10 skolām katru gadu, katrā reģionā, tādējādi nodrošinot, ka Valsts Aizsardzības Mācība tiek ieviests kā obligāts mācību priekšmets 2024. gadā; |
Stiprināt dialogu starp nevalstiskām organizācijām un valsts pārvaldi | 1) Stiprināts NVO un MK sadarbības memoranda īstenošanas mehānisms un uzlabota tā darbība; |
Nodrošināt pastāvīgu atbalstu pilsoniskās līdzdalības attīstībai, tai skaitā: programma "Latvijas NVO fonds", atbalsts NVO reģionos, atbalsts NVO projektu līdzfinansējumam, mazākumtautību līdzdalības atbalsts, atbalsts diasporas biedrībām. | 1) Nodrošināts atbalsts pilsoniskās sabiedrības aktivitātēm - iedzīvotāju iesaistīšanās veicināšanai dažādās sabiedrības līdzdalības aktivitātēs, tai skaitā nodrošinot informatīvu un finansiālu atbalstu biedrībām reģionos un diasporas biedrībām, un veicinot iedzīvotāju savstarpējo sadarbību un uzticēšanos; |
Apzināt sabiedrības viedokļus par nepieciešamajām rīcībām sabiedrības saliedētības jautājumos, lai nodrošinātu jaunu sabiedrības līdzdalības un saliedētības pasākumu un formu attīstību. | Nodrošināts pārskats par iedzīvotāju attieksmēm pret dažādām norisēm, kas saistītas ar sabiedrības integrāciju. Uzlabota nacionālās identitātes, sabiedrības saliedētības un pilsoniskās līdzdalības politikas pārvaldība. |
Nodrošināt regulāru pilsoniskās sabiedrības attīstības monitoringu. | Veikts pētījums par NVO sektoru un pilsoniskās sabiedrības attīstību. |
Sadarbībā ar līdzatbildīgajām institūcijām nodrošināt vienotas diasporas politikas izstrādi un koordinētu īstenošanu četros Diasporas likumā noteiktajos rīcības virzienos: | 1) ĀM vadībā izveidota Diasporas konsultatīvā padome ar valsts pārvaldes iestāžu, pašvaldību, diasporas organizāciju, biedrību un nodibinājumu deleģēto pārstāvju dalību, organizētas aptuveni 4 Diasporas konsultatīvās padomes sēdes gadā; |
Nodrošināt diasporas kultūras mantojuma saglabāšanu, izpēti un pieejamību. | Katru gadu tiek īstenots vismaz viens projekts diasporas kultūras mantojuma apzināšanai, izpētei un saglabāšanai nākamajām paaudzēm. |
Nodrošināt ikgadēju, no valsts budžeta bāzes nepiešamajā apmērā finansētu, atbalstu latviskajai dzīvesziņai diasporā, īstenojot tradīciju pēctecības un paaudžu sadarbības programmas, kurās iesaistīti Latvijā un ārvalstīs dzīvojošie tautieši. | 1) Nodrošinātas zināšanas par latvisko kultūru un tradīcijām, veicināta paaudžu sadarbība un zināšanu pēctecība diasporā, tai skaitā kustību 3x3 un 2x2 atbalsts; |
Nodrošināt pastāvīgu un sistēmisku atbalstu latviskajai izglītībai diasporā, remigrācijas veicināšanai un latviešu valodas un kultūras apguvei ārvalstu augstskolās. | 1) Nodrošināt latviešu valodas apguve katru gadu vismaz 45 diasporas nedēļas nogales skolās; |
Izstrādāt un īstenot diasporas izglītības vadlīnijas, metodiskos mācību līdzekļus un nodrošināt to pieejamību; nodrošināt valsts valodas prasmes pārbaudes un to pieejamību diasporai tās locekļu pastāvīgajās dzīvesvietās ārvalstīs, izsniedzot atbilstošu valsts valodas prasmes apliecību. | 1) Izstrādātas un publiskotas diasporas izglītības vadlīnijas un diasporai izstrādātas 3 programmas izglītības satura īstenošanai; |
Īstenot mērķtiecīgu sadarbību ar zinātnes diasporu ārvalstīs kopīgu pētniecības un attīstības pasākumu īstenošanai un sadarbības iespēju paplašināšanai. | 1) Izveidoti sadarbības tīkli ar diasporu kopīgu pētniecības un attīstības pasākumu īstenošanai un sadarbības iespēju paplašināšanai, tostarp veikta Latvijas zinātnieku diasporas kopienas apzināšana un analīze; |
Nodrošināt medijpratības iekļaušanu formālās izglītības saturā. | Medijpratības jautājumi iekļauti izglītības standartos, tādējādi veicinot uzticamas un kvalitatīvas žurnālistikas satura lietošanu. |
Pilnveidot atbalstu sabiedrības medijpratības stiprināšanai | 1) Koordinēta valsts institūciju un pilsoniskās sabiedrības darbība medijpratības veicināšanai (sanāksme reizi gadā, piedalās ~ 50 dalībnieki); |
Īstenot sabiedrisko mediju pārvaldības reformu, nodrošinot sabiedrisko mediju iziešanu no reklāmas tirgus un ieviešot igtspējīgu finansēšanas modeli. | Izstrādāts un ieviests ilgtspējīgs sabiedrisko mediju finansēšanas modelis, tādējādi palielinot medijiem tirgū pieejamo finanšu apjomu un stiprinot Latvijas mediju vides ekosistēmu un paaugstinot mediju vides drošumspēju, t.sk. palielinātas sabiedrisko un komerciālo mediju iespējas veidot kvalitatīvu oriģinālsaturu un uzlabota mediju uzņēmējdarbības vides pievilcība: |
Pilnveidot privāto mediju atbalsta sistēmu, nodrošinot valsts dotāciju programmas abonētās preses piegādei ilgtspēju un paplašinot Mediju atbalsta fonda programmas sabiedriski nozīmīga satura veidošanai. | Turpināta valsts dotāciju programma abonētās preses piegādei un paplašinātas Mediju atbalsta fonda programmas, tādējādi nodrošinot drukāto mediju kā nacionālās kultūras daļas ilgtspēju, nacionālās mediju ekosistēmas funkcionēšanu, mediju vides daudzveidību, sabiedriski nozīmīga satura veidošanu un sabiedrības iespējas saņemt augstvērtīgu žurnālistikas saturu latviešu valodā, īpaši reģionos: 1) paplašināta Mediju atbalsta fonda programmu darbība (atbalsts 30 mediju projektiem, no kuriem 20 reģionālajos un vietējos medijos); 2) politikas plānošanas dokuments par valsts dotācijas programmu drukāto mediju atbalstam izstrādāts un iesniegts Ministru kabinetā. |
Pārraudzīt un koordinēt Latvijas informācijas telpas noturības pasākumus, iesaistot valsts pārvaldi, nevalstisko sektoru, akadēmisko vidi un starptautiskos partnerus. | 1) Vienotas valsts pārvaldes stratēģiskās komunikācijas kapacitātes un informācijas telpas drošības monitoringa centralizētās struktūras koncepcijas izstrāde, kas balstīta informācijas telpas risku un apdraudējumu analīzē. |
Transponēt Audiovizuālo mediju pakalpojumu direktīvu (2018/1808). | Likumprojekti direktīvas normu transponēšanai izstrādāti un iesniegti Ministru kabinetā. |
Nodrošināt Ministru kabineta 2018.gada 7.augusta sēdes protokollēmuma (prot. Nr. 37 91.§) 3.punktā (dienesta vajadzībām) doto uzdevumu. | Uzbūvēti apraides torņi Krāslavā un Viļakā. |
1) Izveidot pastāvīgu ekspertu sadarbības mehānismu informācijas par iespējamiem audiovizuālā satura izplatīšanas pārkāpumiem apzināšanai; | 1) Nodrošināta informācija apmaiņa starp institūcijām iespējamo pārkāpumu identificēšanai; |
Sniegt atbalstu Baltijas Mediju izcilības centra (BMIC) darbībai. | Veicināti kontakti starp Baltijas Mediju izcilības centru (BMIC), donorvalstīm un partneriem. |
Izstrādāt priekšlikumus sporta nozares finansēšanas modeļa pilnveidei, paplašinot sporta nozares finansēšanas avotus (tai skaitā izmantojot nodokļu politikas instrumentus, kā arī ieviešot sporta loteriju). | Sagatavoti un iesniegti izskatīšanai MK priekšlikumi par paplašinātām iespējām sporta nozarei piesaistīt papildu finansēšanas avotus (no plānotajiem kārtējā gada valsts budžeta ieņēmumiem no akcīzes nodokļa par alkoholiskajiem dzērieniem un tabakas izstrādājumiem, ieņēmumiem no izložu nodokļa un azartspēļu nodokļa, kā arī no ieņēmumiem no sporta loterijas), veicinot sporta politikas mērķu sasniegšanu. |
Izstrādāt jaunu kārtību un kritērijus, kādā valsts piešķir finansējumu augstu sasniegumu sporta attīstībai (tai skaitā paralimiskajā kustībā). | Sagatavoti un iesniegti izskatīšanai MK priekšlikumi par kārtību un kritērijiem, kādā valsts piešķir finansējumu augstu sasniegumu sporta finansēšanai, paredzot principus prioritāri atbalstāmo sporta veidu noteikšanai un augstu sasniegumu sportam paredzēto līdzekļu izlietojuma efektivitātes paaugstināšanu. |
Pakāpeniski palielināt tiešo valsts atbalstu sporta nozares programmu un pasākumu īstenošanai, vienlaikus pilnveidojot finansējuma administrēšanas procedūru un finansējuma sadales kritērijus. | Atbilstoši Ministru kabinetā apstiprinātam sporta nozares finansēšanas modelim ieviests pilnveidots sporta finansējuma administrēšanas process un palielināts valsts budžeta programmas 09.00.00 "Sports" finansējums, nodrošinot sporta nozarei būtisku programmu un pasākumu ilgtspēju, kā arī veicinot sporta politikas mērķu sasniegšanu. |
Izstrādāt un izskatīšanai Ministru kabinetā iesniegt vidēja termiņa politikas plānošanas dokumentu sporta nozarē. | Noteikti sporta politikas vidēja termiņa mērķi, pamatprincipi, virzieni, mērķgrupas un prioritātes, rīcības virzieni un uzdevumi sporta politikas mērķu sasniegšanai un problēmu risināšanai. Noteikta sporta infrastruktūras attīstības stratēģija. Pilnveidota sporta speciālistu sagatavošanas un kvalifikācijas paaugstināšanas sistēma, tai skaitā, izveidojot Murjāņu sporta ģimnāzijas un Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmijas sadarbības modeli, kā arī plānojot minēto izglītības iestāžu attīstību. Izstrādāts pasākumu plāns sporta attīstībai augstskolās. |
