Kariņa valdības apņemšanās – 583 darāmie darbi
Foto: LETA

Krišjāņa Kariņa (JV) Valdības rīcības plāns paredz konkrētus darbus, to izpildes termiņus, kā arī prioritārās nozares. Dokumentu ar pavisam 583 darāmajiem darbiem otrdien, 23. aprīlī, skatīja valdība.

Rīcības plāns nosaka visu ministriju, Valsts kancelejas, Sabiedrības integrācijas fonda, Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja un Pārresoru koordinācijas centra turpmāk īstenojamos pasākumus un to izpildes termiņus, lai īstenotu Kariņa vadītās valdības noteiktos uzdevumus, kā valdības identificētos prioritāros rīcības virzienus tautsaimniecības attīstībai.

Jau vēstīts, ka Kariņa valdības prioritātes ir finanšu sistēmas sakārtošana, valsts drošības stiprināšana, tiesiskuma stiprināšana, administratīvi teritoriālās reformas īstenošana, veselības aprūpes sistēmas un izglītības sistēmas kvalitātes un pieejamības uzlabošana, obligātā iepirkuma komponentes (OIK) atcelšana, tautsaimniecības konkurētspējas, produktivitātes un investīciju apjoma paaugstināšana, kā arī demogrāfiskās situācijas uzlabošana.

Rīcības plāna pasākums

Darbības rezultāts

Izstrādāt vidēja termiņa budžeta plānošanas dokumentus, ievērojot Fiskālās disciplīnas likumu un Latvijas kā eirozonas dalībvalsts saistības, t.i.:
Latvijas Stabilitātes programma 2019-2022.gadam
Latvijas Stabilitātes programma 2020-2023.gadam
Latvijas Stabilitātes programma 2021-2024.gadam
Latvijas Stabilitātes programma 2022-2025.gadam

Latvijas Stabilitātes programma katru gadu ir izstrādāta, ievērojot Fiskālās disciplīnas likumu un Latvijas kā eirozonas dalībvalsts saistības.

Saskaņā ar prognozēm, kas tika izstrādātas, sagatavojot 2019.gada budžetu:
Vispārējās valdības budžeta strukturālās bilance 2019.gadā ir -0,55% no IKP, 2020.gadā -0,20% no IKP un 2021.gadā -0,50% no IKP.

Vispārējās valdības budžeta deficīts 2019.gadā ir 0,7% no IKP, 2020.gadā 0,3% no IKP un 2021.gadā 0,3% no IKP.

Minētie rādītāji tiek precizēti turpmākajās Latvijas Stabilitātes programmās un likumos par Vidēja termiņa budžeta ietvaru saskaņā ar jaunākajām makroekonomiskajām un fiskālajām prognozēm atbilstoši Stabilitātes un izaugsmes pakta noteikumiem.

Izstrādāt katru gadu vidēja termiņa budžeta ietvara likumprojektu.
Likums "Par vidēja termiņa termiņa budžeta ietvaru 2020., 2021. un 2022. gadam
Likums "Par vidēja termiņa termiņa budžeta ietvaru 2021., 2022. un 2023. gadam
Likums "Par vidēja termiņa termiņa budžeta ietvaru 2022., 2023. un 2024. gadam

Vidēja termiņa budžeta ietvara likumprojekts un fiskālo risku deklarācija ir izstrādāta atbilstoši Fiskālās disciplīnas likumā un Stabilitātes un izaugsmes paktā noteiktajiem fiskālajiem nosacījumiem.

Nodrošināta patstāvīga un sistemātiska valsts budžeta izdevumu pārskatīšana ar mērķi optimizēt valsts budžeta izdevumus un izvērtēt to atbilstību attīstības plānošanas dokumentos noteiktajām prioritātēm un mērķiem, kā arī apkopoti un analizēti priekšlikumi budžeta procesu un sistēmu sakārtošanai, kas veicina līdzekļu ekonomisku izlietošanu, administratīvā sloga mazināšanu un palielina iestāžu darbības efektivitāti.

1) Valsts budžeta politika tiek īstenota ekonomiskāk un efektīvāk, pastāvīgi un sistemātiski pārskatot valsts budžeta izdevumus.
2) Tiek pilnveidoti budžeta un finanšu vadības procesi valsts un pašvaldību budžetu plānošanas, sagatavošanas un izpildes uzskaitē.
3) Sabiedrībai interaktīvā un uzskatāmā veidā tiek sniegta informāciju par valsts budžetu kā politikas realizācijas instrumentu.

Preču un pakalpojumu grupu identificēšana, kuru iepirkumus būtu nepieciešams centralizēt, šo iepirkumu centralizācijas procesa koordinēšana, ieteikumu sagatavošana un metodiskā atbalsta sniegšana ministrijām centralizēto iepirkumu organizēšanā, kā rezultātā veikti centralizēti iepirkumi, izmantojot elektroniskos katalogus, tādējādi mazinot ministriju un to padotības iestāžu administratīvo slogu ikdienas preču un pakalpojumu iegādē

Identificētas preču un pakalpojumu grupas, kuru iepirkumus būtu nepieciešams centralizēt, sagatavotas vadlīnijas un sniegts metodiskais atbalsts ministrijām centralizēto iepirkumu organizēšanā

Izstrādāt priekšlikumus pašvaldību finanšu izlīdzināšanas izmaiņām

Izstrādāts un iesniegts Ministru kabinetā likumprojekts "Grozījumi Pašvaldību finanšu izlīdzināšanas likumā"

Izstrādāt jaunu politikas plānošanas dokumentu - Reģionālās politikas pamatnostādnes 2021.-2027.gadam, t.sk. nosakot investīciju vajadzības teritoriju attīstībai ES fondu piesaistei 2021.-2027.gada plānošanas periodā, primāri novirzot finansējumu uzņēmējdarbības attīstībai reģionos

Noteikta politika un pasākumi reģionālās attīstības veicināšanai, koordinējot nozaru attīstību atbilstoši atsevišķu valsts teritorijas daļu attīstības prioritātēm un sniedzot tiešu atbalstu atsevišķu valsts teritorijas daļu attīstībai

Sadarbībā ar valdības sociālajiem un sadarbības partneriem izstrādāt vidēja termiņa valsts nodokļu politikas pamtnostādnes

Izstrādātas un Ministru kabinetā iesniegtas vidēja termiņa valsts nodokļu politikas pamatnostādnes

Sagatavot izvērtējumu par nodokļu politikas ietekmi uz dažādu ienākumu līmeņu iedzīvotāju grupām (kvintilēm), lai identificētu, vai īstenotie pasākumi veicinājuši ienākumu nevienlīdzības samazināšanos.

Izstrādājot vidēja termiņa valsts nodokļu politikas pamatnostādnes, iegūti secinājumi par nodokļu politikas ietekmi uz iedzīvotāju grupām un ienākumu nevienlīdzības samazināšanos un sniegti priekšlikumi turpmākai rīcībai.

Izvērtēt pašnodarbināto valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu veikšanu.

Iegūti secinājumi par pašnodarbināto veicēju loku, iemaksu objektu, apdrošināšanas veidiem, maksāšanas un deklarēšanas kārtību un sniegti priekšlikumi turpmākai rīcībai, sagatavojot informatīvo ziņojumu.

Sadarbībā ar valdības sociālajiem un sadarbības partneriem, izstrādājot vidēja termiņa valsts nodokļu politikas pamtnostādnes, turpināsim nodokļu sloga pārnesi no darbaspēka nodokļiem uz netiešajiem nodokļiem, tuvinot neapliekamo minimumu minimālajai algai, kā arī vienkāršojot darbaspēka nodokļu piemērošanu.

Izstrādātas un Ministru kabinetā iesniegtas vidēja termiņa valsts nodokļu politikas pamatnostādnes

Sadarbībā ar sociālajiem partneriem veikt situācijas izvērtējumu un sagatavot priekšlikumus par minimālās mēneša darba algas paaugstināšanas iespējām.

Sniegti priekšlikumi par minimālās mēneša darba algas paaugstināšanas iespējām un minimālās mēneša darba algas apmēru vienlaikus ar nodokļu politikas pamatnostādņu izstrādi, bet ne vēlāk kā sākot ar 2021.gadu, sagatavojot informatīvo ziņojumu un grozījumus normatīvajos aktos.

Veikt izvērtējumu par sociālās apdrošināšanas sistēmas finansēšanas turpmāko attīstību.

Veikts izvērtējums par sociālās apdrošināšanas sistēmas finansēšanas turpmāko attīstību un iesniegts izskatīšanai MK informatīvais ziņojums.

Sadarbībā ar valdības sociālajiem un sadarbības partneriem izstrādāt vidēja termiņa valsts nodokļu politikas pamtnostādnes, kurās fiskālo iespēju robežās tiek risināti ienākuma nevienlīdzības jautājumi.

Izstrādātas un Ministru kabinetā iesniegtas vidēja termiņa valsts nodokļu politikas pamatnostādnes

Pārskatīt minimālās pensijas apmēru un noteikšanas kārtību. Pilnveidot ienākumu atbalstu iedzīvotāju grupām, kuras visbiežāk pakļautas nabadzības riskam.

1. Paaugstināts minimālās pensijas apmērs.
2. Iedzīvotājiem, kuriem ir viszemākais ienākumu līmenis, paaugstināts ienākumu atbalsts, palielinot minimālo valsts pensiju, valsts sociālā nodrošinājuma pabalstu (tai skaitā izskatot tā indeksēšanas iespējas), paaugstinot trūcīgas personas ienākumu līmeni un garantētā minimālā ienākuma līmeni. Lai nodrošinātu, ka cilvēkiem ar zemiem ienākumiem tiek nodrošināts līdzvērtīgs atbalsts, noteikts vienots maznodrošinātai personai atbilstošs ienākuma līmenis, lai saņemtu valsts atbalsta pasākumus, kā arī ir vienotas rekomendācijas par dzīvokļa pabalsta vienotu saturu un aprēķina metodiku.
2.1. Iesniegts izskatīšanai MK attīstības plānošanas dokuments;
2.2. Īstenots attīstības plānošanas dokuments.

Izstrādāt informatīvo ziņojumu, kurā tiktu izvērtēts uzņēmumu ienākuma nodokļa režīma izmaiņu rezultātā radītais efekts uz nevalstiskā sektora finansējumu ziedojumu veidā.

Izstrādāts un Ministru kabinetā iesniegts informatīvais ziņojums, kurā tiktu analizēta likumā ietvertā ziedojumu regulējuma īstenošanas prakse.

Izstrādāt normatīvo aktu projektu, lai nodrošinātu kadastrālo vērtību metodikas pilnveidošanu.

Pieņemta pilnveidota kadastrālās vērtēšanas metodika un Nekustamā īpašuma valsts kadastram nodrošināti dati kadastrālo vērtību bāzes izstrādei.

Sadarbībā ar Tieslietu ministriju, Latvijas Pašvaldību savienību un citiem valdības sociālajiem un sadarbības partneriem izstrādāt nekustamā īpašuma nodokļa politiku galvenajam mājoklim

1) Ministru kabinetā iesniegts Informatīvais ziņojums ar iekļautu risinājuma variantu.
2) Ministru kabinetā iesniegti Grozījumi likumā "Par nekustamā īpašuma nodokli"

Attīstīt interaktīvas klientu apkalpošanas vidi atvieglotai un vienkāršotai nodokļu saistību izpildes sekmēšanai mazajiem un vidējiem uzņēmumiem

Paplašinātas VID elektroniskās deklarēšanas sistēmas iespējas VID klientiem, atvieglojot normatīvajos aktos noteikto saistību izpildi. Tajā skaitā:
- radītas iespējas automatizētai datu apmaiņai ar nodokļu maksātāja informācijas sistēmu tiešsaistes režīmā (API);
- radīta interaktīva saskarne VID uzkrāto nodokļu maksātāja datu izgūšanai pārskatu veidā.

Sadarbībā ar finanšu nozari izvērtēt iespēju ieviest brīvprātīgu risinājumu nodokļu maksātājiem, kuri maksā nodokli no apgrozījuma - saimnieciskās darbības ieņēmumu kontu

Iesniegti izskatīšanai Ministru kabinetā grozījumi normatīvajos aktos, ieviešot saimnieciskās darbības ieņēmumu konta risinājumu nodokļu maksātājiem, kuri maksā nodokli no apgrozījuma.

Ieviest Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvu (ES) 2018/1673 (2018. gada 23. oktobris) par nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas apkarošanu ar krimināltiesībām.

Veikti grozījumi Krimināllikumā, ar kuriem pastiprināta atbildība par nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju atbilstoši Eiropas Savienībā noteiktajiem standartiem.

Īstenot Valsts iestāžu darba plāna ēnu ekonomikas ierobežošanai 2016. - 2020.gadam pasākumus, kas vērsti uz ēnu ekonomikas mazināšanu tautsaimniecības nozarēs ar augstāko ēnu ekonomikas risku (būvniecībā, tirdzniecībā, pakalpojumu jomā, apsardzes jomā, sabiedriskās ēdināšanas un viesmīlības jomā, transporta jomā u.c.) ar mērķi sekmēt ekonomisko izaugsmi tautsaimniecībā kopumā.

Samazināts ēnu ekonomikas īpatsvars valstī no 21,3% (2017.gada rezultāts) līdz vidējam rādītājam Eiropas Savienības līmenī (provizoriski 17,1% 2022.gadā).
Samazinātas nodokļu plaisas:
- 2019.gadā PVN plaisa 10,8%;
VSAOI plaisa 14,0%; IIN plaisa 13,8%. Papildus ieņēmumi nodokļu plaisu samazināšanās: PVN 21,94 milj.EUR, VSAOI 23,19 milj.EUR, IIN 13,18 milj.EUR.
- 2020.gadā PVN plaisa 10,3 %;
VSAOI plaisa 13,5%; IIN plaisa 13,3%.Papildus ieņēmumi nodokļu plaisu samazināšanās: PVN 13,15 milj.EUR, VSAOI 17,53 milj.EUR, IIN 10,22 milj.EUR.
- 2021.gadā PVN plaisa 10,0 %;
VSAOI plaisa 13,0%; IIN plaisa 12,7%.Papildus ieņēmumi nodokļu plaisu samazināšanās: PVN 8,47 milj.EUR, VSAOI 18,28 milj.EUR, IIN 13,12 milj.EUR.

Pilnveidot valdes locekļu atbildību, pārskatot esošo kritēriju efektivitāti

Iesniegts izskatīšanai Ministru kabinetā likumprojekts "Grozījumi likumā "Par nodokļiem un nodevām"", ar kuru pilnveidota valdes locekļu atbildība, mazinot iespējamos krāpšanās riskus.

Lai mazinātu ēnu ekonomiku vienā no ēnu ekonomikas vissmagāk skartajām nozarēm - būvniecības nozarē, mazināt būvdarbu izmaksu slieksni attiecībā uz būvlaukumiem, kuros obligāti ieviešama elektroniskā darba laika uzskaite.

Iesniegts izskatīšanai Ministru kabinetā likumprojekts "Grozījumi likumā "Par nodokļiem un nodevām"", kas paredz mazināt būvdarbu izmaksu slieksni attiecībā uz būvlaukumiem, kuros obligāti ieviešama elektroniskā darba laika uzskaite.

Izvērtēt iespēju paaugstināt nodokļu piedziņas īstenošanas procesa efektivitāti (ātrs, efektīvs piedziņas process), lai paātrinātu valsts budžetā piedzenamo nodokļu parādu summu iekasēšanu, kas sekmētu sociālo garantiju nodrošināšanu un stiprinātu nodokļu maksāšanas termiņu ievērošanas pienākumu.

1) Pārskatītas Valsts ieņēmumu dienesta piedziņas metodikas un vadlīnijas ar mērķi paātrināt un automatizēt nokavēto nodokļu maksājumu piedziņas procesu;
2) Automatizēts nokavēto nodokļu maksājumu piedziņas uzsākšanas process.

Īstenot Nodokļu pakalpojuma informācijas sistēmas modernizācijas projektu, lai sniegtu sabiedrībai augstas kvalitātes VID pakalpojumus, pilnveidojot VID pamatdarbības procesus un sniegtos e-pakalpojumus

Ieviests vienotais konts un uzkrājuma princips

Ieviest sākotnēji aizpildītas gada ienākuma deklarācijas iedzīvotāju ienākuma nodokļa pārmaksas atgūšanai vai piemaksas veikšanai

Optimizēts VID pakalpojums - iedzīvotāju ienākuma nodokļa pārmaksas atmaksas veikšana, nodrošinot informācijas iegūšanu par nodokļu maksātāju veiktajiem maksājumiem par interešu izglītības programmu apgūšanu bērniem, medicīnas un ārstniecisko pakalpojumu izmantošanu, t.sk. informācijas iegūšanu no apdrošinātājiem par izmaksātām atlīdzībām par medicīnas pakalpojumiem.
Samazināts pakalpojuma saņemšanas laiks nodokļu maksātājiem vidēji ne mazāk kā par 12% jeb 5 dienām (2018.gadā vidēji 43 dienas)

Īstenot e-muitas vides ieviešanu, lai samazinātu administratīvo slogu uzņēmējdarbībai, paaugstinātu ES komersantu konkurētspēju kopējā tirgū un uzlabotu muitas procesu un procedūru efektivitāti

Ieviestas muitas informācijas sistēmas atbilstoši Savienības Muitas kodeksa Darba programmai un projektam "E-muita"

Veikt izvērtējumu problemātiskajās nozarēs par PVN krāpniecības apmēru

Izstrādāts un iesniegts izskatīšanai Ministru kabinetā informatīvais ziņojums ar izvērtējumu par nepieciešamību citās nozarēs ieviest PVN reverso maksāšanas kārtību

Pilnveidosim azartspēļu un izložu nozares politiku, samazinot azartspēļu un interaktīvo izložu problemātisko spēlētāju skaitu, nodrošinot atbildīgu un godīgu uzņēmējdarbības vidi, tajā skaitā ierobežojot Latvijas Republikā nelicencēto azartspēļu un izložu pieejamību, pilnveidojot nozares uzraudzību.

1) Politikas plānošanas dokuments azartspēļu un izložu jomā iesniegts izskatīšanai Ministru kabinetā;
2 ) Ministru kabinetā iesniegti normatīvo aktu projekti, lai nodrošinātu noteikto mērķu sasniegšanu Latvijā nelegālā interaktīvo azartspēļu un interaktīvo izložu ierobežošanai, personu ar pārmērīgu tieksmi uz azartspēlēm un izlozēm novēršanai no azartspēlēm un izlozēm, godīgas un atbildīgas uzņēmējdarbības veicināšanai un nozares uzraudzības procesa pilveidošanai.

Koordinēt Pasākuma plānu noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanai laikaposmam līdz 2019.gada 31.decembrim 2., 5., 7. un 8.rīcības virzienu izpildi, lai nodrošinātu efektīvu noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas izmeklēšanu un personu saukšanu pie atbildības, kā arī noziedzīgi iegūtu līdzekļu konfiskāciju.

Pasākuma plāna 2., 5., 7. un 8.rīcības virzienu pasākumi ieviesti noteiktajos termiņos.

Pilnībā ieviesti pasākumi, kas paredzēti "Pasākumu plānā noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanai laikposmam līdz 2019.gada 31.decembrim" saistībā ar plāna rīcības virzieniem "Uzraudzība" un "Preventīvie pasākumi".

Nodrošināta starptautiskajiem standartiem un labākajai praksei atbilstoša noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas riska pārvaldības sistēmas ieviešana publiskā un privātā sektora struktūrās, stiprinot noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas uzraudzības institūciju darbības spējas noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas risku novēršanai.

Īstenot Pasākumu plānā noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas risku ierobežošanai 2017.-2019.gadam noteiktos VID kompetences pasākumus, tostarp uzlabojot uz riska analīzi balstītu pārbaužu veikšanu NILLTF jomā

Nodrošināta nelegāli iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas uz riska analīzi balstītas uzraudzības funkcijas stiprināšana un 1000 klātienes pārbaužu veikšana NILLTFN likuma subjektiem.

Nodrošināt MONEYVAL rekomendāciju ieviešanu, īstenot pasākumus noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas un terorisma finansēšanas novēršanai.

Pasākuma plāna 1., 9. un 10.rīcības virzienu pasākumi ieviesti noteiktajos termiņos. Izstrādāts un ieviests pasākumu plāns noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanai jaunajam plānošanas ciklam, nodrošināta tā īstenošana.

1) Pārskatīt un pilnveidot juridisko pamatu finanšu sankciju jomā, veicot grozījumus Starptautisko un Latvijas Republikas nacionālo sankciju likumā un ar to saistītajos Ministra kabineta noteikumos.
2) Palielināt informācijas sniegšanu sabiedrībai, lai nodrošinātu, ka tiek ievērotas sankcijas un izveidotas iekšējās kontroles sistēmas, kas spētu noteikt potenciālo terorisma finansēšanas un proliferācijas riskus.

Pilnveidots juridiskais regulējums, kas atbilst FATF standartiem, izstrādāti grozījumi Starptautisko un Latvijas Republikas nacionālo sankciju likumā, kā arī attiecīgajos Ministru kabineta noteikumos, stājušies spēkā atbilstošie grozījumi Krimināllikuma 84.pantā. Veikti sabiedrības informēšanas pasākumi, lai veicinātu izpratni par sankciju ievērošanas nozīmīgumu. Izstrādātas vadlīnijas un cita viegli pieejama informācija par sankciju ievērošanu.

1.Finanšu sektora kontroles reforma.
2. Nodrošināta 2018.gada 30.maija Eiropas Paralmenta un Padomes direktīvas (ES) 2018/843, ar ko groza direktīvu (ES) 2015/849 par to, lai nepieļautu finanšu sistēmas izmantošanu nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanai vai teroristu finansēšanai ieviešana pirms direktīvā noteiktā ieviešanas termiņa.
3.Izstrādāt Finanšu sektora attīstības plānu 2021.-2023.gadam, definējot politikas ietvaru finanšu tirgus attīstībai un konkurētspējai, balstoties uz iepriekšējā plāna uzdevumu izpildes rezultātiem.

1.1.Pilnveidots kredītiestāžu likvidācijas regulējums. Izstrādāts paredzot tiesisko ietvaru kredītiestādes darbības izbeigšanai, ja tās darbības izbeigšanas iemesls ir tiešā vai netiešā cēloņsakarībā ar iespējamiem noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas pārkāpumiem; 1.2.FKTK pārvaldības pilnveide. Ņemot vērā FKTK centrālo uzraudzības lomu kredītiestāžu darbībā, pilnveidots FKTK darbības mērķis, nostiprinot FKTK uzraudzības lomu un uzdevumus noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas jautājumos, tai skaitā, stiprinot FKTK kapacitāti.
2. Nodrošināta starptautiskajiem standartiem un labākajai praksei atbilstoša noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas riska pārvaldības sistēmas ieviešana publiskā un privātā sektora struktūrās, izstrādājot Eiropas Paralmenta un Padomes direktīvas (ES) 2018/843 ieviešanai nepieciešamo normatīvo aktu projektus un iesniedzot tos izskatīšanai Ministru kabinetā.
3. Iesniegts izskatīšanai Ministru kabinetā finanšu sektora attīstības plāns 2021.-2023.gadam
3.1. Izstrādāt un iesniegt Ministru kabinetā izslēdzošā ieskaita regulējumu. 3.2. Ieviest segto obligāciju regulējumu, veicinot Baltijas valstu segto obligāciju tirgus attīstību.

Visos ES diskusiju līmeņos un formātos uzsvērt konverģences un vienlīdzības principus.

1) ES Daudzgadu budžeta sarunu kontekstā (Kohēzijas politika, tiešmaksājumi, piekļuve ES programmām) skat. 212.uzdevumu; 2)Vienotais tirgus (EM kompetence).

Latvijas interešu aizstāvēšana sarunās par ES daudzgadu budžetu 2021.-2027.gadam.

1) Aktīvi pausta Latvijas nostāja un aizstāvētas Latvijas intereses, lai nepieļautu būtisku samazinājumu nacionālās aploksnēs Kohēzijas un Kopējās lauksaimniecības politikā visās ES institūcijās un formātos;
2) aizstāvētas Latvijas intereses ES daudzgadu budžeta jomā gan divpusējās, gan daudzpusējās konsultācijās;
3) aktīvi aizstāvētas intereses gan ES līmenī, gan divpusēji, lai nodrošinātu finansējumu Rail Baltica projekta pabeigšanai no Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta (CEF);
4) aktīvi aizstāvētas Latvijas intereses, lai nodrošinātu labvēlīgus atlases kritērijus ES centralizētajās programmās (Apvārsnis Eiropa, Digitālā Eiropa, Eiropas drošības fonds u.c.);
5.) zstrādātas, saskaņotas un koordinētas Latvijas pozīcijas par ES daudzgadu budžetu nacionālajā līmenī.

Nodrošināt reģionālā gāzes tirgus sekmīgu funkcionēšanu ar 2020.gadu un pilnīgu reģionālā gāzes tirgus izveides pabeigšanu ar 2022.gadu.

1) Uzsāk funkcionēt FINESTLAT (Somija-Igaunija-Latvija) reģionālais gāzes tirgus ar vienotu ieejas-izejas tarifu.
2) FINESTLAT (Somijas-Igaunija-Latvija) reģionālā gāzes tirgus darbība pilnveidota ar kopīgas balansēšanas zonas izveidi.

Nodrošināt Latvijas ekonomiskajām interesēm atbilstošu ES Vienotā tirgus stratēģijas iniciatīvu īstenošanu saskaņā ar Eiropas Komisijas izvirzītajām prioritātēm.

Aktīvi aizstāvētas Latvijas ekonomiskās intereses, lai nepieļautu nozaru pārregulāciju ES līmenī un mazinātu regulatīvos un administratīvos šķēršļus.
Stiprināta valsts institūciju, uzņēmēju un to apvienību izpratne par ES Vienotā tirgus pamatprincipu un sniegto iespēju izmantošanu, jo īpaši pakalpojumu sektora jomā

Paplašināt uz Eiropu vērstas starptautiskās izglītības piedāvājumu Latvijā, lai nodrošinātu atbilstošu darbības vidi Latvijā izvietotajām Eiropas Savienības aģentūrām.

Izstrādāt un izskatīšanai Ministru kabinetā iesniegt politikas plānošanas dokumentu par akreditētas Eiropas Skolas izveidi Rīgā un izstrādāti šādas izglītības iestādes izveidošanas nosacījumi.

Pilnveidot tiesisko regulējumu, kas saistīts ar darbinieku nosūtīšanu starptautisko pakalpojumu sniegšanas ietvaros.

Pārņemot Eiropas Parlamenta un Padomes 2018.gada 28.jūnija Direktīvas (ES) 2018/957, ar ko groza Direktīvu 96/71/EK par darba ņēmēju norīkošanu darbā pakalpojumu sniegšanas jomā, prasības, mazināta negodīga konkurence un sekmēts princips, ka par vienādu darbu vienā un tajā pašā vietā būtu jāsaņem vienāds atalgojums.

Atbalstīt Eiropas Darba iestādes (ELA) izveidi un darba uzsākšanu.

Eiropas Darba iestāde atvieglo darba devējiem un darbiniekiem piekļuvi informācijai par viņu tiesībām un pienākumiem darbaspēka pārrobežu mobilitātes situācijās, kā arī atbalsta Eiropas Savienības dalībvalstu sadarbību Eiropas Savienības tiesību aktu darbaspēka pārrobežu mobilitātes un sociālā nodrošinājuma koordinēšanas jomā.

1) Banku savienības izveides pabeigšana, izveidojot vienotu noguldījumu garantiju sistēmu ES;
2) Vienots regulējums un uzraudzība Eiropas Savienībā cīņā ar nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju un terorisma finansēšanu.

1) Uzturēta pozīcija par vienota Eiropas Noguldījumu garantiju fondu;
2) Izstrādāta nostāja par kopīga vienotu regulējumu un tā uzraudzību Eiropas Savienības līmenī par cīņu ar noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju un terorisma finansēšanu.

Latvijas dalība ES Padomes darba grupās attiecībā uz tiešo, netiešo nodokļu un grāmatvedības, un komercsabiedrību revīzijas jautājumiem, aizstāvot Latvijas un vienojoties par kopīgām interesēm ES līmenī.

Nodrošināta Latvijas nacionālā suverenitāte nodokļu jomā.
Izstrādātas Latvijas nacionālās pozīcijas, lai paustu un aizstāvētu Latvijas nostāju.

VID atbilstoši ES regulējumam un savstarpējām vienošanām nodrošina padziļinātu administratīvu sadarbību ar dalībvalstīm pievienotās vērtības nodokļa jomā.

Ietekme uz pievienotās vērtības nodokļa plaisas samazināšanos, panākot, ka 2021.gadā salīdzinājumā ar 2018.gadu PVN plaisa ir samazinājusies par 1,6% punktiem (2018.gadā 11,6%, 2021.gadā 10,0 %)

1) Iesniegt MK Programmas koncepciju Norvēģijas finanšu instrumenta 2014.-2021.gadam programmas "Uzņēmējdarbības attīstība, inovācijas un MVU" ieviešanai.
2) Iesniegt MK noteikumus programmas "Uzņēmējdarbības attīstība, inovācijas un MVU" ieviešanai.
3) Uzsākt programmas "Uzņēmējdarbības attīstība, inovācijas un MVU" ieviešanu, tai skaitā
4) izveidot Tehnoloģiju biznesa centru Rīgā.

Izveidots inovācijas un tehnoloģiju biznesa centrs Rīgā un sniegts nefinansiāls un finansiāls atbalsts "zaļo", IKT un labklājības (welfare) biznesa ideju attīstītājiem, tostarp nodrošināts atbalsts uzņēmumiem videi draudzīgu ražošanas tehnoloģiju iegādei un instalēšanai (atbalstīti vismaz 45 komersanti).

Savlaicīgi uzsākt un ieviest EEZ un Norvēģijas finanšu instrumentu programmu "Pētniecība un izglītība", apstiprinot atbilstošus MK noteikumus.

Programmas "Pētniecība un izglītība" īstenošanas rezultātā ir: 1) starptautiskā līmenī uzlabots Baltijas pētniecības organizāciju sniegums, veikta pētniecības zināšanu apmaiņa; 2) uzlabotas studentu un personāla prasmes un kompetences augstākās izglītības un pētniecības jomā; veicināta mācību mobilitāte augstākās izglītības jomā (studenti un personāls) starp saņēmējvalsti un donorvalstīm; 3) veicināta zināšanu attīstība STEM (zinātnes, tehnoloģiju, inženierzinātņu un matemātikas) jomā Baltijas reģionā. Inovāciju centros īstenotas izglītības un mācību programmas, paaugstinājusies skolēnu un jauniešu interese par STEM jomu.

Koordinēt EEZ/NOR FI programmu kvalitatīvu un ātru uzsākšanu un sekmīgu un savlaicīgu īstenošanu, nodrošinot efektīvu programmu vadību un risku pārvaldību.

Līdz 2022.gada 30.oktobrim Programmu apsaimniekotāji nodrošinājuši optimālu valsts budžeta naudas plūsmu kopā programmās un Divpusējās sadarbības fonda iniciatīvās, novirzot tautsaimniecībā 1/3 no plānotajām investīcijām un sekmējot programmu, projektu un iniciatīvu īstenošanu sadarbībā ar donorvalstu partneriem.

Nodrošināt EEZ un Norvēģijas finanšu instrumentu programmu "Vietējā attīstība, nabadzības mazināšana un kultūras sadarbība" un "Klimata pārmaiņu mazināšana, pielāgošanās tām un vide" sagatavošanu, tiesiskā ietvara izstrādi un programmas uzsākšanu

Nodrošināta investīciju pieejamība EEZ un Norvēģijas investīcijām 24 milj.euro apmērā

Kohēzijas politikas 2021. - 2027. gada plānošanas perioda darbības programmas izstrāde, apstiprināšana Ministru kabinetā un saskaņošana ar Eiropas Komisiju, nodrošinot laicīgu jaunā ES fondu plānošanas perioda uzsākšanu

2021.-2027. gada Kohēzijas politikas darbības programma iesniegta izskatīšanai Ministru kabinetā

Sadarbībā ar ES dalībvalstīm, nodrošināt ES fondu Eiropas Teritoriālās sadarbības programmu 2021.-2027.gada periodam sagatavošanu, tiesiskā ietvara izstrādi un programmu īstenošanas uzsākšanu Latvijā

Sagatavotas 9 Interreg programmas 2021.-2027.gadu periodam un uzsākta to ieviešana

Veikt efektīvu ES fondu risku pārvaldību, lai pilnībā izpildītu galvenos Darbības programmā "Izaugsme un nodarbinātība" noteiktos ikgadējos mērķus (Regulā 1303/2013 136.pantā noteiktais "n+3" automātiskās ES saistību atcelšanas princips) un Snieguma ietvara finanšu un iznākuma rādītāju mērķa vērtības pietiekamā apmērā līdz 2023.gadam ES fondu finansējuma izmantošanas iespēju saglabāšanai pilnā apmērā.

1) Sniegti MK ikmēneša un pusgada progresa ziņojumi ar priekšlikumiem rīcībai risku un nepieciešamo investīciju efektivitātes uzlabojumu gadījumā.
2) Izstrādāta, iesniegta MK un publiski pieejama ES fondu tīmekļa vietnē ikgadēji aktualizēta investīciju jomu naudas plūsma pa gadiem (ar pieļaujamo izpildes novirzi 15%) efektīvai valsts budžeta plānošanai.
3) Iesniegts MK izvērtējums par prognozētām izmaiņām izmaksās būvniecības nozarē.

Iesniegt MK Informatīvo ziņojumu "Par Baltijas inovāciju fonda otrās kārtas ieviešanu Latvijā"

Nodrošinātas riska kapitāla investīcijas, lai atbalstītu straujas izaugsmes komersantus un inovatīvu komersantu izveidi, šim nolūkam izmantojot finansējumu no atmaksātajiem publiskajiem līdzekļiem finanšu instrumentu valsts atbalsta programmās.

Iesniegt MK noteikumus par ES fondu atbalsta instrumentu MVU finansējuma piesaistei kapitāla tirgos.

Veicinātas mazo un vidējo uzņēmumu iespējas piesaistīt finansējumu kapitāla tirgos, emitējot akcijas un obligācijas biržā.

1) AS "Attīstības finanšu institūcija Altum" īstenot valsts atbalsta programmu riska kapitāla pieejamības paaugstināšnai, veicinot riska kapitāla ieguldījumu veikšanu, piesaistot ieguldījumiem riska kapitālā pensiju un ieguldījumu plānu līdzekļus;
2) AS "Attīstības finanšu institūcija Altum" izstrādāt plānu, kas paredz papildus ES fondu finanšu resursiem, piesaistīt nepieciešamos līdzekļus no starptautiskajām finanšu institūcijām (piemēram, EIB, ZIB, EPAB, ERAB) vai no finanšu tirgus, veicot obligāciju emisijas;
3) AS "Attīstības finanšu institūcija Altum" nodrošināt mazo un vidējo komersantu valsts atbalsta programmu apjomu palielināšanu, piesaistot papildus finansējumu investīciju platformās no Stratēģisko investīciju fonda;
4) AS "Attīstības finanšu institūcija Altum" kā nacionālajam kontaktpunktam Latvijā sadarbībai ar Eiropas investīciju konsultāciju centru nodrošināt konsultācijas par līdzekļu piesaisti investīciju projektu realizācijai no EIB Eiropas Stratēģisko investīciju fonda (ESIF) ietvaros;
5) Veicināt kapitāla tirgus attīstību, tai skaitā stiprinot mazākuma akcionāru aizsardzību;
6) Pilnveidot regulējumu nodrošināto vērtspapīru jomā, mazinot šķēršļus vērspapīrošanai;
7) Pilnveidot darbības normatīvo ietvaru otrā līmeņa krājizdevu sabiedrību darbībai.

1) Līdz 2020.gada beigām nodrošināta kapitāla piesaiste uzņēmumiem 94,11 milj. euro apmērā, tai skaitā piesaistot privātos līdzekļus 14,11 milj. eiro apmērā un ERAF līdzekļus 80 milj. eiro apmērā.
2) AS "Attīstības finanšu institūcija Altum" programmām nepieciešamais apjoms palielināts par 55,47 miljoniem euro valsts atbalsta programmām, piesaistot resursus (papildu ES fondiem) no starptautiskajām finanšu institūcijām vai kapitāla tirgū.
3) AS "Attīstības finanšu institūcija Altum" programmu ietvaros veicināta finanšu pieejamības paaugstināšana maziem un vidējiem komersantiem par 75 miljoniem euro, piesaistot resursus (papildu ES fondiem) no starptautiskajām finanšu institūcijām vai kapitāla tirgū.
4) Paaugstināta finanšu pieejamība lieliem investīciju projektiem, AS "Attīstības finanšu institūcija Altum" kā nacionālajam kontaktpunktam Latvijā sadarbībai ar Eiropas investīciju konsultāciju centru, nodrošinot konsultācijas par līdzekļu piesaisti investīciju projektu realizācijai no EIB ESIF ietvaros.
5) Sagatavots izvērējums par mazākuma akcionāru aizsardzības nepeiciešamajiem pasākumiem.
6) Sagatavots izvērējums un normatīvais regulējums nodrošinātajiem vērtspaīriem.
7) Ministru kabinetā iesniegts likumprojekts, kas paredz attīstīt kopīgas sadarbības iespējas krājaizdevu sabiedrībām.

Iesniegt MK aktualizētu Uzņēmējdarbības vides pilnveidošanas pasākumu plānu, 2021.gadā izvērtējot iespēju kardināli mainīt plāna izstrādes un ieviešanas procesu (sistēma 2.0.)

1) Uzņēmējdarbības vides pilnveidošanas pasākumu plāns atbilst aktuālajai situācijai un vajadzībām.
2) Plānā iekļauta arī sadaļa inovāciju veicināšanai (2019.gadā).
3) Uzņēmēji ciešāk iesaistīti uzņēmējdarbības vides problēmu identificēšanā un novēršanā. Plāna īstenošanas rezultāti ir uzskatāmāki un vieglāk izsekojami (2021.gadā).

Parakstīt Baltijas valstu elektroenerģijas tīklu sinhronizācijas ar Eiropas tīkliem pievienošanās līgumu un tehnisko nosacījumu katalogu.

Nodrošināti visi priekšnosacījumi, lai efektīvi realizētu Baltijas valstu elektrotīklu sinhronizācijas projektu.