Noteikt jaunus sporta organizēšanas un attīstības vispārīgos un tiesiskos pamatus, sporta organizāciju, valsts un pašvaldību institūciju kompetenci un pamatuzdevumus sporta attīstībā, kā arī izstrādāt sporta nozares pārvaldības modeli. | Noteikti jauni sporta organizēšanas un attīstības vispārīgie un tiesiskie pamati, sporta organizāciju, valsts un pašvaldību institūciju kompetence un pamatuzdevumi sporta attīstībā, izstrādāts sporta nozares pārvaldības modelis. |
Izstrādāt un izskatīšanai Ministru kabinetā iesniegt priekšlikumus valsts sporta bāzu pārvaldības modeļa pilnveidei un to turpmākai attīstībai. | 1) Sagatavoti un Ministru kabinetā iesniegti priekšlikumi Bobsleja un kamaniņu trases "Sigulda"" rekonstrukcijas projekta izstrādei nepieciešamā finansējuma piešķiršanai jau 2020.gadā; |
Izstrādāt programmu atzīto sporta federāciju īstenoto tautas sporta un jaunatnes sporta aktivitāšu atbalstam. | Sagatavoti un iesniegti izskatīšanai MK priekšlikumi par pakāpenisku valsts finansiālā atbalsta palielināšanu tautas sporta un jaunatnes sporta pasākumiem, tādējādi palielinot konkursa kārtībā atbalstīto pasākumu skaitu un paplašinot veselīga un aktīva dzīvesveida aktivitātēs iesaistīto iedzīvotāju (it īpaši bērnu un jauniešu) skaitu. |
Veikt tieslietu sistēmas efektivitātes izvērtējumu. | Izstrādāti priekšlikumi tieslietu sistēmas efektivitātes uzlabošanai, tostarp novēršot lietas dalībnieku procesuālo tiesību negodprātīgu izmantošanu, kā arī tiesu varas attīrīšanu no negodprātīgām personām. |
Apzināt un izstrādāt nepieciešamos normatīvo aktu projektus, lai stiprinātu Satversmes tiesas neatkarību jautājumos: | Izstrādāti nepieciešamie tiesību aktu projekti, apstiprināti Ministru kabinetā un iesniegti Saeimā. |
Attīstīt tiesu komunikāciju ar sabiedrību, lai stiprinātu sabiedrības uzticēšanos tiesu varai, tai skaitā ieviešot regulāru tiesu apmeklētāju anketēšanu. | 35% respondentu ir pilnībā vai drīzāk apmierināti ar tiesu darbu. |
Virzīties uz vienotu īpašumu (zemes un ēkas vienotības princips), turpinot uz piespiedu dalītā īpašuma sakārtošanu vērstu pasākumu īstenošanu. | 1) Pieņemts piespiedu dalītā īpašuma izbeigšanas regulējums, pirmkārt, dodot iespēju personām daudzdzīvokļu dzīvojamās mājās vienkāršotā kārtībā iziet no dalītā īpašuma attiecībām (31.12.2020); |
Virzīt izskatīšanai Ministru kabinetā grozījumus Krimināllikumā un Kriminālprocesa likumā, kas paredz izmaiņas attiecībā uz nepilngadīgo kriminālatbildību, kā arī ir vērsti uz kriminālsodu sistēmas pilnveidošanu. | Samazinās jauniešu likumpārkāpēju skaits, jauniešu veiksmīgāka integrācija darba tirgū (ņemot vērā, ka personai nav sodāmība), tiek uzlabotas jauniešu nodarbinātības iespējas. |
Stiprināt personu tiesiskās aizsardzības iespējas strīdu izšķiršanā civillietās, ieviešot visaptverošu pagaidu aizsardzības regulējumu Civilprocesa likumā. | Izstrādāti grozījumi Civilprocesa likumā, kas attiecīgi nodrošina plašākas personu aizsardzības iespējas tiesvedības laikā līdz strīda izšķiršanai ar galīgu spriedumu. |
Paaugstināt soda izpildes iestāžu (ieslodzījuma vietu un probācijas dienesta) personāla kapacitāti, turpinot darbinieku apmācību sistēmas un atlases kritēriju reformēšanu, un notiesāto resocializācijas sistēmas pilnveidošanu t.sk. izmantojot Eiropas Sociālā fonda sniegtās iespējas, kā arī izstrādājot normatīvo regulējumu, lai nodrošinātu līdzvērtīgu atalgojumu Valsts probācijas dienestā un ieslodzījuma vietās. | 1) ESF projekta ietvaros līdz 31.12.2023. apmācīti 1650 ieslodzījuma vietu un probācijas speciālistu, kas strādā ar ieslodzītajiem un bijušajiem ieslodzītajiem, no kuriem 1400 ir ieslodzījuma vietu darbinieki un 250 Valsts probācijas dienesta darbinieki; |
Turpināt okupācijas radīto zaudējumu aprēķināšanu, kas balstītos uz vienotu Baltijas valstu metodoloģiju, un izvērtēt iespējamo juridisko pamatojumu starptautiskas prasības celšanai saskaņā ar 2005.gada 11.maija Saeimas deklarācijā "Par Latvijā īstenotā Padomju sociālistisko republiku savienības totalitārā komunistiskā okupācijas režīma nosodījumu" Ministru kabinetam dotajiem uzdevumiem. | 1) Komisija "PSRS totalitārā komunistiskā okupācijas režīma upuru skaita un masu kapu vietu noteikšanai, informācijas par represijām un masveida deportācijām apkopošanai un Latvijas valstij un tās iedzīvotājiem nodarīto zaudējumu aprēķināšanai" katru gadu sagatavo ziņojumu par tās darba rezultātiem konkrētajā laika posmā; |
Izvērtēt esošo praksi attiecībā uz publiskā sektora iesniegtajām pārsūdzībām par pirmās instances tiesu spriedumiem. | Iesniegts izskatīšanai MK informatīvais ziņojums par administratīvā pārkāpuma procesa ietvaros iesniegtajām publiskā sektora pārsūdzībām. |
Stiprināt Datu valsts inspekcijas kapacitāti, lai nodrošinātu no Vispārējās datu aizsardzības regulas un Policijas direktīvas izrietošo prasību pilnvērtīgu nodrošināšanu. | Nodrošināta cilvēku pamattiesību un pamatbrīvību datu aizsardzības jomā efektīva aizsardzība un būtiski pilnveidots uzraudzības process, kā arī tiks nodrošināta konsekventa Vispārējās datu aizsardzības regulas un Policijas direktīvas piemērošana ES dalībvalstīs. |
Veikt pasākumus lietu izskatīšanas termiņu uzraudzības pilnveidei tiesās (stiprināt lietu izskatīšanas termiņu standarta uzraudzību) un nodrošināt publiski pieejamu informāciju par lietu izskatīšanas ilgumu tiesās dažādās lietu kategorijās. | 1) Sabiedrības uzticēšanās tiesām līmenis nav zemāks par 40%. |
Stiprināt tiesneša palīga institūtu, nosakot amatam atbilstošu statusu un prasības. | 1) Sabiedrības uzticēšanās tiesām līmenis nav zemāks par 40%; |
Pastāvīgajā darba grupā Kriminālprocesa likuma grozījumu izstrādei izdiskutēt IeM, VP un ĢP iesniegto izvērtējumu par to, kā praksē darbojas Kriminālprocesa likuma normas, kas paredz vienkāršot kriminālprocesu un kas stājās spēkā 2018. gada 1. septembrī, un sagatavot informatīvo ziņojumu par nepieciešamajiem risinājumiem. | Izvērtēts, vai ir sasniegts Kriminālprocesa likuma grozījumu kriminālprocesa vienkāršošanai mērķis nodrošināt atteikšanos no formālām, dublējošām procesuālajām darbībām, dokumentiem, radīt priekšnosacījumus efektīvākai izmeklēšanas darbību fiksēšanai, ātrākai, vienkāršotai kriminālprocesa virzībai uz prokuratūru un tiesu, kā arī vienkāršot kriminālprocesu lietvedības apturēšanu, atjaunošanu un izbeigšanu noilguma gadījumā. |
Pārskatīt tiesas spriedumu anonimizācijas prasības, paredzot atteikšanos no spriedumu anonimizācijas vismaz atsevišķu kategoriju lietās | Sabiedrības uzticēšanās tiesām līmenis nav zemāks par 40%. |
Izstrādāt un virzīt iespējamos normatīvo aktu grozījumus, kas atslogotu tiesībaizsardzības iestāžu, prokuratūras darbu un tieslietu sistēmu kopumā. | 1) Izvērtēta citu Eiropas Savienības dalībvalstu pieredze, lai izmeklēšanas slogs netiktu pārnests tikai uz administratīvajiem pārkāpumiem, neveicot analīzi par šādas rīcības efektivitāti; |
Izstrādāt E-lietas sistēmu un ieviest to tiesās ar mērķi izveidot vienotu un efektīvu tiesvedības elektronisko procesu, samazinot tiesvedības termiņus un nodrošinot informācijas pieejamību un atklātību. | 1) Izveidots vienots un efektīvs tiesvedības elektroniskais process: Efektīva informācijas apmaiņa starp tiesām, lietas dalībniekiem un citām ar tiesvedību saistītajām informācijas sistēmām. Racionāla TIS pilnveide, radot jaunus un izmantojot, kā arī attīstot esošos koplietošanas risinājumus; |
Modernizēt uzņēmumu reģistra publisko reģistru ar mērķi nodrošināt mūsdienīgu un ērtu datu ievadi, pārbaudi, uzglabāšanu, kā arī komersantiem un privātpersonām atvieglotu un pretimnākošu vidi. | 1) Komercreģistra, uzņēmumu reģistra žurnāla u.c. publisko reģistru pārbūve, kas būtiski ietekmē visas ar to vešanu saistītās sistēmas funkcionalitātes, t.sk., nodrošinājuma līdzekļu reģistrāciju un ierakstu izdarīšanu par tiesību subjektu darbības ierobežojumiem; |