Iesniegt Saeimā priekšlikumus Grozījumiem Enerģētikas likumā (124/Lp13)

Nodrošināti priekšnosacījumi reģionālā gāzes tirgus sekmīgai funkcionēšanai ar 2020.gadu - izveidots regulējums, kas atbilst balansēšanas un citiem nosacījumiem, kuru īstenošana mainīsies pēc reģionālā tirgus ieviešanas.

Veikt izmaiņas spēkā esošajos normatīvajos aktos elektroenerģijas obligātā iepirkuma komponentes atcelšanai tiesiski korektā veidā.

Īstenoti pasākumi elektroenerģijas obligātā iepirkuma komponentes atcelšanai.

Izvērtēt esošo darbnespējas lapu apmaksas kārtību.

Veikts izvērtējums par darbnespējas lapu apmaksas turpmāko attīstību, tajā skaitā apzināta Lietuvas un Igaunijas pieredze un sagatavots informatīvais ziņojums iesniegšanai MK.

Izveidot jaunu uzņēmējdarbības atbalsta formu pašvaldībām attiecībā uz pašvaldības nomas objektu efektīvu izmantošanu.

Plānošanas reģioniem un pašvaldībām dotas plašākas iespējas sekmēt uzņēmējdarbību, attiecībā uz pašvaldības nomas objektu efektīvu izmantošanu (MK iesniegti grozījumi Publiskas personas mantas atsavināšanas likumā ).

Attīstīt pašvaldību garantiju instrumentu, lai nepietiekama nodrošinājuma gadījumā pašvaldībai būtu iespēja sniegt garantiju uzņēmējiem, kuri dibinājuši vai plāno dibināt uzņēmējdarbību attiecīgajā pašvaldībā.

Pašvaldībām dotas plašākas iespējas sekmēt uzņēmējdarbību, sniedzot garantiju uzņēmējiem, kuri dibinājuši vai plāno dibināt uzņēmējdarbību attiecīgajā pašvaldībā, tādējādi veicinot uzņēmējdarbības attīstību (MK iesniegti grozījumi Publiskas personas mantas un finanšu līdzekļu izšķērdēšanas un novēršanas likumā)

Reģionālās politikas pamatnostādņu 2021.-2027.gadam ietvaros izstrādāt valsts ilgtermiņa tematisko plānojumu piekrastes infrastruktūras attīstībai ieviešanai un priekšlikumus piekrastes atbalsta programmai pēc 2020.gada.

Kultūras un dabas mantojuma Baltijas jūras piekrastē daudzveidīgāka izmantošana un jaunu pakalpojumu attīstība, investējot publiskās ārtelpas infrastruktūrā, kā arī dabas un kultūras objektos. Apmeklētāju skaita pieaugums attīstāmajās vietās un objektos – vismaz par 5% gadā

Piesaistot ES fondu 2014.-2020.gada plānošanas perioda finansējumu, nodrošināt darba vietu izveidi un privāto investīciju piesaisti reģionos, kā arī turpināt ES fondu investīcijas ES fondu 2021.-2027. plānošans periodā.

Izveidotas vismaz 4 930 jaunas privātā sektora darba vietas un piesaistītas privātā sektora nefinanšu investīcijas vismaz 300,74 milj.euro apmērā.

Nodrošināt konkurences neitralitātes principa korektu ievērošanu un uzraudzību.

Novērsti konkurences kropļojumi publisko personu darbā, uzlabojas komercdarbības vide, investīciju pieaugums un pieaugusi pārkāpumu novēršanas efektivitāte (Konkurences padomes novērstie ierobežojumi no publisko personu darbības (īpatsvars % no visiem KP veiktajiem pasākumiem publisko personu uzraudzībā).

1) Stiprināt un efektivizēt Konkurences padomes darbu un pārskatīt pilnvaras atbilstoši ECN + Direktīvas* prasībām un OECD rekomendācijām.
2) Vērsties pret smagākajiem konkurences kropļojumiem, it sevišķi iepirkumu karteļu jomā.
Stiprināt IT rīku izmantošanu Konkurences padomē, lai būtu iespējams efektīvi atklāt un fiksēt iepirkumu karteļu pazīmes.
3) Eiropas Parlamenta un Padomes 2018.gada 11.decembra Direktīva Nr.2019/1 par apstākļu nodrošināšanu nolūkā dot dalībvalstu konkurences iestādēm iespēju efektīvāk izpildīt konkurences noteikumus un par iekšējā tirgus pienācīgas darbības nodrošināšanu.

Konkurences padomes veikto konkurences aizsardzības aktivitāšu rezultātā (novēršot aizliegtas vienošanās un dominējošā stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu), radīts materiāls ieguvums sabiedrībai vismaz 20 milj.eiro apmērā.

Izvērtēt tirgus uzraudzības institūciju darbības kapacitāti un efektivitāti (t.sk. iespējamo funkciju apvienošanu).
Izstrādāt un ieviest tirgus uzraudzības stratēģiju.

Uzlabojas nepārtikas preču drošums un atbilstība prasībām, patērētāji pasargāti no riskiem veselībai un dzīvībai saistībā ar nedrošu vai neatbilstošu precu izmantošanu.

Izstrādāt darba tirgus vidēja un ilgtermiņa prognozes, kurās identificētas iespējamās darba tirgus disproporcijas vidējā un ilgtermiņā un sniegti priekšlikumi nozaru politiku koriģēšanai, t.sk. priekšlikumi imigrācijas politikas veidotājiem.

MK un sabiedrība informēta par aktuālajām prognozēm attiecībā uz darbaspēka pietiekamību.
Veicināta darbaspēka piedāvājuma atbilstība tautsaimniecības pieprasījumam.

Veicināt darbaspēka reģionālo mobilitāti, tai skaitā pilnveidojot atbalsta pasākumus.

Pilnveidoti reģionālās mobilitātes pasākumi, ņemot vērā OECD veiktā zinātniskā pētījuma "Cilvēku sasaiste ar labākām darbavietām" (rezultāti plānoti 2019. aprīlī) rekomendācijas Latvijai, kā arī izstrādājot grozījumus MK noteikumos.

Uzlabot informācijas pieejamību iedzīvotājiem par darba tirgus situāciju Latvijā un pieejamām vakancēm.

NVA CV un vakanču portālā nodrošināta daudzpusīga un aktuāla informācija Latvijas uzņēmējiem, darba meklētājiem un remigrantiem par darba tirgus situāciju un darba atrašanas iespējām Latvijā. Organizēti vai nodrošināta dalība 100 publiskos pasākumos gadā (vakanču gadatirgi, semināri, diskusijas, dalība citos publiskos pasākumos, forumi, karjeras dienas, informatīvās kampaņas u.tml.).

Izveidot trauksmes celšanas kontaktpunktu un nodrošināt tā darbību

Iedzīvotājiem ir nodrošināta iespēja celt trauksmi par sabiedrības interešu apdraudējumiem.

Nodrošināt komercdarbībai draudzīgu un stabilu tiesisko vidi, īpašu uzmanību pievēršot akciju sabiedrību tiesiskā regulējuma modernizēšanai un moderno komercdarbības formu un finansēšanas iespēju attīstīšanai.

1) Ar grozījumiem Komerclikumā un citos nepieciešamajos likumprojektos nostiprināta droša, skaidra akciju reģistrācijas un uzskaites kārtība caur akciju turēšanu kontos;
2) Caurspīdīgas akciju sabiedrības – viegli pieejama, aktuāla un uzticama informācija par akcionāriem.

Atbilstoši OECD rekomendācijai izstrādāt normatīvo regulējumu, kas ļaus tiesai, prokuroriem un izmeklētājiem pieprasīt zvērinātam revidentam sniegt informāciju izmantošanai, kad tiek izmeklēta ārvalstu amatpersonu kukuļošana.

Atbilstoši OECD rekomendācijai izstrādāts un iesniegts Ministru kabinetā normatīvais regulējums, kas ļaus tiesai, prokuroriem un izmeklētājiem pieprasīt zvērinātam revidentam sniegt informāciju izmantošanai, kad tiek izmeklēta ārvalstu amatpersonu kukuļošana.

Nodrošināt OECD Kukuļošanas apkarošanas starptautiskajos biznesa darījumos darba grupas veikto Latvijas 3.fāzes novērtējumu un ieviest novērtējuma ietvaros izteiktās rekomendācijas.

Pieņemts Latvijas 3.fāzes novērtējuma ziņojums OECD Kukuļošanas apkarošanas starptautiskajos biznesa darījumos darba grupas plenārsēdē un sekmīgi ieviestas rekomendācijas.

Izstrādāt platjoslas politikas plānošanas dokumentu.

Izstrādāts Nacionālo platjoslas plāns 2021.-2027.gadam.

Nodrošināt Platjoslas kompetenču centra konsultatīvo atbalstu valsts atbalsta programmām platjoslas projektu realizācijā, tostarp sagatavot priekšlikumus platjoslas tīkla kartēšanas risinājuma izveidei.

1) Izstrādāti grozījumi SM nolikumā;
2) Sagatavots informatīvais ziņojums par platjoslas tīkla kartēšanas risinājuma izveidi.

Izvērtēt un piedāvāt papildus valsts atbalsta pasākumus, lai nodrošinātu elektronisko sakaru "pēdējās jūdzes" pieejamību.

1) Veikts izvērtējums;
2) Sagatavots informatīvais ziņojums.

Izstrādāt 5 paaudzes mobilo sakaru tīkla (5G) attīstības ceļvedi, lai nodrošinātu ES 5G mērķu sasniegšanu un veicinātu transporta digitalizāciju.

Izstrādāts 5 paaudzes mobilo sakaru tīkla (5G) attīstības ceļvedis.

Īstenot Baltijas valstu transporta ministru parakstīto saprašanās memorandu par savienotās un automatizētās braukšanas un 5G tehnoloģiju attīstību Via Baltica koridorā.

Panākta vienošanās ar LT un EE par homogēnu sakaru un transporta digitālo infrastruktūru Via Baltica koridorā.

Katru gadu izstrādāt 2 investīciju piedāvājumus ārvalstu investoriem investēšanai stratēģiski nozīmīgās ekosistēmās.

Nodrošināta stratēģisku uzņēmējdarbības ekosistēmu attīstība, lai veicinātu privātā un akadēmiskā sektora sadarbību, iezīmējot konkrētas investīciju vajadzības un piedāvājumu attiecīgajās ekosistēmās, un piesaistot tām ārvalstu investorus.

Vadlīniju un veidņu iepirkumu nolikumu sagatavošanai izstrāde; sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju iepirkumu, kuru līgumcena nesasniedz likuma piemērošanas robežas, atklātuma veicināšana

Attīstītas prognozējamas un vienveidīgas prasības publisko iepirkumu dokumentācijā, samazinot korupcijas un favorītisma riskus, nodrošināta informācijas pieejamība par sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju iepirkumiem, kam netiek piemērotas likumā noteiktās procedūras, nodrošinot iespēju identifizēt iespējamu iepirkumu sadalīšanu vai neracionālu resursu izlietojumu.

Veikt grozījumus Publisko iepirkumu likumā un Sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju iepirkumu likumā, paredzot, ka: 1) pirms iepirkuma izsludināšanas ir veikta tirgus izpēte un noskaidrotas piegādātāju iespējas konkurences apstākļos nodrošināt pasūtītāju vajadzības; 2) iepirkuma izsludināšanas brīdī ir maksimāli precīzi noteikta paredzamā līgumcena un aktuālas, normatīvajiem aktiem atbilstošas tehniskās specifikācijas; 3) paaugstināta iepirkumu veicēju atbildība par iepirkumu norisi; 4) ierobežota iespēja noslēgt iepirkuma līgumus iepirkuma procedūru rezultātā, kurās nav nodrošināta konkurence un iesniegts tikai viens pieteikums vai piedāvājums; 5) pakāpeniska atteikšanās no zemākās cenas kā vienīgā kritērija izvērtēšanas, paredzot, ka noteiktās būvdarbu, preču un pakalpojumu grupās obligāti ir jāvērtē arī citi saimnieciskā izdevīguma kritēriji; 6) nodrošināt, ka vienviet ir pieejama detalizēta un aktuāla informācija par noslēgtajiem iepirkuma līgumiem un tajos veiktajiem grozījumiem.

Ministru kabinetā iesniegti sagatavotie likumprojekti grozījumiem Publisko iepirkumu likumā un Sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju iepirkumu likumā

Ieteikumu sagatavošana tirgus apzināšanai pirms iepirkumu veikšanas; sadarbība ar nozaru asociācijām, sagatavojot ieteikumus un organizējot seminārus pasūtītājiem saimnieciski visizdevīgākā piedāvājuma vērtēšanas kritēriju noteikšanai.

Sagatavotas un publicētas vadlīnijas par tirgus izpētes veikšanu un ekspertu piesaisti; Sagatavoti un pubicēti metodiskie materiāli saimnieciski visizdevīgākā piedāvājuma vērtēšanas kritēriju noteikšanai nozaru iepirkumos;

Īstenot aktivitātes, tai skaitā nepieciešamās izmaiņas normatīvajos aktos, 2020.gada Latvijai juridiski saistošo energoefektivitātes un atjaunojamās enerģijas, tai skaitā transporta jomā, mērķu sasniegšanas nodrošināšanai.

1) Sasniegti 2020.gada juridiski saistošie mērķi:
a) 2014.-2020.gadā kumulatīvs enerģijas ietaupījums enerģijas galapatēriņā 9917 GWh apmērā;
b) 2014.-2020.gadā ik gadu renovēti 3 % no tiešās pārvaldes ēku platības;
c) 40% atjaunojamās enerģijas īpatsvars enerģijas galapatēriņā;
d) 10% atjaunojamās enerģijas īpatsvars enerģijas galapatēriņā transportā.
2) Minēto mērķu sasniegšanai apgūts energoefektivitātes paaugstināšanas atbalsta pasākumiem pieejamais ES fondu līdzfinansējums 377 milj. eiro apmērā:
a) paaugstināta energoefektivitāte vismaz 650 daudzdzīvokļu ēkās un 100 publiskajās ēkās;
b) rekonstruēti vismaz 70 km siltumtīklu, ietaupot vismaz 49 GWh/ gadā siltumenerģijas;
c) modernizēti siltumavoti vismaz 70 MW apjomā;
d) veicināta pāreja uz AER siltumavotos vismaz 28 MW apjomā;
e) atbalstīta vismaz 40 apstrādēs rūpniecības komersantu ēku un iekārtu energoefektivitātes paaugstināšana, ietaupot vismaz 4,4 GWh/ gadā patērētās enerģijas.
3) Palielināta pašvaldību ēku energoefektivitāte, samazinot primārās enerģijas gada patēriņu sabiedriskajās ēkās – vismaz 20,5 milj. kWh gadā; siltumnīcefekta gāzu samazinājums gadā – vismaz 5 180 CO2 ekvivalenta tonnas.

Izstrādāt ietvardokumentu tautsaimniecības nozaru politikām - Latvijas oglekļa mazietilpīgas attīstības stratēģijas 2050.gadam, lai izpildītu Parīzes nolīguma prasības un ņemtu vērā Eiropas Komisijas paziņojumu "Tīru planētu visiem!"

Noteikts stratēģiskais ietvars ilgtspējīgai ekonomiskai, vides un sociālai attīstībai, attīstības principi un Latvijas siltumnīcefekta gāzu ierobežošanas mērķi 2050.gadam (MK iesniegts dokumenta projekts)

Izveidot vienu spēcīgu vienotu zinātnes administrējošo institūciju, apvienojot esošos institucionālos resursus.

Sagatavoti un iesniegti izskatīšanai MK priekšlikumi par zinātniskās ekspertīzes un zinātnes administrējošo resursu apvienošanu vienā rīcībpolitikas ieviešanas iestādē, tādējādi samazinot administratīvo slogu.

Atbilstoši Saeimas 21.06.2018. paziņojumā noteiktajam izveidot no valsts budžeta līdzekļiem finansētu Latvijas inovāciju un tehnoloģiju atbalsta fondu inovatīvu un tehnoloģiski ietilpīgu biznesa projektu atbalstīšanai, tehnoloģiju pārneses procesu veicināšanai un inovācijas atbalsta institucionālā ietvara konsolidēšnai.

1) Sniegts ziņojums Saeimai par Latvijas inovāciju un tehnoloģiju atbalsta fonda izveidi.
2) MK iesniegts ziņojums par Latvijas inovāciju un tehnoloģiju atbalsta fonda izveides modeli.
3) Izveidots Latvijas inovāciju un tehnoloģiju atbalsta fonds.

Veicināt virzību uz ES līmeņa ekselenci P&A jomā.

Izveidotas 3 ekosistēmas, kas apvieno uzņēmējus, pētniecības un izglītības institūcijas.

Iesniegt MK plānošanas dokumentu nacionālajai indrustriālajai politikai, tajā ietverot arī nepieciešamo rīcību industrijas 4.0. ieviešanai Latvijā

Noteikti politikas pamatprincipi, mērķi, rezultāti, rādītāji, rīcības virzieni, uzdevumi nacionālās industriālās politikas attīstībai, kas vienlaikus kalpo par pamatu ES struktūrfondu nākamā plānošanas perioda līdzekļu apguves plānošanai.

Iedzīvināt inovācijas kultūru valsts pārvaldē, stiprinot darbinieku inovācijas kompetences un nodrošinot ekosistēmu inovāciju īstenošanai

Izveidotas inovācijas laboratorijas un darbojas projektu komandas valdības prioritāro reformu īstenošanai; nodrošinātas mācības par publisko pakalpojumu dizainu, procesu efektivizēšanu u.c.

Efektīvi ieguldīt ES fondu atbalstu inovācijām un mazo un vidējo komersantu konkurētspējai tautsaimniecības transformācijā uz augstāku produktivitāti un augstākas pievienotās vērtības produktu ražošanu.

Līdz 30.10.2022. atbalsts 425.7 milj.EUR apmērā piešķirts 4 117 komersantiem.

Izveidot Produktivitātes padomi.

Nodrošināta 2016.gada 20.septembrī ES Vispārējo lietu padomē apstiprinātās ES Padomes rekomendācijas (Eirozonas valstīm veidot Nacionālās produktivitātes padomes izpilde), kas ļaus Latvijai piedalīties Eiropas produktivitātes padomju tīklā; rosinās diskusijas par esošo situāciju produktivitātes jomā Latvijā un veicamajiem pasākumiem strukturālo reformu atbalstam augstākam produktivitātes līmenim tautsaimniecībā.

Iesniegt MK konceptuālu ziņojumu par Eksporta kredītu aģentūras izveidi un finansēšanas modeli.

Izveidota Eksporta kredītu aģentūra, atdalot minētās funkcijas no Attīstības finanšu institūcijas "Altum".
Atbalstīti komersanti un lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvās sabiedrības, nodrošinot iespēju saņemt garantijas vidēja termiņa (līdz 5 gadiem) un ilgtermiņa (līdz 10 gadiem) eksporta darījumiem.

Latvijas tautsaimniecības un publiskās pārvaldes digitālās transformācijas ietvara izstrāde.

Veikts izvērtējums par Latvijas digitālo transformāciju (OECD projekta "Going Digital" ietvaros) un noteikta informācijas sabiedrības un digitālās transformācijas attīstības stratēģija un prioritātes, t.sk. ņemot valsts un pašvaldību institūciju prioritātes (MK iesniegts dokumenta projekts) .

Panāksim, ka publiskā atbalsta instrumenti ir vērsti uz automatizāciju, pētniecību un attīstību, digitalizāciju, procesu optimizāciju, energoefektivitāti un eksportu.

Noteiktas Latvijas mākslīgā intelekta attīstības prioritātes un stratēģija (MK iesniegts dokumenta projekts) .

Izveidot Baltijas jūras reģionā izcilāko izglītības programmu informācijas un komunikācijas tehnoloģiju jomā.

1) Nodrošināta publiskā finansējuma piešķiršana mācībspēku piesaistei un attīstībai.
2) Uzņemti studenti bakalaura programmā "Computer Science and Organizational Technology" Latvijā: 2019.gadā - 40, 2020.gadā - 80, 2021.gadā - 100

Veicināt jaunuzņēmumu ekosistēmas attīstību un pilnveidot esošos atbalsta instrumentus.

Izstrādāts un īstenots speciāls Rīcības plāns jaunuzņēmumu ekosistēmas attīstībai (EM līmenī), tai skaitā diskusijas ar jaunuzņēmumus pārstāvošām organizācijām; kritēriju paplašināšana jaunuzņēmumu atbalstam (grozījumi Jaunuzņēmumu darbības atbalsta likumā); sadarbības ar augstākās izglītības iestādēm veicināšana; atvieglota regulējuma izstrāde inovatīviem jaunuzņēmumiem; mārketinga aktivitātes; u.c.

Izveidot vienotu Latvijas valsts tēlu:
1) nodefinēt Latvijas vienotā tēla vērtības piedāvājumu (value proposition);
2) pamatojoties uz vienotā tēla vērtības piedāvājumu sagatavot mārketinga piedāvājumu;
3) apstiprināt mārketinga piedāvājumu un izstrādāt ieviešanas plānu.

Pilnveidots Latvijas tēla lietojums valsts pārvaldes komunikācijā.

Nodrošināt koordinētu transporta un loģistikas nozares eksporta pakalpojumu virzību starptautiskā tirgū, Latvijas iekļaušanos mūsdienīgās globālās piegādes ķēdēs ar vienotu nozares zīmolu VIA LATVIA.

Nodrošināta pastāvīga dalība starptautiskos sadarbības pasākumos ārvalstīs un Latvijā.

Iesniegt MK aktualizētu Uzņēmējdarbības vides pilnveidošanas pasākumu plānu, 2021.gadā izvērtējot iespēju kardināli mainīt plāna izstrādes un ieviešanas procesu (sistēma 2.0.)

1) Uzņēmējdarbības vides pilnveidošanas pasākumu plāns atbilst aktuālajai situācijai un vajadzībām.
2) Plānā iekļauta arī sadaļa inovāciju veicināšanai (2019.gadā).
3) Uzņēmēji ciešāk iesaistīti uzņēmējdarbības vides problēmu identificēšanā un novēršanā. Plāna īstenošanas rezultāti ir uzskatāmāki un vieglāk izsekojami (2021.gadā).

Nodrošināt pastāvīgu situācijas monitoringu Latvijas ostu, tranzīta un loģistikas nozarēs, administratīvo šķēršļu identificēšanu ciešā sadarbībā ar nozares nevalstiskām organizācijām un attiecīgu priekšlikumu izstrādi un tālāku virzību Latvijas loģistikas sistēmas un nozares eksporta pakalpojumu konkurētspējas paaugstināšanā.

Nodrošināta nepārtraukta sadarbība ar nevalstisko sektoru, informācijas aprite, priekšlikumu izstrāde loģistikas, ostu un tranzīta konkurētspējas paaugstināšanai un to tālāka virzība īstenošanai .

1) Nodrošināt informācijas pieejamību par valsts un pašvaldību pakalpojumiem uzņēmējiem pārrobežu darbībām saskaņā ar Pakalpojumu direktīvas prasībām.
2) Samazināt administratīvo slogu uzņēmējiem un iedzīvotājiem.

Pieaudzis latvija.lv uzņēmējdarbības e-pakalpojumu lietotāju skaits par 5% gadā.

Virzīt jaunu politikas iniciatīvu par izmaiņām eksporta atbalsta finansēšanas kārtībā.

Panākts, ka eksporta atbalsta pasākumi pilnībā tiek finansēti no valsts budžeta līdzekļiem.

Iesniegt MK grozījumus normatīvajos aktos par atbalsta programmu maziem un vidējiem uzņēmumiem eksporta veicināšanai, nodrošinot programmas darbību 2020.-2022.gadā.

Novirzīts papildus finansējums grantu piešķiršanai uzņēmējiem, lai īstenotu eksporta aktivitātes pēc 2019.gada.

Izvērtēt iespēju sniegt atbalstu lielajiem eksportspējīgajiem uzņēmumiem eksporta veicināšanai LIAA atbalstītajās programmās, t.sk. lielajiem pārtikas uzņēmumiem.

Sniegts eksporta veicināšanas atbalsts lielajiem eksportspējīgajiem uzņēmumiem LIAA atbalstītajās programmās, t.sk. lielajiem pārtikas eksporta spējīgiem uzņēmumiem

Ja nepieciešams, iesniegt Saeimā priekšlikumus Dzīvojamo telpu īres likuma projektam (144/Lp13).

1) Ātrāka strīdu izšķiršana par norēķiniem un īres termiņu; 2)veicināts privāto investīciju pieaugums nekustamā īpašuma attīstīšanā; 3) mazināta ēnu ekonomika īres tirgū.

Iesniegt MK grozījumus MK 20.02.2018. noteikumos Nr.95 "Noteikumi par valsts palīdzību dzīvojamās telpas iegādei vai būvniecībai".

1) Palielināts garantijas apmērs ģimenēm ar četriem un vairāk bērniem. 2) Dota iespēja saņemt palīdzību atkārtoti, ja pēc iepriekšējas garantijas saņemšanas ir pieaudzis apgādībā esošu un kopā dzīvojošu bērnu skaits vai ir iestājusies grūtniecība. 3) Lai sekmētu atbalstu ģimenēm, kuras vēlas atgriezties Latvijā un saņemt valsts palīdzību mājokļa iegādei vai būvniecībai, vairs nebūs jānorāda deklarētā vai reģistrētā dzīves vieta Latvijā. 4) Citi pasākumi mājokļu pieejamības veicināšanai.

Iesniegt MK "Noteikumus par aizdevumiem dzīvojamo īres māju būvniecībai, atjaunošanai, pārbūvei vai jaunuzceltu, atjaunotu vai pārbūvētu dzīvojamo īres māju iegādei".

Nodrošināta finanšu pieejamība īres māju būvniecībai.

Iesniegt MK jaunu Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likumu un jaunu Dzīvokļa īpašuma likumu.

1) Uzlabota lēmumu pieņemšanas procedūra daudzdzīvokļu dzīvojamās mājās; 2) nodrošināta parādu par dzīvojamās mājas pārvaldīšanas pakalpojumiem, kā arī komunālajiem pakalpojumiem piedziņas iespējamība; 3) precizēts dzīvojamo māju pārvaldnieku sniegto pakalpojumu apjoms.

Turpināt valsts nekustamo īpašumu optimizāciju, t.sk. sakārtošanu, un to vērtības saglabāšanu ilgtermiņā

1) Pārskatīts publiskas personas zemes nomas maksas apmērs piespiedu nomas gadījumos, ņemot vērā regulējuma izmaiņas kadastrālās vērtības noteikšanā un nekustamā īpašuma nodoklī, novēršot atšķirīgu pieeju gadījumā, kad zemes īpašnieks ir privātpersona un gadījumā kad zemes īpašnieks ir publiska persona, sekmējot tiesisko noteiktību, vienlīdzīgu attieksmi un vienotas tiesu prakses veidošanos lietās par piespiedu nomas attiecībām;
2) Veikta Finanšu ministrijas valdījumā esošo vidi degradējošo objektu skaita samazināšana atbilstoši pieejamajam finansējumam (aptuveni 20 objekti gadā).

Iesniegt MK noteikumus par tipveida nosacījumiem publisko būvdarbu līgumos.

Ieviesti skaidri nosacījumi būvdarbu līgumiem.

Iesniegt MK grozījumus MK noteikumos par Latvijas būvnormatīviem.

Būvnormatīvos vairs nav novecojušas un aktuālajai situācijai neatbilstošas tehniskās prasības, tie pilnveidoti atbilstoši jaunākajām būvniecības tehnoloģijām.

Turpināt attīstīt Būvniecības informācijas sistēmu.

1) Izstrādāta Būvniecības informācijas sistēmas funkcionalitāte būvdarbu uzraudzības un būvju pieņemšanas ekspluatācijā elektroniskajam procesam.
2) Izstrādāts Būvniecības informācijas sistēmas attīstības 2.kārtas projekts, lai varētu ieviest elektronisko procesu būvju ekspluatācijas uzraudzībai.

Izstrādāt būvniecības informācijas modelēšanas ieviešanas "ceļa karti".

Būvniecības informācijas modelēšanas ieviešana nodrošinās augstāku būvniecības kvalitāti, būvdarbu termiņu ievērošanu un mazinās riskus papildus darbiem.

Iesniegt MK grozījumus Būvniecības likumā.

1) Skaidri noteikta katra būvniecības procesa dalībnieka atbildība par konkrētu procesa posmu (atbildības apjoms, par katru jautājumu viens atbildīgais).
2) Noteikti gadījumi, kādos būvniecības procesa dokumentācijas kārtošanā tiek piemērots "klusēšanas - piekrišanas" princips.
3) Pilnveidota būvniecības apdrošināšanas sistēma.

Nodrošināt zinātnes bāzes finansējuma pakāpenisku pieaugumu, veicinot finansējuma nepārtrauktību un stabilitāti (t.sk par atalgojumu).

Sagatavots prioritārais pasākums budžeta veidošanas procesā, paredzot zinātnes bāzes finansējuma pieaugumu, kas veicina ilgstpējīgu valsts tautsaimniecības attīstību. Šī mērķa izpildei nepieciešams ieguldīt būtisku daļu no ikgadējā Zinātniskās darbības likumā paredzētā 0,15% IKP pieauguma pētniecībai un attīstībai, kas 2020. gadā veido vismaz 20 milj. eiro, 2021. gadā vismaz 40 milj. eiro, 2022. gadā vismaz 60 milj. eiro, kurus investē, izpildot jaunos kvalitātes kritērijus.

Nodrošināt ikgadēju finansējuma pieaugumu Valsts pētījumu programmu nodrošināšanai nozaru ministrijās

Nodrošināts Valsts pētījumu programmām nepieciešamais papildu finansējums, sākot ar 2020.gadu, vismaz 10 milj. euro apmērā gadā.

Nodrošināt pakāpenisku finansējuma pieaugumu Fundamentālo un lietišķo pētījumu programmas projektu finansēšanai.

2020.gadā palielināts finansējums par 10 milj. eiro, salīdzinājumā ar 2019.gadu un 2021.gadā palielināts par 5 milj. eiro, salīdzinājumā ar 2020.gadu, nodrošinot, ka vismaz 25 % virs kvalitātes sliekšņa novērtēto Fundamentālo un lietišķo pētījumu programmas projekti ikgadēji tiek finansēti.

Nodrošināt ikgadēju finansējuma pieaugumu valsts dibinātajās augstskolās, ne mazāk kā 0,25% no IKP gadā, līdz valsts piešķirtais finansējums studijām valsts dibinātajās augstskolās sasniedz vismaz 2% no IKP.

Augstākās izglītības bāzes finansējuma pakāpenisks pieaugums valsts dibinātajās augstskolās 2020.gadā vismaz 20 807 311 euro, 2021.gadā vismaz 48 602 744 euro, 2022.gadā vismaz 78 594 930 euro apmērā.

Īstenot ilgstpējīgu zinātnes attīstību, definējot un ieviešot jaunus zinātnes kvalitātes kritērijus izcilībai, internacionalizācijai (tostarp Latvijas un ārvalstu zinātniskā personāla mobilitātei) un sadarbībai ar industriju.

Sagatavoti un iesniegti MK 12.11.2013. grozījumi noteikumos Nr. 1316 "Kārtība, kādā aprēķina un piešķir bāzes finansējumu zinātniskajām institūcijām".

Balstoties uz 2019./2020.gada zinātnisko institūciju starptautiskā izvērtējuma rezultātiem un rekomendācijām un pildot Zinātniskās darbības likuma 33.pantā noteikto, mērķtiecīgi palielināt ieguldījumus pētniecībā un attīstībā, tādējādi sekmējot cilvēkresursu piesaisti, inovatīvu ideju izstrādi, pētnieciskās infrastruktūras pilnveidi, augstākās izglītības, zinātnes un privātā sektora sadarbību, kā arī pētniecības un inovācijas pārnesi uzņēmējdarbībā, panākt tādu zinātnes finansējuma sistēmu, kas vērsta uz kvalitāti, starptautisko konkurētspēju un zinātnes aktīvu sadarbību ar privāto sektoru,

1) Ieguldījumi pētniecībā un attīstībā sākot no 2020.gada atbilstoši Zinātniskās darbības likuma 33.pantā noteiktajam, tiek palielināti par 0,15 % no IKP katru gadu, līdz kopējie valsts ieguldījumi pētniecībā un attīstībā sasniedz 1,5 % no iekšzemes kopprodukta (atbilstoši Zinātnes, tehnoloģijas attīstības un inovācijas pamatnostādnēm 2014.–2020. gadam, MK 28.12.2013. rīkojums Nr. 685), paredzot papildus finansiālos ieguldījumus, lai sekmīgi īstenotu kopīgas stratēģiskas pieejas un darbības starptautiskai sadarbībai zinātnes, tehnoloģiju un inovācijas jomā.
2) Izstrādāts un izskatīšanai Ministru kabinetā iesniegts politikas plānošanas dokuments par Latvijas zinātnes finansēšanas sistēmu, uz kā pamata ir pilnveidota zinātnes bāzes finansējuma piešķiršanas kārtība, nodrošinot konkurētspējīgu cilvēkresursu piesaisti, sekmējot kvalitāti, sadarbību ar privāto sektoru un starptautisko konkurētspēju, kā arī pētniecības infrastruktūras ilgtermiņa attīstību.
3) Nodrošināta Latvijas pāreja no esošās ES Ietvara programmas "Apvārsnis 2020" uz nākamo ES Ietvara programmu "Apvārsnis Eiropa", sekmīgi iesaistot Latvijas zinātniskās institūcijas un nodrošinot visus priekšnoteikumus "Apvārnis Eiropa" projektu īstenošanai Latvijā, t.sk. sadarbībā ar komercsektoru.
4) Sagatavoti priekšnoteikumi, lai Latvija kļūtu par Eiropas kodolpētījumu organizācijas (CERN), Eiropas Kosmosa aģentūras (ESA) un Eiropas Atomskaldīšanas centra (ESS) asociēto vai dalībvalsti.

Nodrošināt zinātnisko institūciju (tostarp augstskolu) starptautisko izvērtējumu

Veikts zinātnisko institūciju starptautiskais novērtējums un sagatavoti un iesniegti izskatīšanai Ministru kabinetā priekšlikumi par publiskā finansējuma piešķiršanas noteikumiem zinātniskajām institūcijām.

Izveidot ar zinātnisko institūciju attīstības stratēģijām saistītu publiskā finansējuma piešķiršanas sistēmu un tās ieviešanas monitoringu.

Sagatavoti un iesniegti MK priekšlikumi par publiskā finansējuma sasaiti ar zinātnisko institūciju stratēģijām.

Izvērtēt iespējas piesaistīt papildu investīcijas ES struktūrfondu programmu ietvaros zinātnisko institūciju un komercsektora sadarbības stimulēšanai praktiskās pētniecības programmas īstenošanai (1.1.1.1.pasākums "Praktiskas ievirzes pētījumi"), īpaši veicinot komersantu īstenotajos projektos universitāšu kā zinātnisko institūciju iesaisti un valsts budžeta finansējumu - zinātnisko institūciju īstenoto un ES struktūrfondu pārfinansēto Apvārsnis2020 pētniecības projektu finansēšanai tam periodam, kas pārsniedz ES struktūrfondu investīciju attiecināmības periodu.

1) Balstoties uz ES struktūrfondu vidusposma izvērtējumu, 1.1.1.1.pasākumam piesaistīti papildus 20 milj.eur, lai nodrošinātu papildus aptuveni 50 praktisko pētījumu īstenošanu, kas vērsti uz tautsaimniecības attīstībai svarīgu produktu vai pakalpojumu attīstību Latvijas Viedās specializācijas jomās;
2) Nodrošināta iespēja atbalstīt kvalitatīvi novērtētus, bet finansējumu nesaņēmušus Apvārsnis2020 projektus, ja to īstenošanas termiņš pārsniedz ES struktūrfondu izmaksu attiecināmības termiņu (ja projekts ir ilgāks par ES struktūrfondu attiecināmības periodu 1.1.1.5.pasākuma "Atbalsts starptautiskās sadarbības projektiem pētniecībā un inovācijās" 3.kārtas ietvaros).

1) Atbalstīt pētniecības un uzņēmēju sadarbības projektus ES fondu programmā "Atbalsts jaunu produktu un tehnoloģiju izstrādei kompetences centru ietvaros" (1.2.1.1.).
2) Atbalstīt pētniecības organizāciju rīcībā esošo pētniecības rezultātu komercializāciju, kā arī atbalstīt MVU jaunu produktu un tehnoloģiju izstrādi un augstas kvalifikācijas darbinieku piesaisti un jaunuzņēmumu vizītes pie investoriem ES fondu programmā "Atbalsts tehnoloģiju pārneses sistēmas pilnveidošanai" (1.2.1.2.).

1) Atbalstīto pētniecības projektu skaits - 135.
2) Atbalstīto pētniecības rezultātu komercializācijas projektu skaits – 100; atbalstīto komersantu skaits, kas saņem grantu atbalstu, lai laistu tirgū jaunus produktus – 320.

Uzsākt un īstenot jaunas Valsts pētījumu programmas, pakāpeniski aptverot visas 18 valstī noteiktās politikas jomas un valstij prioritārās nozares.

Nozaru ministrijām papildu nepieciešamā finansējuma piešķiršanas gadījumā sagatavoti un iesniegti apstiprināšanai MK MK rīkojumi par jaunām valsts pētījumu programmām un uzsākta to īstenošana, lai nodrošinātu attiecīgo jomu efektīvu un ilgstspējīgu attīstību, tai skaitā, nepieciešamā cilvēkkapitāla attīstību, kā arī pierādījumos balstītu lēmumu pieņemšanu un rīcībpolitikas īstenošanu.

Nodrošināt valsts pētījumu programmas īstenošanu zinātnes virzienā "Sabiedrības veselība" (ja tam tiks piešķirts finansējums kā jaunai politikas prioritātei).

Valsts pētījumu programma zinātnes virzienā "sabiedrības veselība" īstenota četros prioritārajos virzienos:
1) Pētījumi par neinfekciju slimībām;
2) Veselības ekonomikas un sabiedrības veselības jomu attīstība;
3) Antimikrobās rezistences pētījumi;
4) Translācijas medicīnas attīstība.

Nodrošināt nacionālas nozīmes zinātniskās infrastruktūras attīstību un uzturēšanu Latvijas Viedās specializācijas stratēģijas prioritārajās jomās un un atbilstoši Eiropas Stratēģiskā foruma pētniecības infrastruktūrai Latvijas ceļakartei (Latvijas ESFRI ceļakarte).