Modernizēt kadastra informācijas sistēmu un attīstīt datu pakalpojumus ar mērķi izveidot efektīvu kadastra datu ieguves sistēmu, izveidot klientu apkalpošanas procedūru atbilstoši "vienas pieturas" aģentūras principiem, attīstīt e-pakalpojumus, pilnveidot un paplašināt datu apmaiņas risinājumus ar citām valsts un pašvaldību informācijas sistēmām. | 1) Jaunas Kadastra informācijas sistēmas un datu izplatīšanas sistēmas izstrāde, kas paredz pārkārtot nekustamā īpašuma reģistrācijas procesus, izveidot "vienas pieturas" aģentūras principiem atbilstošas klientu apkalpošanas procedūras un nodrošināt nekustamā īpašuma reģistrācijas procesu integrāciju starp Kadastra informācijas sistēmu, Valsts vienoto datorizēto zemesgrāmatu un Būvniecības informācijas sistēmu, izstrādāt 7 jaunus e-pakalpojumus, izveidot 2 pilnībā automatizētus kadastra datu ieguves biznesa procesus, izslēdzot īpašnieku iesaisti un aizstājot manuālu datu ieguvi un ievadi; |
Ieviest virtuālos asistentus Tiesu administrācijas mājaslapās, lai nodrošinātu efektīvu komunikāciju un ātru klientu apkalpošanu. | 1) Trijās Tiesu administrācijas uzturētajās interneta vietnēs pieejami virtuālie asistenti; |
Organizēt nekustamo īpašumu tiesību nostiprināšanas procesu pēc vienas pieturas aģentūras principa, paplašinot elektronisku dokumentu nodošanas kanālu no notāra uz zemesgrāmatu izmantošanas iespējas, lai nodrošinātu augstu tiesiskās drošības vidi. | Izstrādāti grozījumi Zemesgrāmatu likumā un Notariāta likumā, paaugstinot darījumos ar nekustamo īpašumu tiesiskās drošības pakāpi un notāra pieejamību reģionos. |
Izveidot personas datu aizsardzības pārkāpumu paziņošanas sistēmu, nodrošinot īpaši augstu sistēmas drošības līmeni. | 1) Palielināta uzraudzības iestādes darba efektivitāte, pilnveidots uzraudzības process; |
Pabeigt risinājuma izstrādi par efektīvāko ieslodzīto konvojēšanas funkcijas nodrošināšanu Valsts policijā un Ieslodzījuma vietu pārvaldē un nodrošināt tā īstenošanu. | 1) Iesniegts izskatīšanai MK informatīvais ziņojums par ieslodzīto konvojēšanas funkcijas nodrošinājumu Valsts policijā un Ieslodzījuma vietu pārvaldē un priekšlikumiem ieslodzīto konvojēšanas funkcijas pārskatīšanai iesniegts Ministru kabinetā un uzsākta ziņojumā iekļauto risinājumu īstenošana; |
Īstenot tiesu varas neatkarību veicinošu atlīdzības politiku un stiprināt sabiedrības uzticēšanos tiesu varai. | 1) Ministru kabinetā pieņemti grozījumi likumā "Par tiesu varu" un Tiesnešu disciplinārās atbildības likumā, lai stiprinātu atbildības un neatkarības mehānismus; |
Veikt pasākumus, lai nodrošinātu kvalitatīvu pirmstiesas izmeklēšanas un tiesu sistēmas funkcionēšanu. | 1) Veicot tieslietu sistēmas efektivitātes izvērtējumu (174.p.), tiks izstrādāti konkrēti priekšlikumi tieslietu sistēmas efektivitātes uzlabošanai; |
Pārskatīt un ieviest Maksātnespējas politikas attīstības pamatnostādnēs 2016.–2020. gadam un to īstenošanas plānā ietvertos pasākumus, t.sk. Starptautiskā valūtas fonda izvērtējumā norādīto. Pilnveidot izveidotās uzraudzības sistēmas efektivitāti, kā arī, balstoties uz apkopoto datu analīzi, pārskatīt labticības kritērijus fizisko personu maksātnespējas procesā un TAP regulējumu. | 1) Izstrādāts Informatīvais ziņojums par starpposma novērtējumu par Maksātnespējas politikas attīstības pamatnostādnēm 2016.–2020.gadam un to īstenošanas plānu; |
Izstrādāt un iesniegt apstiprināšanai Ministru kabinetā grozījumus Advokatūras likumā un, ja nepieciešams, citos normatīvajos aktos, ar mērķi pilnveidot advokatūras institūta uzraudzību un darbības kvalitāti. | Ieviesta rīcībpolitika, lai sekmētu advokatūras darba kvalitāti, un stiprināta advokātu institūta uzraudzība. |
Koordinēt Pasākuma plānu noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanai laikaposmam līdz 2019.gada 31.decembrim 7. un 8.rīcības virzienu izpildi, lai nodrošinātu efektīvu noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas izmeklēšanu un personu saukšanu pie atbildības, kā arī noziedzīgi iegūtu līdzekļu konfiskāciju. | 1) Pasākuma plāna 7. un 8.rīcības virzienu pasākumi ieviesti noteiktajos termiņos; |
Stiprināt Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja kapacitāti gan cilvēkresursu, gan materiālo resursu ziņā, uzlabojot un efektivizējot Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja analītiskās, operatīvās un izmeklēšanas spējas, novēršot un apkarojot koruptīvus noziedzīgus nodarījumus | Palielinot Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja finansējumu un štata vietu skaitu par 23%, tiks uzlabotas un efektivizētas Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja analītiskās, operatīvās un izmeklēšanas spējas, novēršot un apkarojot koruptīvus noziedzīgus nodarījumus, tādējādi palielinot novērsto un atklāto koruptīvo noziedzīgo nodarījumu skaitu |
Vērsties pret noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju, kas saistīta ar valsts amatpersonu korupciju, un nodrošināt efektīvu paralēlo finanšu izmeklēšanu Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja izmeklētajos kriminālprocesos | Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja izmeklētajos kriminālprocesos tiks kompleksi izmeklēta noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācija un veikta paralēlā finanšu izmeklēšana, kā rezultātā tiks efektīvāk risināti mantiskie jautājumi kriminālprocesā un mazināta personu motivācija iesaistīties koruptīvās darbībās |
Ieviest Nacionālā kriminālizlūkošanas modeli (NKIM) un nodrošināšināt darbību ar mērķi integrēties ES Politikas ciklā. | Izstrādāta informācijas sistēma operatīvās darbības informācijas apritei un nodrošināts aizsargātas informācijas aprites tīkls. Izstrādāts analītiskais rīks. |
Īstenot profesionālās kvalifikācijas un pilnveides pasākumus projekta "Justīcija attīstībai" ietvaros, lai īstenotu cilvēkresursu kapacitātes stiprināšanu tiesu varā, tādejādi nodrošinot ātrāku, kvalitatīvāku lietu izskatīšanu komercdarbības vides uzlabošanas sekmēšanai. | Sniegts ilgtspējīgs ieguldījums sistēmas kapacitātes stiprināšanā, tādējādi paaugstinot kompetenci, nodrošinot sistēmas darbības efektivitāti, kvalitāti un uzticību sistēmai. |
Izstrādāt grozījumus likumā "Par tiesu varu", lai stiprinātu Tieslietu padomes lomu lietu izskatīšanas termiņu pārvaldībā. | Stiprināta uzraudzība par lietas izskatīšanas termiņiem tiesās. |
Izvērtēt tiesas vai tiesnešu specializācijas izveidi attiecībā uz komercstrīdiem, finanšu un ekonomiskajiem noziegumiem, kā arī korupcijas jomā, nodrošinot nolēmumu kvalitāti arī specifiskos tiesību jautājumos. | 1) Apkopoti dati par iespējami specializējamo lietu skaitu valstī kopumā un atsevišķi pa tiesām; |
Izstrādāt un iesniegt apstiprināšanai Ministru kabinetā grozījumus Mediācijas likumā, lai paredzētu valsts atbalstu mediācijas izmantošanas veicināšanai. | Ieviests tiesiskais regulējums, lai sekmētu mediācijas popularizēšanu un turpmāko attīstību. |
Veikt izvērtējumu par Šķīrējtiesu likuma darbības efektivitāti, tajā skaitā novērtējot šķīrējtiesām izvirzītu prasību izpildi. | 1) Iesniegts informatīvais ziņojums izskatīšanai Ministru kabinetā; |
Izvērtēt zvērinātu tiesu izpildītāju funkciju paplašināšanu, piešķirot tiesības veikt ārpustiesas parādu piedziņu. | Veiks izvērtējums un nepieciešamības gadījumā izstrādāti normatīvo aktu projekti, lai veicinātu parādsaistību labprātīgu samaksu pusēm ātrākā un ekonomiskākā procesā un mazinātu tiesu sistēmas noslodzi. |
Īstenot pasākumus izpratnes un izglītotības veicināšanai par sabiedrības līdzdalības procesos izmantojamajām iespējām un ieguvumiem no sabiedrības līdzdalības. | Izstrādātas vadlīnijas sabiedrības līdzdalības veicināšanai valsts institūciju darbā, tajā skaitā e-vidē un izmantojot NVO kā resursu informācijas izplatīšanai. |
Projekta "Justīcija attīstībai" ietvaros izstrādātas profesionālo kompetenču attīstīšanas programmas, kuru ietvaros definēti konkrēti kursi. | Izstrādātas profesionālo kompetenču attīstības programmas vismaz 8 jomās. |
Pilnveidot politisko organizāciju (partiju) finansēšanas un priekšvēlēšanu aģitācijas likumības uzraudzības ietvaru, mazinot finanšu līdzekļu lomu politikā | Izstrādāti un Ministru kabinetā iesniegti nepieciešamie grozījumi Politisko organizāciju (partiju) finansēšanas likumā un Priekšvēlēšanu aģitācijas likumā, lai pilnveidotu politisko organizāciju (partiju) finansēšanas un priekšvēlēšanu aģitācijas likumības uzraudzības ietvaru un mazinātu slēptas priekšvēlēšanu aģitācijas riskus |
Izstrādāt grozījumus Politisko organizāciju (partiju) finansēšanas likumā atbilstoši Saeimas atbalstītajam valsts finansējuma partijām piešķiršanas modelim. | Izstrādāti grozījumi Politisko organizāciju (partiju) finansēšanas likumā. |
Turpināt attīstīt sabiedrisko palīgu institūtu Valsts valodas centrā, nodrošinot, ka sabiedriskie palīgi darbojas visā Latvijas teritorijā, preventīvi novēršot valsts valodas normu pārkāpumus un uzlabojot valsts valodas lietojumu publiskajā telpā. | 1) Valsts valodas centra sabiedrisko palīgu sniegtais atbalsts iedzīvotājiem un uzņēmējiem pareizam latviešu valodas lietojumam pieejams visos reģionos, kur konstatēts visaugstākais pārkāpumu īpatsvars; |