1) Sagatavoti un iesniegti izskatīšanai MK priekšlikumi par nacionālas nozīmes zinātniskās infrastruktūras attīstību un finansēšanas principiem un aktualizēta un apstiprināta Latvijas ESFRI ceļakarte;
2) Izstrādāti priekšnosacījumi ES struktūrfondu ieguldījumiem un valsts budžeta investīcijām nacionālas nozīmes zinātniskās infrastruktūras attīstībai Viedās specializācijas stratēģijas prioritārajās jomās un atbilstoši Latvijas ESFRI ceļakartei.

Fokusēt ES struktūrfondu 2014.-2020.gadu plānošanas perioda investīcijas augstākajā izglītībā uz augstskolu pārvaldības stiprināšanu un augstākās izglītības, zinātnes un komercsektora ciešāku sadarbību.

Izstrādāti un MK iesniegti MK noteikumi, lai sekmētu mērķtiecīgas investīcijas augstākās izglītības attīstībā un konkurētspējā, tai skaitā, nodrošinot atbalstu dalībai starptautiskos izcilības forumos, augstskolu vadības prasmju pilnveidei starptautiskās dimensijas stiprināšanai, akadēmiskā godīguma nostiprināšanai augstskolās, kā arī e-koplietošanas risinājumu ieviešanai.

Izveidot ar augstskolu attīstības stratēģijām saistītu publiskā finansējuma piešķiršanas sistēmu un tās ieviešanas monitoringu.

Sagatavoti un iesniegti izskatīšanai MK priekšlikumi par kritēriju zinātniskā un akdēmiskā personāla integrācijai noteikšanu, augstskolu attīstības stratēģijās noteikto mērķu, uzdevumu, izpildes rādītāju sasaisti ar publiskā finansējuma piešķiršanu, tutsaimniecības attīstības tendencēm un sabiedrības izaicinājumiem, lai efektīvāk plānotu katrai augstskolai nepieciešamos specifiskos ieguldījumus tās attīstības un ilgtspējas nodrošināšanai.

Sagatavot augstskolu cikliskas institucionālās akreditācijas ieviešanu sākot ar 2024.gadu

Sagatavoti un iesniegti izskatīšanai MK priekšlikumi par augstskolu cikliskās institucionālās akreditācijas ieviešanu un priekšlikumi normatīvajam regulējumam.

Izstrādāt un ieviest starptautiskiem standartiem (Zalcburgas principiem) atbilstošu doktorantūras modeli

Izstrādāti un iesniegti izskatīšanai MK priekšlikumi jaunam regulējumam, kas paredz promocijas procesa organizēšanas kārtību jaunam doktorantūras finansēšanas modelim, pilnveidotam regulējumam doktora studiju, t.sk. doktorantūras skolu izveidošanai un prasībām studiju kvalitātei un augstskolu un citu zinātnisko institūciju sadarbības apjomam, lai nodrošinātu kvalitatīvas doktorantūras studijas.

Uz risku novērtēšanu balstītu kontroles pasākumu efektivizēšana (plašāka izmantošana), tai skaitā izmantojot IT risinājumus .

Dabas kapitāla izmantošanas kontroles darba efektivizēšana un vides kvalitātes uzlabošana

Izpildot ES dalībvalsts saistības, izplānot ilgtspējīgas un Latvijas sabiedrības interesēm atbilstošas enerģētikas un klimata politikas līdz 2030.gadam.

Nacionālais enerģētikas un klimata plāns 2021.-2030.gadam iesniegts Eiropas Komisijā.

Īstenot pasākumus Nacionālā enerģētikas un klimata plāna 2021.-2030. gadam mērķu sasniegšanai, jo īpaši attiecībā uz atjaunojamo enerģiju un energoefektivitāti, kā arī pētniecības, inovāciju un konkurētspējas veicināšanu.

Līdz 2022.gada beigām nodrošināts nepieciešamais ieguldījums Nacionālajā enerģētikas un klimata plānā noteikto 2030.gada mērķu sasniegšanai, t.sk.:
1) atjaunojamās enerģijas īpatsvars enerģijas galapatēriņā 41,3-42,5% robežās;
2) moderno biodegvielu īpatsvars enerģijas galapatēriņā transportā 0,2% apmērā;
3) kumulatīvs enerģijas ietaupījums enerģijas galapatēriņā 717,6 GWh apmērā (indikatīvi);
4) SEG emisiju samazinājums ne-ETS sektorā 2030.gadā 8857,56 kt CO2 apmērā (indikatīvi);
5) ZIZIMM uzskaites kategorijās radītā uzskaitāmā piesaiste 2030.gadā sasniedz 3,1 milj.t. CO2.

Plūdu riska mazināšana pilsētās un blīvi apdzīvotās vietās, piesaistot ES fondu 2014.-2020.gada plānošanas perioda finansējumu

Iedzīvotāju skaits, kuri gūst labumu no pretplūdu pasākumiem – 119 740

Sekmēt zemes izmantošanas, zemes izmantošanas maiņas un mežsaimniecības sektora klimata mērķu izpildi

Izveidota mitrzemju apsaimniekošanas radīto SEG emisiju un CO2 piesaistes uzskaites sistēma.

Izstrādāt normatīvo regulējumu depozīta sistēmas ieviešanai Latvijā, lai no 2023.gada ieviestu depozīta sistēmu dzērienu iepakojumam

LR Saeimas komisijā iesniegti priekšlikumi grozījumiem Iepakojuma likumā, saskaņojot tos ar iesaistītajām pusēm. Pieņemti depozīta sistēmas ieviešanas nodrošināšanai nepieciešami normatīvie akti.

Izstrādāt Pasākumu plānu aprites ekonomikas attīstībai Latvijā, lai veicinātu tautsaimniecības attīstību konkurētspējīgā, iekļaujošā un ilgtspējīgā veidā, maksimāli efektīvi izmantojot resursus, tai skaitā dabas resursus

MK iesniegts Pasākumu plāns aprites ekonomikas attīstībai Latvijā

Izstrādāt Atkritumu apsaimniekošanas valsts plānu 2021.-2028.gadam atbilstoši MK 12.07.2011.noteikumu Nr.564 "Noteikumi par atkritumu apsaimniekošanas valsts un reģionālajiem plāniem un atkritumu rašanās novēršanas valsts programmu" prasībām

MK iesniegts Atkritumu apsaimniekošanas valsts plāns 2021.-2028.gadam

Zaļā publiskā iepirkuma plašāka lietojuma veicināšana, tai skaitā pārstrādātu riepu gala produktu izmantošana. Normatīvā regulējuma zaļā publiskā iepirkuma jomā pilnveide, tai skaitā papildinot ar jaunu iepirkuma kritēriju izstrādi bērnu rotaļu laukumiem un sporta laukumiem.

Zaļā publiskā iepirkuma īpatsvars finansiālā izteiksmē 2019.gadā sasniedz 19% un dinamika turpina pieaugt par 1% gadā.

Palielināt atkritumu pārstrādes un reģenerācijas jaudas, piesaistot ES fondu 2014.-2020.gada plānošanas perioda finansējumu.

Atkritumu pārstrādes jaudas pieaugums atbalstītajos projektos - 161 710 t/gadā. Latvijas iedzīvotājiem pieejama bioloģisko atkritumu dalītā vākšana visā valsts teritorijā.

Noteikt vides politiku pēc 2020.gada - jauna Vides politikas plānošanas dokumenta 2021.-2027.gadam izstrāde, tai skaitā, aktualizējot vides monitoringa pamatnostādnes un monitoringa programmu 2021.-2026.gadam.

Noteiktas prioritātes rīcībām vides aizsardzības jomā un optimizēts vides datu vākšanas tīkls, parametri, regularitāte un izmantojamās metodes. Iesniegts MK vides politikas plānošanas dokuments un vides monitoringa programma.

Samazināt gaisa piesārņojuma radītās negatīvās ietekmes uz cilvēku veselību un vidi, kā arī sasniegt Latvijai noteikto emisiju samazināšanas mērķus. Izstrādāt gaisa piesārņojuma samazināšanas rīcības plānu 2019.-2030.gadam

MK iesniegts Gaisa piesārņojuma samazināšanas rīcības plāns 2019.-2030.gadam

Mazināt Latvijas cilvēku, tautsaimniecības, infrastruktūras, apbūves un dabas ievainojamībau pret klimata pārmaiņu ietekmēm un veicināt klimata pārmaiņu radīto iespēju izmantošanu. Izstrādāt plānu Latvijas pielāgošanās klimata pārmaiņām laika posmam līdz 2030.gadam

MK iesniegts Plāns Latvijas pielāgošanās klimata pārmaiņām laika posmam līdz 2030.gadam. Nodrošināta Latvijas gatavība klimata pārmaiņām, minimizējot potenciālos zaudējumus un maksimizējot potenciālo iespēju izmantošanu

Turpināt "Dabas skaitīšanu", kā arī nodrošināt racionālu un pamatotu "dabas skaitīšanas" rezultātu pielietojumu

Sagatavoti priekšlikumi nepieciešamajām izmaiņām normatīvajos aktos biotopu aizsardzības un labvēlīga aizsardzības stāvokļa nodrošināšanai nepieciešamo apsaimniekošanas pasākumu veikšanai, aizsargājamo teritoriju tīkla pilnveidošanai

Novērst piesārņojuma izplatīšanos dabas vidē, nodrošināt dabas un vides aizsardzību, t.sk., biotopu kartēšanu un atjaunošanu, vides informācijas centru izveidi, vides monitoringu, vēsturiski piesārņoto vietu sanāciju un ūdenssaimniecības attīstību

Dzīvotņu platība, kura saņem atbalstu, lai panāktu labāku aizsardzības pakāpi - vismaz 9 318 ha;
Izveidota un attīstīta sabiedrības vides apziņas veicināšanas infrastruktūra trijos nacionālas nozīmes vides izglītības un informācijas centros;
Palielināts vides monitoringa vietu skaits, kurās tiek veikts vides monitorings atbilstoši normatīvajiem aktiem vismaz līdz 1200;
Uzlaboto notekūdeņu attīrīšanas sistēmu apkalpoto iedzīvotāju skaita pieaugums par 29 420.

Efektīva zemes dzīļu valsts pārvaldība un zemes dzīļu aizsardzības nodrošināšana, stiprinot institucionālo kapacitāti

MK iesniegts likumprojekts "Grozījumi likumā "Par zemes dzīlēm"". Ar likumprojektu pilnveidots normatīvais ietvars zemes dzīļu izpētei un jaunas, mūsdienīgas informācijas par zemes dzīļu uzbūvi un īpašībām iegūšanai, kā arī investīcijām labvēlīgas vides izveidošanai. Optimizētas un nodalītas funkcijas zemes dzīļu resursu apzināšanai un izvērtēšanai, zemes dzīļu izmantošanas un aizsardzības kontrolei.

Kūdras resursu ilgtspējīgas apsaimniekošanas un izmantošanas nodrošināšana, ņemot vērā sabiedrības intereses un tautsaimniecības ilgtermiņa attīstības prioritātes

MK iesniegts politikas plānošanas dokuments kūdras ilgtspējīgai izmantošanai

Nodrošināt Latvijas interešu pārstāvēšanu lauksaimniecībā Kopējās lauksaimniecības politikas (KLP) nākotnes reformas procesā un Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fonda (EJZF) atbalsta izstrādē, nosakot mērķus un gatavojot īstenošanas pasākumu priekšlikumus, lai pēc 2020.gada nodrošinātu taisnīgu finansējuma apjomu lauksaimniekiem un zivsaimniekiem, kāpinot to konkurētspēju ES.

1) Latvijas lauksaimniekiem no ES fondiem saņemamā finansējuma apjoms tiek tuvināts ES vidējam finansējuma apjomam.
2) Aizstāvētas Latvijas intereses KLP nākotnes politikas un EJZF atbalsta izstrādē.

Izstrādāt KLP Stratēģisko plānu 2021-2027.gadam un EJZF rīcības programmu 2021-2027.gadam.

1) Izstrādāts, saskaņots un iesniegts apstiprināšanai EK KLP Stratēģiskais plāns Latvijai 2021.-2027.gadam
2) Izstrādāta, saskaņota un iesniegta apstiprināšanai EK EJZF rīcības programma 2021.-2027.gadam

NVO sektora līdzdalība nākotnes KLP un EJZF regulējuma izstrādē.

Nodrošināta NVO sektora pārstāvju dalība atbilstošajās Latvijas un ES institūciju darba grupās

Norvēģijas Finanšu instrumenta programmas "Klimata pārmaiņu mazināšana, pielāgošanās tām un vide" ietvaros uzsākta projekta "Ilgtspējīgas augsnes resursu pārvaldības uzlabošana lauksaimniecībā" īstenošana.

Pilnveidota vēsturiskā augšņu datubāze, izstrādāta nacionālā augsnes klasifikācijas sistēma un augsnes kartēšanas metodika, kartēta kūdras augsnes izplatība, izveidota nacionālā augsnes oglekļa monitoringa sistēma, uzlabota SEG emisiju aprēķināšanas sistēma:
1) vēsturiskā augšņu datubāze un digitālā augšņu karte atjaunināta, pievienojot 15 000 augsnes profilu datus;
2) nacionālā augšņu klasifikācijas sistēma ir atjaunināta un saskaņota ar starptautisko PAK klasifikāciju;
3) izstrādāta augšņu kartēšanas metodoloģija (10 cilvēki ir apmācīti veikt augšņu aprakstu un kartēšanu saskaņā ar nacionālo un starptautisko PAK augšņu klasifikāciju);
4) novērtēta kūdras augsnes izplatība lauksaimniecības zemē: izstrādāta karte par kūdras augšņu izplatību lauksaimniecības zemē;
5) ierīkotas 200 augsnes oglekļa monitoringa vietas lauksaimniecības zemē;
6) izstrādāti trīs SEG emisiju faktori nosusinātām organiskajām augsnēm lauksaimniecības zemēs.

Nodrošināt zināšanu pārneses un konsultāciju pakalpojumu pieejamību lauksaimniecībā un mežsaimniecībā iesaistītām personām.

1) Apmācītas un konsultētas 14 000 lauksaimniecībā un mežsaimniecībā iesaistītas personas.
2) KLP Stratēģiskajā plānā Latvijai 2021 – 2027.gadam paredzētas atbalsta shēmas zināšanu pārnesei un konsultāciju pakalpojumu pieejamībai lauksaimniecībā un mežsaimniecībā iesaistītām personām.

Pilnveidot atbalstu produkcijas ražošanai lauksaimniecības nozarēs.

1) Īstenotas 13 saistītā atbalsta shēmas līdz 2020.gadam. (pilnveidoti 2015. gada 10.marta MK noteikumi Nr. 126 "Tiešo maksājumu piešķiršanas kārtība lauksaimniekiem").
2) KLP Stratēģiskajā plānā Latvijai 2021 – 2027.gadam noteiktas saistītā atbalsta shēmas.

Izstrādājot KLP Stratēģisko plānu Latvijai 2021. – 2027.gadam, izvērtēt pārdalošā maksājuma par saimniecības pirmajiem hektāriem un tiešmaksājumu griestu nepieciešamību saskaņā ar regulā par KLP Stratēģisko plānu noteikto juridisko satvaru un noteikt investīciju griestus vienai saimniecībai.

KLP Stratēģiskajā plānā Latvijai 2021 – 2027.gadam pasākumiem noteikti investīciju atbalsta griesti, paredzēts pārdalošais maksājums un tiešā maksājuma atbalsta griesti, ja tos noteiks regula par KLP Stratēģisko plānu.

Nodrošināt atbalsta iespējas lauku saimniecību konkurētspējas veicināšanai un infrastruktūras (t.sk.meliorācijai) uzlabošanai.

Atbalstīti ieguldījumi 5000 lauku saimniecībās, lai uzlabotu to ekonomiskās darbības rādītājus un konkurētspēju

Pilnveidot valsts atbalstu lauksaimniekiem, lai nodrošinātu vienlīdzīgākus konkurences apstākļus ar citām ES dalībvalstīm.

Iesniegts MK Informatīvais ziņojums par nepieciešamā valsts atbalsta nodrošināšanu 28.7 milj euro apmērā lauksaimniecībai.

Pilnveidot atbalstu lauksaimniekiem, zivsaimniekiem un zvejniekiem akcīzes nodokļa atvieglojumu marķētas dīzeļdegvielas veidā, lai veicinātu produkcijas ražošanu.

Nodrošināts akcīzes nodokļa atvieglojums marķētai dīzeļdegvielai lauksaimniecības, zivsaimniecības un zvejniecības nozarēs, veicot grozījumus likumā "Par akcīzes nodokli".
Akcīzes nodokļa atvieglojuma saņēmēju skaits - 17 000.

Īstenot eksporta atbalsta pasākumus un pārtikas produktu veicināšanas atbalsta jomas pasākumus.

Līdz 2022.gada beigām nodrošināta:
1)Latvijas lauksaimniecības un pārtikas ražotāju dalība ar kopstendiem starptautiskajās izstādēs - ne mazāk kā 3 izstādes katru gadu;
2) ražotāju iesaiste pārtikas kvalitātes shēmās;
3) ES atbalsta pieejamība Latvijas lauksaimniecības un pārtikas preču tirgus veicināšanas pasākumu - ES finansiāli atbalstīto lauksaimniecības produktu tirgus veicināšanas programmu - īstenošana - iesniegta vismaz viena programma.

Pilnveidot atbalstu lauksaimniecības produkcijas pārstrādātājiem, t.sk. mājražotājiem, atbalstu primāri novirzot pārstrādes uzņēmumiem, kas pārstrādā vietējas izcelsmes lauksaimniecības produkciju.
Pilnveidot prasības mājražotājiem ES fondu apguvei.
KLP Stratēģiskajā plānā Latvijai 2021 – 2027.gadam paredzēts atbalsts lauksaimniecības produkcijas pārstrādātājiem.

Atbalstīti 250 uzņēmumi lauksaimniecības produktu pārstrādes efektivitātes paaugstināšanai un produktu pievienotās vērtības radīšanai

Izvērtēt iespējas ieviest samazināto PVN likmi svaigai gaļai, svaigām zivīm, olām un piena produktiem

1) Iesniegts MK Informatīvais ziņojums par PVN samazinātās likmes 5% apmērā ieviešanas svaigiem augļiem, ogām un dārzeņiem efektivitāti par laika posmu no 2018.gada 1.janvāra līdz 2020.gada 30.jūnijam.
2) Pamatojoties uz rezultātiem, izvērtētas iespējas un sagatavoti priekšlikumi ieviest samazināto PVN likmi svaigai gaļai, svaigām zivīm, olām un piena produktiem, iesniedzot MK Informatīvo ziņojumu.

Izstrādāt priekšlikumus normatīvā regulējuma pilnveidei efektīvākai un sekmīgākai zaļā publiskā iepirkuma (ZPI) principu pielietošanai.

Izstrādāti priekšlikumi normatīvā regulējuma pilnveidei pārtikas piegādes un ēdināšanas pakalpojumu jomās, lai veicinātu Latvijas izcelsmes produktu lielāku pārstāvību zaļajos publiskajos iepirkumos (ZPI).

Īstenot informatīvos pasākumus par Latvijas izcelsmes lauksaimniecības un pārtikas produktiem ZPI veicināšanai.

Sadarbībā ar LLKC īstenoti pasākumi ZPI veicināšanai:
- izveidots vienots elektronisks katalogs, kurā apkopoti Latvijas vietējās produkcijas ražotāji un pārstrādātāji;
- izglītoti vietējās produkcijas ražotāji un pārstrādātāji par kvalitātes shēmām un to prasībām;
- nodrošināta vietējo ražotāju pārstāvība dažādos produkcijas noieta pasākumos, tādējādi veicinot vietējo ražotāju popularizēšanu.

Izvērtēt NĪN papildlikmes palielināšanas nepieciešamību neizmantotajai LIZ un risinājumus, lai veicinātu lauksaimniecībā izmantojamo zemju apsaimniekošanu.

Iesniegts MK Informatīvais ziņojums par risinājumiem neizmantotās LIZ apsaimniekošanā.

Pilnveidot Zemes iegādes kreditēšana programmas īstenošanu, t.sk.lai veicinātu lauksaimniecības zemju saglabāšanu vietējo lauksaimniecības (it īpaši mazo) produkcijas ražotāju rokās.

Iesniegti grozījumi MK 2018.gada 22.maija noteikumiem Nr.295. "Valsts atbalsta piešķiršanas kārtība lauksaimniecībā izmantojamās zemes iegādei lauksaimniecības produkcijas ražošanai" par kopējās aizdevumu summas palielināšanu līdz 100 milj. euro.

Izstrādājot KLP Stratēģisko plānu Latvijai 2021. – 2027.gadam, paredzēt SEG emisijas samazinošus pasākumus.

KLP Stratēģiskajā plānā Latvijai 2021 – 2027.gadam paredzēti pasākumi SEG emisiju samazināšanai.

Veicināsim izmaksu efektīvu SEG emisiju samazinošu pasākumu ieviešanu lauksaimniecībā (piemēram, precīzo tehnoloģiju pielietošana, u.c. darbībām)., t.sk. sadarbībā ar Latvijas Lauksaimniecības universitāti uzlabosim pasākumu ietekmes novērtēšanas metodiku.

KLP Stratēģiskajā plānā Latvijai 2021.-2027.gadam paredzēti pasākumi SEG emisiju samazināšanai.

Pilnveidosim atbalsta iespējas bioloģiskās lauksaimniecības produkcijas ražotājiem un bioloģiskās lauksaimniecības produkcijas pārstrādātājiem.
Veicināsim ražotāju iesaistīšanos ES un nacionālajās pārtikas kvalitātes shēmās.

Atbalstīto bioloģisko lauksaimnieku skaits - 4 000

Dalībnieku skaits bioloģiskās lauksaimniecības kvalitātes shēmās - 460

Pilnveidosim atbalsta mehānismu kooperācijas jomai un, izstrādājot KLP Stratēģisko plānu Latvijai 2021 – 2027.gadam, izvērtēsim iespēju piešķirt atbalstu ražotāju organizāciju izveidei un attīstībai.
Paredzēsim atbalstu kooperācijas veicināšanai, t.sk. stiprinot otrā līmeņa kooperatīvo sabiedrību veidošanos.

Sagatavoti grozījumi MK 2015.gada 3. februāra noteikumos Nr.60 "Ražotāju grupu un organizāciju izveide", paredzot atbalstu 2.līmeņa kooperatīviem.
Atbalstītajos kooperatīvos iesaistīto biedru skaits - 4500

Izvērtēt meža apsaimniekošanu regulējošo normatīvo aktu efektivitāti un ietekmi uz mežsaimniecības dzīvotspēju, meža kapitālvērtības pieaugumu, iespējamos risinājumus, tai skaitā izmainot nosacījumus par galvenās cirtes caurmēru un meža atjaunošanu ar saimnieciski vērtīgāku meža reproduktīvo materiālu un efektivitātes pilnveidošanu pamatojot ar zinātniskiem pētījumiem.

Sagatavoti normatīvo aktu projekti par koku ciršanu mežā un meža atjaunošanu un ieaudzēšanu, tādējādi radot iespēju palielināt meža kapitālvērtību par 440 miljoniem euro un iespēju palielināt ikgadējo tīro ienākumu gūšanas potenciālu par 12 miljoniem euro.

Pilnveidot Latvijas lauku attīstības programmas 2014. -2020. gadam atbalsta īstenošanu un uzraudzību lauksaimniecības un lauku attīstības jomā, t.sk. mazajiem un jaunajiem lauksaimniekiem, saistīto atbalstu un ES skolu atbalsta programmu (skolas piens un skolas auglis).

1) Atbalstīto mazo saimniecību skaits - 12 000.
2) Atbalstīto jauno lauksaimnieku skaits - 3500.
3) Īstenots saistītais atbalsts un ES skolu atbalsta programmas (skolas piens un skolas auglis), pilnveidojot MK 2015. gada 10.marta noteikumus Nr. 126 "Tiešo maksājumu piešķiršanas kārtība lauksaimniekiem" un MK 2017. gada 16. augusta noteikumus Nr. 485 "Valsts un Eiropas Savienības atbalsta piešķiršanas, administrēšanas un uzraudzības kārtība augļu, dārzeņu un piena piegādei izglītības iestādēm".
4) Pilnveidoti normatīvie akti, nodrošinot Eiropas lauksaimniecības fonda lauku attīstībai efektīvu ieviešanu.

Pilnveidot aizdevumu pieejamību dažādam saimniecību grupām, īpaši mazajām saimniecībām, atbilstoši pieprasījumam un vajadzībām un kombinēt aizdevumus ar grantiem KLP Stratēģiskajā plānā Latvijai 2021 – 2027.gadam.

Īstenotas 4 aizdevumu programmas lauksaimniekiem un kooperatīvām sabiedrībām.

Pilnveidot normatīvo regulējumu Rīcības programmas zivsaimniecības attīstībai 2014.-2020. gadam ieviešanai.

Lai nodrošinātu efektīvu Rīcības programmas zivsaimniecības attīstībai 2014-2020.gadam īstenošanu, grozījumi saskaņoti Uzraudzības komitejā un iesniegti Eiropas Komisijā

Iegūt statistisko informāciju par meža resursu un meža veselības stāvokli, kā arī meža un vides (biotisko, abiotisko, antropogēno) faktoru mijiedarbību, nodrošinot nepieciešamos datus meža gan meža nozares (mežsaimniecība un kokrūpniecība), gan ar meža nozari saistīto nozaru (lauksaimniecība, enerģētika, būvniecība u.c.) attīstībai, gan visai Latvijas ekonomiku kopumā, kā arī klimata politikas plānošanai, sniedzot iespēju Latvijai nodrošināt Eiropas Savienības saistību izpildi.

Katru gadu veikta meža statistiskā inventarizācija , apsekojot 4374 parauglaukumus un uzmērot 3078 parauglaukumus

Nodrošināsim valsts kapitālsabiedrības Latvijas valsts meži finanšu līdzekļu izmantošanu meža infrastruktūras attīstībai.

Attīstīta meža infrastruktūra atbilstoši uzņēmuma darbības stratēģijai.

Nodrošināt atbalsta iespējas mežu meliorācijas uzlabošanai un meža ekonomiskās vērtības celšanai un klimata izmaiņu ietekmes mazināšanai, kā arī KLP Stratēģiskajā plānā Latvijai 2021 – 2027.gadam rosināsim iekļaut pasākumus, kas veicina papildus CO2 piesaisti ilgtermiņā.

Apmežotā platība (ha) - 4 000
Izkoptā meža platība (ha) - 60 000

Nodrošināta iespēja meža īpašniekiem saņemt atbalstu meliorācijas sistēmu uzlabošanai un pasākumiem CO2 piesaistes palielināšanai.

Nodrošināt atbalsta iespējas sadarbības attīstībai starp lauksaimniecības un mežsaimniecības nozares pārstāvjiem un pētniekiem, izstrādājot jaunus, kā arī inovatīvus produktus, metodes un tehnoloģijas, nodrošinot augstāku pievienoto vērtību pieejamiem resursiem.

Atbalstīti 65 sadarbības projekti lauksaimniecības un mežsaimniecības nozarē

Veicināt informatīvajā ziņojumā "Latvijas Bioekonomikas stratēģija 2030" iezīmēto darbības virzienu un pasākumu īstenošanu, lai integrētā un pārdomātā veidā veicinātu bioekonomikas attīstību Latvijā.

Pārskatot un izstrādājot jaunus politikas plānošanas dokumentus, Eiropas Savienības un citu fondu atbalsta instrumentus un valsts pētījumu programmas, ņemti vērā informatīvajā ziņojumā "Latvijas Bioekonomikas stratēģija 2030" iezīmētie darbības virzieni un pasākumi.

Novērst administratīvos un cita veida šķēršļus no atjaunojamiem energoresursiem iegūtas enerģijas ražošanas attīstībai Latvijā, jo īpaši attiecībā uz ne-emisiju tehnoloģijām, ilgtspējīgā, izmaksu efektīvā un sabiedrības interesēm atbilstošā veidā.

Radīti apstākļi enerģijas, kas iegūta no atjaunojamiem energoresursiem, ilgtspējīgai, izmaksu efektīvai un sabiedrības interesēm atbilstošai attīstībai Latvijā, lai nodrošinātu 2020.gada 40% atjaunojamās enerģijas mērķa sasniegšanu enerģijas galapatēriņā, kā arī dotu ieguldījumu Latvijas 2030.gada atjaunojamās enerģijas mērķa sasniegšanai (45-50% robežās) enerģijas galapatēriņā.

Izvērtēt iespējas palielināt valsts ietekmi lēmumu pieņemšanā ostu pārvaldēs un iespējas mainīt ostu pārvaldības modeli, tai skaitā pārveidojot tās par valsts kapitālsabiedrībām.

1) Sagatavots informatīvais ziņojums ar izvērtējumu un priekšlikumiem attiecībā uz valsts ietekmes palielināšanu lēmumu pieņemšanā ostu pārvaldēs, ostu pārvaldības modeli un iespējamām izmaiņām, tai skaitā pārveidošanu par kapitālsabiedrību;
2) Attiecīgu normatīvos aktu izstrāde atbilstoši MK atbalstītajiem priekšlikumiem.

Sagatavot priekšlikumus OECD valsts kapitālsabiedrību pārvaldības principu piemērošanai ostu pārvalžu darbībā un izstrādāt nepieciešamos grozījumus normatīvos aktos.

Izstrādāti grozījumi MK noteikumos par ostu pārvalžu paraugnolikumu un Rīgas, Ventspils brīvostu pārvalžu un Liepājas SEZ pārvaldes nolikumos.

Izvērtēt VAS "Latvijas Dzelzceļš" darbību atbilstoši Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likuma 7.panta noteikumiem.

1) VAS "Latvijas Dzelzceļš" Padomes vērtējums par VAS "Latvijas dzelzceļš" biznesa modeli
un neatkarīgs Auditoru vērtējums;
2) Izstrādāts ilgtermiņa darbības plāns, lai veicinātu dzelzceļa tranzīta koridora starptautisko konkurētspēju.

Izvērtēt dzelzceļa elektrifikācijas projekta ietekmi uz valsts budžetu īstermiņā un ilgtermiņā, definēt pieļaujamo VAS "Latvijas dzelzceļš" iepirkuma sadārdzinājuma finansēšanas riska apetīti, izvērtēt projekta īstenošanas iespējas ierobežotā apjomā.

Pieņemts Ministru kabineta lēmums par projekta apjomu un turpmāko virzību. Kohēzijas fonda līdzekļu ietaupījuma gadījumā veikti nepieciešamie grozījumi tiesību aktos ietaupīto līdzekļu pārdalei.

ES Daudzgadu budžeta sarunās (visos līmeņos un formātos) turpināt lobēt ES institūcijās Rail Baltic projektu, lai nākamajā periodā būtu pieejami iespējami augstākā līdzfinansējuma likme un Eiropas Savienošanas instrumentā iespējami augstākais finansējums.

Izstrādāts nākamā ES Daudzgadu budžeta lēmums un Eiropas Savienošanas instrumenta regulas gala versija.

Rail Baltica projekta Latvijas aktivitāšu ietvaros parakstīt Deleģēšanas līgumu ar RB Rail AS (Koordinators), tādējādi Koordinatoram deleģējot atsevišķu CEF aktivitāšu īstenošanu.

1) Parakstīts deleģēšanas līgums;
2) Ne retāk kā reizi gadā informēta valdība par projekta īstenošanas gaitu.

Stiprināt OECD pārvaldības principu (t.sk. informācijas atklātības, sadarbības) ievērošanu RB Rail.

1) Sagatavoti priekšlikumi par OECD pārvaldības principu stiprināšanu RB Rail (t.sk., informācija par iepirkumiem un iepirkumu konkursu rezultāti tiek publicēti EDZL un Rail Baltica AS mājas lapās, aktivizēta sadarbība ar pašvaldībām, kuru teritoriju skars Rail Baltica dzelzceļa līnija);
2) Aktivizēts sadarbības partneru koordinējošās padomes darbs, lai veicinātu RailBaltica projekta mērķu sasniegšanu (t.sk. atsākts Ilgtspējīgas attīstības konsultatīvās koordinācijas padomes darbs, izveidota Rīgas Centrālā dzelzceļa mezgla attīstības darba grupa).

1) Piedāvāsim ES fondu vidusposma izvērtējuma rezultātā papildu pieejamā finansējuma investīciju iespējas multimodālu transporta mezglu un pārsēšanās punktu veidošanai: stāvparku, sabiedriskā transporta pieturu un velonovietņu izveidei pie dzelzceļa stacijām, sabiedriskā transporta un dzelzceļa pieturu satuvināšanai;
2) Izstrādājot politikas plānošanas dokumentus un ES daudzgadu budžetu pēc 2020.gada, izvērtēsim iespēju iekļaut tajos pasākumus multimodālu transporta mezglu un pārsēšanās punktu veidošanai: stāvparku, sabiedriskā transporta pieturu un velonovietņu izveidei pie dzelzceļa stacijām, sabiedriskā transporta un dzelzceļa pieturu satuvināšanai.

1.1. ES fondu vidusposma izvērtējuma ietvaros ir sagatavoti un iesniegti FM priekšlikumi papildu finansējuma novirzīšanai multimodālu transporta mezglu un pārsēšanās punktu veidošanai;
1.2. Izstrādāti grozījumi tiesību aktos ietaupīto līdzekļu pārdalei multimodālu transporta mezglu un pārsēšanās punktu veidošanai;
2. Transporta politikas plānošanas dokumentos periodam no 2021.gada un ES budžeta iniciatīvās iekļauti pasākumi multimodālu transporta mezglu un pārsēšanās punktu veidošanai: stāvparku, sabiedriskā transporta pieturu un velonovietņu izveidei pie dzelzceļa stacijām, sabiedriskā transporta un dzelzceļa pieturu satuvināšanai.

Veikt izvērtējumu un iesniegt izskatīšanai Ministru kabinetā informatīvo ziņojumu par veiktajiem pasākumiem, lai samazinātu dotāciju apjomu un nodrošinātu no valsts budžeta piešķirto līdzekļu ekonomiju sabiedriskā transporta pakalpojumu sniegšanā, kā arī par gatavošanos konkursam par sabiedriskā transporta pakalpojumu sniegšanu maršrutu tīklā.

1) Informatīvais ziņojums izskatīts Ministru kabinetā un doti uzdevumi turpmākai rīcībai;
2) Izsludināts konkurss par sabiedriskā transporta pakalpojumu sniegšanu no 2021.-2030.gadam;
3) Izveidots ar pieejamo valsts budžeta dotācijas apjomu samērojams sabiedriskā transporta maršrutu tīkls un izsludināts tam atbilstošs iepirkumu konkurss pakalpojumu sniegšanai pēc 2021.gada.

Autrotransporta direkcijai, AS "Pasažieru vilciens" un Sabiedriskā transporta padomei izvērtēt papildu ekspresvilcienu reisu izveides ekonomisko lietderību vilcienu maršrutos, kas savieno lielākos attīstības centrus.

Izveidoti ekspresvilcienu maršruti lielāko attīstības centru savienošanai.

Vienotajā maršrutu tīklā integrēt arvien vairāk maršrutu, kas tiks izpildīti pēc pieprasījuma. Visā maršrutu tīklā ieviest bezskaidras naudas norēķinu iespējas, pamatojoties uz saimniecisko izdevīgumu, vai arī iespējas iegādāties biļetes ar mobilo lietotņu palīdzību.

1) Visā maršrutu tīklā izveidoti maršruti, kurus veic pēc pieprasījuma ar mazākas ietilpības transportlīdzekļiem;
2) Pamatojoties uz saimnieciskā izdevīguma izvērtējumu, sabiedriskajos transportlīdzekļos iespējams veikt bezskaidras naudas norēķinus vai iegādāties biļetes ar mobilo lietotņu palīdzību.

Pielāgot infrastruktūru un transportlīdzekļus, lai personām ar invaliditāti (kustību traucējumiem) nodrošinātu pieeju sabiedriskā transporta pakalpojumiem.

Atbilstoši Labklājības ministrijas 2019.gadā veiktam pētījumam par pakalpojumu (t.sk. transporta pakalpojumu) pieejamību, veiktas ar pieejamo valsts budžeta apjomu samērojamas darbības infrastruktūras pielāgošanā personām ar invaliditāti (kustību traucējumiem).

Turpināt īstenot Valsts autoceļu sakārtošanas programmu 2014.-2023.gadam.

1) Veikti valsts galveno autoceļu remontdarbi, 191 km;
2) Veikti valsts reģionālo autoceļu remontdarbi, 553 km.

Turpināt publiskās un privātās partnerības projekta "E67/A7 Ķekavas apvedceļš" īstenošanu.

Publiskās un privātās partnerības projektā "E67/A7 Ķekavas apvedceļš" realizēta projektēšanas stadija un uzsākta būvniecības stadija.

Noteikt algoritmu, ka autoceļu finansējums tiek piesaistīts valsts ekonomiskajai attīstībai.

Pieņemts informatīvais ziņojums par iespējamību piesaistīt papildu finansējumu ceļu uzturēšanai, pārbūvei un atjaunošanai papildus valsts budžetā paredzētajam finansējumam.

Izvērtēt iespējamo valsts vietējo autoceļu posmu pārvaldīšanas formas maiņu un mazāk izmantotos valsts vietējos ceļus nodot pašvaldībām.

Pieņemts informatīvais ziņojums par esošo ceļu tīkla izvērtējumu un izstrādāti normatīvo aktu projekti par attiecīgo ceļu nodošanu pašvaldībām.

Izvērtēt iespēju no 2021. gada atvērt tirgu visiem potenciālajiem valsts autoceļu uzturēšanas pakalpojuma sniedzējiem.

Pieņemts informatīvais ziņojums par iespēju no 2021. gada atvērt tirgu visiem potenciālajiem valsts autoceļu uzturēšanas pakalpojuma sniedzējiem.

Izvērtēt autoceļu uzturēšanai izmantoto resursu efektivitāti un kvalitāti.

Pieņemts informatīvais ziņojums par iespējamo efektīvāko valsts autoceļu ikdienas uzturēšanas modeli sākot ar 2021.gadu.

Nodrošināt Latvijas interešu aizstāvēšanu formālajos un neformālajos formātos, t.sk. ar līdzīgo domājošām valsīm, Eiropas Parlamentu, Eiropas Komisiju dažādos līmeņos.

Sadarbībā ar nozari aktīvi aizstāvētas Latvijas intereses formālajos un neformālajos formātos.

Izstrādāt politikas plānošanas dokumentu aviācijas jomā, lai radītu priekšnosacījumus aviācijas sektora tālākai attīstībai un sinerģijai ar citām tautsaimniecības nozarēm.

Pieņemts politikas plānošanas dokuments aviācijas jomā.

Saskaņot un apstiprināt AS "Air Baltic Corporation" vidēja termiņa darbības stratēģiju.

Apstiprināti sabiedrības darbības ikgadējie rādītāji, uzraudzīta to izpildes dinamika.

Veikt alternatīvo degvielu ieviešanas scenāriju izvērtējumu un veikt atbilstošas izmaiņas politikas plānošanas dokumentos, t.sk. ņemot vērā topošās direktīvas prasības par tīrajiem transportlīdzekļiem publiskajos iepirkumos.

Veikts scenārijs izvērtējums par atbalsta pasākumiem iedzīvotājiem, ja nepieciešams, sagatavoti attiecīgi tiesību aktu projekti.

Izstrādāt likumprojektu "Grozījumi Pasta likumā", pagarinot esošo abonēto preses izdevumu piegādes regulējumu uz vienu gadu.

Pieņemts likumprojekts "Grozījumi Pasta likumā".

Nodrošināt uzturlīdzekļus no valsts līdzekļiem minimālajā apmērā tiem bērniem, kuru vecāki, vai viens no vecākiem nepilda uzturēšanas pienākumu, vienlaikus veicot pasākumus, lai palielinātu regresa kārtībā atgūto izmaksāto līdzekļu apmēru, kā arī veicinātu vecāku pienākumu izpildi.

1) Pieaug lēmumu skaits par uzturlīdzekļu izmaksas izbeigšanu saistībā ar to, ka parādnieks bija apņēmies turpmāk pats nodrošināt uzturlīdzekļus savam bērnam;
2) Veikti grozījumi Uzturlīdzekļu garantiju fonda likumā un citos nepieciešamajos likumos, ieviešot jaunus ierobežojumus Uzturlīdzekļu garantiju fonda parādniekiem, lai veicinātu regresa kārtībā atgūto līdzekļu apmēra pieaugumu.

Turpināt sadarbību ar citu valstu iesaistītajām institūcijām, veidojot izpratni par bērnu tiesību aizsardzību Latvijā, kā arī turpināt attīstīt ministrijas komunikāciju ar sabiedrību, veicinot ārvalstīs dzīvojošo valstspiederīgo informētību par bērnu tiesību aizsardzības jautājumiem.

1) Sekmēta sadarbība ar citu valstu iesaistīto institūciju pārstāvjiem (Īrija, Apvienotā Karaliste, Norvēģija, Vācija), dodoties vizītēs, rīkojot konferenci, lai iepazīstinātu ar Latvijas bērnu tiesību aizsardzības sistēmu, informētu par labās prakses piemēriem un vienotos par ciešāku sadarbību;
2) Veicināta ārvalstīs dzīvojošo valstspiederīgo informētība par bērnu tiesību aizsardzības jautājumiem.

Noteikt ģimeņu atbalsta politikas virzienus un atbalsta prioritātes vidējam termiņam.

1) Izstrādāts politikas plānošanas dokuments iesniegšanai MK, t.sk., izvērtējot iespējas pārskatīt bērna kopšanas pabalsta apmēru un vecāku pabalsta izmaksas nosacījumus (arī strādājošiem vecākiem), un 2) pakāpeniski un mērķtiecīgi ieviesti pasākumi, kas vērsti uz ģimeņu situācijas uzlabošanu, aptverot gan ģimeņu atbalsta politikas, gan bērnu tiesību aizsardzības jomas.

Sadarbībā ar nevalstisko sektoru un ekspertiem vērtēsim esošos ģimeņu atbalsta instrumentus un piedāvāsim jaunus, lai pilnveidotu un ieviestu efektīvākos no tiem.

Izstrādāti priekšlikumi (programmu kopums) atbalsta instrumentiem ģimenēm ar bērniem

Pasludināt 2020.gadu par "Bērnības gadu", veidojot atbalstošu sabiedrības attieksmi pret ģimenēm, un organizēt pasākumus ģimenisko vērtību popularizēšanai.

Izstrādāti priekšlikumi "Bērnības gada" norisei un starptautiska demogrāfijas foruma organizēšanai.

Iesniegt MK plānošanas dokumentu mājokļu pieejamības politikai.

Atbilstoši Eiropas valstu labākajai praksei noteikti jauni mājokļu pieejamības attīstības virzieni, tai skaitā jaunu mājokļu būvei, mājokļu paplašināšanai un atjaunošanai, īpaši ģimeņu ar bērniem atbalstam dzīves telpas uzlabošanā.

Pilnveidot Mājokļu garantiju programmu, meklējot risinājumus, tās paplašināšanai un pieejamībai visām ģimenēm ar bērniem, jo īpaši reģionos un daudzbērnu ģimenēm.

ALTUM realizētās programmas pilnīgošana un pakalpojumu klāsta paplašināšana.

Izstrādāt sistēmu un ekonomisko pamatojumu ģimeņu ar bērniem atbalstam mājokļa iegādei ar valsts subsīdiju.

1) Ģimenēm ar bērniem radīta iespēja saņemt būtisku valsts finansiālu atbalstu mājokļa iegādei un paplašināšanai;
2) Paplašināts mājsaimniecību skaits, kam nodrošināta mājokļu pieejamība;
3) Veicināta remigrācija un tautsaimniecības konkurētspēja.

Izveidot normatīvo bāzi un finanšu platformu pašvaldībām un citiem resoriem, kas nodrošinātu finanšu instrumentus īpaši labvēlīgai īres mājokļu būvniecības un dzīvojamā fonda rekonstrukcijas finansēšanai.

Ģimenēm ar bērniem uzlabojas mājokļu nodrošinājums un pieejamība.

Izstrādāt priekšlikumus normatīvās bāzes un finanšu platformas pašvaldībām un citiem resoriem izveidošanai, lai attīstītu un jaunajiem speciālistiem un ģimenēm ar bērniem piedāvātu iespēju iegādāties mājokli uz nomaksu; atvieglota celtniecības projektu saskaņošana un īstenošana.

Izstrādāti priekšlikumi aktīvākai pašvaldību iesaistei, atbalstot ģimeņu mājokļu būvniecību, nodrošinot ar apbūves gabaliem, infrastruktūru, kā arī atvieglojot projektu saskaņošanu un īstenošanu. Izstrādāti noteikumi standartizētu būvniecības projektu apkopošanai un izmantošanai, atvieglota to īstenošana.

Paplašināt pirmsskolas izglītības pieejamību un pirmsskolas bērnu pieskatīšanas iespējas.

1) Nodrošināta Bērnu uzraudzības pakalpojuma sniedzēju reģistra pieejamība un informācijas publiskošana, lai paplašinātu informācijas pieejamību par pirmsskolas vecuma bērnu pieskatīšanas iespējām;
2) Sagatavoti priekšlikumi prioritārajam pasākumam un normatīvā regulējuma izmaiņām, lai pakāpeniski ieviestu atlīdzības finansēšanu no valsts budžeta visiem pirmsskolas pedagogiem.

Izstrādāt un uzsākt PII reformu, nodrošinot pirmsskolas izglītības pieejamību

Nodrošināta pirmsskolas izglītības un bērnu pieskatīšanas pakalpojumu pieejamība, vidējā termiņā 7000 bērniem nodrošinot pirmsskolas izglītības iespējas

Izstrādāt priekšlikumus pirmsskolas izglītības un bērnu pieskatīšanas pakalpojumu pieejamības uzlabošanai, t.sk., piedāvājot vecākiem izvēlēties bērnam piemērotāko pakalpojumu.

Izstrādāti priekšlikumi sistēmiskai pieejai pirmsskolas izglītības un bērnu pieskatīšanas pakalpojumu pilnveidē, lai nodrošinātu ģimenei nepieciešamos pakalpojumus

Vērtēt iespēju mainīt iestāžu un institūciju pakalpojumu sniegšanas veidu no reaktīva uz proaktīvu, t.i., piedāvāt pakalpojumu, nevis gaidīt pieprasījumu.

Sagatavoti priekšlikumi valsts pārvaldes sniegto pakalpojumu kvalitātes uzlabošanai, mazinot administratīvo slogu un nodrošinot labākus un ērtākus pakalpojumus.

Sagatavot priekšlikumus kuplo ģimeņu un viena vecāka ģimeņu atbalstam, piemēram, prioritāte uzņemšanai PII un apmaksāta ēdināšana pirmsskolā, interešu izglītības un organizēto bērnu vasaras nometņu izdevumu segšana.

Izstrādāti priekšlikumi, atvieglojot ģimenēm ar bērniem praktisko ikdienas dzīvi un mazinot izdevumus

Īstenot programmu Latvijas Goda ģimenes apliecība "3+ Ģimenes karte".

Daudzbērnu ģimeņu kartes – 3+ Goda ģimenes kartes īstenošana:
- izsniegtas vismaz 30 000 kartes gadā;
- piesaistīti vismaz 50 programmas dalībnieki gadā

Pilnīgot Latvijas Goda ģimenes apliecības "3+ Ģimenes karte" programmu, veicinot tās starptautisko atpazīstamību un lietojamību, rosinot uzņēmējus iesaistīties programmā.

Izstrādāti priekšlikumi un uzsākta to ieviešana 3+ Ģimenes kartes pilnveidei (kartes starptautiskā atpazīstamība, piedaloties ELFAC programmā, gradācijas un jaunu kategoriju ieviešana u.c.).

Novērst nabadzības un iespēju nevienlīdzības riskus daudzbērnu ģimenēm, kas rodas, pieaugot bērnu skaitam, un atbalstīt bērnu studijas augstskolās.

Izstrādāts piedāvājums daudzbērnu ģimenēm mobilitātes uzlabošanai un izdevumu un klimata kaitējuma mazināšanai iegādāties subsidētu elektromobili vai hibrīdauto.
Izvērtēta iespēja daudzbērnu ģimeņu bērniem iegūt valsts finansētu augstāko izglītību.
Izvērtēta iespēja daudzbērnu ģimenēm samazināt transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokli līdz 25%.

Izvērtēt ģimenes valsts pabalsta piešķiršanas kritērijus.

Izstrādāti priekšlikumi mērķtiecīgākam valsts finansiālajam atbalstam ģimenēm ar bērniem un ieviests optimālākais risinājums.

Izstrādāt piedāvājumu Latvijas ģimeņu daudzveidības apzināšanai, definējot principus faktiskās bērna apgādības noteikšanai un rosinot izveidot Latvijas ģimeņu reģistru.

Izstrādāti priekšlikumi un definēti kritēriji ģimeņu reģistra izveidei, iegūstot aktuālu un dinamisku informāciju par Latvijas ģimenēm.

Izvērtēsim iespējas paplašināt nodokļu atvieglojumus ģimenēm ar bērniem, t.sk:
1) attiecināt atvieglojumu par apgādājamo uz vispārējā nodokļu režīmā gūtajiem ienākumiem arī uz tiem, kuru otrā darba vieta ir MUN maksātājs;
2) bērna vecākiem dalīt pieejamo atvieglojumu par apgādājamo;
3) atbrīvot darba devēja maksāto bērna dzimšanas pabalstu no aplikšanas ar IIN;
4) iekļaut daudzbērnu ģimeņu hipotekāro kredītu procentus attaisnotajos izdevumos;
5) iekļaut vecāku līdzmaksājumu par pirmsskolas izglītību attaisnotajos izdevumos.

Izstrādātas un Ministru kabinetā iesniegtas vidēja termiņa valsts nodokļu politikas pamatnostādnes

Attīstīt un paplašināt programmu "Ģimenei draudzīga pašvaldība"

Organizēts ikgadējais pašvaldību konkurss "Ģimenei draudzīga pašvaldība", informēti iedzīvotāji par pieejamo atbalstu un pakalpojumu klāstu ikkatrā novadā, sekmēts starptautiskais tūrisms, nodrošināta pakalpojumu digitalizācija caur www.latvija.lv. Uzsākta programmas attīstība starptautiskajā līmenī.

Atjaunināta un pilnīgota vietne www.laiksberniem.lv, kā jumta platforma pieejai jau esošajām IT platformām (paps.lv, vietagimenei.lv, darbsungimene.lv, godagimene.lv), nodrošinot programmu sinerģiju.

Vietnē www.laiksberniem.lv sniegta informācija par ģimenei draudzigākajiem darba devējiem, pašvaldībām un remigrācijas atbalsta pasākumiem.

Uzsākt programmas "Ģimenei draudzīga darba vieta" koncepcijas izstrādi.

Izstrādāta labajā praksē balstīta koncepcija "Ģimenei draudzīga darba vieta", ietverot esošo programmu "Ģimenei draudzīgs komersants", un sniegti priekšlikumi tās ieviešanai.

Pilnveidojot tiesisko regulējumu darba un privātās dzīves līdzsvara nodrošināšanai, radīti priekšnoteikumi abu vecāku līdzvērtīgai iesaistei, rūpējoties par bērniem un citiem ģimenes locekļiem.

1) Pārņemot Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas par darba un privātās dzīves līdzsvaru vecākiem un aprūpētājiem prasības, veiktas izmaiņas normatīvajos aktos, nodrošinot bērna kopšanas atvaļinājuma obligāto nenododamo daļu vecākam un ieviešot aprūpētāja atvaļinājumu.
2) Atbalstam darba un ģimenes dzīves līdzsvara saskaņošanai pieejams interaktīvs tiešsaistes (on-line) rīks-platforma darbsungimene.lv.

Īstenot pasākumus, kas vērsti uz sieviešu un vīriešu ekonomisko neatkarību un vienlīdzīgām iespējām darba tirgū un izglītībā, proti, veicinot vīriešu iesaisti bērnu aprūpes un ģimenes pienākumu veikšanā, apzinot būtiskākos sieviešu un vīriešu darba samaksas atšķirības cēloņus atsevišķās nozarēs un izstrādājot priekšlikumus to novēršanai, mazinot stereotipus par noteiktām profesijām, veicinot nulles toleranci pret vardarbību pret sievietēm, kā arī citus pasākumus.

1) Īstenojot Sieviešu un vīriešu vienlīdzīgu tiesību un iespēju veicināšanas plānu 2018.-2020.gadam;
2) Izstrādājot un ieviešot plānu turpmākajam periodam, radīti papildu priekšnosacījumi, kas nodrošina sieviešu un vīriešu vienlīdzīgas iespējas izglītībā (piemēram, izvēlēties izglītību, balstoties uz prasmēm, zināšanām un talantiem, nevis stereotipiem) un darba tirgū, tādējādi mazinot diskriminācijas riskus.
Mazinot toleranci pret vardarbību ģimenē, nākotnē samazināsies vardarbības ģimenē skaits, un cilvēki, kuri cietuši no vardarbības varēs saņemt kompetentu un mērķtiecīgu atbalstu.

Pārskatīt slimības pabalsta saņemšanas nosacījumus slima bērna kopšanai.

1) Pagarināts slimības pabalsta saņemšanas laiks slima bērna kopšanas gadījumā, ja bērnam atbilstoši starptautiskajam klasifikatoram noteikta īpaši smaga diagnoze.
2) Pārskatīts vecāku pabalsta apmērs strādājošiem vecākiem.

Uzsākt profesionāļu diskusiju par pierādījumos balstītām variācijām maternitātes atvaļinājumā, lai sekmētu aktīvāku abu vecāku iesaisti bērna aprūpē un audzināšanā.

Izstrādāti priekšlikumi, kas sekmē līdzvērtīgāku abu vecāku iesaisti bērna dzīvē.

Pārskatīt sociālās apdrošināšanas iemaksu kārtību bērna kopšanas laikā.

Izstrādāti grozījumi likumā "Par valsts sociālo apdrošināšanu".
Sociālās apdrošināšanas iemaksas pensiju apdrošināšanai veiktas no vecāku pabalsta un bērna kopšanas pabalsta apmēra, tā palielinot pensijas kapitālu personām bērna kopšanas laikā.

Izvērtēt iespēju veikt sociālās apdrošināšanas iemaksas pensiju kapitālā pilnā apmērā no iemaksu algas pabalsta aprēķina kvalifikācijas periodā.

Izvērtēta iespēja un izstrādāti priekšlikumi, lai veiktu sociālās apdrošināšanas iemaksas pensiju kapitālā no personas iemaksu algas, samazinot ienākumu nevienlīdzību vecumdienās.

Vērtēt iespēju nodrošināt daudzbērnu ģimeņu vecākiem iespēju pensionēties priekšlaicīgi, pensijas aprēķina metodikā izmantojot standarta paredzamo dzīvildzi.

Izstrādāti priekšlikumi pensijas kapitāla pieaugumam, pamatojoties uz izaudzināto bērnu skaitu, kā arī pensijas apmēra saglabāšanai, pensionējoties priekšlaicīgi.

Vērtēt iespēju stimulēt daudzbērnu ģimeņu vecāku nodarbinātību, palielinot pensiju gadījumos, ja persona priekšlaicīgas pensionēšanās vietā turpina strādāt.

Izstrādāti priekšlikumi daudzbērnu ģimeņu vecāku nodarbinātības stimulēšanai, kompensējot tiem par neizmantoto priekšlaicīgās pensionēšanās iespēju.

Īstenot pasākumus seksuālās un reproduktīvās veselības veicināšanai un profilaksei.

Ar ESF atbalstu izstrādāti informatīvie materiāli, organizētas sabiedrības informēšanas kampaņas, jauniešu apmācības, kā arī veselības aprūpē nodarbināto izglītošana par seksuālās un reproduktīvās veselības jautājumiem, t.sk., par zīdīšanas veicināšanas jautājumiem un atbalsta sniegšanu zīdošām mātēm.

Piedāvāt vecākiem izglītoties par bērna vecumposma īpatnībām.

Sadarbībā ar NVO izstrādāts informatīvais materiāls un nodrošināta tā regulāra nodošana vecākiem, konkrētajā bērna vecumposmā.

Vērtēt iespēju nodrošināt valsts finansētus mediācijas pakalpojumus ģimeņu stabilitātes stiprināšanai, kā arī pirmslaulību apmācības labākas izpratnes veidošanai.

Izstrādāti priekšlikumi mediācijas pakalpojuma nodrošināšanai ģimenes domstarpību gadījumā un pirmslaulību programmas īstenošanai.

Stiprināt un popularizēt tēva lomu ģimenē.

Tēva dienas atzīmēšana, aktīvākas tēvu lomas un iesaistīšanās popularizēšana sabiedrībā.

Izvērtēt iespēju mācību programmā iekļaut skolēnu vecumam atbilstošus ģimenes un veselības mācības moduļus.

Izvērtēta iespēja un izstrādāti priekšlikumi ģimenes un veselības mācības moduļu iekļaušanai mācību saturā.

Paplašināt valsts finansētās neauglības ārstēšanas programmas tvērumu

Izvērtēta iespēja un izstrādāti priekšlikumi valsts apmaksātās neauglības ārstēšanas programmas paplašināšanai, pārskatot programmas kritērijus un nepieciešamo finansējumu

Vērtēt iespējas mērķēta atbalsta sniegšanai gados jaunajiem vecākiem, t.sk. studentiem, kas izšķiras par bērna radīšanu studiju laikā.

Izstrādāti priekšlikumi gados jauno vecāku atbalstam, t.sk., studiju vajadzībām ņemto kredītu pakāpeniska dzēšana, apmaksātas studijas nepilna laika un neklātienes programmās, "bērnistaba" augstskolā u.c. mērķēti atbalsta pasākumi.

Reģionālo remigrācijas koordinatoru tīkla un nacionālā kontaktpunkta izveide remigrācijas atbalstam, lai veicinātu diasporas pārstāvju un viņu ģimenes locekļu atgriešanos vai pārcelšanos no mītnes valsts uz pastāvīgu dzīvi Latvijā.

Pilnveidots remigrācijas atbalsta pasākums saimnieciskās darbības uzsākšanai vai attīstībai Latvijā. Iesniegti un apstiprināti MK normatīvā akta grozījumi par remigrācijas atbalsta pasākumu. Katru gadu Latvijā atgriežas vismaz 400 iedzīvotāji; personu skaits, kas iesaistīti remigrācijas projektā -1500.

Turpināt 2018. gadā izveidoto reģionālo koordinatoru tīkla darbību, sniedzot personalizētas konsultācijas potenciālajiem remigrantiem un remigrantiem ar atgriešanos saistītos jautājumos.

Uz dzīvi Latvijā atgriezušās 1600 personas.

Īstenosim reģionālās attīstības atbalsta pasākumus, piešķirot finansējumu (grantu) uzņēmējdarbības uzsākšanai vai attīstībai Latvijā, atbalstot ģimenes, kuras ir atgriezušās no prombūtnes ārvalstīs.

Piešķirti granti 200 000 euro apmērā.

Izstrādāt risinājumu starpnozaru sadarbībai un atbalsta sistēmas pilnveidei bērnu attīstības, uzvedības un psihisko traucējumu veidošanas risku mazināšanai.

1) Iesniegts izskatīšanai MK konceptuālais ziņojums par starpnozaru sadarbību un atbalsta sistēmas pilnveidi bērnu attīstības, uzvedības un psihisko traucējumu veidošanas risku mazināšanai;
2) Izstrādāta normatīvā bāze Pedagoģiski psiholoģiskā atbalsta dienesta darbības uzsākšanai.

Izveidot Pedagoģiski psiholoģisko atbalsta dienestu ar reģionālo pārklājumu bērnu garīgās veselības veicināšanai.

Uzlabotas profilakses un diagnostikas iespējas un pakalpojumu pieejamība bērniem garīgās veselības veicināšanai visos reģionos.

Aktualizēt aktīvas novecošanās situāciju Latvijā un identificēt un īstenot turpmākos prioritāros darbības virzienus un jomas.

1) Sagatavots informatīvais ziņojums par konceptuālajā ziņojumā "Aktīvās novecošanās stratēģija ilgākam un labākam darba mūžam Latvijā" iekļauto risinājumu progresu 2016.-2018.gadā.
2) Īstenoti konceptuālajā ziņojumā "Aktīvās novecošanās stratēģija ilgākam un labākam darba mūžam Latvijā" atbalstītie risinājumi, tajā skaitā veicināta darba vides pielāgošana un vides pieejamība, sekmēta iesaistīšanās mūžizglītībā, atbalstīta geriatrijas centru un speciālistu darbība senioru veselības aprūpē.

Īstenot sabiedrības veselības veicināšanas un slimību profilakses pasākumus.

1) Ar ESF atbalstu izstrādāti informatīvie materiāli, organizētas sabiedrības informēšanas kampaņas par aktīvu un veselīgu novecošanos;
2) Ņemot vērā darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" 9.2.4. specifiskā atbalsta mērķa "Uzlabot pieejamību veselības veicināšanas un slimību profilakses pakalpojumiem,jo īpaši, nabadzības un sociālās atstumtības riskam pakļautajiem iedzīvotājiem" 9.2.4.2.
pasākuma "Pasākumi vietējās sabiedrības veselības veicināšanai un slimību profilaksei"projektu 1.kārtas ieviešanas izvērtējumu, izstrādāta un īstenota projektu 2.kārta.

Sniegt atbalstu darbiniekiem un darba devējiem ilgākas un kvalitatīvākas darba dzīves veicināšanai.

Nodrošināts atbalsts ilgākas un kvalitatīvākas darba dzīves veicināšanai, ietverot darba vides, darba vietu un cilvēkresursu potenciāla izvērtējumu un mērķētu atbalstu darbspēju saglabāšanai, sabiedrības informēšanai un stereotipu mazināšanai ESF projekta "Atbalsts ilgākam darba mūžam" ietvaros.
Atbalstu saņēmuši vismaz 3000 nodarbinātie.

Pārskatīt normatīvajos aktos noteikto valsts sociālo pabalstu apmēru, palielinot atbalstu bērniem ar invaliditāti, kā arī ieviešot jaunu atbalsta veidu bez vecāku gādības esošajiem bērniem, veicinot viņu uzaugšanu ģimenē.

Veicinātas iespējas bērniem, kas palikuši bez vecāku gādības, augt ģimenē, uzlabojot ģimeņu materiālo labklājību un šo bērnu dzīves kvalitāti. Uzlabota nabadzības un sociālās atstumtības riskam biežāk pakļautu iedzīvotāju grupu (personas ar invaliditāti, tai skaitā bērni) situācija, preventīvi mazināts risks, ka bērni var tikt nodoti aprūpei institūcijās. Aptuveni 2000 bērniem ar smagu invaliditāti palielināts īpašas kopšanas pabalsts par 100 euro (no 213 līdz 313 euro) no 01.07.2019.

Izvērtēt esošo specializēto audžuģimeņu un ārpusģimenes aprūpes atbalsta centru darbības praksi un sniegt priekšlikumus nepieciešamajiem uzlabojumiem, tai skaitā par audžuģimeņu specializāciju pārskatīšanu, uzņemošo ģimeņu sniegtā pakalpojuma kvalitātes uzlabošanu u.c. pasākumiem.

Veicinātas iespējas ārpusģimenes aprūpē esošiem bērniem uzaugt ģimeniskā vidē.

Pārskatīt minimālās pensijas apmēru un noteikšanas kārtību.

Paaugstināts minimālās pensijas apmērs.

Izstrādāt valsts fondēto pensiju shēmā uzkrātā kapitāla mantošanas kārtību.

Noteikta kārtība, kādā valsts fondēto pensiju shēmas dalībnieks izdara izvēli attiecībā uz fondētās pensijas kapitāla izmantošanu, kā arī kārtība, kādā mantinieki varēs saņemt valsts fondēto pensiju shēmā uzkrāto kapitālu.

Sniegt priekšlikumus par pensijas sistēmas attīstību, tai skaitā izvērtēt pašreizējo valsts fondētās pensijas kapitāla izmaksas (izmantošanas) tiesisko regulējumu un praksi attiecībā uz personām, kurām nav tiesības uz vecuma pensiju.

Noteikti pensiju sistēmas attīstības virzieni vidējam termiņam; rasts risinājums valsts fondēto pensiju shēmā uzkrātā pensijas kapitāla izmantošanai, ja nav tiesības uz valsts vecuma pensiju.

Izstrādāt priekšnosacījumus valsts sociālās apdrošināšanas finanšu resursu rezerves fonda izveidošanai.

Veikta savlaicīga valsts sociālās apdrošināšanas budžeta līdzekļu uzkrāšana, tā kompensējot svārstības darbaspējīgo iedzīvotāju demogrāfiskajā noslodzē ar pensionāriem un nodrošinot sociālās apdrošināšanas sistēmas ilgtermiņa stabilitāti.

Pilnveidot ienākumu atbalstu iedzīvotāju grupām, kuras visbiežāk pakļautas nabadzības riskam.

Iedzīvotājiem, kuriem ir viszemākais ienākumu līmenis, paaugstināts ienākumu atbalsts, palielinot minimālo valsts pensiju, valsts sociālā nodrošinājuma pabalstu (tai skaitā izskatot tā indeksēšanas iespējas), paaugstinot trūcīgas personas ienākumu līmeni un garantētā minimālā ienākuma līmeni. Lai nodrošinātu, ka cilvēkiem ar zemiem ienākumiem tiek nodrošināts līdzvērtīgs atbalsts, noteikts vienots maznodrošinātai personai atbilstošs ienākuma līmenis, lai saņemtu valsts atbalsta pasākumus, kā arī ir vienotas rekomendācijas par dzīvokļa pabalsta vienotu saturu un aprēķina metodiku.
1) Izstrādāts un
2) īstenots politikas plāns.

Izstrādāt priekšlikumus izmaiņām invaliditātes noteikšanas kārtībā un personām ar invaliditāti paredzēto atbalsta pasākumu sistēmā.

Personām ar invaliditāti pieejamie pakalpojumi ir vairāk atbalstoši un mērķtiecīgāki.
1) Izstrādāts konceptuālais ziņojums un 2) ja nepieciešams, grozījumi normatīvajos aktos.

Uzlabot sadarbību starp NVA un pašvaldību sociālajiem dienestiem un pilnveidot darba metodes sociālās atstumtības riskam pakļauto bezdarbnieku aktivizācijai un atgriešanai darba tirgū.

Bezdarbniekiem, īpaši ilgstošajiem bezdarbniekiem, sniegts savlaicīgāks atbalsts, pilnveidojot NVA un pašvaldību sociālo dienestu sadarbību, veicot aktivitātes ESF projektā ilgstošo bezdarbnieku aktivizācijai un ņemot arī vērā OECD veiktā zinātniskā pētījuma "Cilvēku sasaiste ar labākām darbavietām" rekomendācijas Latvijai.

Veicināt sabiedrības izpratni par personu ar invaliditāti vajadzībām un spējām un pilnveidot pasākumus personu ar invaliditāti integrācijai darba tirgū.

Lai veicinātu personu ar smagāku invaliditāti plašāku līdzdalību darba tirgū, izvērtēta iespēja diferencēt sniegto nodarbinātības atbalstu (piemēram, subsīdiju apmērs) atkarībā no invaliditātes smaguma un veida, kā arī nodrošināti sabiedrības informēšanas pasākumi stereotipu laušanai ESF projekta "Iekļaujoša darba tirgus un nabadzības risku pētījumi un monitorings" ietvaros.
Pasākumi piedāvāti, ņemot vērā OECD zinātniskā pētījuma "Cilvēku sasaiste ar labākām darbavietām" (rezultāti plānoti 2019.aprīlī) rekomendācijas Latvijai, kā arī izstrādājot nepieciešamos grozījumus MK noteikumos.

Palielināt atbalstu bērniem ar invaliditāti, kuriem nepieciešama īpaša kopšana, un personām ar I invaliditātes grupu, kurām invaliditātes cēlonis ir slimība no bērnības, vienlaikus izvērtējot iespējas regulārai finansiālā atbalsta pārskatīšanai.

Palielināts īpašas kopšanas pabalsts bērniem ar invaliditāti un personām ar I invaliditātes grupu, kurām invaliditātes cēlonis ir slimība no bērnības, un izvērtētas iespējas noteikt regulāru finansiālā atbalsta pārskatīšanu.

Izveidot starptautiskām vadlīnijām atbilstošu starpnozaru sistēmu, kas nodrošinās savlaicīgu cilvēka individuālajām vajadzībām piemērotu tehnisko palīglīdzekļu pieejamību un citu rehabilitācijas pakalpojumu saņemšanu.

1) Personām ar invaliditāti vai funkcionālajiem traucējumiem savlaicīgi pieejami individuālajām vajadzībām atbilstoši tehniskie palīglīdzekļi, nodrošinot viņu funkcionēšanas iespējas, dzīves kvalitātes saglabāšanu, kā arī veicinot personu iespējas iekļauties sabiedrībā, darba tirgū, izglītības sistēmā.
2) Izveidota funkcionēšanas novērtēšanas sistēma, kas nodrošinās uz pierādījumiem balstītu lēmumu pieņemšanu par funkcionāli sarežģītu tehnisko palīglīdzekļu nepieciešamību personai, kā arī novērtēs palīglīdzekļu lietošanas efektivitāti.
3) Personām pieejami sociālās rehabilitācijas pakalpojumi, kas cēloņsakarīgi saistīti ar medicīniskās rehabilitācijas pakalpojumiem.

Izveidot atbalsta sistēmu personām ar ļoti smagiem funkcionāliem traucējumiem un viņu ģimenes locekļiem, kuri nodrošina aprūpi mājās.

Uzlabots atbalsts personām ar ļoti smagu invaliditāti un viņu ģimenes locekļiem, tai skaitāizveidojot un nodrošinot nepieciešamos sociālos pakalpojumus. Pamatojoties uz Sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu satura, pieejamības un ietekmes uz sociālās atstumtības mazināšanu izvērtējuma rezultātiem, izstrādāts un īstenots politikas plānošanas dokuments.

Pilnveidot asistenta pakalpojumu pašvaldībā, lai ieviestu vienotu personas vajadzības pēc asistenta pakalpojuma novērtēšanas anketu (instrumentu) un atteiktos no pārliekas personas darbību kontroles, samazinot arī atskaitīšanās slogu.

Asistenta pakalpojuma piešķiršana un organizēšana būs vienkāršāka, kas kopumā personām ar invaliditāti atvieglos tā izmantošanu.

Attīstīt profesionālu sociālo darbu pašvaldībās, vienlaikus kopumā ceļot sociālā darba prestižu.

Iedzīvotājiem pieejams savlaicīgs, kvalitatīvs un konkrētajā situācijā visatbilstošākais atbalsts, īstenojot ESF projektu "Profesionāla sociālā darba attīstība pašvaldībās".

Īstenot pasākumus pieejamas vides veidošanai (Plāns pieejamas vides veidošanai Latvijā 2019. - 2021.gadam).

Apzināta situācija vides pieejamības jomā un veicināta sabiedrībai paredzēto elektronisko pakalpojumu un publisko ēku un teritoriju, kas ir veidotas atbilstoši universālā dizaina principiem un ir pieejamas visām sabiedrības grupām, tostarp personām ar invaliditāti, skaita palielināšanās.

1) Uzlabot deinstutionalizācijas procesā iesaistītā ārstniecības un sociālajā jomā strādājošā personāla kvalifikāciju, nodrošinot personāla apmācības četrās tematiskajās grupās:
a) "Mans klients/mans pacients – izaicinājumi darbā ar personām ar psihiskiem, uzvedības un nervu sistēmas attīstības traucējumiem";
b) "Komunikācijas prasmju pilnveide darbā ar personām ar psihiskiem, uzvedības un nervu sistēmas attīstības traucējumiem";
c) "Sadarbības process un sadarbības prasmju stiprināšana starp dažādu jomu speciālistiem, kas ikdienā strādā ar personām ar psihiskiem, uzvedības un nervu sistēmas attīstības traucējumiem";
d) "Bērna un pilngadīgas personas ar psihiskiem, uzvedības un nervu sistēmas attīstības traucējumiem ģimenes locekļu psihoemocionālais raksturojums – aizliegtās skumjas".
2) Izvērtēt māsas palīga un sociālā aprūpētāja izglītības programmu apvienošanas iespējas, lai veicinātu darbinieku/personāla fleksibilitāti darba tirgū.

1) ESF projektā "Ārstniecības un ārstniecības atbalsta personāla kvalifikācijas uzlabošana" Nr.9.2.6.0/17/I/001 apmācīts deinstutionalizācijas procesā iesaistītais ārstniecības un sociālās aprūpes personāls (168 personas katru gadu);
2) Izskatīšanai MK iesniegts informatīvais ziņojums - izvērtējums par māsas palīga un sociālā aprūpētāja izglītības programmu apvienošanas iespējām, lai veicinātu darbinieku/personāla fleksibilitāti darba tirgū.

Sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu attīstība un sniegšana un nepieciešamās infrastruktūras izveide deinstitucionalizācijas īstenošanai.

Palielinājusies sabiedrībā balstītu un ģimeniskai videi pietuvinātu sociālo pakalpojumu pieejamība personām ar garīga rakstura traucējumiem un bērniem ar funkcionāliem traucējumiem, kā arī ārpusģimenes aprūpē esošiem bērniem.

Veicināt brīvprātīgā darba kustību sociālo pakalpojumu jomā.

Izstrādāti brīvprātīgā darba veicēju atlases kritēriji, līguma par brīvprātīgā darba veikšanu paraugs un brīvprātīgā darba veicēju darba uzskaites veidlapas, kā rezultātā sabiedrībai nodrošinātas plašākas iesaistes iespējas, veicināta aprūpes institūcijās dzīvojošo cilvēku dzīves kvalitātes uzlabošanās, vienlaikus veicinot deinstitucionalizācijas procesu kopumā.

Pilnveidot normatīvo regulējumu un sagatavot grozījumus Bērnu tiesību aizsardzības likumā, īstenojot bērnu tiesību aizsardzības un prevencijas sistēmas reformu un paredzot centralizētu sistēmu bērnu tiesību aizsardzības jautājumu risināšanai.

1) Ieviests koordinēts starpinstitūciju sadarbības ietvars darbam ar bērniem ar uzvedības traucējumiem;
2) Centralizēta sociālās korekcijas programmu izstrāde;
3) Nodrošināti vienoti pakalpojumi un rīcības virzieni visā valsts teritorijā agrīnai psihisko traucējumu profilaksei, soda aizstāšanai ar sociālās korekcijas programmām; nodrošināts atbalsts vecākiem;
4) Pilnveidoti cietušo un apdraudēto personu aizsardzības mehānisma risinājumi, lai cīnītos ar vardarbības cēloņiem ģimenē.

Pašvaldību sociālo dienestu un citu pašvaldības izveidoto sociālo pakalpojumu sniedzēju sociālā darba speciālistu profesionālās kompetences pilnveide (apmācības un supervīzijas), atbalsta instrumentu izstrāde un metodiskais atbalsts, tai skaitā bāriņtiesām.

Nodrošināts profesionālāks sociālo pakalpojumu sniedzēju un pašvaldību sociālo dienestu sociālā darba speciālistu atbalsts ģimeņu dažādo situāciju vadīšanai, savukārt sociālā darba un bāriņtiesu speciālistiem pieejams darbam nepieciešamais atbalsts. Ik gadu nodrošināta profesionālās kompetences pilnveide 1400 personām.

Nodrošināt vienlīdzīgu pieeju valsts sociālās aprūpes centru darbinieku atalgojuma noteikšanā, kā arī izveidot regulāru atalgojuma pārskatīšanas mehānismu.

Paaugstināts valsts sociālās aprūpes centru sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas procesā iesaistīto un pārējo darbinieku atalgojums, nodrošinot konkurētspējīgu atalgojumu.
No 01.04.2019. nodrošināts atalgojuma palielinājums vidēji par 30%.

Izvērtēt pašvaldību sadarbības grupu bērnu tiesību aizsardzībai darbības praksi.

Stiprāka un efektīvāka valsts un pašvaldību institūciju sadarbība, īstenojot bērnu tiesību aizsardzību.

Lai vardarbībā cietušai personai sniegtu savlaicīgu atbalstu, turpināt attīstīt profesionālu starpinstitūciju sadarbību un darbību komandā gan vardarbības ģimenē prevencijai, gan risinot augsta riska vardarbības ģimenē gadījumus, sniedzot nepieciešamo atbalstu (tiesību aizstāvība, juridiskās konsultācijas, sociālie pakalpojumi) personām, kuras cietušas no vardarbības, kā arī nodrošinot nepieciešamos pakalpojumus vardarbību veikušai persona.