Organizēt jaunā cietuma Liepājā būvniecības procesu (jaunā cietuma būvniecības pabeigšana plānota 2023.gada 31.martā). | 2020.gadā uzsākti jaunā Liepājas cietuma būvdarbi, radot nodrošinātus priekšnoteikumus sabiedrības drošības draudu mazināšanai, resocializācijas pasākumu maksimālā efekta sasniegšanai piemērotas vides radīšanai un atkārtotu noziegumu izdarīšanas samazināšanai. |
Izveidot Olaines cietuma teritorijā mūsdienīgu korekcijas dienestu personāla mācību centra un atklātā režīma cietuma infrastruktūru, kurā tiktu nodrošināts mūsdienu prasībām atbilstošs mācību saturs un prakses iespējas korekcijas dienestu darbiniekiem. | 1) Izveidota korekcijas dienestu personāla Mācību centra un divu atklāta režīmā cietuma korpusu infrastruktūra; |
Pabeigt kriminālsodu izpildes reformu, izstrādājot Eiropas standartiem atbilstošu Kriminālsodu izpildes likumu. | Nodrošināta kriminālsodu izpilde atbilstoši jaunam un Eiropas standartiem atbilstošam regulējumam, t.sk. nodrošinot efektīvu un modernu brīvības atņemšanas soda izpildi, samazinot ieslodzīto un probācijas klientu sūdzības un tiesvedības pret soda izpildes iestāžu personālu dažādu līmeņu tiesās. |
Izstrādāt grozījumus Maksātnespējas likumā, pastiprinot mehānismus maksātnespējas procesa izmaksu kontrolei, tādējādi tās samazinot un veicinot maksātnespējas procesa caurspīdīgumu. | Pilnveidota kontrole pār maksātnespējas procesa izmaksām, lai nodrošinātu maksātnespējas procesa izmaksu pakāpenisku samazināšanos. |
Veikt grozījumu Ministru kabineta 2012.gada 26.jūnija noteikumos Nr.451 "Noteikumi par zvērinātu tiesu izpildītāju amata atlīdzības taksēm", kas stājās spējā 2018.gada 2.novembrī, ietekmes novērtējumu uz institūta darbību. | Pieņemts pamatots lēmums par iespēju virzīt tādus zvērinātu tiesu izpildītāju darbību regulējošo normatīvo aktu grozījumus, kas tieši vai netieši skar atlīdzības par paveikto darbu saņemšanu. |
Nodrošināt ilgtermiņā stabilu valsts budžeta finansējumu oficiālajam izdevējam tam deleģēto valsts pārvaldes funkciju efektīvai veikšanai un stratēģiskai attīstībai. | Stiprināts tiesiskums, nacionālā drošība un pilsoniskā sabiedrība, kā arī veicināta komercdarbības vides attīstība un investīcijas Latvijā. |
Pabeigt Totalitārisma seku dokumentēšanas centra glabāšanā esošo VDK dokumentu un to digitālo kopiju nodošanu Latvijas Nacionālajam arhīvam. | Digitalizētie VDK dokumenti nodoti Latvijas Nacionālajam arhīvam to publiskas pieejamības, publicēšanas un izmantošanas nodrošināšanai. |
Stiprināt tiesībargājošās iestādes, kuras ir iesaistītas finanšu un ekonomisko noziegumu apkarošanā. | Sagatavoti priekšlikumi izmaiņām Tieslietu ministrijas pamatbudžeta programmas "Noziedzīgi iegūtu līdzekļu konfiskācijas fonds" finansēšanas un līdzekļu sadales kārtībā, ar mērķi palielināt tiesībsargājošo iestādēm pieejamos finanšu līdzekļus finanšu un ekonomisko noziegumu apkarošanas pasākumiem. |
Veicināt sadarbību starp iekšlietu sistēmas iestādēm un pašvaldībām. | Sagatavoti priekšlikumi izmaiņām tiesību aktos ar mērķi iesaistīt pašvaldības atbalsta sniegšanai pasākumu īstenošanā, kas ir saistīti ar tiesībsargājošo iestāžu infrastruktūras sakārtošanu. |
Ieviest tiesībsargājošo iestāžu darbā principu - uz sabiedrību vērsts policijas darbs. | Īstenoti apmācības pasākumi (mācības dienesta vidē e-vidē, semināri un konferences), ar mērķi palielināt sabiedrības uzticību tiesībsargājošām iestādēm, veicināt sabiedrības partnerību un stiprināt valsts iekšējo drošību. |
Turpināt darbu, lai izveidotu Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta mācību poligonu, nodrošinot pilnvērtīgu un kvalitatīvu personāla apmācību procesa īstenošanu, taktisko iemaņu pilnveidošanu, jaunās tehnikas un aprīkojuma apgūšanu. | Paaugstināts Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta personāla sagatavotības līmenis un tā darbības efektivitāte, nodrošinot augstāku sniedzamo pakalpojumu kvalitāti dažādu apdraudējumu gadījumos. |
Attīstīt un stiprināt Valsts policijas spējas noziegumu izmeklēšanā, tai skaitā attīstot specializāciju noziedzīgi iegūtu līdzekļu aprites izsekošanā un atgūšanā kriminālprocesu ietvaros. | Specializētas struktūrvienības darbības stiprināšana attīstot specializāciju noziedzīgi iegūtu līdzekļu aprites izsekošanā un atgūšanā. Organizētās noziedzības būtiskāko resursu un noziedzīgas peļņas gūšanas iespēju mazināšana, mazinot noziedzības ietekmi uz sabiedrisko drošību kopumā. |
Pārskatīt drošības prasības publisko pāsākumu rīkošanai | Pilnveidots tiesiskais regulējums, paredzot efektīvāku nepieciešamo drošības pasākumu nodrošinājumu, kā arī savlaicīgu reaģēšanu dažādos apdraudējumos publisko pasākumu norises laikā. |
Veicināt amatpersonu un sabiedrības izpratni par NILL, izveidot vadlīnijas un vienotu praksi NILL izmeklēšanā | Izveidota regulāri funkcionējoša sadarbības koordinācijas platforma, palielinātas spējas un prasmes par NILL lietām, izstrādātas vadlīnijas un tipoloģijas. |
Vienota 112 kontaktu centra pakalpojumu pilnveide, uzlabojot operatīvo dienestu reaģēšanu uz izsaukumiem, kā arī tiesiskā regulējuma pilnveidošana datu apstrādei. | 1. Ieviests vienots 112 kontaktu centrs, paaugstināta reaģēšanas efektivitāte ārkārtas situācijās, vienkāršojot pieeju operatīvajiem dienestiem (VUGD, VP, VRS, NMPD) un nodrošinot vienlīdzīgas iespējas ikvienai Latvijas teritorijā esošai personai saņemt ārkārtas palīdzības pakalpojumus jebkurā diennakts laikā neatkarīgi no tās ģeogrāfiskās atrašanās vietas. 2.Pilnveidots tiesiskais regulējums, lai nodrošinātu iespēju pilnvērtīgi izmantot mūsdienu tehnoloģisko iekārto sniegtās iespējas personas ģeogrāfiskās atrašanās vietas noteikšanai. |
Izstrādāt vienotu iekšlietu nozares jaunu ēku būvniecības, esošo atjaunošanas vai pārbūves ieceru plānu, nosakot prioritārās ieceres, būvniecībai nepieciešamā finansējuma apjomu, iespējamos finansējuma avotus un īstenošanas modeli, termiņus un par pasākumu izpildi atbildīgās amatpersonas. | Izstrādāts iekšlietu nozares būvdarbu plāns vidējam termiņam, uzsākta plāna īstenošana. |
Stiprināt valsts robežas drošību, izmantojot mūsdienu prasībām atbilstošas un modernas tehnoloģijas | 1) Izveidota un attīstīta EUROSUR sistēma; |
Izveidot efektīvu personāla plānošanas un atlases sistēmu, pilnveidot atalgojuma sistēmu, materiāltehnisko nodrošinājumu un uzlabot darba apstākļus un darba vidi. | 1) Pilnveidota amatpersonu ar speciālajām dienesta pakāpēm amatu klasifikācijas sistēmu, amatu katalogu un amatu saimei nepieciešamās izglītības tematiskās jomas. Ieviesta uz profesionālajām vērtībām balstīta karjeras attīstība; |
Noziedzīgu nodarījumu prevencijas un novēršanas nolūkā meklēsim risinājumus inovatīvo tehnoloģiju izmantošanai, kas ļaus novērst administratīvos pārkāpumus un noziedzīgus nodarījumus. | Attīstīti jauni risinājumi ceļu satiksmes dalībnieku uzraudzībai, braukšanas ātruma un luksaforu aizliedzošā signāla ievērošanas un autoceļu lietošanas nodevas samaksas kontrolei, noziedzīgu nodarījumu, kuros izmantoti transportlīdzekļi ar neatbilstošām valsts numurzīmēm novēršanai. |
Veiksim drošības auditu Iekšlietu ministrijas Informācijas centra pārvaldīto informācijas sistēmu infrastruktūrā. | Izvērtēti Iekšlietu ministrijas Informācijas centra pārvaldītās informācijas sistēmu infrastruktūras drošības riski. |
Īstenot EEZ finanšu instrumenta programmas "Starptautiskā policijas sadarbība un noziedzības apkarošana" projektu "Tiesībsargājošo iestāžu sadarbības veicināšana ekonomisko noziegumu novēršanā un apkarošanā Latvijā" | Ieviesta Nacionālā kriminālizlūkošanas modeļa atbalsta sistēma VID, izveidota datu apmaiņa starp VID un Iekšlietu ministrijas resora pakļautības iestādēm. |
Izvērtēt iespējas paātrināt noziedzīgo nodarījumu, kas saistīti ar narkotisko, psihotropo vielu un jauno psihoaktīvo vielu nelegālo apriti un lietošanu, izmeklēšanu. | 1) Izstrādāti priekšlikumi grozījumiem tiesību aktos ar mērķi pāatrināt un efektivizēt tādu noziedzīgo nodarījumu izmeklēšanu, kas saistīti ar narkotisko, psihotropo un jaunu vielu nelegālo apriti un neatļautu lietošanu. (Primāri, paredzams izvērtēt iespējas: a) atcelt vielas procentuālā īpatsvara noteikšanu vai pārstaktīt procentuālā īpatsvara noteikšanas metodoloģiju; b) paaugstināt apmērus, līdz kuriem vielu daudzumi atzīstami par nelieliem); |