Cilvēki, kuri cietuši no vardarbības, saņems saskaņotu dažādu jomu speciālistu palīdzību.

Ģimenes asistenta (personas dzīvesvietā) pakalpojuma aprobēšana pašvaldībās.

Sociālā riska ģimenēm pieejams ģimenes asistents, lai mazinātu gadījumus, kad bērns tiek izņemts no ģimenes nepietiekama atbalsta dēļ, un veicinātu vecāku izpratni sociālo prasmju apgūšanā, bērnu aprūpē un audzināšanā un mājsaimniecības vadīšanā, īstenojot ESF projektu "Profesionāla sociālā darba attīstība pašvaldībās".

Ieviest starpdisciplināru un starpinstitucionālu pakalpojumu modeli (vienas pieturas aģentūra jeb Bērna mājas modelis) no vardarbības cietušo bērnu atbalstam un aizsardzībai.

Veicināta koordinēta institūciju sadarbība darbā ar vardarbībā cietušajiem bērniem, jo īpaši seksuālas vardarbības upuriem, šo gadījumu savlaicīgā atklāšanā, izmeklēšanā un sociālās rehabilitācijas pakalpojuma nodrošināšanā cietušajam un viņa ģimenei, atbilstoši cietušā bērna labākajām interesēm.

Izvērtēt iespējas piešķirt papildu finansējumu 3 milj. EUR apmērā, lai īstenotu vēl vienu mācību kārtu ES struktūrfondu 8.4.1.specifiskā atbalsta mērķa "Pilnveidot nodarbināto personu profesionālo kompetenci" ietvaros.

Nodrošinātas kompetenču pilnveides iespējas papildus līdz 10 000 nodarbinātajiem vecumā no 25 gadiem, t.sk. personām ar darba tirgum nepietiekamu izglītības līmeni, lai mazinātu bezdarba risku šim personām vai, lai tās iegūtu augstāku kvalifikāciju un labāk apmaksātu darbu.

Turpināt sniegt atbalstu jauniešiem, kas nav iesaistīti ne nodarbinātībā, ne izglītībā, ne mācībās, attīstot viņu prasmes un veicinot viņu iesaisti izglītībā, mācībās un nodarbinātībā.

1) 2 450 NEET jaunieši sekmīgi izpildījuši individuālo pasākumu programmu Eiropas Sociālā fonda (SAM 8.3.3.) atbalsta ietvaros un atgriezušies izglītībā, tai skaitā izmantojot Jauniešu garantijas pasākumus, uzsākuši nodarbinātību, iesaistījušies Nodarbinātības valsts aģentūras īstenotajos aktīvajos nodarbinātības vai preventīvajos bezdarba samazināšanas pasākumos vai iesaistījušies nevalstisko organizāciju vai jauniešu centru darbībā;
2) Sagatavoti un iesniegti izskatīšanai MK priekšlikumi SAM 8.3.3. projekta turpināšanai un atbalsta sistēmas darbības nodrošināšanai pēc SAM 8.3.3.projekta pabeigšanas.

Pilnveidot aktīvās darba tirgus politikas pasākumus ātrākai un efektīvākai bezdarbnieku atgriešanai darba tirgū.

Pilnveidoti prasmju, nodarbinātības un atbalsta pasākumi sarežģītāko mērķa grupu efektīvākai aktivizācijai un iekļaušanai darba tirgū. Veiktas izmaiņas, pamatosies uz OECD zinātniskajā pētījumā "Cilvēku sasaiste ar labākām darbavietām" sniegtajām rekomendācijām Latvijai.

Sadarbībā ar sociālajiem partneriem pilnveidot mācību pakalpojumu sniedzēju atbilstības kvalitātes kritērijus, veicinot pieaugušo izglītības pakalpojumu tirgus konsolidēšanu un efektivitāti.

Pilnveidoti pakalpojumu sniedzēju atbilstības kritēriji, tādējādi nodrošinot, ka iedzīvotājiem pieejami kvalitatīvi mācību pakalpojumi.

Veicināt drošu un veselībai nekaitīgu darba vidi, kvalitatīvu darba vietu veidošanu un nodarbināto darba mūža pagarināšanos (Darba aizsardzības jomas attīstības plāns 2019.-2020.gadam).

1) Darba devēji, nodarbinātie, izglītības iestāžu audzēkņi un sabiedrība kopumā informēta par darba, veselības aizsardzības un veselības veicināšanas jautājumiem.
2) Nodrošināts atbalsts uzņēmumiem darba aizsardzības jautājumu ieviešanā.
3) Apmācīti darba aizsardzības speciālisti un citas darba aizsardzības prasību ievērošanā iesaistītās personas, apmācīti arodslimību ārsti un citi veselības aprūpes speciālisti par agrīnu arodslimību diagnostiku.

Izstrādāt un ieviest jaunu vispārējās izglītības saturu visās vispārējās izgītības pakāpēs un profesionālajā izglītībā, pilnveidot valsts pārbaudījumu organizēšanas procesu.

1) Izstrādāti un iesniegti izskatīšanai Ministru kabinetā noteikumi par valsts vispārējās vidējās izglītības standartu un izglītības programmu paraugiem;
2) Izstrādāti un publiskoti pamatizglītības un vispārējās vidējās izglītības mācību priekšmetu programmu paraugi;
3) Izstrādāts valsts pārbaudījumu saturs.
4) Pakāpeniski ieviests jaunais mācību saturs visās vispārējās izglītības pakāpēs un profesionālajā izglītībā;
5) Izstrādāti mācību līdzekļi kompetenču pieejas mācību saturā ieviešanai;
6) Sagatavoti un iesniegti izskatīšanai MK priekšnosacījumi papildus finansējuma piešķiršanai vidusskolu specializācijas atbalstam;
7) Īstenots Valsts pārbaudījumu informācijas sistēmas pilnveidošanas projekts, pārejot uz elektroniskiem risinājumiem diagnosticējošo darbu kārtošanā (atbilstoši mācību saturam, kas izveidots projekta Skola2030 ietvaros), un uzsākta pakāpeniska pāreja uz izvēles eksāmenu kārtošanu tiešsaistē.

Izveidot Zināšanu inovāciju centrus pašvaldībās, bērnu un skolēnu intereses par STEM priekšmetiem stimulēšanai.

Norvēģijas finanšu instrumenta projektu ietvaros Cēsīs, Liepājā, Daugavpilī un Ventspilī paplašināti un modernizēti ZINOO tipa centri, izglītoti moderatori darbam ar bērniem un skolēniem ar mobilajām eksperimentālajām ierīcēm un moduļiem, īstenota sadarbība centru starpā, organizējot starpreģionālas nodarbības, palielinot bērnu un jauniešu skaitu, kas apmeklējuši un piedalījušies ārpusklases pasākumos STEM priekšmetu izzināšanā.

Pilnveidot pārskatu sniegšanu Valsts izglītības informācijas sistēmā.

Sagatavoti un iesniegti izskatīšanai MK normatīvo aktu grozījumi un īstenots Valsts izglītības informācijas sistēmas pilnveides projekts, lai pārietu uz pārskatu un dokumentu sagatavošanu digitālā formātā un paplašinātu informācijas pieejamību un skolu sadarbību.

Veicināt kvalitatīvas izglītības pieejamību un vispārējās izglītības iestāžu tīkla attīstību, pilnveidojot normatīvo regulējumu.

1) Sagatavoti un iesniegti izskatīšanai Ministru kabinetā priekšlikumi par izglītības kvalitātes monitoringa sistēmas izveidi, tai skaitā pilnveidojot kvalitātes kritērijus vispārējā vidējā izglītībā;
2) Izstrādāti un izskatīšanai Ministru kabinetā iesniegti grozījumi normatīvajos aktos, nosakot kritērijus uzņemšanai vidējās izglītības pakāpē;
3) Izstrādāti un izskatīšanai Ministru kabinetā iesniegti priekšlikumi kvalitātes kritēriju noteikšanai pamatizglītībā;
4) Sagatavoti jauni valsts ģimnāzijas statusa piešķiršanas un anulēšanas noteikumi un iesniegti izskatīšanai Ministru kabinetā;
5) Veikts izvērtējums par iespējamām izmaiņām vispārējās vidējās izglītības iestāžu padotības modelī, t.sk. kontekstā ar plānoto administratīvi teritoriālo reformu.

Pilnveidot izglītības kvalitātes ārējo un iekšējo novērtēšanu akreditācijas procesā, iekļaujot to vienotā izglītības kvalitātes monitoringa sistēmā.

Sagatavots un iesniegts izskatīšanai Ministru kabinetā jauns MK noteikumu projekts par izglītības iestāžu un izglītības programmu akreditācijas un izglītības iestāžu vadītāju profesionālās darbības novērtēšanas kārtību, lai nodrošinātu izglītības kvalitātes kritēriju izpildi, pilnveidotu un efektivizētu izglītības kvalitātes novērtēšanas procesu.

Nodrošināt kvalitatīva vispārējās izglītības iestāžu tīkla un izglītojamo telpiskās mobilitātes kompleksus risinājumus.

1) Sagatavoti un iesniegti izskatīšanai MK priekšlikumi par izglītības iestāžu atvēršanas un darbības principiem, lai nodrošinātu kvalitatīvas vispārējās izglītības pieejamību un attīstību, ņemot vērā izglītības satura reformu (Skola2030), administratīvi teritoriālo reformu u.c. faktorus;
2) Sagatavoti grozījumi normatīvajos aktos un iesniegti izskatīšanai MK par sistēmiska finansiāla atbalsta nodrošināšanu izglītības iestādēm, kas atrodas ES ārējās robežas tuvumā;
3) Veicināta novadmācības (t.sk. latgaliešu rakstu valodas, ja attiecināms) un valsts aizsardzības mācības ātrāka ieviešana izglītības iestādēs, kas atrodas ES ārējās robežas tuvumā;
4) Uzturēts vispārējās izglītības iestāžu tīkla modelēšanas rīks, veicot datu aktualizāciju ģeotelpiskās plānošanas platformā "Skolu karte";
5) Sagatavoti un iesniegti izskatīšanai MK priekšlikumi normatīvās bāzes pilnveidei par higiēnas normām izglītības iestādēs.

Palielināt izglītojamo skaitu, kuriem ir pieejama pilnībā modernizēta vispārējās izglītības mācību vide.

ES fondu 2014.-2020. plānošanas perioda 8.1.2.specifiskā atbalsta mērķa "Uzlabot vispārējās izglītības iestāžu mācību vidi" ietvaros izstrādāti kritēriji atbalsta piešķiršanai Eiropas Savienības pierobežas pašvaldībām un nodrošināta projektu īstenošana.

Nodrošināt iekļaujošās izglītības principa īstenošanu; veikt speciālās izglītības iestāžu tīkla pilnveides pasākumus, t.sk. stiprinot iestāžu kapacitāti.

1) Sadarbībā ar pašvaldībām izvērtēts speciālās izglītības iestāžu tīkls un iesniegti izskatīšanai MK priekšlikumi par normatīvās bāzes pilnveidi ilgtspējīga speciālās izglītības iestāžu tīkla veidošanai atbilstoši izglītojamo speciālajām vajadzībām;
2) Valsts un pašvaldību pedagoģiski medicīnisko komisiju sistēma pārveidota par vienotu valsts atbalsta dienestu bērniem, tai skaitā bērniem ar speciālām vajadzībām;
3) Nodrošināti risinājumi, lai kontekstā ar plānoto ATR speciālās izglītības iestāžu - attīstības centru īstenota metodiskā un konsultatīvā atbalsta funkcija atbilstoši normatīvajam regulējumam un finansējumam ir pieejama visos Latvijas reģionos;
4) Vispārējās pamatizglītības un vispārējās vidējās izglītības veselības un fiziskās aktivitātes mācību jomas mācību priekšmetu programmu paraugos ietverti iekļaujošu izglītību sportā veicinoši pasākumi.

Samazināt bērnu un jauniešu priekšlaicīgu mācību pārtraukšanu, īstenojot preventīvus un intervences pasākumus, t.sk. veidojot atbalstošu mācību vidi Latvijas vispārējās un profesionālajās izglītības iestādēs.

1) Īstenojot ESF projektu Nr.8.3.4.0/16/I/001 "Atbalsts priekšlaicīgas mācību pārtraukšanas samazināšanai", izveidota un darbojas priekšlaicīgas mācību pārtraukšanas risku identificēšanas un novēršanas sistēma, samazinājies priekšlaicīgi mācības pārtraukušo īpatsvars par 2% no projekta sākumā identificētā īpatsvara;
2) Sagatavoti un iesniegti izskatīšanai MK priekšlikumi priekšlaicīgas mācību pārtraukšanas risku identificēšanas un novēršanas sistēmas un atbalsta pasākumu integrēšanai skolas darbā pēc ES struktūrfondu projekta noslēgšanās.

Izstrādāt mācību līdzekļus un attīstīt diagnostikas instrumentus izglītojamajiem iekļaujošās izglītības īstenošanai, tai skaitā izglītojamajiem ar dzirdes traucējumiem.

1) ES fondu projekta Skola 2030 ietvaros izstrādāti 15 mācību līdzekļi vieglā valodā (digitāli); 15 pielāgoti mācību līdzekļi Braila rakstā; nodrošināta DIBELS 4.-6.klasei izstrāde; izstrādāti 10 mācību līdzekļi izglītojamajiem ar garīgās attīstības traucējumiem (digitāli); 5 mācību līdzekļi izglītojamajiem ar smagiem garīgās attīstības traucējumiem un dažādiem attīstības traucējumiem (digitāli).
2) Papildus jau projektā Skola 2030 plānotiem mācību līdzekļiem iekļaujošās izglītības attīstībai, sagatavoti arī mācību līdzekļi izglītojamajiem ar dzirdes traucējumiem, t.sk. zīmju valodas vārdnīca.
3) Nodrošināta digitālo mācību līdzekļu uzturēšana un pieejamība digitālās mācību resursu krātuves ietvaros.

Sniegt atbalstu vispārējās izglītības iestāžu izglītojamo individuālo kompetenču attīstībai, tai skaitā izglītojamajiem ar mācīšanās traucējumiem un mācību grūtībām.

1) Eiropas Savienības fondu 8.3.2.2.pasākuma īstenošanas rezultātā 272 vispārējās izglītības iestādes ieviesušas individuālu pieeju izglītojamo kompetenču attīstībai, t.sk. pieejams atbalsta personāls un diagnostikas instrumenti agrīnai speciālo vajadzību noteikšanai (DIBELS 1.-3.klasei, LMST, WISC-IV);
2) Sagatavoti un publiskoti metodiskie ieteikumi šo pasākumu integrēšanai skolas darbā pēc ES struktūrfondu projekta noslēgšanās.

Pārskatīt profesionālās izglītības programmu finansēšanas kārtību.

Izstrādāti un iesniegti MK izskatīšanai Ministru kabineta noteikumi par profesionālās izglītības programmu finansēšanu, lai aktualizētu profesionālās izglītības programmu izmaksas atbilstoši profesionālās izglītības attīstības tendencēm (modernizēta profesionālās izglītības infrastruktūra, darba vidē balstītu mācību paplašināšanās, digitalizācija, modulārās profesionālās izglītības programmas).

Pāriet uz profesionālās izglītības modulāro programmu izmantošanu izglītības procesā un prasmju novērtēšanā, it īpaši pieaugušo izglītībā.

1) Sagatavoti un iesniegti izskatīšanai MK nomatīvo aktu grozījumi, kas paredz modulārās pieejas īstenošanu profesionālājā izglītībā un izmantošanu pieaugušo izglītībā, lai sekmētu profesionālās izglītības programmu atbilstību vidējā termiņā darba tirgus attīstības prognozēm un profesionālās izglītības iestāžu iesaisti pieaugušo izglītības pakalpojuma sniegšanā;
2) Aktivizēts PIKC metodiskais darbs, nodrošinot modulāro izglītības programmu aprobāciju, ieviešanu un programmu paraugu izstrādi visās profesionālās izglītības iestādēs;
3) Vienkāršota programmu licencēšanas un akreditācijas kārtība, vienlaikus nodrošinot kvalitātes monitoringu.

Veidot izcilību profesionālajā izglītībā, sekmējot profesionālās izglītības prestiža celšanu

1) Sagatavoti un iesniegti priekšlikumi izskatīšanai MK par kritērijiem metodisko/izcilības centru izveidei profesionālajā izglītībā, izveidota metodiskā darba sistēma pastāvīgai programmu kvalitātes pilnveidei un aktualizēšanai atbilstoši darba tirgus prasībām un nozaru attīstības vajadzībām.
2) Ieviesti ECVET un EQAVET kritēriji profesionālās izglītības sistēmā;
3) Nodrošināta 4 ikgadējo SkillsLatvia konkursu organizēšana un dalība 2 Euroskills un 2 Worldskills konkursos.

Sniegt atbalstu profesionālās izglītības iestādēm un profesionālās vidējās kultūrizglītības iestādēm metodiskā centra funkciju stiprināšanai.

Eiropas Savienības fondu 8.1.3. specifiskā atbalsta mērķa "Palielināt modernizēto profesionālās izglītības iestāžu skaitu" ietvaros palielinājies audzēkņu skaits, kuriem ir pieejama pilnībā modernizēta profesionālās izglītības iestāžu infrastruktūra atbilstoši tautsaimniecības nozaru attīstībai. Pilnībā modernizētu profesionālās izglītības iestāžu īpatsvars to kopskaitā 70-80% (plānotā vērtība, kas sasniedzama līdz 2023.gadam). Pakalpojumu sniegšanas veiktspēja atbalstītajā profesionālās izglītības infrastruktūrā - 10800 personas (plānotā vērtība, kas sasniedzama līdz 2023.gadam), virzoties uz 50/50 izglītojamo propocijas sasniegšanu profesionālajā un vispārējā izglītībā.

Nodrošināt profesionālās izglītības iestāžu efektīvu pārvaldību un iesaistītā personāla vispārējo prasmju un profesionālo kompetenču pilnveidi.

1) Eiropas Savienības fondu 8.5.3. "Nodrošināt profesionālās izglītības iestāžu efektīvu pārvaldību un iesaistītā personāla profesionālās kompetences pilnveidi" ietvaros nodrošināta pedagogu, administratoru, prakses vadītāju, amata meistaru, nozaru pārstāvju vispārējo prasmju un profesionālās kompetences pilnveide - kopumā atbalstot vismaz 5 775 dalībniekus, sekmējot kvalificēta pedoģiskā personāla piesaisti profesionālajai izglītībai un profesionālās izglītības prestiža celšanu;
2) Eiropas Savienības programmas "Erasmus+ ietvaros nodrošināta Latvijas profesionālās izglītības iestāžu personāla profesionālā pilnveide ārvalstīs un audzēkņu ārvalstu prakšu iespējas, sekmējot profesionālās izglītības iestāžu internacionalizāciju.

Izveidot stabilu sadarbības mehānismu ar nozaru pārstāvniecību, kas nodrošinātu Nozaru ekspetu padomju deleģētu pārastāvju iesaisti visos profesionālās izglītības satura izstrādes un aktualizācijas posmos, kā arī uzņēmumu iesaisti prakses un darba vidē balstītu (DVB) mācību nodrošināšanā.

Sagatavoti un iesniegti izskatīšanai Ministru kabinetam priekšlikumi normatīvajam regulējumam, lai nodrošinātu pilnvērtīgu visu Nozaru ekspertu padomju darbību un to deleģēto pārastāvju iesaisti visos profesionālās izglītības satura izstrādes un aktualizācijas posmos, kā arī uzņēmumu iesaisti prakses nodrošināšanā un darba vidē.

Izveidota DVB mācību un prakšu vadības metodiskā atbalsta sistēma visām iesaistītajām pusēm.

1) Sagatavoti un iesniegti MK priekšlikumi DVB pieejas pilnveidei.
2) Nodrošināts DVB metodiskais atbalsts uzņēmumiem un prakses vadītājiem, īstenoti DVB un prakses kvalitātes pilnveides pasākumi.

Izstrādāt mainīgajām darba tirgus prasībām atbilstošu profesionālās izglītības saturu, t.sk. izstrādāt modulārās profesionālās izglītības programmas, nodrošināt nepieciešamos mācību līdzekļus programmu kvalitatīvai īstenošanai, un iegādāties simulācijas iekārtas.

Eiropas Savienības fondu 8.5.3..specifiskā atbalsta mērķa "Nodrošināt profesionālās izglītības atbilstību Eiropas kvalifikācijas ietvarstruktūrai" ietvaros atbilstoši saskaņotajām Nozaru kvalifikācijas struktūrām pabeigt 198 profesionālās kvalifikācijas eksāmenu (PKE) satura un 154 modulāro izglītības programmu (MIP) izstrādi. Izstrādāt 30 digitālus mācību līdzekļus, piegādāt skolām 48 simulācijas iekārtas, kā arī sagatavot pedagogus darbam ar MIP, digitālajiem mācību līdzekļiem un simulācijas iekārtām. Kopumā 2550 skolu vadības pārstāvjiem, pedagogiem un DVB īstenotājiem organizēti profesionālo prasmju attīstības kursi un stažēšanās pasākumi. Visos satura izstrādes, tā aktualizācijas un programmu īstenošanas posmos iesaistīti ap 600 Nozaru ekspetu padomju deleģēti pārastāvji.

Izveidot izglītības kvalitātes novērtēšanas monitoringa sistēmu visos izglītības līmeņos.

1) Sagatavots izglītītības sistēmas kvalitātes novērtēšanas procesu kartējums un priekšlikumi izglītības kvalitātes rādītājiem visos izglītības līmeņos;
2) Izveidots augstākās un profesionālās vidējās izglītības absolventu turpmāko gaitu monitorings;
3) Izstrādāti izglītības kvalitātes monitoringa rīku apraksti un prototipi tālākai integrēšanai Valsts izglītības informācijas sistēmā;
4) Sagatavoti un iesniegti izskatīšanai MK priekšlikumi par augstākās izglītības kvalitātes monitoringa sistēmas ieviešanas uzsākšanu un aprobēšanu;
5) Īstenota pētījumu programma izglītībā;
6) Sagatavots un iesniegts izskatīšanai MK vidēja termiņa politikas plānošanas dokuments izglītības attīstības jomā 2021.-2027.gadam.

Nodrošināt dalība starptautiskajos salīdzinošajos izglītības pētījumos.

1) Eiropas Savienības fondu 2014.-2020. plānošanas perioda 8.3.6.specifiskā atbalsta mērķa "Ieviest izglītības kvalitātes monitoringa sistēmu" pasākuma ietvaros turpināsim dalību starptautisko pētījumu programmās (OECD PISA, TALIS, SCDH, INES, PIAAC; IEA PIRLS, TIMSS);
2) Sagatavoti priekšnoteikumi dalības turpināšanai starptautiskajos izglītības pētījumos 2021.-2027.gada periodā, lai nodrošinātu pierādījumos un starptautiski salīdzināmos rezultātos balstītas izglītības politikas veidošanu.

Pakāpeniski palielināt nepieciešamo valsts budžeta bāzes finansējumu stipendijām ārzemniekiem.

Palielināta ārzemnieku iesaiste pētniecībā un dalība Latvijas augstskolu organizētajās vasaras skolās, veicinot augstākās izglītības un pētniecības vides internacionalizāciju. Piešķirto stipendiju skaits ārzemniekiem studijām, pētniecībai un dalībai vasaras skolās Latvijā 2019.gadā - 150; 2020.gadā - 150, 2021.gadā - 150, 2022.gadā - 170. Sadarbībā ar augstskolām īstenoti informatīvi pasākumi valsts noteikto mērķa reģionu valstīs.

Nodrošināt atbalstu jaunu, konkurētspējīgu studiju programmu izstrādei ES valodās, tai skaitā, piesaistot ārvalstu mācībspēkus un motivētus doktorantūras studentus darbam Latvijas augstākās izglītības iestādēs, un sekmēt kvalitāti augstskolu internacionalizācijā.

1) Izstrādāti un iesniegti izskatīšanai MK noteikumi, lai sekmētu ārvalstu mācībspēku piesaisti Latvijas augstskolām, palielinātu doktorantūras studentu motivāciju pievērsties akadēmiskajam darbam un sekmētu to ciešāku integrāciju Latvijas augstākās izglītības institūcijās;
2) Izstrādāti priekšnoteikumi un kritēriji augstskolu lomas paplašināšanai potenciālo studentu no ārvalstīm iepriekšējās izglītības atzīšanā un Akadēmiskās informācijas centra kapacitātes celšanai;
3) Sagatavoti priekšlikumi un risinājumi izcilu ārvalstu mācībspēku piesaistei Latvijas augstskolām.

Īstenot pedagogu sagatavošanas izglītības programmu restartu.

1) Licencētas un akreditētas atjaunotās pedagogu izglītības studiju programmas visās augstskolās, kas sagatavo pedagogus;
2) Sagatavoti un iesniegti izskatīšanai MK aktualizēti normatīvie akti, kas paredz, ka viengadīgajā pedagoga kvalifikācijas programmā (pēc augstākās izglītības citā jomā) studentu atlase notiek centralizēti, studiju programma tiek īstenota kā darba vidē balstītas mācības;
3) Sagatavoti un iesniegti izskatīšanai MK priekšlikumi par valsts budžeta finansējuma nodrošināšanu atbilstoši reālajām studiju programmas īstenošanas izmaksām un paaugstinātu mērķstipendiju studējošajiem nodrošināšanu;
4) Izstrādāts rīcības plāns STEM jomas pedagogu piesaistei.

Izveidot valsts un reģionālu profesionālās pilnveides un metodiskā darba sistēmu pedagogiem un sekmēt sabiedrības izpratni par pedagoga profesiju.

1) Izstrādāti un iesniegti izskatīšanai MK pedagogu profesionālās pilnveides sistēmas pamatprincipi;
2) Nodrošināta platformas SUPERSKOLOTĀJS darbība;
3) Izstrādāts un publiskots piedāvājums skolas, skolotāju un vecāku sadarbības modeļiem, lai stiprinātu vecāku lomu un iesaisti izglītības procesā.

Nodrošināt Latvijas skolu (vispārējā izglītība, t.sk. pirmsskolas, arī interešu izglītības iestādes) pedagoģiskā personāla profesionālo pilnveidi Eiropas Savienības programmas Erasmus+" programmas ietvaros, tai skaitā, aktivitātes eTwinning īstenošanu.

1) Palielinājies Latvijas vispārējās izglītības iestāžu skaits, kas var saņemt atbalstu pedagogu profesionālās pilnveides un starptautiskās pieredzes apgūšanai Eiropas Savienības programmas"Erasmus+ ietvaros;
2) Paaugstināts pedagogu IKT, svešvalodu un prasmju līmenis eTwinning starptautiskās sadarbības kontekstā. Skolu prestiža pauaugstināšanai līdz 31.12.2020 attīstīta "eTwinning skolu programma" ar vismaz 24 dalībskolām.

Pilnveidot normatīvo regulējumu par valsts budžeta mērķdotāciju pašvaldību vispārējās izglītības iestāžu pedagogu darba samaksai sadali. Veikt pedagogu darba samaksas finansēšanas modeļa monitoringu.

1) Izvērtēts esošais pedagogu atalgojuma sistēmas finansēšanas modelis un iesniegti izskatīšanai MK grozījumi noteikumos saistībā ar pedagogu darba samaksu, lai virzītos uz optimālu pedagoģisko likmju skaitu;
2) Sagatavots piedāvājums pakāpeniskai pārejai uz pirmsskolas pedagogu atalgojuma finansēšanu no valsts budžeta ATR virzības ietvaros;
3) Nodrošināta pedagogu zemākās mēneša darba algas likmes palielināšanas grafika izpilde, sākot ar 2019.gada septembri;
4) Izglītības kvalitātes novērtēšanas monitoringa sistēmas ietvaros izveidots pedagogu darba samaksas finansēšanas modeļa monitorings.

Pārskatīt studiju vietas bāzes un sociālā nodrošinājuma izmaksas un palielināt studiju finansējumu atbilstoši aktuālajām izmaksām.

Izstrādāti un iesniegti izskatīšanai MK priekšlikumi par jaunu studiju vietas bāzes un socialā nodrošinājuma izmaksu aprēķināšanas metodiku, nodrošinot šim mērķim nepieciešamo finansējumu .

Izstrādāt un ieviest jaunu studiju un studējošo kreditēšanas modeli

Izstrādāti un iesniegti izskatīšanai MK priekšlikumi par jaunu regulējumu, kas paredz vienkāršotas kredīta pieteikšanas, saņemšanas un atmaksas kārtību augstākajā izglītībā un pilnvērtīga finansējuma nodrošināšanu, lai palielinātu kredītu pieejamību.

Pilnveidot stipendiju sistēmu, tai skaitā, paredzot atbalstu atsevišķām sociālā riska grupām.

1) Sagatavoti un iesniegti izskatīšanai MK priekšlikumi par nosacījumiem stipendiju piešķiršanai sociālās atstumtības riska grupām;
2) Sagatavoti un iesniegti MK grozījumi normatīvajā regulējumā, kas paredz stipendiju fonda palielinājumu.

Nostiprināt studentcentrētu pieeju studiju rezultātu sasniegšanai.

1) Sagatavoti un iesniegti izskatīšanai MK priekšlikumi normatīvās bāzes pilnveidošanai, lai nodrošinātu atbalstu industrijai aktuālam pieaugušo izglītības piedāvājumam augstākajā izglītībā un pārkvalifikācijai;
2) Izstrādāts un iesniegts izskatīšanai MK normatīvais regulējums darba vidē balstītām mācībām augstākajā izglītībā;
3) Sagatavoti un iesniegti MKpriekšlikumi par mācīšanās atbalsta sistēmu augstākajā izglītībā, kas balstās uz mācību procesa datu un atbiruma risku analīzi.

Nostiprināt iekļaujošās izglītības risinājumus visos izglītības posmos, tai skaitā augstākajā izglītībā.

Sagatavoti un iesniegti izskatīšanai MK priekšlikumi asistentu pakalpojuma nodrošināšanai visos izglītības posmos, tai skaitā augstākajā izglītībā.

Nodrošināt Augstskolu likuma 78.panta septītajā daļā paredzēto ikgadējo finansējuma pieaugumu valsts dibinātajās augstskolās, ne mazāk kā 0,25% no IKP, līdz valsts piešķirtais finansējums studijām valsts dibinātajās augstskolās sasniedz vismaz 2% no IKP.

Atbilstoši finansējuma pieaugumam tiek ieviesti jauni pirmā, otrā un trešā pīlāra nosacījumi (papildu rādītāji un stimuli) finansējuma piešķiršanai:
1) Nodrošināta augstskolu attīstības stratēģiju īstenošanas sasaiste ar pirmā (bāzes) un trešā (attīstības) pīlāra finansējumu, ieviešot jaunus rādītājus un stimulus, kas saistīti ar augstskolu stratēģiju ieviešanu.
2) Ieviesti papildu rādītāji un stimuli, lai nodrošinātu studiju programmu kvalitātes monitoringa rezultātu sasaisti ar pirmā (bāzes) un trešā (attīstības) pīlāra finansējumu, paredzot pilnvērtīgu finansējumu attīstības investīcijām.
3) Ieviesti papildu rādītāji un stimuli atbalstam koplietošanas un konsolidācijas risinājumiem, sasaistot ar trešā pīlāra finansējumu, nodrošinot pilnvērtīgas valsts budžeta investīcijas augstākās izglītības attīstībai.
4) Nodrošināts valsts budžeta finansējums studējošo stipendiju fonda izveidei studējošiem vecākiem, novēršot to, ka studiju dēļ tiek atlikta bērnu laišana pasaulē (3. pīlārs).
5) Nodrošināts finansējums grantu programmai izcila ārvalstu akadēmiskā personāla piesaistei augstskolām (3.pīlārs).
6) Nodrošināts pilnvērtīgs finansējums grantiem augstākās izglītības kvalitātes monitoringa pētījumu rezultātos balstītu sistēmisku risinājumu ieviešanai (3.pīlārs).
7) Jaunajam akadēmiskā personāla karjeras modelim ir izstrādāti atbilstoši akadēmiskā personāla atalgojuma principi un nodrošināts atbilstošs bāzes finasējums (1.pīlārs).
8) Nodrošināts pilnvērtīgs finansējums, lai stipendiju apjomu palielinātu līdz minimālā atalgojuma līmenim, visās studiju jomās, atbilstoši akadēmiskajiem sasniegumiem to saņem 25% studējošo (1.pīlārs).
9) Nodrošināts pilnvērtīgs finansējums mērķstipendijām (ar paaugstinātu koeficientu) prioritāro jomu studentiem (skolotāji, informāciju tehnoloģiju speciālisti, sociālie darbinieki) (3.pīlārs).
10) Nodrošināts pilnvērtīgs finansējums doktorantu stipendijām (1.pīlārs).
11) Budžeta izstrādes procesā sagatavots prioritārais pasākums studiju bāzes finansējuma palielināšanai atbilstošai jaunajai studiju vietas bāzes izmaksu metodikai.
12) Budžeta izstrādes procesā sagatavots prioritārais pasākums finansējumam sociālās atstumtības riska grupu stipendijām.
13) Izvērtējot augstskolu attīsības stratēģijas, identificējot perspektīvākās augstskolas tiek izstrādāti nosacījumi papildus instrumentiem šo augstskolu virzībai uz iekļūšanu starptautiskajos reitings starp top 500 labākajām augstskolām pasaulē, šim mērķim paredzot papildu finansējumu.

Nodrošināt sistēmiskus atbalsta pasākumus augstākās izglītības digitalizācijai

Īstenots pētījums par augstskolu digitalizācijas līmeni un izstrādāti pasākumi tālākas digitalizācijas veicināšanai, t.sk., paredzot pilnvērtīgu finansējumu, lai nodrošinātu atbalstu digitālajiem risinājumiem universitātēm, kuras piedalās Eiropas universitāšu iniciatīvā, saņem Erasmus Mundus finansējumu kopīgo studiju programmu īstenošanai, koplietošanas risinājumiem, digitālo kompetenču attīstīšanai visu jomu studiju programmās.

Radīt priekšnoteikumus valsts atbalstam Latvijas augstskolu dalībai Eiropas Universitāšu iniciatīvās.

Sagatavoti un iesniegti izskatīšanai MK priekšlikumi par nepieciešamajiem valsts atbalsta instrumentiem Latvijas augstskolu dalībai Eiropas Universitāšu iniciatīvās.

Fokusēt ES struktūrfondu 2014.-2020.gadu plānošanas perioda investīcijas augstākajā izglītībā uz koplietošanas un digitālo risinājumu attīstību augstākās izglītības institūcijās, kā arī uz starptautiski konkurētspējīgu studiju programmu attīstību ES valodās, tai skaitā piesaistot ārvalstu akadēmisko personālu darbam Latvijas augstākās izglītības institūcijās.

1) Izstrādāti un iesniegti izskatīšanai MK noteikumi par 8.2.1, 8.2.2 un 8.2.3.SAM turpmākajām projektu atlases kārtām;
2) Izvērtēta studiju programmu fragmentācijas samazināšana, tajā skaitā izvērtējot programmu dalījums akadēmiskajās un profesionālajās studiju programmās, lai uzlabotu augstākās izglītības atbilstību darba tirgus vajadzībām.

Izstrādāts jauns akadēmiskā personāla karjeras modelis un uzsākta tā ieviešana.

1) Izstrādāts un iesniegts izskatīšani MK normatīvais regulējums jauna akadēmiskā personāla karjeras modeļa ieviešanai, tajā skaitā definējot darba slodzes veidošanās principus;
2) Sagatavoti un iesniegti izskatīšanai MK priekšlikumi par papildu rādītājiem un stimuliem, lai sniegtu atbalstu uz izcilību studiju procesā orientētas motivācijas sistēmas nostiprināšani augstskolās, sasaistot ar otrā pīlāra (snieguma) finansējumu;
3) Sagatavoti un iesniegti izskatīšanai MK priekšlikumi par pilnvērtīga finansējuma jaunā akadēmiskā personāla karjeras modeļa ieviešanai paredzot atbalstu akadēmiskā personāla profesionālo kompetenču pilnveidei, prioritāri stiprinot digitālās kompetences un kompetences studentcentrēta, iekļaujoša studiju procesa nodrošināšanai; kā arī stiprinot akadēmiskā personāla un industrijas sadarbību inovācijspējas attīstīšanai.

Nodrošināt atbalstu Latvijas augstākās izglītības iestāžu mācībspēku un personāla profesionālajai pilnveidei, augstākās izglītības iestāžu iesaistei inovatīvu, sadarbības un kapacitātes stiprināšanas projektu īstenošanā ES programmas izglītības, apmācības, jaunatnes un sporta jomā "Erasmus+" programmas ietvaros.

1) Līdz 2020.gadam Erasmus+ ietvaros ikgadēji nodrošināts atbalsts vidēji 1088 augstākās izglītības iestāžu mācībspēku un personāla profesionālajai pilnveidei, veicinot iestāžu dalību inovatīvu, sadarbības un kapacitātes stiprināšanas projektu īstenošanā un ārvalstu mācībspēku piesaistē;
2) Sagatavoti priekšlikumi valsts līdzfinansējuma piešķiršanas principiem 2021.-2027.gada Erasmus+ programmai.

Īstenot ESF līdzfinansēto projektu "Darba tirgus prognozēšanas sistēmas pilnveide", izveidojot "Darba tirgus apsteidzošo pārkārtojumu sistēmu".

Nodrošināta savlaicīgāka un saskaņotāka valsts institūciju un NVO savstarpējā sadarbība darba tirgus pārmaiņu paredzēšanā un nepieciešamo pārkārtojumu ieviešanā.

Pilnveidot normatīvo regulējumu un īstenošanas praksi pieaugušo izglītības ilgtspējībai.

1) Sagatavots un iesniegts izskatīšanai MK likumprojekts "Grozījumi Profesionālās izglītības likumā", kas paredz modulāro profesionālās izglītības porgrammu izmantošanu pieaugušo izglītībā un nosaka izglītības dokumentus, ko izsniedz par programmas moduļa apguvi;
2) Sagatavoti un iesniegti izskatīšanai MK noteikumi par atbalstu darba devējiem darbinieku papildu izglītošanai un pieaugušo izglītības finansēšanas kārtību;
3) Izstrādāts un publiskots metodisks materiāls/ pieaugušo prasmju ceļvedis;
4) Sagatavoti un iesniegti izskatīšanai MK priekšlikumi pieaugušo izglītības sistēmas turpmākai nostiprināšanai pēc ES struktūrfondu projekta "Nodarbināto personu profesionālās kompetences pilnveide" pabeigšanas.

Īstenot Mazākumtautību un latviešu jauniešu sadarbības programmu.

Ik gadu:
-īstenoti vismaz 5 projekti;
-projektu aktivitātēs iesaistīti vismaz 400 bērnu/jaunieši.

Pilnveidot un attīstīt Jaunatnes politikas valsts programmu, paplašinot un attīstot ilgtermiņa un plānveida darba ar jaunatni sistēmu Latvijā.

1) Nodrošināts pakāpenisks finansējuma pieaugums valsts pamatbudžetā 2020., 2021. un 2022. gadā ikgadējā "Jaunatnes politikas valsts programmā" līdz 4 EUR uz vienu jaunieti gadā 2022. gadā, tostarp nodrošināts finansējuma pieaugums jaunatnes organizācijām (t.sk. darbības atbalstam saskaņā ar Jaunatnes likuma 12.pantu) un atbalsts pašvaldībām,lai visās pašvaldībās tiktu veikts darbs ar jaunatni un nodrošinātas iespējas jauniešiem iesaistīties aktuālu izaicinājumu risināšanā.
2) Sagatavoti priekšlikumi administratīvā sloga mazināšanai Jaunatnes politikas valsts programmas projektu īstenotājiem.
3) Sagatavots vidēja termiņa jaunatnes politikas plānošanas dokumenta projekts 2021.-2027.gadam un iesniegts izskatīšanai Ministru kabinetā.

Nodrošināt Eiropas Savienības programmas "Erasmus+: Jaunatne darbībā" (2014.-2020.) un programmas "Eiropas Solidaritātes korpuss"(2018.-2020.) īstenošanu un sagatavošanās pasākumus 2021.-2027.gada ES programmām jaunatnes jomā.

1) Īstenota kvalitatīvu projektu atlase un finansēšana Eiropas Savienības programmas "Erasmus+: Jaunatne darbībā" (2014.-2020.) un programmas "Eiropas Solidaritātes korpuss" (2018.-2020.) ietvaros.
2) Izpildīti 2021.- 2027.gada ES programmu jaunatnes jomā uzsākšanas ex-ante nosacījumi un sagatavoti un iesniegti izskatīšanai Ministru kabinetā priekšlikumi par programmu vadības nodrošināšanai nepieciešamo finansējumu.

Izstrādāt vienotu modeli jauniešu neformālās izglītības attīstīšanai un atzīšanai valsts mērogā.

1) Sagatavoti un iesniegti izskatīšanai Ministru kabinetā normatīvo aktu grozījumi, nosakot jauniešu neformālās izglītības ceļā iegūto kompetenču atzīšanas mehānismu;
2) Sagatavoti priekšlikumi un iesniegti izskatīšanai MK jauniešu neformālās izglītības izglītības atzīšanas modeļa finansēšanai.

Nodrošināt informatīvo un metodisko resursu attīstību karjeras atbalsta vajadzībām, organizēt atbalsta pasākumus karjeras pakalpojumu sniedzējiem to profesionālās kompetences pilnveidei.

1) ​ES fondu SAM 8.3.5 "Uzlabot pieeju karjeras atbalstam izglītojamajiem vispārējās un profesionālās izglītības iestādēs" ietvaros paaugstināta jauniešu motivācija un informētība, veidojot savu izglītības un profesionālo karjeru un izstrādāti un izplatīti daudzveidīgi informatīvie un metodiskie resursi informācijas meklētājiem un karjeras atbalsta pakalpojumu sniedzējiem;
2) Sagatavoti priekšlikumi karjeras izglītības funkcijas nodrošināšanai Latvijas skolās pēc ES struktūrfondu projekta noslēguma.

Izvērtēt iespēju: 1) palielināt no valsts veselības budžeta apdrošināto personu grupu skaitu un 2) noteikt brīvprātīgo maksājumu par apdrošināšanu atsevišķām grupām, kas netiek apdrošinātas no valsts budžeta, tādējādi valsts apmaksātos pakalpojumus nodrošinot visiem rezidentiem.

Palielināts no valsts veselības budžeta apdrošināto personu grupu skaits. Izskatīšanai Ministru kabinetā iesniegti:
1) likumprojekts "Grozījumi Veselības aprūpes finansēšanas likumā",
2) likumprojekts "Grozījumi likumā "Par valsts sociālo apdrošināšanu"",
3) likumprojekts "Grozījumi Mikrouzņēmuma nodokļa likumā",
4) likumprojekts "Grozījumi likumā "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli""

1) Palielināt valsts budžeta finansējumu veselības aprūpei, tai skaitā kompensējamām zālēm.
2) Palielināt darba samaksu veselības nozarē strādājošajiem.

1) Sākot ar 2020. gadu veselības aprūpes vispārējās valdības sektora [Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 21. maija regulas (ES) Nr. 549/2013 par Eiropas nacionālo un reģionālo kontu sistēmu Eiropas Savienībā (Dokuments attiecas uz EEZ) A pielikuma 2.113. punkta izpratnē] finansējums veido vismaz 4% no iekšzemes kopprodukta;
2) Ik gadu darba samaksa ārstniecības personām un pārējam personālam veselības aprūpes tarifos tiek palielināta par 20%, 2021.gadā ārstu vidējai darba samaksai sasniedzot divkāršu tautsaimniecībā nodarbināto darba algu, vienlaikus palielinot arī pārējo ārstniecības personu darba samaksu un mazinot darba samaksas atšķirības starp nozarē strādājošiem.

Uzlabot valsts apmaksāto veselības aprūpes pakalpojumu pieejamību, veicinot cilvēkresursu piesaisti veselības aprūpes pakalpojuma sniegšanai reģionos ārpus Rīgas.

1) ESF projekta "Ārstniecības un ārstniecības atbalsta personu pieejamības uzlabošana ārpus Rīgas" (Nr.9.2.5.0/17/I/001) ietvaros darbam ārstniecības iestādēs ārpus Rīgas piesaistītas ārstniecības personas.
2) Izstrādāts konceptuālais risinājums optimāla ārstniecības personu un ārstniecības atbalsta personu skaita nodrošināšanai, kā arī teritoriālās pieejamības uzlabošanai.

Uzlabot valsts apmaksāto veselības aprūpes pakalpojumu pieejamību:
1) Nodefinējot veselības aprūpes pakalpojumu maksimālo gaidīšanas laiku;
2) Izstrādājot un ieviešot māsu izglītības un profesionālās darbības reformu, lai vienkāršotu profesionālās darbības nosacījumus praktizējošām māsām un veicinātu māsas uzsākt profesionālo darbību veselību nozarē;
3) Uzlabojot NMPD darbinieku piekļuvi veselības aprūpes pakalpojumiem.

1) Nodefinēts veselības aprūpes pakalpojumu maksimālais gaidīšanas laiks un izstrādāta vienota metodika rindas uz veselības aprūpes pakalpojumu saņemšanu veidošanai. MK iesniegti grozījumi MK 2018.gada 28.augusta noteikumos Nr.555 "Veselības aprūpes pakalpojumu organizēšanas un samaksas kārtība".
2) Reformas ietvaros nodrošināta māsu izglītības programmas "vispārējās aprūpes māsa" realizācija;
3) Nodrošināta paātrināta valsts apmaksāto veselības aprūpes pakalpojumu saņemšana NMPD darbiniekiem. MK iesniegti grozījumi MK 2010. gada 21. jūnija noteikumos Nr. 563 "Kārtība, kādā Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta darbinieki saņem apmaksātu veselības aprūpi.

Identificēt tās grupas, kuras netiek apdrošinātas no valsts budžeta, lai valsts apmaksātos pakalpojumus nodrošinātu visiem rezidentiem, vienlaikus, saglabājot iespēju veikt brīvprātīgās veselības apdrošināšanas iemaksas.

Veiktas izmaiņas Veselības aprūpes finansēšanas likumā, paredzot vienu valsts apmaksāto pakalpojumu grozu apdrošinātajiem.

1) Samazināt izdevumus par zāļu iegādi pacientiem un veicināt ģenērisko zāļu lietošanu;
2) Veidot lieltirgotavu zāļu krājumu kontroles sistēmu un efektīvāk izvērtēt tirgus dalībnieku un patērētāju sūdzības par zāļu nepieejamību;
3) Uzlabot zāļu pieejamību un farmaceitisko aprūpi mazāk apdzīvotās vietās;
4) Sekmēt racionālu zāļu izrakstīšanu, izsniegšanu un lietošanu.

1) Aktualizēts zāļu cenu veidošanas princips, atbilstoši pieejamajam finansējumam veiktas izmaiņas ambulatorajai ārstēšanai paredzēto zāļu un medicīnisko ierīču kompensācijas kārtībā, lai samazinātu zāļu līdzmaksājuma apmēru pacientiem. MK iesniegti grozījumi MK 2005.gada 25.oktobra noteikumos Nr.803 "Noteikumi par zāļu cenu veidošanas principiem";
2) Samazināts zāļu īstermiņa nepieejamības gadījumu skaits. MK iesniegti grozījumi MK 2007.gada 26.jūnija noteikumos Nr.416 "Zālu izplatīšanas un kvalitātes kontroles kārtība".
3) Uzlabota zāļu pieejamība un farmaceitiskā aprūpe novadu pagastos. MK iesniegti grozījumi MK 2010.gada 23.marta noteikumos Nr.288 "Aptieku darbības noteikumi".
4) Īstenoti informatīvi pasākumi racionālas zāļu izrakstīšanas, izsniegšanas un lietošanas veicināšanai.

1) Uzlabot primārās aprūpes speciālistu zināšanas par veselības veicināšanas un slimību profilakses jautājumiem dažādām sabiedrības mērķgrupām.
2) Attīstīt ģimenes ārstu prakšu sadarbības modeļus un sadarbību ar citiem pakalpojumu sniedzējiem, kā arī izstrādāt un pārbaudīt primārās aprūpes centra modeli.
3) Definēt optimālo pie ģimenes ārsta reģistrēto pacientu skaitu, lai nodrošinātu kvalitatīvu un pieejamu primāro veselības aprūpi.
4) Izvērtēt iespēju paplašināt ģimenes ārsta komandu, nodrošinot, ka katram ģimenes ārstam ir divi ārsta palīgi vai divas vispārējās aprūpes māsas.
5) Pārskatīt un uzlabot esošo primārās aprūpes finansēšanas modeli, motivēt pacientus un ģimenes ārsta komandu kopējai sadarbībai veselības veicināšanā, savlaicīgā diagnostikā, ārstēšanā, sasniedzot iespējami labāko rezultātu.

1) ESF projektā "Ārstniecības un ārstniecības atbalsta personāla kvalifikācijas uzlabošana" (Nr.9.2.6.0/17/I/001) nodrošinātas tālākizglītības programmas primārās aprūpes speciālistiem.
2) Īstenota Darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" 9.3.2. specifiskā atbalsta mērķa "Uzlabot kvalitatīvu veselības aprūpes pakalpojumu pieejamību, jo īpaši sociālās, teritoriālās atstumtības un nabadzības riskam pakļautajiem iedzīvotājiem, attīstot veselības aprūpes infrastruktūru" projektu iesniegumu atlases 4. kārta.
3) Definēts optimālais pie ģimenes ārsta reģistrēto pacientu skaits. MK iesniegti grozījumi MK 28.08.2018. noteikumos Nr.555 "Veselības aprūpes pakalpojumu organizēšanas un samaksas kārtība".
4) Paplašināta ģimenes ārsta komanda, nodrošinot, ka katram ģimenes ārstam ir divi ārsta palīgi vai vispārējās aprūpes māsas. MK iesniegti grozījumi MK 28.08.2018. noteikumos Nr.555 "Veselības aprūpes pakalpojumu organizēšanas un samaksas kārtība".
5) Pārskatīts un uzlabots esošais primārās aprūpes finansēšanas modelis.

Izvērtēt iespēju Latvijas rezidentiem paplašināt no valsts budžeta daļēji finansētu veselības aprūpes pakalpojumu klāstu.

Sagatavots un iesniegts Ministru kabinetā informatīvais ziņojums.

Uzlabot kapitālsabiedrību, kurās Veselības ministrija ir valsts kapitāla daļu turētāja, uzraudzību.

1) Izveidotas valsts kapitālsabiedrību padomes lielajās slimnīcās.
2) Uzlabota valsts kapitālsabiedrību izdevumu caurskatāmība un efektivitāte, ieviešot kapitālsabiedrībās pakalpojumu izdevumu uzskaiti uz pacientu, kā arī veidojot vienotu un salīdzināmu pārraudzības sistēmu.

Izvērtēt esošo psihiatrisko slimnīcu tīklu un sagatavot priekšlikumus turpmākai attīstībai

Izvērtēts esošo psihiatrisko slimnīcu tīkls un sagatavoti priekšlikumi turpmākai attīstībai. MK iesniegti grozījumi MK 28.08.2018. noteikumos Nr.555 "Veselības aprūpes pakalpojumu organizēšanas un samaksas kārtība".

Sekmēt stacionāro veselības aprūpes pakalpojumu sniedzēju efektivitāti un veselības aprūpes pakalpojumu kvalitāti, uzlabojot slimnīcu sadarbību un veicinot pakalpojumu sniegšanu stacionāros atbilstoši definētajam slimnīcu sadalījumam aprūpes līmeņos.

1) Regulāri ne retāk kā 1 reizi gadā pārskatīta slimnīcu atbilstība noteiktajam līmenim un nepieciešamības gadījumā veikti grozījumi normatīvajos aktos.
2) Eiropas Komisijas Strukturālo reformu atbalsta programmas projekta "Slimnīcu sadarbības teritorijas" ietvaros izstrādāts slimnīcu sadarbības modelis un plāns slimnīcu sadarbības modeļa ieviešanai.
3) Nodrošināta slimnīcu sadarbības līgumu izvērtēšana un uzraudzība atbilstoši darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" 9.3.2. specifiskā atbalsta mērķa "Uzlabot kvalitatīvu veselības aprūpes pakalpojumu pieejamību, jo īpaši sociālās, teritoriālās atstumtības un nabadzības riskam pakļautajiem iedzīvotājiem, attīstot veselības aprūpes infrastruktūru" 3.kārtas īstenošanas nosacījumiem.

Īstenot ēnu ekonomikas ierobežošanas pasākumus veselības nozarē

1) Izvērtēta iespēja noteikt ēnu ekonomikas pazīmes un, ja tās tiek noteiktas, NVD neslēdz līgumus ar pakalpojumu sniedzējiem, kuriem ir ēnu ekonomikas pazīmes.
2) Sagatavoti grozījumi normatīvajos aktos, nosakot prasības ieviest iekšējās kontroles sistēmu korupcijas un interešu konflikta novēršanai privātajās ambulatorajās ārstniecības iestādēs, kuras piedalās Nacionālā veselības dienesta izsludinātos iepirkumos.
3) Starpresoru vienošanās (Veselības inspekcija, Valsts ieņēmumu dienests, Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs) par sadarbību korupcijas un nodokļu nemaksāšanas risku mazināšanā, riska informācijas apritē un kontroles pasākumu veikšanā saskaņā ar 2018.gada 14.novembrī noslēgto Starpresoru sadarbības memorandu ēnu ekonomikas mazināšanai veselības nozarē.

Pilnveidot medicīnisko tehnoloģiju novērtēšanu.

Pilnveidota medicīnisko tehnoloģiju novērtēšana, tādējādi nodrošinot vispusīgu informāciju, kas nepieciešama valsts apmaksāto veselības aprūpes pakalpojumu un kompensējamo zāļu plānošanai, tai skaitā, lai nodrošinātu racionālu pakalpojumu izvietošanu un uzlabotu veselības aprūpes efektivitāti.

Pārrēķināt veselības aprūpes tarifus prioritārā secībā un aktualizētās tarifu vērtības padarīt publiski pieejamas.

1) Katru gadu noteiktas veselības aprūpes pakalpojumu jomas pārrēķināmajiem tarifiem, pieejamā finansējuma robežās apstiprināti pārrēķinātie tarifi;
2) Pārrēķinātie tarifi un kritēriji, pēc kādiem tiek izvēlēti prioritāri pārrēķināmie tarifi, ir pieejami Nacionālā veselības dienesta mājaslapā.
3) Reizi gadā iesniegts izskatīšanai MK informatīvais ziņojums.

Ieviest un uzturēt veselības sistēmas snieguma novērtēšanas sistēmu.

1) Eiropas Komisijas Strukturālo reformu atbalsta programmas projektā "Veselības sistēmas snieguma novērtēšanas sistēmas izveide Slovēnijā un Latvijā" izstrādāta veselības aprūpes rezultatīvo rādītāju un indikatoru sistēma un tās ieviešanas plāns.
2) Veikta ikgadēja veselības aprūpes novērtēšana noteiktās jomās.
3) Ieviesta pacientu pieredzes monitoringa sistēma (Eiropas Komisijas Strukturālo reformu atbalsta programmas projekts).

Veicināt izstrādāto E-veselības funkcionalitāšu lietošanu.

1) Veikti uzlabojumi e-veselībā, lai novērstu konstatētās nepilnības un nodrošinātu maksimāli ērtu un ātru tās lietošanu. Nodrošināta e-nosūtījuma, e-rezultāta dokumentu un e-vakcinācijas funkcionalitātes plaša lietošana ārstniecības personu vidū.
2) NVD mājaslpā publicēts e-veselības sistēmā veicamo uzlabojumu saraksts un termiņi, kādos tiks veikti prioritārie uzlabojumi.
3) Izveidota E-veselības lietotāju padome un nodrošināta tās iesaiste lēmumu pieņemšanā par e-veselības sistēmas uzlabojumiem un tās attīstību.
4) Salīdzinot ar 2018.gadu, pieaudzis iedzīvotāju īpatsvars, kas pozitīvi novērtējuši e-veselības sistēmu (2018.gadā "teicami" un "labi" 54%) (Pētījums: Latvijas iedzīvotāju uzskati par veselības aprūpi - 2019.gada oktobris, 2020.gada rudens, 2021.gada rudens).

Nordošināt E-veselības III kārtas ERAF projektu ieviešanu:
1) Vienotās veselības nozares elektroniskās informācijas sistēmas tālāka pilnveidošana, sasaistot to ar personas identifikāciju;
2) Veselības nozares informācijas sistēmu (reģistri) modernizācija, attīstība un integrācija ar E-veselības informācijas sistēmu.

Projektu ietvaros izstrādātas jaunas E-veselības funkcionalitātes, lai uzlabotu pacientu aprūpes kvalitāti un mazinātu administratīvo slogu ārstniecības iestādēs:
- elektroniska saziņa un automatizēti uzaicinājumi uz izmeklējumiem saistībā ar valsts organizētā vēža skrīningu un pēcskrīninga izmeklējumiem;
- medicīnas māsas darbavieta e-veselības sistēmā;
- iedzīvotājiem elektroniski pieejamas izziņas par personas veselības stāvokli;
- ērtāks un ātrāks naudas atgūšanas process iedzīvotājiem par attaisnotajiem izdevumiem, izmantojot E-veselības sistēmas un Valsts ieņēmumu dienesta informācijas sistēmu saskarni;
- medicīnisko dokumentu un līgumu parakstīšanu ar drošu elektronisko parakstu;
- veselības aprūpes pakalpojumu norēķinu informācijas sistēmas modernizācija;
- elektronisku veselības nozares datu analītisko pārskatu un statistisko pārskatu sagatavošana;
- arodslimību ārstam iespēju elektroniski reģistrēt obligātās veselības pārbaudes laikā noskaidroto medicīnisko informāciju un pārliecināties par iepriekšējo pārbaužu rezultātiem;
- unificēta laboratorijas izmeklējumu datu saglabāšana un apstrāde E-veselības sistēmā;
- vienota valsts apmaksāto veselības pakalpojumu rindu un pacientu reģistrācija;
- recepšu izrakstīšanā informāciju par mijiedarbību, kontrindikācijām un citām pacientam izrakstītajām zālēm;
- elektronizētu ziņošanas procesu par infekcijas slimībām, tajā skaitā, HIV/AIDS;
- elektronizēta medicīniskā nāves cēloņa reģistrācija, farmakovigilances ziņojuma aprite un apziņošanas mehānismu starp ārstniecības personām, dažādām organizācijām un pacientiem.

Nodrošināt uz dažādām sabiedrības grupām vērstu veselības veicināšanas un profilakses pasākumu īstenošanu.

Ar ESF atbalstu īstenoti:
1) Veselības veicināšanas un profilakses pasākumi (t.sk.nepilgadīgajiem) par šādām tēmām: fiziskās aktivitātes, atkarību izraisošās vielas, veselīgas uzturs, seksuālā un reproduktīvā veselība, psihiskā veselība.
2) Programmas pirmsskolas un sākumskolas vecuma bērniem Latvijā par mutes un zobu veselības veicināšanu (saistībā ar uztura paradumiem) īstenošanu;
3) Semināri šādiem speciālistiem: pašvaldību deleģētajām kontaktpersonām veselības veicināšanas un sabiedrības veselības jautājumos, izglītības iestāžu pedagogiem par veselības izglītības jautājumiem, izglītības un sociālās aprūpes iestāžu ēdināšanas uzņēmumos strādājošiem pavāriem, pārtikas tehnologiem u.c. spec. par veselīga uztura jautājumiem.
4) Sabiedrības veselības pētījumi par šādām tēmām: psihiskā veselība, atkarības,seksuālā un reproduktīvā veselība, kardiovaskulāro un citu neinfekcijas slimību riska faktori.
5) pasākumi pacientu līdzestības uzlabošanai ārstēšanā.

Attīstīt personalizētas veselības aprūpes pakalpojumus.

1) Izveidots Valsts patoloģijas centrs SIA "Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas" sastāvā.
2) Valsts patoloģijas centrā ieviestas diagnostikas metodes personalizētas veselības aprūpes uzsākšanai.

Uzsākt īstenot pierādījumos balstītu mūsdienīgu pieeju bērnu un pusaudžu atkarības novēršanā un seku mazināšanā.
Pārskatīt stacionārās sociālās rehabilitācijas bērniem programmu, nodrošinot individualizētas pieejas un atbalsta sniegšanu, izveidojot ambulatorās rehabilitācijas pakalpojumu, tai skaitā Latvijas reģionos.

Bērniem un pusaudžiem pieejama viņu vajadzībām atbilstoša sociālā rehabilitācija gan stacionārā, gan ambulatorā formā, rehabilitācijas procesā iesaistot arī bērnu vecākus, izstrādājot grozījumus Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā un MK noteikumos par sociālās rehabilitācijas pakalpojumu bērniem ar atkarībām.

Nodrošināt izpēti par procesu atkarību izplatību un to ietekmējošiem riska faktoriem, par alkohola un citu atkarību izraisošo vielu lietošanu grūtniecības laikā un par alkohola lietošanu, sekām un profilakses ekonomiskajiem ieguvumiem valstī.

ESF projektā "Kompleksi veselības veicināšanas slimību profilakses pasākumi" (9.2.4.1/16/I/001):
a) Īstenots pilotprojekts smēķēšanas atmešanai;
b)Sabiedrības informēšanas kampaņa par atkarību izraisošo vielu un procesu izplatības mazināšanu;
c) Sabiedrības veselības pētījumi par procesu (azartspēles, datoratkarības, jaunās tehnoloģijas u.c.) un citu atkarību izplatību Latvijā un to ietekmējošiem riska faktoriem,radītajām sekām un atkarību profilakses ekonomiskajiem ieguvumiem valstī.

Īstenot kompleksus veselības veicināšanas un slimību profilakses pasākumus smēķēšanas atmešanai, atkarību izraisošo vielu un procesu atkarības izplatības mazināšanai, t.sk. nepilngadīgo vidē.

1) Izstrādāts Alkohola atkarības ierobežošanas plāns turpmākajam periodam un nodrošināta tā īstenošana;
2) Uzlabota ārstēšanas un rehabilitācijas pieejamība narkoloģijā, t.sk. personām no tabakas atkarības- narkoloģisko pacientu atbrīvošana no pacientu līdzmaksājumiem un ambulatoro atbalsta grupu izveide.

1) Pakāpeniski pārskatīt zāļu kompensācijas apmēru ņemot vērā pieejamo finansējumu;
2) Attīstīt attālināto pieejamību veselības aprūpes pakalpojumiem, lai palielinātu pakalpojumu kvalitāti un pieejamību;
3) Izstrādāt dinamiskās novērošanas kārtību bērniem ar hroniskām slimībām;
4) Nodrošināt medicīniskās rehabilitācijas pakalpojumu, t.sk., multidisciplināro, pieejamību bērniem BKUS un citās rehabilitācijas iestādēs t.sk. reģionos;
5) Pilnveidot medicīniskās rehabilitācijas dinamiskās novērošanas kārtību bērniem ar funkcionēšanas traucējumiem

1) Aktualizēts zāļu cenu veidošanas princips, atbilstoši pieejamajam finansējumam veiktas izmaiņas ambulatorajai ārstēšanai paredzēto zāļu un medicīnisko ierīču kompensācijas kārtībā, lai samazinātu zāļu līdzmaksājuma apmēru pacientiem. MK iesniegti grozījumi MK 2005.gada 25.oktobra noteikumos Nr.803 "Noteikumi par zāļu cenu veidošanas principiem";
2) Definēts telemedicīnas tiesiskais ietvars un noteiktas prioritāri attīstāmās jomas;
3) Noteikts plānveida ambulatoro apmeklējumu pie speciālista periodiskums un nepieciešamie izmeklējumi - Nacionālā veselības dienesta tīmekļa vietnē publicētas rekomendācijas ārstniecības iestādēm.
4), 5) Izstrādāta funkcionēšanas traucējumu atpazīšanas, novērtēšanas, individuālā rehabilitācijas plāna izveidošanas un rehabilitācijas uzsākšanas kārtība. Izstrādāti kritēriji bērnu ar funkcionēšanas traucējumiem iekļaušanai medicīniskās rehabilitācijas dinamiskajā novērošanā (Īstenots medicīniskās rehabilitācijas stratēģiskais iepirkums).

1) Īstenot vienotu pieeju pacientiem, ārstniecības procesā izmantojot klīniskos algoritmus un klīniskos pacientu ceļus.
2) Pilnveidot veselības aprūpē strādājošā personāla zināšanas pacientu drošības un kvalitātes vadības jautājumos.
3) Attīstīt pacientu drošības gadījumu analīzi, tādējādi izvairoties no šādu gadījumu atkārtošanās.
4) Izstrādāt un ieviest Psihiskās veselības aprūpes uzlabošanas plānu, nodrošinot starpdisciplināro pieeju, multidisciplinārās komandas iesaisti.

1) Izstrādāti klīniskie algoritmi, klīniskie pacientu ceļi un kvalitātes indikatori 4 prioritārajās jomās (onkoloģija, sirds -asinsvadu, psihiatrija, perinatālais un neonatālais periods), kā arī nodošināta klīnisko algoritmu, klīnisko pacientu ceļu un kvalitātes indikatoru uzturēšana un pilnveidošana. 2019.gadā izstrādāti 109 dažādu saslimšanu diagnostikas un ārstēšanas algoritmi un 86 pacientu ceļi. 2020.gadā izstrādāti 6 algoritmi, 6 pacientu ceļi.
2) Nodrošinātas mācības ārstniecības personām ESF projekta Nr.9.2.6.0/17/I/001 "Ārstniecības un ārstniecības atbalsta personāla kvalifikācijas uzlabošana" ietvaros par pacientu drošības un kvalitātes vadības jautājumiem.
3) Uzsākta pacientu drošības gadījumu analīzes sistēmas ieviešana.
4) Apstiprināts Psihiskās veselības aprūpes pieejamības uzlabošanas plāns 2019.-2020.gadam un nodrošināta tā ieviešana.

Sagatavot un MK iesniegt informatīvo ziņojumu par vidējā atalgojuma valsts kultūras iestādēs pieauguma grafiku.

MK iesniegts informatīvais ziņojums par vidējā atalgojuma valsts kultūras iestādēs pieauguma grafiku.

Apzināt atalgojuma paaugstināšanas iespējas nevalstiskajā sektorā nodarbinātajiem un pašnodarbinātajiem kultūras darbiniekiem no valsts budžeta finansētajos projektos.

Veikts pētījums par nevalstiskajā sektorā nodarbināto un pašnodarbināto kultūras darbinieku atalgojuma situāciju un iespējām to paaugstināt.

Pilnveidot valsts mērķdotācijas māksliniecisko kolektīvu vadītāju darba samaksai piešķiršanas kārtību un mērķdotācijas izlietojuma uzraudzības un kontroles mehānismus.

MK iesniegti grozījumi 2015.gada 17.novembra MK noteikumos Nr. 649 "Kārtība, kādā pašvaldībām aprēķina un sadala valsts budžeta mērķdotāciju māksliniecisko kolektīvu vadītāju darba samaksai un valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām" un 2017.gada 7.februāra MK noteikumos Nr.57 "Par valsts budžeta mērķdotācijas sadalījumu 2017. gadam to māksliniecisko kolektīvu vadītāju darba samaksai un valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām, kuru dibinātāji nav pašvaldība".

Stiprināt pašvaldību kultūras darbinieku kapacitāti - nodrošināt pašvaldību kultūras darbinieku profesionālo izaugsmi un apzināt pašvaldību kultūras darbinieku atalgojuma situāciju un iespējas to salāgot ar atalgojuma pieaugumu valsts sektorā.

1) Vismaz 100 pašvaldību kultūras darbinieku piedalījušies profesionālās izaugsmes atbalsta pasākumos;
2) Veikts pētījums par pašvaldību kultūras darbinieku atalgojumu.

Saskaņot kultūrizglītības profesionālās ievirzes nacionālo pasūtījumu ar valsts administratīvi teritoriālo reformu un kultūras darba tirgus un kvalitātes prasībām, pilnveidojot kultūrizglītības sistēmu un izveidojot jaunu tās finansēšanas kārtību.

1) MK iesniegts grozījumu projekts noteikumiem par kārtību, kādā valsts finansē profesionālās ievirzes mākslas, mūzikas un dejas izglītības programmas, pārskatot finansēšanas principus un kritērijus profesionālās ievirzes kultūrizglītības finansēšanas kārtībai saskaņā ar valsts administratīvi teritoriālo reformu un kultūras darba tirgus vajadzībām.
2) Aktualizētas izglītības programmas, to prasības profesionālās ievirzes izglītības programmu izstrādei un īstenošanai.
3) Aktualizēti profesionālās vidējās izglītības mācību plāni, ievērojot jauno izglītības standartu.
4) Izstrādātas profesionālās ievirzes izglītības programmu noslēguma prasības, nodrošinot kultūrizglītības pēctecību.

Izveidots un īstenots pasākumu kopumus, kas stimulē bērnu un jauniešu piesaisti Latvijas kultūrai un darba tirgum aktuālajām kultūrizglītības programmām.

1) Katru gadu katrā KM skolā īstenots vismaz 1 karjeras izglītības pasākums (gadā kopā vismaz 10).
2) Vismaz 2 reizes gadā organizēts koncertu ģenerālmēģinājumu apmeklējums kultūrizglītībā iesaistītajiem audzēkņiem;
3) Katru gadu īstenotas vismaz 5 aktivitātes iesaistot vismaz 50% no profesionālās ievirzes izglītības iestādēm.

Nodrošināta izglītības kvalitātes pārraudzība izcilību identificēšanai, regulāri organizējot valsts mēroga pasākumus, t.sk. valsts konkursu profesionālās ievirzes, profesionālās vidējās izglītības pakāpē.

1) Katru gadu nodrošināti vismaz 2 Valsts konkursi kultūrizglītībās jomās;
2) Katru gadu pasniegti Kultūras ministrijas apbalvojumi par jauniešu sasniegumiem starptautiskajos
konkursos, izstādēs un skatēs mākslu nozarēs
3) Kultūrizglītības programmu īstenošanas kvalitātes izvērtēšana, veicot katru gadu vismaz 5 izglītības iestāžu vizitāciju

Stiprināt Nacionālo Mākslu vidusskolu, kā arī citus profesionālās izglītības kompetences centrus kultūrizglītības nozarē, uzlabojot to materiāltehnisko bāzi un infrastruktūru, piesaistot ES fondu līdzekļus.

1) Stiprināt Nacionālo Mākslu vidusskolu kā starptautiski atzītu profesionālās izglītības kompetenču centru mūzikā, dejā, mākslā, pilnveidojot un attīstot skolas infrastruktūru.
2) Uzlabot 4 profesionālās kultūrizglītības kompetences centru infrastruktūru, nodrošinot iespēju attīstīt izcilības mūzikā, dejā, mākslā un dizainā.

Īstenota kultūras un mākslas augstskolu sadarbība kopīgu, konkurētspējīgu, starpdisciplināru, uz ārvalstu studentu mērķauditoriju orientētu studiju programmu piedāvājuma izveidē atbilstoši kultūrizglītības, kultūras nozares un radošo industriju attīstības un darba tirgus vajadzībām.

Kultūras un mākslas augstskolās (LKA, LMA, JVLMA) pilnveidota esošo studiju programmu kvalitāte un pilnveidots studiju programmu piedāvājums, tajā iekļaujot kopīgas, starpdisciplināras, uz ārvalstu studentu mērķauditoriju orientētas studijas programmas, tostarp nodrošināta profesionālās doktora studiju programmas mākslās pieejamība (kopīgās studiju programmas – 4, uz ārvalstu studentu mērķauditoriju orientētu programmu skaits -16).

No 2022. gada ieviest grozījumus Valsts kultūrkapitāla fonda likumā, kas paredz fonda finansēšanu no likumā noteiktiem nodokļiem.

Īstenota VKKF finansēšanas modeļa maiņa

Izstrādāt un īstenot kultūras infrastruktūras ēku atjaunošanas programmu "Mantojums 2030".

MK iesniegta programma "Mantojums 2030", kuras ietvaros iekļauta šādu infrastruktūras objektu izveide vai atjaunošana:
1) Nodrošināta Latvijas Okupācijas muzeja pārbūve un Padomju okupācijas upuru piemiņas memoriāla izveide;
2) Nodrošināta Jaunā Rīgas teātra pārbūve un restaurācija;
3) Nodrošināta Latvijas Nacionālā vēstures muzeja (Rīgas pilī) restaurācija, laikus plānojot kvalitatīva satura nodrošinājumu;
4) Īstenota pilna Muzeju krātuvju kompleksa Pulka ielā 8, Rīgā, būvniecība;
5) Izstrādāta Latvijas Nacionālā arhīva infrastruktūras attīstības stratēģija un uzsākta tās īstenošana;
6) Nodrošināta Tabakas fabrikas kvartāla kompleksa (Rīgā, Miera ielā 58A un A.Briāna ielā 13) attīstība, tai skaitā nodrošinot priekšnosacījumus Latvijas Fotogrāfijas muzeja, Rīgas Kino muzeja un Latvijas Kultūras akadēmijas pārcelšanai no pašvaldības īpašumā esošām nomātām telpām uz valsts īpašumu, kā arī izveidojot dizaina prototipēšanas darbnīcu (Latvijas Mākslas akadēmija un PIKC "Rīgas dizaina un mākslas vidusskola");
7) Izveidots Latvijas Nacionālās operas un baleta skatuves mākslu dekorāciju darbnīcu un mēģinājuma zāļu komplekss Lubānas ielā 80;
8) Īstenoti SAM 4.2.1.2. otrās kārtas projekti (Dailes teātris, Valmieras teātris, Leļļu teātris, Rīgas cirks);
9) Pabeigta ēkas pārbūve un restaurācija Rīgā, Mārstaļu ielā 6, Rakstniecības un mūzikas muzeja vajadzībām;
10) Izstāžu zāles ''Arsenāls'' ēkas pārbūve un restaurācija, kas ietver būvprojekta izstrādi un būvniecību.
11) MK iesniegts informatīvais ziņojums par Latvijas Laikmetīgās mākslas muzeja projekta attīstības scenārijiem.

Uzsākt nacionālās koncertzāles projekta īstenošanu.

1) MK iesniegts informatīvais ziņojums par konkrētiem projekta īstenošanas scenārijiem;
2) MK iesniegts Nacionālās koncertzāles būvniecības likumprojekts.

Veikt mērķtiecīgas investīcijas valsts dibināto teātru un koncertorganizāciju aprīkojuma atjaunošanā.

Reizi gadā atbalstīti ne mazāk kā 10 projekti valsts dibināto teātru un koncertorganizāciju materiāli tehniskās bāzes atjaunošanai, nodrošinot mūsdienīga, daudzveidīga un kvalitatīva satura pieejamību sabiedrībai.

Sistemātiski attīstīt Latvijas laikmetīgās mākslas kolekciju.

1) Reizi gadā veikti vismaz 20 laikmetīgās mākslas darbu iepirkumi, ar kuriem mērķtiecīgi tiek papildināta Latvijas laikmetīgās mākslas kolekcija aktuālā mākslas procesa artefaktu saglabāšanai nākamajām paaudzēm.
2) Stiprināta atjaunotas LNMM Izstāžu zāles "Arsenāls" loma kā platformai laikmetīgās mākslas darbu izstādīšanai un pieejamības nodrošināšanai sabiedrībai.

Stiprināt Latvijas Nacionālās bibliotēkas kā bibliotēku nozares vadošās institūcijas funkcijas un darbību.

1) MK iesniegti grozījumi likumā par Nacionālo bibliotēku un Obligāto eksemplāru likumā;
2) LNB tās kompetences ietvaros sniedz kultūras nozares institūcijām pakalpojumus fiziskā un digitālā kultūras un zinātnes mantojuma saglabāšanai un pieejamībai.

Īstenot Latvijas simtgades Publiskās diplomātijas programmu.

Publiskās diplomātijas programmas pasākumi ārvalstīs, ar konkrētu mērķauditoriju un vēstījumiem.

Organizēt valsts nozīmes tīklošanās iespēju platformu zinātnē - Pasaules latviešu zinātnieku kongresu (reizi 5 gados Vispārējo latviešu Dziesmu un Deju svētku gadā ).

Nodrošināti sagatavošanās darbi V Pasaules latviešu zinātnieku kongresam 2023.gadā un sekmēta cilvēkresursu ar augstu starptautiska līmeņa zinātnes kvalitāti piesaiste un sadarbība kopīgiem pētniecības projektiem, Latvijas un diasporas zinātnieku tīkla un resursu attīstīšana un ilgtspēja, kā arī zinātnes diasporas saiknes saglabāšana ar Latviju.