Veikt Valsts policijas, kā arī Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta funkcionālo izvērtējumu un noteiksim darbības rādītājus efektivitātes izvērtēšanai. | Eiropas Komisijas Strukturālo reformu atbalsta programmas ietvaros, piesaistot ārvalstu ekspertus īstenots izvērtējums un sagatavoti priekšlikumi darbības efektivtātes paaugstināšanai. |
Izstrādāt standartizētus noziedzīgu nodarījumu izmeklēšanas metodiskos materiālus. | Pilnveidotas izmeklētāju profesionālās zināšanas, radīta vienota izpratne kriminālprocesa vienkāršošanai, ātrākai, kvalitatīvākai un ekonomiskākai virzībai. Samazināts krimināllietu uzkrājums. Noteikti vispusīgi izmeklēšanas efektivitātes novērtēšanas rādītāji. |
Nodrošināt efektīvu paralēlo finanšu un ekonomisko noziegumu izmeklēšanu veikšanu operatīvās darbības, resorisko pārbaužu un kriminālprocesu izmeklēšanas ietvaros un informatīvi tehnoloģiskā nodrošinājuma attīstību. | Atklāto, izmeklēto noziedzīgo nodarījumu, kuru izmeklēšana ir Iekšējās drošības biroja kompetencē, t.sk., kas saistīti ar noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu, izvairīšanos no nodokļu nomaksas u.c. finanšu un ekonomiska rakstura noziegumu skaits. |
Izstrādāt un ieviest mūsdienīgām prasībām atbilstošu, kvalitatīvu un drošu Ekspertīžu laboratorijas informācijas sistēmu. | Uzlabots ekspertu atzinumu sagatavošanas process, paaugstinot informācijas izsekojamības kvalitāti, uzlabota lietas materiālu, rezultātu un personas datu drošība. |
Sagatavot tiesībsargājošajām institūcijām sniegto tiesu ekspertīžu pakalpojumu nodrošināšanas finansiāli un administratīvi efektīvāko risinājumu, tajā skaitā izvērtējot vienotas tiesu ekspertīžu iestādes izveidi valstī, uzlabojot materiāltehnisko bāzi valsts tiesu ekspertīžu darbībai un samazinot valsts tiesu ekspertīžu termiņus. | 1) Izstrādāts pasākumu plāns ekspertīzes iestāžu reorganizācijai, kur noteikti pasākumi, lai tiesu ekspertīžu pakalpojumus nodrošinātu finansiāli un administratīvi efektīvākajā veidā; |
Turpināt attīstīt Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta struktūrvienību tīklu (ugunsdzēsības depo), kā arī nodrošināt speciālā autotransporta, nepieciešamā ekipējuma, ugunsdzēsēja glābēja individuālo aizsardzības līdzekļu bāzes uzturēšanu un atjaunošanu atbilstoši normatīvu prasībām, lai nodrošinātu maksimāli efektīvu un lietderīgu resursu izmantošanu un paaugstinātu iestādes darbības efektivitāti. | Pamatojoties uz riska analīzi pārskatīts VUGD resursu izvietojums, kā rezultatā samazināts ierašanās laiks notikuma vietā un nodrošināta savlaicīga un kvalificēta palīdzība ikvienai Latvijas teritorijā esošai personai ārkārtas situācijās. |
Realizēt konceptuālā ziņojumā "Par valsts politiku ugunsdrošības jomā" noteikto pasākumu kopumu, kas vērsti uz ugunsdrošības situācijas uzlabošanu valstī. | Radīti optimāli priekšnosacījumi ugunsdrošības uzlabošanai valstī, pilnveidojot ugunsdrošības uzraudzību, ugunsdrošības pakalpojumu sniegšanas tiesisko regulējumu, īstenojot vienotu koordināciju ugunsdrošības prevencijas pasākumu veikšanā, kā arī attīstot pašvaldību ugunsdzēsības dienestus un brīvpatīgo ugunsdzēsēju organizācijas. |
Turpināt Latvijas Republikas un Krievijas Federācijas un Latvijas Republikas – Baltkrievijas Republikas valsts robežas izbūvi, valsts robežas joslas infrastruktūras izveidi un iekārtošanu un nodrošināt nekustamo īpašumu atsavināšanu Latvijas Republikas un Krievijas Federācijas, Latvijas Republikas un Baltkrievijas Republikas valsts robežas joslas ierīkošanai. | Uzturēta un attīstīta ārējās robežas kontrole un aizsardzība atbilstoši Eiropas Savienības ārējām robežām izvirzītajām prasībām. Nodrošināta savlaicīga reaģēšana uz identificētiem draudiem (t.sk., trešo valstu pilsoņu nelikumīga pārvietošana (nelegālā imigrācija). Atsavināti un ierakstīti zemesgrāmatā uz valsts vārda Iekšlietu ministrijas personā 26 nekustamie īpašumi Latvijas Republikas un Krievijas Federācijas valsts robežas joslas ierīkošanai; atsavināti un ierakstīti zemesgrāmatā uz valsts vārda Iekšlietu ministrijas personā 65 nekustamie īpašumi Latvijas Republikas un Baltkrievijas Republikas valsts robežas joslas ierīkošanai. |
Nodrošināt Latvijas Republikas valsts robežas integrētu pārvaldību. | Izveidots ietvars drošai un efektīvai personu un preču ārējās robežas šķērsošanas un migrācijas plūsmas pārvaldībai, izstrādāts Latvijas Republikas valsts robežas integrētās pārvaldības plāns 2019.-2020.gadam un nodrošināta tā īstenošana. |
Nodrošināt nepieciešamās izmaiņas ar ārzemnieku ieceļošanu un uzturēšanos Latvijā saistītajos normatīvajos aktos. | Izveidota līdzsvarota un Latvijas interesēm atbilstoša ārzemnieku ieceļošanas sistēma, kas vērsta uz tiesībām uz ģimenes apvienošanu ar trešo valstu pilsoņiem, ekonomiskās migrācijas nodrošināšanu atbilstoši valsts tautsaimniecības izaugsmes vajadzībām (t.sk. ārvalstu investoru piesaisti), administratīvo procedūru vienkāršošanu, kā arī imgirācijas noteikumu efektivizēšanas un konkurētspējīgu noteikumu ieviešanu, vienlaikus saglabājot efektīvas kontroles iespējas nolūkā novērst pārkāpumus, kā arī nodrošināt valsts drošības un sabiedriskās kārtības intereses. |
Nodrošināt vienotu ārzemnieku reģistrāciju Latvijā. | 1) Pilnveidots normatīvais regulējums un īstenoti ES fonda projekti, lai nodrošinātu, ka vienas un tās pašas ziņas par ārvalstnieku netiek vairākkārtīgi iekļautas un manuāli aktualizētas dažādās valsts informācijas sistēmās; |
Ieviest sistēmu, lai kontrolētu darījumus ar kultūras mantojumu. | Nodrošināta kontrole un preventīvie pasākumi, lai novērstu riskus, kas saistīti ar noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju un terorisma finansēšanu darījumos ar kultūras mantojumu. |
Īstenot VID prioritāro pasākumu "Skaidras naudas pārvietošanas kontroles pastiprināšana" | Ierobežojot skaidras naudas pārvietošanu, |
Īstenot VID prioritāro pasākumu "Uzraudzības funkcijas stiprināšana un efektivizēšana nelegāli iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas jomā" | Izvērtēti VID iekšējie resursi un palielināts uz riska balstītu klātienes pārbaužu skaits. Stiprinot uzraudzības funkcijas, nosegts plašs subjektu loks, lai novērstu NILLTF riskus un tādējādi sekmējot ēnu ekonomikas mazināšanās un sabiedrības aizsardzību, jo tiek ierobežota terorisma finansēšanas iespējamība. |
Īstenot pasākumus, tai skaitā nodrošināt personāla kvalifikācijas paaugstināšanu un amata vietu skaita palielināšanu Valsts policijā, lai stiprinātu institūciju spējas cīnīties ar noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju, terorisma finansēšanu un samazinātu vispārējos noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas riskus. | 1) Veiktas izmeklētāju un prokuroru apmācības par kriptovalūtām un ar tām saistītiem riskiem. Veiktas izmeklētāju un analītiķu apmācības finanšu analīzes jomā un finanšu izmeklēšanas organizēšanā; |
Pilnveidot apsardzes nozares tiesisko regulējumu un izveidot Apsardzes darbības reģistru. | Mazināts ēnu ekonomikas īpatsvars un veicināta godīga konkurence apsardzes nozarē. Izveidota informācijas sistēma, uzlabojot kontrolējošo institūciju iespējas uzraudzīt apsardzes uzņēmumus, konstatēt un novērst pārkāpumus. |
Saglabāt vismaz 2% no IKP budžetu aizsardzības tēriņiem. | 1) Aizsardzības tēriņiem atvēlētais budžets ir vismaz 2% no IKP; |
Līdz 2022. gadam izstrādāt un noteikt katras nozares ministrijas lomu valsts aizsardzības sistēmā, nodrošinot atbalstu Nacionālajiem Bruņotajiem Spēkiem valsts militārās aizsardzības īstenošanā, kā arī sabiedrības funkcionēšanai krīzes un kara laikā. | 1) Izstrādāta jauna Valsts Aizsardzības Koncepcija un tās ieviešanai nepieciešamie pakārtotie dokumenti; |
Pilnveidot nosacījumus pārtikas piegāžu jomā, lai nodrošinātu pārtikas produktu pieejamību iedzīvotājiem valsts apdraudējuma gadījumā. | Veikti grozījumi MK 2007.gada 28.augusta noteikumos Nr.585 "Noteikumi par iedzīvotāju nodrošināšanu ar pārtiku valsts apdraudējuma gadījumā". |
Nodrošināt NATO sabiedroto pastāvīgu klātbūtni reģionā. | Saglabāta un turpināta NATO paplašinātās klātbūtnes Latvijā kaujas grupas vienības pilnveide. |
Turpināt stiprināt pastāvīgu NATO sabiedroto ilgtermiņa klātbūtni Latvijā, tostarp attīstot daudznacionālas divīzijas štāba izveidi Latvijā, kā arī turpināt dalību starptautiskajās misijās un operācijās un ātrās reaģēšanas spēkos. | 1) Noslēgts starpvalstu Saprašanās Memorands par daudznacionālā divīzijas štāba "Ziemeļi" izveidošanu; |