Nodrošināt, ka Latvijas valsts simtgadē uzsāktā iniciatīva - programma - "Latvijas skolas soma" kļūst par pastāvīgu izglītības procesa sastāvdaļu, kas visiem izglītojamajiem klātienē dod iespēju pieredzēt, izzināt un iepazīt Latviju.

Programmas ietvaros visiem izglītojamajiem, kuri apgūst vispārējās un speciālās pamatizglītības, vispārējās vidējās izglītības, profesionālās pamatizglītības un profesionālās vidējās izglītības programmas valsts noteiktā mācību satura un procesa ietvaros, tiek nodrošināta iespēja apmeklēt programmas saturiskajām jomām atbilstošu pasākumu vismaz vienu reizi mācību semestra laikā. Programmas ietvaros tiek nodrošināts bāzes finansējums gadskārtējā budžeta likumā, t.sk. pēc 2021.gada (Latvijas valsts simtgades programmas finansējums)

Novērtējot lielo iedzīvotāju atzinību Latvijas simtgadei veltītajām filmām, turpināt atbalstu filmu projektiem, kas stiprina valstiskumu un piederību Latvijai, t.sk. aktualizē un izglīto par Latvijas vēsturi un latviešu literāro mantojumu un jaunradi.

Konkursa kārtībā no valsts budžeta līdzekļiem atbalstītas dažādu veidu un žanru filmas – spēlfilmas, dokumentālās un animācijas filmas, kas paredzētas dažādām auditorijas grupām.

Turpināt Latvijas valsts simtgades programmas īstenošanu saskaņā ar Ministru kabinetā apstiprināto pasākumu plānu, aptverot un atzīmējot galvenos ar Latvijas valsts izveidi un nostiprināšanos saistītos notikumus, t.sk. akcentēsim Neatkarības kara simtgadi (2019–2020), nacionālas nozīmes institūciju dibināšanas simtgades (2019-2021), Baltijas ceļa 30 gadus (2019), Satversmes sapulces sasaukšanas simtgadi (2020), Latvijas Republikas starptautisko atzīšanu (2021); turpināsim Latvijas valsts simtgades starptautisko programmu.

1) Nodrošināta programmas virskomunikācija un koordinācija pasākumiem, kas saistīti ar galvenajiem ar Latvijas valsts izveidi un nostiprināšanos saistītajiem notikumiem.
2) Stiprināta jaunu produktu un pakalpojumu rašanās un uzņēmēju iesaiste, tai skaitā turpināta Latvijas valsts simtgades staprtautiskās programmas īstenošana un Latvijas pozicionēšana starptautiskajā apritē.
3) Programmas noslēgumā 2021.gadā iesniegts informātīvais ziņojums MK par programmas īstenošanu, programmas kultūras ietekmi, rezultātiem, to ilgtspējas izvērtējumu.
4) Programmas īstenošanas rezultātā stiprināta Latvijas sabiedrības valstsgriba, piederības sajūta valstij un mīlestība pret zemi, rosinot pašorganizējošus procesus un sadarbību.
5) Izstrādāts un MK iesniegts politikas plānošanas dokuments kultūrpolitikas jomā.
6) Izstrādātas un MK iesniegts politikas plānošanas dokuments nacionālās identitātes un sabiedrības saliedētības jomā, t.sk. noteiktas prioritātes sabiedrības integrācijas jomā, nodrošināta monitoringa datu vākšanas regularitāte un izmantojamās metodes, nodrošināts regulārs (reizi 2-3 gados) pilsoniskās sabiedrības attīstības monitorings, nodrošināts pārskats (reizi 2-3 gados) par iedzīvotāju attieksmi pret dažādām norisēm, kas saistītas ar sabiedrības integrāciju, uzlabota nacionālās identitātes, sabiedrības saliedētības un pilsoniskās līdzdalības politikas pārvaldība.

Turpināt Nacionālās enciklopēdijas veidošanu, lai digitālā formātā nodrošinātu visiem brīvi pieejamu, uzticamu un izsmeļošu informāciju par Latviju un pasauli latviešu valodā.

Tiek veidota un saturiski un tehnoloģiski pilnveidota mūsdienīga, augstvērtīga un uzticama elektroniskā vietne enciklopedija.lv, kas ir brīvi pieejama un tiek plaši lietota, t.sk. izglītības iestādēs. Šķirkļu skaita pieaugums par 500 šķirkļiem 2019. gadā ar kāpjošu intensitāti (šķirkļu skaitu) turpmākajos gados. Ilustrāciju skaita pieaugums par 2000 visu veidu ilustrācijām gadā. Pakāpenisks elektroniskās vietnes skatījumu pieauguma skaits.

Nodrošināt Lavijas valsts simtgades programmas ietvaros stiprinātās Baltijas valstu sadarbības turpināšanu kopīgos kultūras un pilsonisko iniciatīvu projektos, t.sk. ar mērķi veicināt stiprināt Baltijas valstu atpazīstamību pasaulē. Sitprināt sadarbību Baltijas Kultūras fonda ietvaros, izceļot kopīgās vērtības un mantojumu, un gatavoties Eiropas kultūras galvapilsētas notikumam.

1) Turpinātas starptautiskas sadarbības aktivitātes un pasākumi ar Lietuvu un Igauniju-divpusēji un trīspusēji, īstenojot sadarbības projektus vides, kopienu un reģionu sadarbības, izglītības, plaša spektra tūrisma, zinātnes, vēstures izpētes, kultūras, mākslas, radošo industriju, informācijas apmaiņas, komunikācijas u.c. jomās;
2) Nodrošināta Baltijas Kultūras fonda darbība.

Īstenot Latvijas armijas simtgades svinību pasākumu un aktivitāšu plānu.

Nodrošināta Latvijas armijas simtgades pasākumu programmas īstenošana.

1) Nodrošināt digitālā satura saglabāšanas pakalpojumus visām kultūras nozares institūcijām, attīstot loģiski vienotu IT infrastruktūru;
2) Pilnveidot kultūras nozares IT sistēmu funkcionalitāti, t.sk. nodrošinot to sadarbspēju un atvērtu piekļuvi datiem;
3) Izveidot kultūras mantojuma digitalizācijas kompetenču tīklu un nodrošināt tā darbību;
4) Nodrošināt sabiedrībai plašu viegli lietojamu digitālā kultūras mantojuma pakalpojumu klāstu.

1) Kultūras nozares institūcijas izmanto loģiski vienotu IT infrastruktūru digitālā kultūras mantojuma saglabāšanai;
2) Kultūras nozares IT pamatsistēmas apmainās ar datiem, nodrošinot to publicēšanu vienotajā digitālā kultūras mantojuma pārvaldības sistēmā un publicēšanu atvērto datu veidā;
3) Kultūras mantojuma digitalizēšana, saglabāšana un izplatīšana norit koordinēti un iestādēm sadarbojoties, nodrošinot vismaz 1 miljona objektu pieejamību vienotajā digitālā kultūras mantojuma pārvaldības sistēmā;
4) Latvijas Nacionālā digitālā bibliotēka kalpo kā vienota piekļuves vieta digitālā kultūras mantojuma pakalpojumiem; attīstīta vietne kgb.arhivi.lv un nodrošināta VDK dokumentu un to digitālo kopiju pieejamība Latvijas Nacionālā arhīva lasītavā.

Pilnveidot atbalsta mehānismus Nemateriālā kultūras mantojuma sarakstā iekļauto vērtību pārmantojamībai.

1) Sagatavoti priekšlikumi nemateriālā kultūras mantojuma (NKM) meistara statusa noteikšanai, t.sk.atbalsta mehānisma izveidei un īstenošanai prasmju tālāknodošanai un izstrādāta kārtība par NKM meistara statusa piesķiršanu;
2) Pilnveidots mehānisms NKM labo prakšu popularizēšanai, īpaši akcentējot pārrmantojamību kā būtisku attīstības resursu, izdodot metodiskos materiālus (vismaz 1 katru gadu) un īstenoti semināri/ meistarklases (gadā vismaz 2) par NKM saturu, par kopienu, NVO un pašvaldību pieredzi NKM saglabāšanā un attīstībā ar formālās un neformālās izglītības palīdzību, t.sk. iekļaujoties "Skolas somas aktivitātēs";
3) Izvērtēta un precizēta terminoloģija nozarēs, kuru darbība saistīta ar NKM jomu, izveidots glosārijs;
4) sniegts metodiskais atbalsts pašvaldībām un kopienām jautājumos par NKM saglabāšanu un attīstību, jo īpaši nacionāla un starptautiska (UNESCO) līmeņa vērtību sarakstos iekļautajiem elementiem (katru gadu nacionālajā sarakstā iekļautas vismaz 5 vērtības, starptautiskajā - UNESCO sarakstā līdz 2022.gadam iekļauta vismaz 1 vērtība);
5) Īstenoti pasākumi, kas nodrošina plašu sabiedrības/kopienu /kultūrtelpu dalību NKM kā vērtības nostiprināšanā un popularizēšanā (ikgadējs pasākums "Satiec savu meistaru!", "Katram savu tautas tērpu", starptautiskais folkoras festivāls "Baltica - 2021" u.c.);
6) Nodrošināta Latvijas pārstāvniecība UNESCO u.c.starptautiskās institūcijās jautājumos par NKM saglabāšanu un attīistību (ikgadēji).

Nodrošināt pastāvīgu finansējumu Sakrālā mantojuma programmai.

Sakrālā mantojuma programmas ietvaros katru gadu restaurēti/konservēti vismaz 10 objekti.

Pilnveidot un pārkārtot valsts īpašumā esošu kultūras pieminekļu valdījuma un apsaimniekošanas sistēmu, t.sk. pilnveidojot likumprojektu "Brīvības pieminekļa un Rīgas Brāļu kapu likums"

Sagatavots un MK iesniegts tiesību akts, lai pilnveidotu, sabiedrībai pieejamu un ērti lietojamu valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstu jaunā vērtību sistēmā

Sagatavot un īstenot XXVII Vispārējos latviešu dziesmu un XVII Deju svētkus - Dziesmu un deju svētku tradīcijas 150 gadu svinības.

1) Sagatavoti un MK iesniegti XXVII Vispārējo latviešu dziesmu un XVII Deju svētku sagatavošanai un īstenošanai nepieciešamie normatīvo aktu projekti;
2) Izstrādāta svētku koncepcija, svētku programma un tās īstenošanas plāns, īstenotas plānā iekļautās aktivitātes, t.sk. izveidota Dziesmu un deju svētku ekspozīcija Mežaparka Lielajā estrādē; svētkiem gatavojas ~ 50% tautas mākslas kustībā iesaistītie Latvijas kolektīvi, svētkos piedalās ~ 43000 dalībnieku no Latvijas un ārvalstīm (diasporas);
3) Koordinētas svētku sagatavošanā un īstenošanā iesaistītās puses: svētku kopiena Latvijā un ārvalstīs, sabiedriskais un privātais sektors, pašvaldības un valsts institūcijas.

Nodrošināt Dziesmu un deju svētku tradīcijas nepārtrauktību, sekmējot tradīcijai kā Cilvēces mutvārdu un nemateriālā kultūras mantojuma meistardarbam būtisko izpausmju praktizēšanu un nostiprināšanu kopienā.

1) Pasūtināti jaundarbi, papildinot tradīcijā iesaistīto māksliniecisko kolektīvu koprepertuāru (repertuāru) koru, pūtēju orķestru, deju, kokļu mūzikas nozarēs, t.sk. gatavojoties 2023.gada Dziesmu un deju svētkiem;
2) Nodrošināts metodiskais atbalsts tradīcijā iesaistītajiem Latvijā un ārpus tās (diaspora), t.sk. koprepertuāra apguvei (semināri, metodiskais materiāls, profesionālās pilnveides kursi, u.c.);
3) Īstenoti starspvētku laika pasākumi, sadarbībā ar pašvaldībām un NVO, ievērojot reģionālo līdzsvarotību, sekmējot tradīcijas dzīvotspēju un tālāknodošanu;
4) Veikts regulārs monitorings saistībā ar tradīcijas ilgstpējas faktoriem, t.sk. disaporas iesaisti.

Nodrošināt Latvijas skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku procesu un tradīcijas saglabāšanu, uzsākt XII Latvijas skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku sagatavošanu un īstenot to norisi 2020.gadā.

1) Sagatavots un iesniegts izskatīšanai MK noteikumu projekts par svētku norises vietām; 2) svētku sagatavošanas procesā iesaistīti ap 80% bērnu un jauniešu, svētkos piedalās ~ 35 000 dalībnieki no Latvijas un diasporas; 5) organizēti starpsvētku pasākumi (repertuāra apguves skates, konkursi, salidojumi, festivāli, radošie pasākumi); 6) pasūtināti jaundarbi, papildinot repertuāru koru, deju kolektīvu, pūtēju orķestru, kokļu mūzikas nozarēs; 7) nodrošināts metodiskais atbalsts tradīcijā iesaistītajiem pedagogiem Latvijā un diasporā (semināri, profesionālās kompetences kursi, metodiskie ieteikumi); 8) izveidota svētku mākslinieciskā programma un organizatoriskā struktūra

Turpināt veidot radošo industriju atbalsta centru Rīgas pilsētas Brasas apkaimē, radot fizisku un virtuālu platformu sadarbībai nacionālā un starptautiskā līmenī.

Izveidots starpdisciplinārs izglītības, kultūras un radošo industriju atbalsta centrs TAB FAB un prototipēšanas darbnīca "Riga Makerspace" Rīgas pilsētas Brasas apkaimē.

Nodrošināt pastāvīgu valsts atbalsta sistēmu Latvijas radošo industriju un literatūras eksportam.

Potenciālajiem un esošajiem radošo industriju uzņēmējiem pieejami Radošo industriju eksportspējas stiprināšanas pasākumi un atbalsta programmas, t.sk. īstenota Latvijas dalības sagatavošana un nodrošināšana ikgadēji 3-4 starptautiskos grāmatu tirgos ārvalstīs un 60 Latvijas literatūras autordarbu tulkojumu (gadā vidēji 20) izdošanas tiesību pārdošana ārvalstu apgādiem.

Rīgā un reģionos organizēt pasākumus dažādām mērķgrupām kultūras un radošā kapitāla pārnesei izglītībā un citās saistītajās nozarēs.

Gan Rīgā, gan reģionos notiek Radošās darbības nedēļa "radi!" un radošo partnerību programma RAPAPRO, kas sniedz iespēju inovatīvu, starpdisciplināru mācību un domāšanas metožu izmantošanai izglītībā un procesu virzībā dažādu vecumu auditorijās.

Nodrošināt Latvijas Dizaina centra darbību.

Latvijas Dizaina centrs izglīto sabiedrību, uzņēmumus un valsts iestādes par dizaina nozīmi visdažādākajās jomās, pārstāv un popularizē Latvijas dizainu lokāli un citviet pasaulē, apkopo informāciju dizaina jomā, veido komunikāciju ar sabiedrību, koordinē sadarbību starp dizaina ekosistēmas dalībniekiem, iniciējot un kopīgi īstenojot pasākumus.

Izveidot ar EEZ FI un NFI atbalstu Labklājības inovāciju programmu radošo industriju un tehnoloģiju uzņēmumu atbalstam.

Ar EEZ FI un NFI atbalstu sadarbībā ar LIAA izstrādāta Labklājības inovāciju programma, kuras ietvaros gan radošo industriju, gan tehnoloģiju uzņēmumi, saņemot grantu, attīsta jaunus produktus un pakalpojumus.

Īstenot Latviešu valodas apguves programmas pieaugušajiem.

Katru gadu:
- latviešu valodu apguvušas vismaz 1000 personas;
- īstenoti vismaz - 10 projekti;
- personas, kas kārtojušas valodas prasmes pārbaudes eksāmenu VISC un paaugstinājuši valsts valodas prasmes līmeni par vienu pakāpi/skaits gadā - 600.

Īstenot Latviešu valodas apguves programmas remigrantiem un viņu ģimenes locekļiem.

Katru gadu:
- latviešu valodu apguvušas vismaz 200 personas;
- īstenoti vismaz 4 projekti.

Paplašināt latviešu valodas apguves un pilnveides iespējas digitālā vidē.

1) Izstrādāts un publiskots elektroniskais pašmācības rīks latviešu valodas apguvei A un B līmenī (e-Laipa) jauniešiem un pieaugušajiem;
2) Izveidota mobilā lietotne e-Laipa jauniešiem un pieaugušajiem A un B līmenim
3) Sagatavots pilotprojekts par digitālu mācīšanās rīku izveidi latviešu valodas apguvei profesionālām vajadzībām (C1 līmenī, pedagogiem);
4) Izstrādāta lietotne latviešu valodas apguvei tālmācībā bērniem 5-12gadi A līmenim;
5) Izstrādāta elektroniskās vārdnīcas e-Pupa mobilā versija.

Attīstīt un paplašināt latviešu valodas pētniecību.

Izstrādāti nosacījumi un uzsākta valsts pētījumu programmas "Latviešu valoda" 2021. - 2023.gadam īstenošana, tai skaitā paredzot valodas situācijas monitoringa pasākumus.

Sekmēt sabiedrības iesaisti latviešu valodas lietojuma paplašināšanā un kvalitātes paaugstināšanā.

1) Izstrādāts un iesniegts izskatīšanai Ministru kabinetā vidēja termiņa politikas plānošanas dokuments valsts valodas politikas jomā 2021. - 2027.gadam;
2) Sagatavoti un iesniegti izskatīšanai Ministru kabinetā priekšlikumi ikgadēja projektu konkursa latviešu valodas lietojuma paplašināšanai un nostiprināšanai, tai skaitā sociālajos medijos.

Nodrošināt mācību līdzekļu un metodisko materiālu sagatavošanu, vispusīgu atbalstu pedagogiem latviešu valodas prasmes pilnveidē profesionālajām vajadzībām un pedagogu profesionālās kompetences pilnveidei darbam lingvistiski neviendabīgā vidē; kā arī nodrošināt pedagogus un skolēnus ar metodiskajiem un mācību materiāliem, īstenojot mācības latviešu valodā.

Īstenojot projektu Nr.8.3.1.1/16/I/002 "Kompetenču pieeja mācību saturā":
1).Nodrošināta pirmsskolas un mazākumtautību skolu pedagogu valsts valodas prasmju nostiprināšana C1 līmenī un šo prasmju paaugstināšana līdz C2 līmenim (izglītoti 3500 pedagogi). 2) Nodrošināti pedagogu profesionālās kompetences pilnveides kursi, strādājot lingvistiski neviendabīgā vidē, izglītoti 1910 pedagogi;
3) Nodrošināti atbalsta pasākumi pedagogiem, īstenojot mācības latviešu valodā, organizēti 156 pasākumi, iesaistīti 2602 pedagogi;
4) Izstrādāti 10 dažāda veida mācību un metodiskie materiāli, tai skaitā pirmsskolai;
5) Sagatavoti mācību līdzekļi un metodiskie materiāli, tai skaitā pirmsskolai.

Nodrošināt latviešu valodas kā vispārējās vidējās izglītības ieguves valodas ieviešanu, īstenojot atbalstu izglītības iestādēm un procesa uzraudzību.

Nodrošinātas mācības vidējā izglītības pakāpē visās klašu grupās latviešu mācību valodā 2022./2023.m.g.

Pamatizglītības un vidējās vispārējās izglītības standarta valodu jomā noteikt sasniedzamos rezultātus latgaliešu rakstu valodai.

Izstrādāti un publiskoti mācību priekšmetu programmu paraugi pamatizglītības pirmajam un otrajam posmam un vispārējās vidējās izglītības pakāpei (katrā vismaz 36 mācību stundas) latgaliešu rakstu valodas apguvei.

Nodrošināt atbalstu skolotāju profesionālajai pilnveidei.

Atbalstīta pedagogu profesionālās kompetences pilnveide latgaliešu rakstu valodas mācīšanai un iesniegti izskatīšanai MK priekšlikumi par mācību līdzekļu izstrādes latgaliešu rakstu valodas apguvei sagatavošanu.

Pamatizglītības un vidējās vispārējās izglītības standarta sociālās un pilsoniskās jomas un kultūras izpratnes un pašizpausmes mākslā mācību jomās noteikt sasniedzamos rezultātus novadmācības apguvei.

1) Vispārējās pamatizglītības un vispārējās vidējās izglītības sociālās un pilsoniskās mācību jomas un kultūras un pašizpausmes mācību jomas mācību priekšmetu programmu paraugos iekļauti sasniedzamie rezultāti novadmācības apguvei;
2) Sagatavot mācību un metodiskie līdzekļi jaunā mācību satura ieviešanai;
3) Atbalstīt pedagogu sagatavošana vispārējās un profesionālās izglītības iestādēs.

Ieviest valsts aizsardzības mācības priekšmetu, kā obligātu mācību priekšmetu visās Latvijas vidusskolās, līdz 2024.gadam.

1) Pakāpeniski veikta valsts aizsardzības mācības skolu tīkla paplašināšana, ar 10 skolām katru gadu, katrā reģionā, tādējādi nodrošinot, ka Valsts Aizsardzības Mācība tiek ieviests kā obligāts mācību priekšmets 2024. gadā;
2) Nodrošināta nepieciešamā infrastruktūra, instruktori un metodiskais atbalsts Valsts Aizsardzības Mācības nometņu realizēšanai.

Stiprināt dialogu starp nevalstiskām organizācijām un valsts pārvaldi

1) Stiprināts NVO un MK sadarbības memoranda īstenošanas mehānisms un uzlabota tā darbība;
2) Nodrošināta pilsoniskās sabiedrības pārstāvniecība un līdzdalība politikas plānošanas un attīstības dokumentu izstrādē un to īstenošanas uzraudzīšanā;
3) Stiprināts sabiedrības līdzdalības mehānisms reģionālā un vietējā līmenī. 4)veicināt NVO platformu un sadarbibas tīklu lomu pilsoniskās sabiedrības pārstāvniecībā un līdzdalībā.

Nodrošināt pastāvīgu atbalstu pilsoniskās līdzdalības attīstībai, tai skaitā: programma "Latvijas NVO fonds", atbalsts NVO reģionos, atbalsts NVO projektu līdzfinansējumam, mazākumtautību līdzdalības atbalsts, atbalsts diasporas biedrībām.

1) Nodrošināts atbalsts pilsoniskās sabiedrības aktivitātēm - iedzīvotāju iesaistīšanās veicināšanai dažādās sabiedrības līdzdalības aktivitātēs, tai skaitā nodrošinot informatīvu un finansiālu atbalstu biedrībām reģionos un diasporas biedrībām, un veicinot iedzīvotāju savstarpējo sadarbību un uzticēšanos;
2) Nodrošināts valsts budžeta līdzfinansējums NVO projektiem, kā arī ES projektu konkursos atbalstītajiem NVO projektiem, atbalstot vidēji gadā 70 projektus;
3) Ik gadu 10 valstīs īstenoti vismaz 15 projekti diasporas pilsoniskās līdzdalības jomā.

Apzināt sabiedrības viedokļus par nepieciešamajām rīcībām sabiedrības saliedētības jautājumos, lai nodrošinātu jaunu sabiedrības līdzdalības un saliedētības pasākumu un formu attīstību.

Nodrošināts pārskats par iedzīvotāju attieksmēm pret dažādām norisēm, kas saistītas ar sabiedrības integrāciju. Uzlabota nacionālās identitātes, sabiedrības saliedētības un pilsoniskās līdzdalības politikas pārvaldība.

Nodrošināt regulāru pilsoniskās sabiedrības attīstības monitoringu.

Veikts pētījums par NVO sektoru un pilsoniskās sabiedrības attīstību.

Sadarbībā ar līdzatbildīgajām institūcijām nodrošināt vienotas diasporas politikas izstrādi un koordinētu īstenošanu četros Diasporas likumā noteiktajos rīcības virzienos:
1) latviskās identitātes un piederības sajūtas stiprināšana, latviešu valodas un kultūras saglabāšana; 2) diasporas iesaiste Latvijas tautsaimniecībā, valsts pārvaldē un zinātnes attīstībā; 3) diasporas politiskās un pilsoniskās līdzdalības veicināšana; 4) atbalsts remigrācijai.

1) ĀM vadībā izveidota Diasporas konsultatīvā padome ar valsts pārvaldes iestāžu, pašvaldību, diasporas organizāciju, biedrību un nodibinājumu deleģēto pārstāvju dalību, organizētas aptuveni 4 Diasporas konsultatīvās padomes sēdes gadā;
2) saskaņā ar Diasporas likumā noteikto, sadarbībā ar līdzatbildīgajām iestādēm izstrādāts diasporas politikas plānošanas dokuments;
3) pierādījumos balstītas rīcībpolitikas izstrādei atbalstīti diasporas politikai veltīti pētījumi;
4) atbalstīti aptuveni 100 projekti sadarbības ar diasporu stiprināšanai gadā.

Nodrošināt diasporas kultūras mantojuma saglabāšanu, izpēti un pieejamību.

Katru gadu tiek īstenots vismaz viens projekts diasporas kultūras mantojuma apzināšanai, izpētei un saglabāšanai nākamajām paaudzēm.

Nodrošināt ikgadēju, no valsts budžeta bāzes nepiešamajā apmērā finansētu, atbalstu latviskajai dzīvesziņai diasporā, īstenojot tradīciju pēctecības un paaudžu sadarbības programmas, kurās iesaistīti Latvijā un ārvalstīs dzīvojošie tautieši.

1) Nodrošinātas zināšanas par latvisko kultūru un tradīcijām, veicināta paaudžu sadarbība un zināšanu pēctecība diasporā, tai skaitā kustību 3x3 un 2x2 atbalsts;
2) Nodrošināta Dziesmu un deju svētku tradīcijas saglabāšana un attīstība ārpus Latvijas teritorijas;
3) Nodrošināta profesionālās mākslas pieejamība ārvalstīs dzīvojošiem tautiešiem;
4) Īstenota lasīšanas veicināšanas programmas "Bērnu un jauniešu žūrija" aktivitātes;
5) Nodrošināts atbalsts diasporas un Latvijas bērnu kopējām nometnēm.

Nodrošināt pastāvīgu un sistēmisku atbalstu latviskajai izglītībai diasporā, remigrācijas veicināšanai un latviešu valodas un kultūras apguvei ārvalstu augstskolās.

1) Nodrošināt latviešu valodas apguve katru gadu vismaz 45 diasporas nedēļas nogales skolās;
2) Apmācīti skolotāji nodarbību diasporas bērniem lva.classflow.lv vidē vadīšanai un organizētas atbilstošas mācību grupas;
3) Atbalstītas pedagoģiskās vietas Austrumu diasporā Skype un klātienē;
4) Atbalstītas diasporas vasaras/brīvdienu skolas un nometnes (skaits) diasporas jauniešiem Eiropā/Latvijā latviešu valodas un kultūras apguvei;
5) atbalstīta latviešu valodas apguve vasaras vidusskolās ASV (Garezera vasaras vidusskola un Rietumkrasta vasaras vidusskola "Kursa") un Austrālijā (Annas Ziedares Vasaras vidusskola), nosūtītot Latvijas pedagogus;
6) Atbalstīti izglītojošie pasākumi diasporā latviešu valodas apguvei un lietojuma veicināšanai diasporā;
7) Izveidots pilotprojekts apmaiņas programmai diasporas bērniem un jauniešiem, diasporas skolotājiem un skolu sadarbībai;
8) Sagatavota profesionālās pilnveides programma diasporas pedagogiem Latvijas augstskolā un uzsākta tās īstenošana;
9) Nodrošināta metodikas kursu/semināru/forumu Latvijā un mītnes zemēs organizēšana diasporas skolotājiem, tai skaitā par remigrācijas jautājumiem;
10) tbalstīti ārvalstu augstskolu latviešu valodas lektorāti, t.sk. izstrādāti mācību materiāli ārvalstu augstskolām latviešu valodas apguvei.

Izstrādāt un īstenot diasporas izglītības vadlīnijas, metodiskos mācību līdzekļus un nodrošināt to pieejamību; nodrošināt valsts valodas prasmes pārbaudes un to pieejamību diasporai tās locekļu pastāvīgajās dzīvesvietās ārvalstīs, izsniedzot atbilstošu valsts valodas prasmes apliecību.

1) Izstrādātas un publiskotas diasporas izglītības vadlīnijas un diasporai izstrādātas 3 programmas izglītības satura īstenošanai;
2) Izveidoti informatīvie un mācību materiāli: katru gadu 10 vienības (mācību līdzekļu komplekti latviešu valodas apguvei bērniem un pusaudžiem dažādiem valodu prasmju līmeņiem, mācību materiāli latviešu valodas, Latvijas vēstures un ģeogrāfijas apguvei, izmantojot CLIL pieeju, latviešu literatūras un kultūras materiāli vasaras vidusskolām, diasporas skolotāju veidotie materiāli, informatīvi materiāli vecākiem).

Īstenot mērķtiecīgu sadarbību ar zinātnes diasporu ārvalstīs kopīgu pētniecības un attīstības pasākumu īstenošanai un sadarbības iespēju paplašināšanai.

1) Izveidoti sadarbības tīkli ar diasporu kopīgu pētniecības un attīstības pasākumu īstenošanai un sadarbības iespēju paplašināšanai, tostarp veikta Latvijas zinātnieku diasporas kopienas apzināšana un analīze;
2) Organizēti diasporas tīklošanās pasākumi valstīs, kur koncentrēts vislielākais skaits Latvijas izcelsmes pētnieku (Apvienotajā Karalistē, Vācijā, Zviedrijā, ASV).

Nodrošināt medijpratības iekļaušanu formālās izglītības saturā.

Medijpratības jautājumi iekļauti izglītības standartos, tādējādi veicinot uzticamas un kvalitatīvas žurnālistikas satura lietošanu.

Pilnveidot atbalstu sabiedrības medijpratības stiprināšanai

1) Koordinēta valsts institūciju un pilsoniskās sabiedrības darbība medijpratības veicināšanai (sanāksme reizi gadā, piedalās ~ 50 dalībnieki);
2) Nodrošināts atbalsts nevalstiskajām organizācijām un medijiem pasākumu ieveišanai Latvijas iedzīvotāju medijpratības veicināšanai, aptverot dažādas sabiedrības grupas un mērķauditorijas (atbalsts 15 NVO projektiem un 10 mediju projektiem).

Īstenot sabiedrisko mediju pārvaldības reformu, nodrošinot sabiedrisko mediju iziešanu no reklāmas tirgus un ieviešot igtspējīgu finansēšanas modeli.

Izstrādāts un ieviests ilgtspējīgs sabiedrisko mediju finansēšanas modelis, tādējādi palielinot medijiem tirgū pieejamo finanšu apjomu un stiprinot Latvijas mediju vides ekosistēmu un paaugstinot mediju vides drošumspēju, t.sk. palielinātas sabiedrisko un komerciālo mediju iespējas veidot kvalitatīvu oriģinālsaturu un uzlabota mediju uzņēmējdarbības vides pievilcība:
1) nodrošināta sabiedrisko mediju iziešana no reklāmas tirgus, atbilstoši paaugstinot valsts dotācijas apjomu;
2) ieviests neatkarīgs un ilgtspējīgs sabiedrisko mediju finansēšanas modelis.

Pilnveidot privāto mediju atbalsta sistēmu, nodrošinot valsts dotāciju programmas abonētās preses piegādei ilgtspēju un paplašinot Mediju atbalsta fonda programmas sabiedriski nozīmīga satura veidošanai.

Turpināta valsts dotāciju programma abonētās preses piegādei un paplašinātas Mediju atbalsta fonda programmas, tādējādi nodrošinot drukāto mediju kā nacionālās kultūras daļas ilgtspēju, nacionālās mediju ekosistēmas funkcionēšanu, mediju vides daudzveidību, sabiedriski nozīmīga satura veidošanu un sabiedrības iespējas saņemt augstvērtīgu žurnālistikas saturu latviešu valodā, īpaši reģionos: 1) paplašināta Mediju atbalsta fonda programmu darbība (atbalsts 30 mediju projektiem, no kuriem 20 reģionālajos un vietējos medijos); 2) politikas plānošanas dokuments par valsts dotācijas programmu drukāto mediju atbalstam izstrādāts un iesniegts Ministru kabinetā.

Pārraudzīt un koordinēt Latvijas informācijas telpas noturības pasākumus, iesaistot valsts pārvaldi, nevalstisko sektoru, akadēmisko vidi un starptautiskos partnerus.

1) Vienotas valsts pārvaldes stratēģiskās komunikācijas kapacitātes un informācijas telpas drošības monitoringa centralizētās struktūras koncepcijas izstrāde, kas balstīta informācijas telpas risku un apdraudējumu analīzē.
2) Izveidots centralizēts valsts stratēģiskās komunikācijas un informācijas telpas drošības koordinācijas mehānisms, efektīva starpinstitūciju sadarbība, apmainoties ar aktuālu un kvalitatīvu informāciju, analizējot draudu mijiedarbību un potenciālo ietekmi, tādā veidā laikus identificējot un novēršot draudus valsts un sabiedrības drošībai, pielāgojot institūciju darbību, sadarbības mehānismus, normatīvo regulējumu u.tml. mainīgajai draudu videi, ilgtermiņā veicinot valsts un sabiedrības drošību un noturību, nodrošinot koordinētu krīzes komunikāciju, koordinētu informācijas telpas monitoringu; plānošanu, apmācību, koordināciju.

Transponēt Audiovizuālo mediju pakalpojumu direktīvu (2018/1808).

Likumprojekti direktīvas normu transponēšanai izstrādāti un iesniegti Ministru kabinetā.

Nodrošināt Ministru kabineta 2018.gada 7.augusta sēdes protokollēmuma (prot. Nr. 37 91.§) 3.punktā (dienesta vajadzībām) doto uzdevumu.

Uzbūvēti apraides torņi Krāslavā un Viļakā.

1) Izveidot pastāvīgu ekspertu sadarbības mehānismu informācijas par iespējamiem audiovizuālā satura izplatīšanas pārkāpumiem apzināšanai;
2) Celt NEPLP monitoringa kapacitāti ar mērķi stiprināt kontroles mehānismu nelegālu pakalpojumu sniegšanas gadījumu identificēšanai, pārkāpumu novēršanai un sodīšanai.

1) Nodrošināta informācija apmaiņa starp institūcijām iespējamo pārkāpumu identificēšanai;
2) Nodrošināta NEPLP nepieciešamā kapacitāte audiovizuālā satura izplatīšanas pārkāpumu identifikācijai un sodīšanai, panākot pārkāpumu skaita samazinājumu.

Sniegt atbalstu Baltijas Mediju izcilības centra (BMIC) darbībai.

Veicināti kontakti starp Baltijas Mediju izcilības centru (BMIC), donorvalstīm un partneriem.

Izstrādāt priekšlikumus sporta nozares finansēšanas modeļa pilnveidei, paplašinot sporta nozares finansēšanas avotus (tai skaitā izmantojot nodokļu politikas instrumentus, kā arī ieviešot sporta loteriju).

Sagatavoti un iesniegti izskatīšanai MK priekšlikumi par paplašinātām iespējām sporta nozarei piesaistīt papildu finansēšanas avotus (no plānotajiem kārtējā gada valsts budžeta ieņēmumiem no akcīzes nodokļa par alkoholiskajiem dzērieniem un tabakas izstrādājumiem, ieņēmumiem no izložu nodokļa un azartspēļu nodokļa, kā arī no ieņēmumiem no sporta loterijas), veicinot sporta politikas mērķu sasniegšanu.

Izstrādāt jaunu kārtību un kritērijus, kādā valsts piešķir finansējumu augstu sasniegumu sporta attīstībai (tai skaitā paralimiskajā kustībā).

Sagatavoti un iesniegti izskatīšanai MK priekšlikumi par kārtību un kritērijiem, kādā valsts piešķir finansējumu augstu sasniegumu sporta finansēšanai, paredzot principus prioritāri atbalstāmo sporta veidu noteikšanai un augstu sasniegumu sportam paredzēto līdzekļu izlietojuma efektivitātes paaugstināšanu.

Pakāpeniski palielināt tiešo valsts atbalstu sporta nozares programmu un pasākumu īstenošanai, vienlaikus pilnveidojot finansējuma administrēšanas procedūru un finansējuma sadales kritērijus.

Atbilstoši Ministru kabinetā apstiprinātam sporta nozares finansēšanas modelim ieviests pilnveidots sporta finansējuma administrēšanas process un palielināts valsts budžeta programmas 09.00.00 "Sports" finansējums, nodrošinot sporta nozarei būtisku programmu un pasākumu ilgtspēju, kā arī veicinot sporta politikas mērķu sasniegšanu.

Izstrādāt un izskatīšanai Ministru kabinetā iesniegt vidēja termiņa politikas plānošanas dokumentu sporta nozarē.

Noteikti sporta politikas vidēja termiņa mērķi, pamatprincipi, virzieni, mērķgrupas un prioritātes, rīcības virzieni un uzdevumi sporta politikas mērķu sasniegšanai un problēmu risināšanai. Noteikta sporta infrastruktūras attīstības stratēģija. Pilnveidota sporta speciālistu sagatavošanas un kvalifikācijas paaugstināšanas sistēma, tai skaitā, izveidojot Murjāņu sporta ģimnāzijas un Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmijas sadarbības modeli, kā arī plānojot minēto izglītības iestāžu attīstību. Izstrādāts pasākumu plāns sporta attīstībai augstskolās.

Noteikt jaunus sporta organizēšanas un attīstības vispārīgos un tiesiskos pamatus, sporta organizāciju, valsts un pašvaldību institūciju kompetenci un pamatuzdevumus sporta attīstībā, kā arī izstrādāt sporta nozares pārvaldības modeli.

Noteikti jauni sporta organizēšanas un attīstības vispārīgie un tiesiskie pamati, sporta organizāciju, valsts un pašvaldību institūciju kompetence un pamatuzdevumi sporta attīstībā, izstrādāts sporta nozares pārvaldības modelis.

Izstrādāt un izskatīšanai Ministru kabinetā iesniegt priekšlikumus valsts sporta bāzu pārvaldības modeļa pilnveidei un to turpmākai attīstībai.