Nodrošināt Latvijas karavīru dalību ANO, NATO, ES un koalīcijas spēku operācijās, NATO ātrās reaģēšanas spēkos, ES kaujas grupās un Apvienotajos reaģēšanas spēkos. | 1) Nodrošināta Latvijas karavīru dalība operācijās Resolute Support, EUTM Mali, SOPHIA, MINUSMA, Inherent Resolve; |
Valsts pašaizsardzības spējas balstīsim uz motivētu un apmācītu personālsastāvu: profesionālo militāro dienestu, Zemessardzi, rezerves karavīriem, kā arī rezervistiem. Turpināsim palielināt NBS profesionālā dienesta un rezerves karavīru skaitu, atbilstoši noteiktajām spēju prioritātēm. | Izstrādāta NBS personāla nodrošinājuma koncepcija un plāns 2019-2022. gadam. |
Turpināt ilgtspējīgu NBS spēju attīstību mobilizācijas un ugunsjaudas veicināšanai – Sauszemes spēku mehanizāciju, multifunkcionālu helikopteru iegādi, uzturēšanas infrastruktūru un bruņojumu netiešās ugunsvadības spējas attīstībai. Uzlabot NBS komandvadības un pretgaisa aizsardzības spējas ar materiāltehnisko līdzekļu iegādēm un spēju trenēšanu mācībās. | 1) Aktualizēts NBS attīstības plāns; |
Turpināt NBS nodrošinājuma jomas reformu. | 1) Veikta noliktavu sistēmas pilnveide. Nodota atbildība VAMOIC pār karavīru, zemessargu un jaunsargu nodrošinājumu ar individuālās lietošanas materiāltehniskajiem līdzekļiem (ekipējumu un formas tērpiem), ieviešot vienotu pārapgādes funkcijas administrēšanu pilnā apjomā (no plānošanas līdz utilizācijai). |
Nodrošināsim regulāru militāro mācību cikla "Namejs" organizēšanu, lai pārbaudītu un pilnveidotu NBS gatavību valsts aizsardzības uzdevumu izpildei. Pakāpeniski attīstīsim militāro mācību cikla "Namejs" vērienu, lai 2022. gadā tajās piedalītos 15 000 dalībnieku. Vismaz reizi gadā organizēsim Ministru Kabineta stratēģiskā līmeņa mācības "Kristaps", lai pilnveidotu visaptverošu stratēģiskā līmeņa sadarbību valsts apdraudējuma gadījumā. | 1) Nodrošināta regulāra militāro mācību cikla "Namejs" organizēšana. Pakāpeniski attīstīts militāro mācību cikla "Namejs" vēriens, 2022. gadā nodrošinot 15 000 dalībnieku līdzdalību; |
Nodrošināt Zemessardzes kaujas spēju attīstību. | 1) Turpināta zemessargu nodrošināšana ar individuālo ekipējumu; |
Pilnveidot Jaunsardzē īstenoto interešu izglītības programmu, lai 2022. gadā mācības notiktu atbilstoši jaunai programmai, pastiprinātu uzmanību pievēršot jaunsargu līderības prasmju attīstībai. | Pielāgota Jaunsardzes apmācību programma (fokusējoties uz līderību) atbilstoši valsts aizsardzības mācībai. |
Sekmēt nacionālās aizsardzības industrijas attīstību un kapacitāti, lai vietējā industrija spētu nodrošināt NBS operacionālās pamatvajadzības. | 1) Īstenots grantu projektu konkurss par militārā vai divējādā lietojuma produktu attīstību; |
Apstiprināt kiberdrošības stratēģiju, lai nodrošinātu valsts pārvaldes un kritiskās infrastruktūras atbilstību minimālajām kiberdrošības prasībām, kā arī noturību pret mainīgo kiberapdraudējumu. | 1) Iesniegts apstiprināšanai MK Latvijas kiberdrošības stratēģija un rīcības plāns; |
1) Aktīvi sadarboties ar ES, NATO, OECD, ANO dalībvalstīm, identificēt līdzīgi domājošās valstis Latvijai svarīgos jautājumos, rīkot konsultācijas ar mērķi veiksmīgāk aizstāvēt kopīgās intereses starptautiskajās organizācijās. | 1) Regulāri sagatavotas un organizētas dažādu līmeņu vizītes un konsultācijas ar ES, NATO, OECD, ANO dalībvalstīm. |
1) Latvijas dalība ES Padomes un Eiropas Komisijas darba grupu sēdēs attiecībā uz tiešo un netiešo nodokļu, grāmatvedības un komercsabiedrību revīzijas jautājumiem, aizstāvot savas intereses un vienojoties par kopīgām interesēm ES līmenī. | 1) Nodrošināta Latvijas normatīvo aktu atbilstība ES normatīvo aktu prasībām un nepieciešamības gadījumā veikti grozījumi tiešo un netiešo nodokļu jomu, grāmatvedības un komercsabiedrību revīzijas jomas regulējošajos normatīvajos aktos. |
Paust atbalstu un veicināt ES globālo ietekmi un konkurētspēju. | 1) Veicināta sadarbība ar Eiropas Savienības dalībvalstīm; |
Aizstāvēt Latvijas intereses un veicināt Eiropas Savienības vienotību ES Globālās ārpolitikas un drošības stratēģijas ieviešanā. | 1) Sagatavota Latvijas nostāja; aizstāvētas Latvijas intereses ES ārlietu padomes sanāksmēs (t.sk. aizsardzības, ārējās tirdzniecības, attīstības sadarbības formātos); |
Visos ES līmeņos un formātos, kā arī divpusējās un daudzpusējās konsultācijās, Latvijas interešu aizstāvēšana par ES daudzgadu budžetu 2021. - 2027. gadam. | 1) Aktīvi pausta Latvijas nostāja un aizstāvētas Latvijas intereses, lai nepieļautu būtisku samazinājumu nacionālās aploksnēs Kohēzijas un Kopējās lauksaimniecības politikā visās ES institūcijās un formātos; |
1) Turpināt un attīstīt Latvijas politisko dialogu un sadarbību ar Austrumu partnerības valstīm; | 1) Augsta līmeņa vizītes un politiskās konsultācijas; |
1. Uzturēt regulāru politisko dialogu ar NATO dalībvalstīm. Identificēt līdzīgi domājošās valstis Latvijai svarīgos jautājumos, rīkot konsultācijas ar mērķi veiksmīgāk aizstāvēt kopīgās intereses NATO. | 1) Ar mērķi saglabāt NATO spēku nozīmīgu klātbūtni Latvijā, aizvadītas regulāras konsultācijas ar lielākajiem NATO sabiedrotajiem un mūsu reģiona NATO dalībvalstīm, nodrošināta NATO vienotības saglabāšana attiecībā uz izaicinājumiem no Austrumiem kā alianses prioritāti; |
Atbalstīt un veicināt ES un NATO praktisko sadarbību jomās, kas veicina NATO spējas pildīt Eiropas drošības garanta lomu. | 1) Īstenoti pasākumi, kuri veicina izpratni Eiropas valstīs par Latvijas un Baltijas valstu draudu redzējumu un NATO unikālo lomu Eiropā, kā arī par Eiropas kontinentā notiekošo pasākumos ASV transatlantiskās saites nostiprināšanai; |
Iesniegt MK grozījumus normatīvajos aktos par atbalsta programmu maziem un vidējiem uzņēmumiem eksporta veicināšanai, nodrošinot programmas darbību 2020.-2022.gadā. | Novirzīts papildus finansējums grantu piešķiršanai uzņēmējiem, lai īstenotu eksporta aktivitātes pēc 2019.gada. |
Nodrošināt 20 ārējo ekonomisko pārstāvniecību tīkla darbību arī pēc ES struktūrfondu 2014.-2020.gada plānošanas perioda beigām, atrodot to darbībai finansējumu valsts budžetā. | Atbalstīta un veicināta Latvijas uzņēmumu piekļuve svarīgākajiem ārvalstu tirgiem un ārvalstu uzņēmējiem attiecīgi - Latvijai. |
Organizēt 3-7 Starpvaldību komisijas/Apvienotās komitejas gadā. | 1. Veicināta ekonomiskā sadarbība Latvijas tautsaimniecībai nozīmīgās sadarbībās jomās (t.sk. IKT, inovācijas un jaunuzņēmumi, tūrisms, transports un loģistika, dzīvības zinātnes, tīrās tehnoloģijas, izglītība un zinātne) un aizstāvētas uzņēmēju ekonomiskās intereses. |
1) Sekmēt Latvijas eksportējošo uzņēmumu intereses ārvalstu tirgos, sniedzot atbalstu biznesa kontaktu veidošanā, ekonomiska rakstura vizīšu un pasākumu organizēšanā un problēmjautājumu risināšanā; | 1) Saskaņā ar uzņēmēju interesēm ar Latvijas Ārējo ekonomisko pārstāvniecību (LIAA) un diplomātisko pārstāvniecību tīkla atbalstu sarīkoti pasākumi (vizītes, semināri, tikšanās u.c.) eksporta veicināšanai, kā arī sniegts atbalsts Latvijas uzņēmējiem saskaņā ar piecpusējo (ĀM, EM, LIAA, LTRK, LDDK) darba plānu; |
1) Nodokļu konvenciju slēgšana ilgtermiņā, tādējādi radot pievilcīgu un stabilu investīciju vidi, kā arī nodrošinot likumīgu pamatu abu valstu kompetento iestāžu tiešai sadarbībai. | 1) Vienojoties ar otru līguma slēdzēju pusi, uzsāktas sarunas par jaunas nodokļu konvencijas noslēgšanu vai arī esošo nodokļu konvenciju grozīšanu, parafēto nodokļu konvenciju iesniegšana Ministru kabinetā apstiprināšanai. |
Īstenot Baltijas un Ziemeļvalstu integrācijas pasākumu plānu Ekonomikas ministrijas kompetences jomās. | Veicināta ciešāka Baltijas un Ziemeļeiropas valstu integrācija izmantojot dažādus esošos un jaunus sadarbības formātus. |
1) Veidot ciešu sadarbību ar stratēģiskajiem partneriem reģionā un Eiropā kopumā, uzturot regulāru politisko dialogu un ekspertu konsultācijas gan divpusējā, gan daudzpusējā līmenī; | 1) Pilnvērtīgi izmantotas NB8, NB8+, NB6, kā arī citu sadarbības formātu sniegtās iespējas, identificējot un aizstāvot kopīgās intereses starptautiski; |
1) Aktīvi iesaistīties reģionālos formātos, kas veicina stabilitāti un sadarbību, tostarp starptautiskajā kontaktgrupā Afganistānai, starptautiskajā koalīcijā pret ISIL, kā arī Trīs jūru iniciatīvā, 16+1 sadarbībā ar Ķīnu; | 1) Dalība konferencēs un starptautiskos forumos Latvijas interešu īstenošanai; |
1) Pakāpeniski palielināt finansējumu Latvijas divpusējās attīstības sadarbības instrumentiem, t.sk. humānajai palīdzībai, tiecoties sasniegt Latvijas kā ES dalībvalsts noteikto oficiālās attīstības palīdzības finansējuma mērķi - 0.33% no NKI 2030.gadā; | 1.1.Nodrošinātas iespējas sniegt ilgtspējīgu un praktisku ieguldījumu drošības, labas pārvaldības un labklājības veicināšanā Latvijas attīstības sadarbībai prioritārajos reģionos; izvērtētas tālākas iespējas ar mērķi sniegt atbalstu arī citos Eiropai Savienībai tuvajos reģionos; |
1) Divpusējās sarunās, kā arī starptautisko un reģionālo organizāciju darba kartībā uzturēt pozīciju par Ukrainas suverenitāti un teritoriālo integritāti; | 1. Latvijas puse sarunās ar ārvalstu partneriem pauž Ukrainu atbalstošu pozīciju; |
1) Koordinēti sagatavoties Brexit izraisītajiem procesiem visās nozarēs; | 1) Veiktas nepieciešamās izmaiņas Latvijas tiesību aktos, pielāgota infrastruktūra, piesaistīti nepieciešamie cilvēkresursi, IT sistēmas un reģistri, iedzīvotāji un uzņēmēji informēti par pārmaiņām saistībā ar Breksitu; |
1) Publiskās diplomātijas projektos attīstīt Latvijas simtgades Publiskās diplomātijas programmas īstenošanā veiksmīgi uzsākto valsts institūciju sadarbību; | 1) Sagatavoti un īstenoti publiskās diplomātijas programmas pasākumi ārvalstīs sadarbībā ar citām Latvijas valsts institūcijām; |
Administratīvi teritoriālās reformas īstenošana | Izveidotas ilgtspējīgākas un ekonomiski spēcīgākas vietējās pašvaldības, kas spēj nodrošināt likumā minēto pašvaldību autonomo funkciju izpildi salīdzināmā kvalitātē un pieejamībā: |
Izstrādāt priekšlikumus turpmākai Pierīgas pašvaldību sadarbības attīstībai pašvaldību sadarbībai un plānošanai Rīgas metropoles teritorijas ietvaros | Reģionālās politikas pamatnostādņu 2021.-2027.gadam ietvaros izstrādāti un realizēti priekšlikumi pašvaldību sadarbībai un plānošanai Rīgas metropoles teritorijas ietvaros, tai skaitā transporta infrastruktūras optimizēšanai |
Veikt izvērtējumu par otrā līmeņa pašvaldību ieviešanas nepieciešamību | MK iesniegts vērtējums (konceptuālais ziņojums) par otrā līmeņa pašvaldību ieviešanas nepieciešamību, ņemot vērā konkurētspēju un lomu reģionālās attīstības atšķirību mazināšanā, iespējamiem pārvaldes modeļiem, piedāvāti varianti turpmākai rīcībai |
Izstrādāt priekšlikumus vietējo pašvaldību pārvaldības reformai | Sagatavots tiesiskais regulējums par aizliegumu deputātiem savienot amatus ar amatiem pašvaldību kapitālsabiedrībās un iestādēs.Vietējās pašvaldībās nodalīta lēmējvara no izpildvaras |
Pilnveidot teritorijas plānošanas normatīvos aktus, lai nodrošinātu jaunizveidoto novadu pilnvērtīgu darbību un plānošanas procesa nepārtrauktību | Nodrošināta jaunizveidoto novadu pilnvērtīga darbība un plānošanas procesu nepārtrauktība, sagatavojot nepieciešamo normatīvo aktu grozījumus |
Eiropas Savienības strukturālo un investīciju fondu mērķa "Eiropas teritoriālā sadarbība" 2014.-2020. gadam" ietvaros esošās programmas "Centrālā Baltijas jūras reģiona INTERREG VA pārrobežu sadarbības programma 2014. - 2020. gadam" Reģionālās attīstības fonda līdzfinansēto projekta "Coast4us – Piekraste mums" īstenošana | Īstenots pilotprojekts un uz tā bāzes sagatavoti priekšlikumi "līdzdalības budžeta" ieviešanai Latvijā, ņemot vērā ārvalstu pieredzi un pašvaldību līdzšinējās darbības, iedzīvotājiem dodot iespēju iesaistīties pašvaldības finansējuma sadalē |
Jauna Vietējo pašvaldību likuma izstrāde, t.sk. nosakot pašvaldību funkcijas uzņēmējdarbības veicināšanas, demogrāfijas un attīstības plānošanas jomā | Izstrādāts un Mkiesniegts Vietējo pašvaldību likumprojekts, nodrošinot laikmetīgu pārvaldību pēc administratīvi teritoriālās reformas, veicinot demokratizāciju, skaidrāk nodalot lēmējvaru no izpildvaras, nosakot skaidru kompetenču un funkciju sadali |
Pašvaldību kompetences kāpināšana, lai nodrošinātu efektīvāku pašvaldību darbību | 1) Organizēta regulāra pašvaldību apmācība par aktuāliem problēmjautājumiem - vismaz 5 semināri gadā |
Teritorijas attīstības plānošanas dokumentu izstrādes atvieglošana reformētajos novados, sagatavots metodisks materiāls par Teritorijas attīstības plānošanas dokumentu izstrādi | Nodrošināta vienota izpratne pašvaldībās par Teritorijas attīstības plānošanas dokumentu izstrādi, izstrādājot metodisku materiālu un nodrošinot pašvaldību konsultācijas |
Turpināt virzību uz nepieciešamo pasākumu izstrādi un ieviešanu, lai pārorientētu valsts amatpersonu interešu konflikta novēršanu un valsts amatpersonām noteikto ierobežojumu un aizliegumu kontroli no ārējās kontroles un institūcijas iekšējo kontroli. | Izstrādāti un Ministru kabinetā iesniegti nepieciešamie grozījumi likumā "Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā", lai nodrošinātu "maznozīmīgo" pārkāpumu izskatīšanu publiskas personas institūcijā disciplinārā kārtībā. |
Labās OECD prakses pārņemšana pašvaldību darbā | Pašvaldībām pieejamas 5 rekomendācijas pašvaldību amatpersonu atbildības paaugstināšanai. Organizēti 8 reģionālie semināri par labās prakses pārņemšanu pašvaldību darbā |
Pašvaldību pārraudzības un lēmumu kontroles pastiprināšana, turpinot izglītojošo darbu, lai nodrošinātu pašvaldību darbības uzlabošanos | Izstrādāti priekšlikumi vietējo pašvaldību likumā, lai uzlabotu pašvaldību pārraudzību, sniegts metodiskais un izglītojošais atbalsts, lai uzlabotu pašvaldību darba rezultātus. |
Priekšlikumu izstrāde Kopējo statistiski teritoriālo vienību klasifikācijas (NUTS klasifikācija) Latvijā aktualizācijai. (Eiropas Savienības (ES) Statistikas biroja (Eurostat) iniciatīvas ietvaros izvērtēsim iespēju aktualizēt NUTS klasifikāciju Latvijā, analizējot izmaiņas teritorijās, uz kā pamata veidoti statistikas reģioni) | Pieņemts lēmums par NUTS klasifikāciju Latvijas teritorijā |
Tiešās pārvaldes administratīvi teritoriālā iedalījuma vienādošana, atbilstoši administratīvi teritoriālās reformas pabeigšanas rezultātiem un priekšlikumiem par otrā līmeņa pašvaldību izveidi | Īstenota valsts tiešās pārvaldes administratīvā iedalījuma reforma, reģionālās valsts tiešās pārvaldes institūcijas darbojas vienotās teritorijās |
Veikt novērtējumu par iespējām pārcelt valsts tiešās pārvaldes iestāžu apvienotās atbalsta funkcijas ārpus Rīgas aglomerācijas. | Veikta iesaistīto pušu viedokļu izpēte un piedāvāti risinājumi valsts tiešās pārvaldes iestāžu apvienoto atbalsta funkciju pārcelšanai ārpus Rīgas aglomerācijas. |
Nodrošināt kvalitatīvu un uz vienlīdzīgām iespējām veidotu vispārējās izglītības iestāžu tīklu | Sagatavoti un iesniegti izskatīšanai MK priekšlikumi par izglītības iestāžu atvēršanas un darbības principiem, lai nodrošinātu kvalitatīvas vispārējās izglītības pieejamību un attīstību, ņemot vērā izglītības satura reformu (Skola2030), administratīvi teritoriālo reformu u.c. faktorus. |
Atbalsta pasākumu sagatavošana Latgales reģiona attīstībai pēc 2020.gada. Latgales speciālās ekonomiskās zonas (LSEZ) atbalsta pasākumu pilnveide, paredzot nodokļu atbalstu par paredzamajām algu izmaksām jaunās darba vietās, kas ir saistītas ar sākotnējiem ieguldījumiem. | Atbalsta noteikšana Latgales reģionam kā Austrumu pierobežai jaunajā reģionālajā politikā un Nacionālajā attīstības plānā pēc 2020.gada, t.sk paplašinot atbalsta iespējas LSEZ uzņēmējiem un potenciālajiem interesentiem (jaunradīto darba vietu skaits - 160) |
Izstrādāt valsts un pašvaldību iestāžu tīmekļvietņu vienoto platformu. | 1) Publiski radītā informācija ir pieejamāka un saprotamāka sabiedrībai; |
Īstenot Valsts pārvaldes reformu plānu, t.sk.sākt valsts pārvaldes funkciju centralizāciju un mazināt administratīvo slogu. | 1) Pieaugusi publiskās pārvaldes efektivitāte un izpildvaras kapacitāte, t.sk. sabiedrības apmierinātība ar valsts pārvaldi un tās sniegtajiem pakalpojumiem; |
Komunikācijā ar VID klientiem nodrošināt atbilstošu un saprotamu saziņu nodokļu un muitas saistību izpildes sekmēšanai un tiesību ievērošanai | "Konsultē vispirms" principa dalībiestāžu novērtējuma indekss klientu vērtējumā 2020.gadā paaugstinājies par 5 % punktiem salīdzinājumā ar 2018.gada vērtējumu (71,73%) |
1. Veikt ikgadēju "Konsultē vispirms" novērtējumu 22 uzraudzības iestādēs par principa ieviešanu. | Mainīta inspicējošo un kontrolējošo institūciju uzvedības kultūra no primāri represīvas uz atbalstošu. |
1) Izstrādāt skaidru valsts un pašvaldību kapitālsabiedrību pārvaldības politiku, nosakot valsts kapitālsabiedrību iedalījumu, ņemot vērā to stratēģisko nozīmi, darbību konkurences apstākļos, valsts deleģēto uzdevumu īpatsvaru; 2) Izstrādāt kapitālsabiedrību iedalījumam atbilstošu tiesisko regulējumu attiecībā uz finanšu un nefinanšu mērķu noteikšanu, rezultātu ziņošanu, dividenžu politiku un informācijas atklāšanu; | 1) Iesniegts izskatīšanai MK konceptuālais ziņojums; |
1) Sagatavot priekšlikumus viena profesionāla kapitāla daļu turētāja noteikšanai, kura turējumā tiktu nodotas kapitālsabiedrības, kuras darbojas konkurences apstākļos, kā arī tās kapitālsabiedrības, kuras neīsteno valsts politiku attiecīgajā nozarē; | 1) Iesniegts izskatīšanai MK konceptuālais ziņojums; |
Izvērtēt pierobežas teritorijā pieejamo valsts publiskos pakalpojumu piegādes kanālus un sagatavot priekšlikumus to uzlabošani | MK iesniegti priekšlikumi par valsts publiskos pakalpojumu piegādes kanālu pieejamības uzlabošanu valsts pierobežas teritorijā |
Veikt izvērtējumu par Saeimas un Ministru kabineta iecelto iestāžu vadītāju pilnvaru termiņa ierobežojumu noteikšanu. | Veikts izvērtējums un, ja nepieciešams, sagatavoti grozījumi tiesību aktos. |
Izvērtēt iespējamos tiesiskos risinājumus lieguma noteikšanai augstākā līmeņa PSRS nomenklatūras darbiniekiem ieņemt valstiski nozīmīgus amatus. | Iesniegts izskatīšanai MK informatīvais ziņojums par risinājumiem lieguma noteikšanai augstākā līmeņa PSRS nomenklatūras darbiniekiem ieņemt valstiski nozīmīgus amatus. |
Sabiedrības un publiskās pārvaldes darbinieku digitālo prasmju un zināšanu attīstīšana | Palielinās iedzīvotāju skaits, kuri izmanto valsts pārvaldes pakalpojumus digitāli - vismaz 65% no iedzīvotāju kopskaita sazinās ar valsts iestādēm elektroniski. |
Oficiālās elektroniskās adreses risinājumu attīstība un lietotāju loka paplašināšana | Paplašināts obligāto elektroniskās adreses lietotāju loks vismaz par trīs grupām un pielietojuma sfēra, iekļaujot e-rēķinus |
Personas elektroniskās identitātes nodrošināšana, nosakot eiD karti (personas apliecību) kā prioritāru personu apliecinošu dokumentu | eID karte noteikta kā prioritārs personu apliecinošs dokuments, kurš izmantojams arī Saeimas vēlēšanās |
1) Izstrādāt IT risinājumu, lai veicinātu dokumentu centralizētu elektronisku apriti. | 1) Projekta "Veselības ministrijas un padotības iestāžu IKT centralizācijas atbalsts" ietvaros izveidota vienota, centralizēta dokumentu vadības sistēma ar "e-lietas" risinājumu, kas, izmantojot e-paraksta un e-adreses priekšrocības, nodrošinās efektīvu dokumentu elektronisko apriti. |
Izveidot jaunu e-pakalpojumu, lai pārliecinātos par valsts valodas prasmes pārbaudes apliecības esamību. | Izveidots e-pakalpojums, kurā var pārliecināties par Latvijas iedzīvotāja valsts valodas prasmes pārbaudes dokumenta esamību, lai uzlabotu informācijas apstrādi normatīvajos aktos noteiktajos gadījumos un paātrinātu lēmumu pieņemšanu. |
Uz inovācijām un klient-centrētu pieeju vērstas publisko pakalpojumu digitālās transformācijas virzības nodrošināšana | Iedzīvotājiem pieejami valsts un pašvaldību publiskie pakalpojumi, kas efektīvi izmanto digitālās vides iespējas: |
Valsts pārvaldes pakalpojumu sniegšanas procesu pilnveidošana | Izstrādāta 1 metodoloģija, 1 rokasgrāmata un vadlīnijas. Pārveidoti 5 pakalpojumi |
Iedzīvotāju valsts un pašvaldību piešķirto atvieglojumu saņemšanas pieejamības uzlabošana | Optimizēta iedzīvotājiem pieejamo atvieglojumu pārvaldība, nodrošinot efektīvu publisko līdzekļu izlietošanu - darbībā ieviesta Atvieglojumu vienotā informācijas sistēma (AVIS), kura nodrošina atvieglojumu pieejamību to saņemšanas vietā, mazinot administratīvo slogu un netērējot papildus personīgos resursus |
Valsts un pašvaldību informācijas komunikāciju tehnoloģiju (IKT) resursu pārvaldības pilnveidošana, t.sk. ieviešot vienotu pieeju IKT resursu plānošanā, attīstībā un IKT resursu un pakalpojumu uzskaitē, uzlabojot informācijas resursu savietošanas un apmaiņas risinājumus | 1) Noteikts tiesiskais ietvars valsts IKT pārvaldības jomā, kas ļaus racionāli un efektīvi izmantot valsts informācijas un komunikācijas tehnoloģijas (MK iesniegts Valsts informācijas un komunikācijas tehnoloģiju pārvaldības likumprojekts ) |
Izstrādāt vienoto tiesību aktu projektu izstrādes un saskaņošanas portālu (TAP) un valsts pārvaldes cilvēkresursu vadības informācijas sistēmu (CIVIS) | 1) Uzlabots valdības lēmumu pieņemšanas procesa caurspīdīgums un paplašinātas sabiedrības līdzdalības iespējas; |
Izstrādāt vienotu veselības nozares datu analīzes un publicēšanas rīku datu atvērtības un caurspīdīguma veicināšanai. | Projekta "Veselības ministrijas un padotības iestāžu IKT centralizācijas atbalsts" ietvaros izveidots vienots datu analīzes un publicēšanas rīks, kas sabiedrībai un uzņēmējdarbības nozarēm ļauts iegūt un brīvi analizēt veselības nozares informāciju. Rīks nodrošinās atbalstu kvalitatīvu lēmumu pieņemšanai nozarē un šo lēmumu pieņemšanas pamatojuma caurspīdīgumu (analīzei izmantotie dati no risinājuma tiks publicēti VARAM atvērto datu portālā data.gov.lv). |
Izvērtēt VID Datu noliktavas sistēmas (DNS) izmantošanu valsts pārvaldes iestādēs kā koplietošanas resursu | Informatīvais ziņojums par VID DNS izmantošanu valsts pārvaldē iesniegts Ministru kabinetā |
Ieviest IKT risinājumus atvērto datu publicitātes nodrošināšanai | Līdz 2022.gadam Latvijas atvērto datu portālā publicētas 14 VID datu kopas: 2019.gadā – 3; 2020.gadā – 6; 2021.gadā - 3; 2022.gadā - 2 |
Ieviest atvērtās zinātnes principus attiecībā uz pētījumu rezultātu un tos pamatojošo datu pieejamību (attiecībā uz pētījumiem, kuri finansēti caur publisko finansējumu) un attiecībā uz zinātniskās infrastruktūras pieejamību un pilnveidot Nacionālās zinātniskās darbības informācijas sistēmas darbību attiecībā uz zinātniskās darbības projektu pieteikumu iesniegšanu. | Nacionālajā zinātniskās darbības informācijas sistēmā pieejama informācija par pieteiktajiem un finansētajiem zinātniskās darbības projektiem, zinātniskās publikācijas, kas publicētas atvērtajā piekļuvē, kā arī publisko finansējumu saņēmušo pētījumu rezultāti un tos pamatojošie dati. |
Nodrošināt nepieciešamo valsts līdzfinansējumu sekmīgai Latvijas dalībai EuroHPC konsorcijā. | Sagatavoti un iesniegti izskatīšanai MK priekšlikumi par nepieciešamo valsts līdzfinansējumu sekmīgai Latvijas dalībai EuroHPC konsorcijā, attīstot nepieciešamās kompetences augstas skaitļosanas jaudas datu analīzes kompetences nodrošināšanā. |
"Atvērts pēc noklusējuma" principa noteikšana | 1) Noteiktas prioritātes, stratēģija un veicamie uzdevumi datu atvērtības principa ieviešanai (iesniegts MK informatīvais ziņojums - "Latvijas atvērto datu stratēģija") |
Atkalizmantošanai pieejamo publiskā sektora datu palielināšana, t.sk. uzlabojot uz datiem balstīto pārrobežu inovāciju | Latvijas uzņēmējiem pieejami jauni dati produktu vai pakalpojumu radīšanai un attīstībai, ES līmenī harmonizēts augstvērtīgo datu kopu saraksts (PSI direktīva) |
Nodrošināt centralizētu IKT procesu un resursu pārvaldību, pieteikumu reģistrāciju, statusu atsekošanu un sniegto pakalpojumu līmeņu uzraudzību. | Projekta "Veselības ministrijas un padotības iestāžu IKT centralizācijas atbalsts" ietvaros izveidota atvērta iekšējo lietotāju atbalsta platforma/informācijas sistēma, kas nodrošinās centralizētu IKT atbalsta pieprasījumu no Veselības ministrijas un padotības iestāžu darbiniekiem pārvaldību (saņemšanu un risināšanu), tādējādi sekmējot efektīvu valsts budzēta līdzekļu izlietošanu. |
Nodrošināt publisko pakalpojumu pieejamību iedzīvotājiem klātienē, atbilstoši vienas pieturas aģentūras principam Valsts un pašvaldību vienoto klientu apkalpošanas centru tīklā (VPVKAC) | Iedzīvotājiem nodrošināta publisko pakalpojumu pieejamība VPVKAC tīklā vismaz 85% no Latvijas platības (2019.gadā - 76%). Iedzīvotājiem, kuriem nav pieejami personas elektroniskās identifikācijas līdzekļi, VPVKAC tīklā pakāpeniski ieviests pilnvarotā e-pakalpojuma pieteikšanās risinājums |
Nodrošināt publisko pakalpojumu pieejamību digitālajā vidē, uzturot un attīstot portālu www.latvija.lv, t.sk. nodrošinot pārrobežu publisko pakalpojumu pieejamību un Regulas par vienoto digitālo vārteju ieviešanu | Modernizēts valsts pārvaldes pakalpojumu portāls www.latvija.lv, portālu izmantojušo unikālo lietotāju skaits sasniedz vienu miljonu. |
Publiskās pārvaldes IKT centralizētu platformu izveide un ieviešana, kā arī procesu pilnveidošana, tai skaitā piesaistot ES fondu 2014.-2020.gada plānošanas perioda finansējumu. | Ieviestas astoņpadsmit koplietošanas platformas un pilnveidoti 205 procesi |
Izveidot Baltijas jūras reģionā izcilāko izglītības programmu informācijas un komunikācijas tehnoloģiju jomā. | 1) Nodrošināta publiskā finansējuma piešķiršana mācībspēku piesaistei un attīstībai; |
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