1) Sagatavoti un Ministru kabinetā iesniegti priekšlikumi Bobsleja un kamaniņu trases "Sigulda"" rekonstrukcijas projekta izstrādei nepieciešamā finansējuma piešķiršanai jau 2020.gadā;
2) Atbilstoši Ministru kabinetā apstiprinātam modelim paaugstināta valsts sporta bāzu (Bobsleja un kamaniņu trases "Sigulda"", Sporta centra "Mežaparks", Kultūras un sporta centra "Daugavas stadions"" un Tenisa centra "Lielupe") pārvaldības efektivitāte;
3) Apstiprinātas sporta bāzu attīstības stratēģijas (katrai atsevišķi), tai skaitā plānojot nepieciešamās investīcijas.

Izstrādāt programmu atzīto sporta federāciju īstenoto tautas sporta un jaunatnes sporta aktivitāšu atbalstam.

Sagatavoti un iesniegti izskatīšanai MK priekšlikumi par pakāpenisku valsts finansiālā atbalsta palielināšanu tautas sporta un jaunatnes sporta pasākumiem, tādējādi palielinot konkursa kārtībā atbalstīto pasākumu skaitu un paplašinot veselīga un aktīva dzīvesveida aktivitātēs iesaistīto iedzīvotāju (it īpaši bērnu un jauniešu) skaitu.

Veikt tieslietu sistēmas efektivitātes izvērtējumu.

Izstrādāti priekšlikumi tieslietu sistēmas efektivitātes uzlabošanai, tostarp novēršot lietas dalībnieku procesuālo tiesību negodprātīgu izmantošanu, kā arī tiesu varas attīrīšanu no negodprātīgām personām.

Apzināt un izstrādāt nepieciešamos normatīvo aktu projektus, lai stiprinātu Satversmes tiesas neatkarību jautājumos:
1) Par Satversmes tiesas tiesneša statusam nepieciešamajām garantijām pēc amata termiņa beigām.
2) Par Satversmes tiesas administratīvo pārvaldību un Satversmes tiesas budžeta garantijām.

Izstrādāti nepieciešamie tiesību aktu projekti, apstiprināti Ministru kabinetā un iesniegti Saeimā.

Attīstīt tiesu komunikāciju ar sabiedrību, lai stiprinātu sabiedrības uzticēšanos tiesu varai, tai skaitā ieviešot regulāru tiesu apmeklētāju anketēšanu.

35% respondentu ir pilnībā vai drīzāk apmierināti ar tiesu darbu.

Virzīties uz vienotu īpašumu (zemes un ēkas vienotības princips), turpinot uz piespiedu dalītā īpašuma sakārtošanu vērstu pasākumu īstenošanu.

1) Pieņemts piespiedu dalītā īpašuma izbeigšanas regulējums, pirmkārt, dodot iespēju personām daudzdzīvokļu dzīvojamās mājās vienkāršotā kārtībā iziet no dalītā īpašuma attiecībām (31.12.2020);
2) Novērsta regulējuma sadrumstalotība un neskaidrības piespiedu nomas attiecībās, ar vienotu regulējumu dodot pamatu nostiprināt vienotu praksi personu savstarpējās attiecībās un izšķirot strīdus tiesā (01.07.2020).

Virzīt izskatīšanai Ministru kabinetā grozījumus Krimināllikumā un Kriminālprocesa likumā, kas paredz izmaiņas attiecībā uz nepilngadīgo kriminālatbildību, kā arī ir vērsti uz kriminālsodu sistēmas pilnveidošanu.

Samazinās jauniešu likumpārkāpēju skaits, jauniešu veiksmīgāka integrācija darba tirgū (ņemot vērā, ka personai nav sodāmība), tiek uzlabotas jauniešu nodarbinātības iespējas.

Stiprināt personu tiesiskās aizsardzības iespējas strīdu izšķiršanā civillietās, ieviešot visaptverošu pagaidu aizsardzības regulējumu Civilprocesa likumā.

Izstrādāti grozījumi Civilprocesa likumā, kas attiecīgi nodrošina plašākas personu aizsardzības iespējas tiesvedības laikā līdz strīda izšķiršanai ar galīgu spriedumu.

Paaugstināt soda izpildes iestāžu (ieslodzījuma vietu un probācijas dienesta) personāla kapacitāti, turpinot darbinieku apmācību sistēmas un atlases kritēriju reformēšanu, un notiesāto resocializācijas sistēmas pilnveidošanu t.sk. izmantojot Eiropas Sociālā fonda sniegtās iespējas, kā arī izstrādājot normatīvo regulējumu, lai nodrošinātu līdzvērtīgu atalgojumu Valsts probācijas dienestā un ieslodzījuma vietās.

1) ESF projekta ietvaros līdz 31.12.2023. apmācīti 1650 ieslodzījuma vietu un probācijas speciālistu, kas strādā ar ieslodzītajiem un bijušajiem ieslodzītajiem, no kuriem 1400 ir ieslodzījuma vietu darbinieki un 250 Valsts probācijas dienesta darbinieki;
2) Normatīvi noteikta jauna IeVP darbinieku atlases un apmācību sistēma;
3) Normatīvi pilnveidota esošā notiesāto resocializācijas sistēma, paredzot nepieciešamo sasaisti ar visiem sabiedrības sektoriem (brīvprātīgie, līdzgaitnieki, NVO);
4) Valsts probācijas dienesta darbinieki un ieslodzījuma vietu darbinieki ir atbilstoši atalgoti un motivēti turpināt darbu sodu izpildes iestādēs, tiem ir darba riskiem adekvāta sociālo garantiju sistēma.

Turpināt okupācijas radīto zaudējumu aprēķināšanu, kas balstītos uz vienotu Baltijas valstu metodoloģiju, un izvērtēt iespējamo juridisko pamatojumu starptautiskas prasības celšanai saskaņā ar 2005.gada 11.maija Saeimas deklarācijā "Par Latvijā īstenotā Padomju sociālistisko republiku savienības totalitārā komunistiskā okupācijas režīma nosodījumu" Ministru kabinetam dotajiem uzdevumiem.

1) Komisija "PSRS totalitārā komunistiskā okupācijas režīma upuru skaita un masu kapu vietu noteikšanai, informācijas par represijām un masveida deportācijām apkopošanai un Latvijas valstij un tās iedzīvotājiem nodarīto zaudējumu aprēķināšanai" katru gadu sagatavo ziņojumu par tās darba rezultātiem konkrētajā laika posmā;
2) Veikta tiesisko problēmjautājumu izpēte juridiskās argumentācijas izstrādei starptautiskas prasības celšanai.

Izvērtēt esošo praksi attiecībā uz publiskā sektora iesniegtajām pārsūdzībām par pirmās instances tiesu spriedumiem.

Iesniegts izskatīšanai MK informatīvais ziņojums par administratīvā pārkāpuma procesa ietvaros iesniegtajām publiskā sektora pārsūdzībām.

Stiprināt Datu valsts inspekcijas kapacitāti, lai nodrošinātu no Vispārējās datu aizsardzības regulas un Policijas direktīvas izrietošo prasību pilnvērtīgu nodrošināšanu.

Nodrošināta cilvēku pamattiesību un pamatbrīvību datu aizsardzības jomā efektīva aizsardzība un būtiski pilnveidots uzraudzības process, kā arī tiks nodrošināta konsekventa Vispārējās datu aizsardzības regulas un Policijas direktīvas piemērošana ES dalībvalstīs.

Veikt pasākumus lietu izskatīšanas termiņu uzraudzības pilnveidei tiesās (stiprināt lietu izskatīšanas termiņu standarta uzraudzību) un nodrošināt publiski pieejamu informāciju par lietu izskatīšanas ilgumu tiesās dažādās lietu kategorijās.

1) Sabiedrības uzticēšanās tiesām līmenis nav zemāks par 40%.
2) Lietu izskatīšanas ilgums rajona (pilsētu) tiesās (2020.g., mēn.) - administratīvajās lietās (6,1); administratīvo pārkāpumu lietās (1); civillietās (7,5); krimināllietās (4,9).

Stiprināt tiesneša palīga institūtu, nosakot amatam atbilstošu statusu un prasības.

1) Sabiedrības uzticēšanās tiesām līmenis nav zemāks par 40%;
2) Metodisko pasākumu (kursi, semināri) skaits tiesu darbiniekiem – 100 pasākumi gadā;
3) Personāla mainības īpatsvars tiesu darbinieku vidū nepārsniedz 17%.

Pastāvīgajā darba grupā Kriminālprocesa likuma grozījumu izstrādei izdiskutēt IeM, VP un ĢP iesniegto izvērtējumu par to, kā praksē darbojas Kriminālprocesa likuma normas, kas paredz vienkāršot kriminālprocesu un kas stājās spēkā 2018. gada 1. septembrī, un sagatavot informatīvo ziņojumu par nepieciešamajiem risinājumiem.

Izvērtēts, vai ir sasniegts Kriminālprocesa likuma grozījumu kriminālprocesa vienkāršošanai mērķis nodrošināt atteikšanos no formālām, dublējošām procesuālajām darbībām, dokumentiem, radīt priekšnosacījumus efektīvākai izmeklēšanas darbību fiksēšanai, ātrākai, vienkāršotai kriminālprocesa virzībai uz prokuratūru un tiesu, kā arī vienkāršot kriminālprocesu lietvedības apturēšanu, atjaunošanu un izbeigšanu noilguma gadījumā.

Pārskatīt tiesas spriedumu anonimizācijas prasības, paredzot atteikšanos no spriedumu anonimizācijas vismaz atsevišķu kategoriju lietās

Sabiedrības uzticēšanās tiesām līmenis nav zemāks par 40%.

Izstrādāt un virzīt iespējamos normatīvo aktu grozījumus, kas atslogotu tiesībaizsardzības iestāžu, prokuratūras darbu un tieslietu sistēmu kopumā.

1) Izvērtēta citu Eiropas Savienības dalībvalstu pieredze, lai izmeklēšanas slogs netiktu pārnests tikai uz administratīvajiem pārkāpumiem, neveicot analīzi par šādas rīcības efektivitāti;
2) Palielinās noziedzīgu nodarījumu atklāšana, īpaši tādu, ka saistīti ar noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju un terorisma finansēšanu.

Izstrādāt E-lietas sistēmu un ieviest to tiesās ar mērķi izveidot vienotu un efektīvu tiesvedības elektronisko procesu, samazinot tiesvedības termiņus un nodrošinot informācijas pieejamību un atklātību.

1) Izveidots vienots un efektīvs tiesvedības elektroniskais process: Efektīva informācijas apmaiņa starp tiesām, lietas dalībniekiem un citām ar tiesvedību saistītajām informācijas sistēmām. Racionāla TIS pilnveide, radot jaunus un izmantojot, kā arī attīstot esošos koplietošanas risinājumus;
2) IeM dalība E-lietas projektā, lai nodrošinātu kriminālprocesa digitalizēšanu.

Modernizēt uzņēmumu reģistra publisko reģistru ar mērķi nodrošināt mūsdienīgu un ērtu datu ievadi, pārbaudi, uzglabāšanu, kā arī komersantiem un privātpersonām atvieglotu un pretimnākošu vidi.

1) Komercreģistra, uzņēmumu reģistra žurnāla u.c. publisko reģistru pārbūve, kas būtiski ietekmē visas ar to vešanu saistītās sistēmas funkcionalitātes, t.sk., nodrošinājuma līdzekļu reģistrāciju un ierakstu izdarīšanu par tiesību subjektu darbības ierobežojumiem;
2) Uzņēmumu reģistra klientiem tiks nodrošināts ērts komersantu reģistrācijas pašapkalpošanās portāls, kas paredz, cita starpā, iesniedzamo standarta dokumentu saģenerēšanu no vienreiz ievadītas informācijas;
3) Ikvienam interesentam tiks nodrošināta iespēja Uzņēmumu reģistra mājaslapā iegūt publiski ticamus komercreģistra, uzņēmumu reģistra žurnāla ierakstus;
4) Sabiedrībai aktuālā informācija būs pieejama tūlītēji, bez maksas.

Modernizēt kadastra informācijas sistēmu un attīstīt datu pakalpojumus ar mērķi izveidot efektīvu kadastra datu ieguves sistēmu, izveidot klientu apkalpošanas procedūru atbilstoši "vienas pieturas" aģentūras principiem, attīstīt e-pakalpojumus, pilnveidot un paplašināt datu apmaiņas risinājumus ar citām valsts un pašvaldību informācijas sistēmām.

1) Jaunas Kadastra informācijas sistēmas un datu izplatīšanas sistēmas izstrāde, kas paredz pārkārtot nekustamā īpašuma reģistrācijas procesus, izveidot "vienas pieturas" aģentūras principiem atbilstošas klientu apkalpošanas procedūras un nodrošināt nekustamā īpašuma reģistrācijas procesu integrāciju starp Kadastra informācijas sistēmu, Valsts vienoto datorizēto zemesgrāmatu un Būvniecības informācijas sistēmu, izstrādāt 7 jaunus e-pakalpojumus, izveidot 2 pilnībā automatizētus kadastra datu ieguves biznesa procesus, izslēdzot īpašnieku iesaisti un aizstājot manuālu datu ieguvi un ievadi;
2) Ieviestas 14 nekustāmā īpašuma reģistrācijas procesa integrētas procedūras, pilnveidojot normatīvo regulējumu (izstrādāti 3 likumprojekti, izstrādāti nosacījumi, ar kādiem izmaiņas, kuras iestāde veikusi savas kompetences datos, informācijas apmaiņas ietvaros aktualizējas otras iestādes informācijas sistēmā).

Ieviest virtuālos asistentus Tiesu administrācijas mājaslapās, lai nodrošinātu efektīvu komunikāciju un ātru klientu apkalpošanu.

1) Trijās Tiesu administrācijas uzturētajās interneta vietnēs pieejami virtuālie asistenti;
2) Saziņa ar klientu padarīta pieejamāka un draudzīgāka, nodrošinot informācijas par pakalpojumiem tūlītēju sniegšanu jebkurā diennakts laikā. Efektivizējot komunikācijas procesu, turpmāk būs iespēja novirzīt darbiniekus komplicētāku jautājumu risināšanā.

Organizēt nekustamo īpašumu tiesību nostiprināšanas procesu pēc vienas pieturas aģentūras principa, paplašinot elektronisku dokumentu nodošanas kanālu no notāra uz zemesgrāmatu izmantošanas iespējas, lai nodrošinātu augstu tiesiskās drošības vidi.

Izstrādāti grozījumi Zemesgrāmatu likumā un Notariāta likumā, paaugstinot darījumos ar nekustamo īpašumu tiesiskās drošības pakāpi un notāra pieejamību reģionos.

Izveidot personas datu aizsardzības pārkāpumu paziņošanas sistēmu, nodrošinot īpaši augstu sistēmas drošības līmeni.

1) Palielināta uzraudzības iestādes darba efektivitāte, pilnveidots uzraudzības process;
2) Izstrādāti jauni Ministru kabineta noteikumi par sistēmas darbību, savietojamību ar citām kompetentajām iestādēm, komersantiem, mazinot administratīvo slogu, kā arī uzlabojot uzņēmējdarbības vidi, vienlaikus nodrošinot precīzu uzskaiti, datu integritāti, konfidencialitāti un informācijas pieejamību.

Pabeigt risinājuma izstrādi par efektīvāko ieslodzīto konvojēšanas funkcijas nodrošināšanu Valsts policijā un Ieslodzījuma vietu pārvaldē un nodrošināt tā īstenošanu.

1) Iesniegts izskatīšanai MK informatīvais ziņojums par ieslodzīto konvojēšanas funkcijas nodrošinājumu Valsts policijā un Ieslodzījuma vietu pārvaldē un priekšlikumiem ieslodzīto konvojēšanas funkcijas pārskatīšanai iesniegts Ministru kabinetā un uzsākta ziņojumā iekļauto risinājumu īstenošana;
2) Izstrādāti grozījumi nepieciešamajos tiesību aktos, samazinot ieslodzīto konvojēšanas apjomu.

Īstenot tiesu varas neatkarību veicinošu atlīdzības politiku un stiprināt sabiedrības uzticēšanos tiesu varai.

1) Ministru kabinetā pieņemti grozījumi likumā "Par tiesu varu" un Tiesnešu disciplinārās atbildības likumā, lai stiprinātu atbildības un neatkarības mehānismus;
2) Sabiedrības uzticēšanās tiesām līmenis nav zemāks par 40%.

Veikt pasākumus, lai nodrošinātu kvalitatīvu pirmstiesas izmeklēšanas un tiesu sistēmas funkcionēšanu.

1) Veicot tieslietu sistēmas efektivitātes izvērtējumu (174.p.), tiks izstrādāti konkrēti priekšlikumi tieslietu sistēmas efektivitātes uzlabošanai;
2) Nodrošināts TM ieguldījums Valsts kontroles lietderības revīzijas "Pirmstiesas izmeklēšanas efektivitāte Valsts policijā" konstatēto problēmu novēršanā un Valsts kontroles sniegto ieteikumu realizēšanā.

Pārskatīt un ieviest Maksātnespējas politikas attīstības pamatnostādnēs 2016.–2020. gadam un to īstenošanas plānā ietvertos pasākumus, t.sk. Starptautiskā valūtas fonda izvērtējumā norādīto. Pilnveidot izveidotās uzraudzības sistēmas efektivitāti, kā arī, balstoties uz apkopoto datu analīzi, pārskatīt labticības kritērijus fizisko personu maksātnespējas procesā un TAP regulējumu.

1) Izstrādāts Informatīvais ziņojums par starpposma novērtējumu par Maksātnespējas politikas attīstības pamatnostādnēm 2016.–2020.gadam un to īstenošanas plānu;
2) Pārskatīts un pilnveidots tiesiskās aizsardzības process un fiziskās personas maksātnespējas process;
3) Pārskatīta izveidotās uzraudzības sistēmas efektivitāte, paplašinot Elektroniskās maksātnespējas uzskaites sistēmā apkopoto datu apjomu un pilnveidojot to analīzi.

Izstrādāt un iesniegt apstiprināšanai Ministru kabinetā grozījumus Advokatūras likumā un, ja nepieciešams, citos normatīvajos aktos, ar mērķi pilnveidot advokatūras institūta uzraudzību un darbības kvalitāti.

Ieviesta rīcībpolitika, lai sekmētu advokatūras darba kvalitāti, un stiprināta advokātu institūta uzraudzība.

Koordinēt Pasākuma plānu noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanai laikaposmam līdz 2019.gada 31.decembrim 7. un 8.rīcības virzienu izpildi, lai nodrošinātu efektīvu noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas izmeklēšanu un personu saukšanu pie atbildības, kā arī noziedzīgi iegūtu līdzekļu konfiskāciju.

1) Pasākuma plāna 7. un 8.rīcības virzienu pasākumi ieviesti noteiktajos termiņos;
2) Veicot tieslietu sistēmas efektivitātes izvērtējumu (174.1.p.), tiks izstrādāti konkrēti priekšlikumi tieslietu sistēmas efektivitātes uzlabošanai, tostarp attiecībā uz tiesas, prokuratūras un izmeklēšanas iestāžu sadarbību.

Stiprināt Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja kapacitāti gan cilvēkresursu, gan materiālo resursu ziņā, uzlabojot un efektivizējot Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja analītiskās, operatīvās un izmeklēšanas spējas, novēršot un apkarojot koruptīvus noziedzīgus nodarījumus

Palielinot Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja finansējumu un štata vietu skaitu par 23%, tiks uzlabotas un efektivizētas Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja analītiskās, operatīvās un izmeklēšanas spējas, novēršot un apkarojot koruptīvus noziedzīgus nodarījumus, tādējādi palielinot novērsto un atklāto koruptīvo noziedzīgo nodarījumu skaitu

Vērsties pret noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju, kas saistīta ar valsts amatpersonu korupciju, un nodrošināt efektīvu paralēlo finanšu izmeklēšanu Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja izmeklētajos kriminālprocesos

Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja izmeklētajos kriminālprocesos tiks kompleksi izmeklēta noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācija un veikta paralēlā finanšu izmeklēšana, kā rezultātā tiks efektīvāk risināti mantiskie jautājumi kriminālprocesā un mazināta personu motivācija iesaistīties koruptīvās darbībās

Ieviest Nacionālā kriminālizlūkošanas modeli (NKIM) un nodrošināšināt darbību ar mērķi integrēties ES Politikas ciklā.

Izstrādāta informācijas sistēma operatīvās darbības informācijas apritei un nodrošināts aizsargātas informācijas aprites tīkls. Izstrādāts analītiskais rīks.

Īstenot profesionālās kvalifikācijas un pilnveides pasākumus projekta "Justīcija attīstībai" ietvaros, lai īstenotu cilvēkresursu kapacitātes stiprināšanu tiesu varā, tādejādi nodrošinot ātrāku, kvalitatīvāku lietu izskatīšanu komercdarbības vides uzlabošanas sekmēšanai.

Sniegts ilgtspējīgs ieguldījums sistēmas kapacitātes stiprināšanā, tādējādi paaugstinot kompetenci, nodrošinot sistēmas darbības efektivitāti, kvalitāti un uzticību sistēmai.
Labas profesionālās zināšanas tiesu varas un tiesībaizsardzības iestādēs nodrošinās izaugsmi, ekonomikas attīstību un veicinās komercdarbības vides uzlabošanu Latvijā.

Izstrādāt grozījumus likumā "Par tiesu varu", lai stiprinātu Tieslietu padomes lomu lietu izskatīšanas termiņu pārvaldībā.

Stiprināta uzraudzība par lietas izskatīšanas termiņiem tiesās.

Izvērtēt tiesas vai tiesnešu specializācijas izveidi attiecībā uz komercstrīdiem, finanšu un ekonomiskajiem noziegumiem, kā arī korupcijas jomā, nodrošinot nolēmumu kvalitāti arī specifiskos tiesību jautājumos.

1) Apkopoti dati par iespējami specializējamo lietu skaitu valstī kopumā un atsevišķi pa tiesām;
2) Tiesas specializācijas gadījumā sagatavoti nepieciešamie normatīvo aktu grozījumi;
3) Tiesnešu specializācijas gadījumā apzinātas mācību vajadzības un sagatavots mācību piedāvājums.

Izstrādāt un iesniegt apstiprināšanai Ministru kabinetā grozījumus Mediācijas likumā, lai paredzētu valsts atbalstu mediācijas izmantošanas veicināšanai.

Ieviests tiesiskais regulējums, lai sekmētu mediācijas popularizēšanu un turpmāko attīstību.

Veikt izvērtējumu par Šķīrējtiesu likuma darbības efektivitāti, tajā skaitā novērtējot šķīrējtiesām izvirzītu prasību izpildi.

1) Iesniegts informatīvais ziņojums izskatīšanai Ministru kabinetā;
2) Tiesās iesniegto pieteikumu par pastāvīgo šķīrējtiesu spriedumu piespiedu izpildi skaits samazinās;
3) Noraidīto pieteikumu par pastāvīgās šķīrējtiesas sprieduma piespiedu izpildi īpatsvars no iesniegto pieteikumu skaita nepārsniedz 5%.

Izvērtēt zvērinātu tiesu izpildītāju funkciju paplašināšanu, piešķirot tiesības veikt ārpustiesas parādu piedziņu.

Veiks izvērtējums un nepieciešamības gadījumā izstrādāti normatīvo aktu projekti, lai veicinātu parādsaistību labprātīgu samaksu pusēm ātrākā un ekonomiskākā procesā un mazinātu tiesu sistēmas noslodzi.

Īstenot pasākumus izpratnes un izglītotības veicināšanai par sabiedrības līdzdalības procesos izmantojamajām iespējām un ieguvumiem no sabiedrības līdzdalības.

Izstrādātas vadlīnijas sabiedrības līdzdalības veicināšanai valsts institūciju darbā, tajā skaitā e-vidē un izmantojot NVO kā resursu informācijas izplatīšanai.

Projekta "Justīcija attīstībai" ietvaros izstrādātas profesionālo kompetenču attīstīšanas programmas, kuru ietvaros definēti konkrēti kursi.

Izstrādātas profesionālo kompetenču attīstības programmas vismaz 8 jomās.

Pilnveidot politisko organizāciju (partiju) finansēšanas un priekšvēlēšanu aģitācijas likumības uzraudzības ietvaru, mazinot finanšu līdzekļu lomu politikā

Izstrādāti un Ministru kabinetā iesniegti nepieciešamie grozījumi Politisko organizāciju (partiju) finansēšanas likumā un Priekšvēlēšanu aģitācijas likumā, lai pilnveidotu politisko organizāciju (partiju) finansēšanas un priekšvēlēšanu aģitācijas likumības uzraudzības ietvaru un mazinātu slēptas priekšvēlēšanu aģitācijas riskus

Izstrādāt grozījumus Politisko organizāciju (partiju) finansēšanas likumā atbilstoši Saeimas atbalstītajam valsts finansējuma partijām piešķiršanas modelim.

Izstrādāti grozījumi Politisko organizāciju (partiju) finansēšanas likumā.

Turpināt attīstīt sabiedrisko palīgu institūtu Valsts valodas centrā, nodrošinot, ka sabiedriskie palīgi darbojas visā Latvijas teritorijā, preventīvi novēršot valsts valodas normu pārkāpumus un uzlabojot valsts valodas lietojumu publiskajā telpā.

1) Valsts valodas centra sabiedrisko palīgu sniegtais atbalsts iedzīvotājiem un uzņēmējiem pareizam latviešu valodas lietojumam pieejams visos reģionos, kur konstatēts visaugstākais pārkāpumu īpatsvars;
2) Apmācīti kopumā 100 sabiedriskie palīgi.

Organizēt jaunā cietuma Liepājā būvniecības procesu (jaunā cietuma būvniecības pabeigšana plānota 2023.gada 31.martā).

2020.gadā uzsākti jaunā Liepājas cietuma būvdarbi, radot nodrošinātus priekšnoteikumus sabiedrības drošības draudu mazināšanai, resocializācijas pasākumu maksimālā efekta sasniegšanai piemērotas vides radīšanai un atkārtotu noziegumu izdarīšanas samazināšanai.

Izveidot Olaines cietuma teritorijā mūsdienīgu korekcijas dienestu personāla mācību centra un atklātā režīma cietuma infrastruktūru, kurā tiktu nodrošināts mūsdienu prasībām atbilstošs mācību saturs un prakses iespējas korekcijas dienestu darbiniekiem.

1) Izveidota korekcijas dienestu personāla Mācību centra un divu atklāta režīmā cietuma korpusu infrastruktūra;
2) Aprobētas mācību programmas;
3) Organizētas korekcijas dienestu darbinieku apmācības;
4) Izstrādāts nepieciešamais normatīvais regulējums;
5) Nodoršināta sinerģija ar ESF projektos sagatavoto mācību saturu.

Pabeigt kriminālsodu izpildes reformu, izstrādājot Eiropas standartiem atbilstošu Kriminālsodu izpildes likumu.

Nodrošināta kriminālsodu izpilde atbilstoši jaunam un Eiropas standartiem atbilstošam regulējumam, t.sk. nodrošinot efektīvu un modernu brīvības atņemšanas soda izpildi, samazinot ieslodzīto un probācijas klientu sūdzības un tiesvedības pret soda izpildes iestāžu personālu dažādu līmeņu tiesās.

Izstrādāt grozījumus Maksātnespējas likumā, pastiprinot mehānismus maksātnespējas procesa izmaksu kontrolei, tādējādi tās samazinot un veicinot maksātnespējas procesa caurspīdīgumu.

Pilnveidota kontrole pār maksātnespējas procesa izmaksām, lai nodrošinātu maksātnespējas procesa izmaksu pakāpenisku samazināšanos.

Veikt grozījumu Ministru kabineta 2012.gada 26.jūnija noteikumos Nr.451 "Noteikumi par zvērinātu tiesu izpildītāju amata atlīdzības taksēm", kas stājās spējā 2018.gada 2.novembrī, ietekmes novērtējumu uz institūta darbību.

Pieņemts pamatots lēmums par iespēju virzīt tādus zvērinātu tiesu izpildītāju darbību regulējošo normatīvo aktu grozījumus, kas tieši vai netieši skar atlīdzības par paveikto darbu saņemšanu.

Nodrošināt ilgtermiņā stabilu valsts budžeta finansējumu oficiālajam izdevējam tam deleģēto valsts pārvaldes funkciju efektīvai veikšanai un stratēģiskai attīstībai.

Stiprināts tiesiskums, nacionālā drošība un pilsoniskā sabiedrība, kā arī veicināta komercdarbības vides attīstība un investīcijas Latvijā.

Pabeigt Totalitārisma seku dokumentēšanas centra glabāšanā esošo VDK dokumentu un to digitālo kopiju nodošanu Latvijas Nacionālajam arhīvam.

Digitalizētie VDK dokumenti nodoti Latvijas Nacionālajam arhīvam to publiskas pieejamības, publicēšanas un izmantošanas nodrošināšanai.

Stiprināt tiesībargājošās iestādes, kuras ir iesaistītas finanšu un ekonomisko noziegumu apkarošanā.

Sagatavoti priekšlikumi izmaiņām Tieslietu ministrijas pamatbudžeta programmas "Noziedzīgi iegūtu līdzekļu konfiskācijas fonds" finansēšanas un līdzekļu sadales kārtībā, ar mērķi palielināt tiesībsargājošo iestādēm pieejamos finanšu līdzekļus finanšu un ekonomisko noziegumu apkarošanas pasākumiem.

Veicināt sadarbību starp iekšlietu sistēmas iestādēm un pašvaldībām.

Sagatavoti priekšlikumi izmaiņām tiesību aktos ar mērķi iesaistīt pašvaldības atbalsta sniegšanai pasākumu īstenošanā, kas ir saistīti ar tiesībsargājošo iestāžu infrastruktūras sakārtošanu.

Ieviest tiesībsargājošo iestāžu darbā principu - uz sabiedrību vērsts policijas darbs.

Īstenoti apmācības pasākumi (mācības dienesta vidē e-vidē, semināri un konferences), ar mērķi palielināt sabiedrības uzticību tiesībsargājošām iestādēm, veicināt sabiedrības partnerību un stiprināt valsts iekšējo drošību.

Turpināt darbu, lai izveidotu Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta mācību poligonu, nodrošinot pilnvērtīgu un kvalitatīvu personāla apmācību procesa īstenošanu, taktisko iemaņu pilnveidošanu, jaunās tehnikas un aprīkojuma apgūšanu.

Paaugstināts Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta personāla sagatavotības līmenis un tā darbības efektivitāte, nodrošinot augstāku sniedzamo pakalpojumu kvalitāti dažādu apdraudējumu gadījumos.

Attīstīt un stiprināt Valsts policijas spējas noziegumu izmeklēšanā, tai skaitā attīstot specializāciju noziedzīgi iegūtu līdzekļu aprites izsekošanā un atgūšanā kriminālprocesu ietvaros.

Specializētas struktūrvienības darbības stiprināšana attīstot specializāciju noziedzīgi iegūtu līdzekļu aprites izsekošanā un atgūšanā. Organizētās noziedzības būtiskāko resursu un noziedzīgas peļņas gūšanas iespēju mazināšana, mazinot noziedzības ietekmi uz sabiedrisko drošību kopumā.

Pārskatīt drošības prasības publisko pāsākumu rīkošanai

Pilnveidots tiesiskais regulējums, paredzot efektīvāku nepieciešamo drošības pasākumu nodrošinājumu, kā arī savlaicīgu reaģēšanu dažādos apdraudējumos publisko pasākumu norises laikā.

Veicināt amatpersonu un sabiedrības izpratni par NILL, izveidot vadlīnijas un vienotu praksi NILL izmeklēšanā

Izveidota regulāri funkcionējoša sadarbības koordinācijas platforma, palielinātas spējas un prasmes par NILL lietām, izstrādātas vadlīnijas un tipoloģijas.

Vienota 112 kontaktu centra pakalpojumu pilnveide, uzlabojot operatīvo dienestu reaģēšanu uz izsaukumiem, kā arī tiesiskā regulējuma pilnveidošana datu apstrādei.

1. Ieviests vienots 112 kontaktu centrs, paaugstināta reaģēšanas efektivitāte ārkārtas situācijās, vienkāršojot pieeju operatīvajiem dienestiem (VUGD, VP, VRS, NMPD) un nodrošinot vienlīdzīgas iespējas ikvienai Latvijas teritorijā esošai personai saņemt ārkārtas palīdzības pakalpojumus jebkurā diennakts laikā neatkarīgi no tās ģeogrāfiskās atrašanās vietas. 2.Pilnveidots tiesiskais regulējums, lai nodrošinātu iespēju pilnvērtīgi izmantot mūsdienu tehnoloģisko iekārto sniegtās iespējas personas ģeogrāfiskās atrašanās vietas noteikšanai.

Izstrādāt vienotu iekšlietu nozares jaunu ēku būvniecības, esošo atjaunošanas vai pārbūves ieceru plānu, nosakot prioritārās ieceres, būvniecībai nepieciešamā finansējuma apjomu, iespējamos finansējuma avotus un īstenošanas modeli, termiņus un par pasākumu izpildi atbildīgās amatpersonas.

Izstrādāts iekšlietu nozares būvdarbu plāns vidējam termiņam, uzsākta plāna īstenošana.

Stiprināt valsts robežas drošību, izmantojot mūsdienu prasībām atbilstošas un modernas tehnoloģijas

1) Izveidota un attīstīta EUROSUR sistēma;
2) Ieviesta Eiropas Savienības Ieceļošanas/izceļošanas sistēma;
3) Ieviesta Eiropas ceļošanas informācijas un atļauju sistēmu (ETIAS);
4) Īstenots projekts "Radioreleju tīkla modernizācija" un nodrošināta atbilstoša datu kanālu kapacitātes piejamība iekšlietu dienestiem;
5) Stiprināta valsts drošības, sabiedriskās kārtības un drošības apdraudējumu novēršana;
6) Ieviestas modernas tehnoloģijas valsts robežas drošības nodrošināšanai.

Izveidot efektīvu personāla plānošanas un atlases sistēmu, pilnveidot atalgojuma sistēmu, materiāltehnisko nodrošinājumu un uzlabot darba apstākļus un darba vidi.

1) Pilnveidota amatpersonu ar speciālajām dienesta pakāpēm amatu klasifikācijas sistēmu, amatu katalogu un amatu saimei nepieciešamās izglītības tematiskās jomas. Ieviesta uz profesionālajām vērtībām balstīta karjeras attīstība;
2) Pilnveidota darba samaksas sistēmu Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonām ar speciālajām dienesta pakāpēm, vienlaikus pārskatot kadetiem noteiktās atlīdzības apmēru;
3) Pilnveidota personāla kvalifikācijas paaugstināšanas sistēma, ieviesta e-mācību platforma, kas personālam ļauj profesionālo pilnveidi veikt attālināti, t.sk. darba vietā, pilnveidots tiesiskais regulējums, kā arī atbilstoši dienestu specifiskajām vajadzībām modernizēts izglītības programmu saturs;
4) Attīstīts pēctecīgs un ilgtspējīgs sadarbības modelis policijas vecāko virsnieku sagatavošanā, veicinot struktūrvienību izveidi valsts akreditētā augstākās izglītības mācības iestādē.

Noziedzīgu nodarījumu prevencijas un novēršanas nolūkā meklēsim risinājumus inovatīvo tehnoloģiju izmantošanai, kas ļaus novērst administratīvos pārkāpumus un noziedzīgus nodarījumus.

Attīstīti jauni risinājumi ceļu satiksmes dalībnieku uzraudzībai, braukšanas ātruma un luksaforu aizliedzošā signāla ievērošanas un autoceļu lietošanas nodevas samaksas kontrolei, noziedzīgu nodarījumu, kuros izmantoti transportlīdzekļi ar neatbilstošām valsts numurzīmēm novēršanai.

Veiksim drošības auditu Iekšlietu ministrijas Informācijas centra pārvaldīto informācijas sistēmu infrastruktūrā.

Izvērtēti Iekšlietu ministrijas Informācijas centra pārvaldītās informācijas sistēmu infrastruktūras drošības riski.

Īstenot EEZ finanšu instrumenta programmas "Starptautiskā policijas sadarbība un noziedzības apkarošana" projektu "Tiesībsargājošo iestāžu sadarbības veicināšana ekonomisko noziegumu novēršanā un apkarošanā Latvijā"

Ieviesta Nacionālā kriminālizlūkošanas modeļa atbalsta sistēma VID, izveidota datu apmaiņa starp VID un Iekšlietu ministrijas resora pakļautības iestādēm.

Izvērtēt iespējas paātrināt noziedzīgo nodarījumu, kas saistīti ar narkotisko, psihotropo vielu un jauno psihoaktīvo vielu nelegālo apriti un lietošanu, izmeklēšanu.

1) Izstrādāti priekšlikumi grozījumiem tiesību aktos ar mērķi pāatrināt un efektivizēt tādu noziedzīgo nodarījumu izmeklēšanu, kas saistīti ar narkotisko, psihotropo un jaunu vielu nelegālo apriti un neatļautu lietošanu. (Primāri, paredzams izvērtēt iespējas: a) atcelt vielas procentuālā īpatsvara noteikšanu vai pārstaktīt procentuālā īpatsvara noteikšanas metodoloģiju; b) paaugstināt apmērus, līdz kuriem vielu daudzumi atzīstami par nelieliem);
2) Stiprināta Valsts policijas Kriminālstikas pārvaldes kapacitāte un spēja (aprīkojums un standartvielas) ātrāk veikt ar narkotisko un psihotropo vielu, un jauno psihoaktīvo vielu nelegālo apriti saistīto noziegumu izmeklēšanu.

Veikt Valsts policijas, kā arī Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta funkcionālo izvērtējumu un noteiksim darbības rādītājus efektivitātes izvērtēšanai.

Eiropas Komisijas Strukturālo reformu atbalsta programmas ietvaros, piesaistot ārvalstu ekspertus īstenots izvērtējums un sagatavoti priekšlikumi darbības efektivtātes paaugstināšanai.

Izstrādāt standartizētus noziedzīgu nodarījumu izmeklēšanas metodiskos materiālus.

Pilnveidotas izmeklētāju profesionālās zināšanas, radīta vienota izpratne kriminālprocesa vienkāršošanai, ātrākai, kvalitatīvākai un ekonomiskākai virzībai. Samazināts krimināllietu uzkrājums. Noteikti vispusīgi izmeklēšanas efektivitātes novērtēšanas rādītāji.
Pārskatītas prokuroram Krmininālprocesa likumā noteiktās pilnvaras, nosakot prokurora lomu pirmstiesas izmeklēšanas procesa organizēšanā un vadīšanā.

Nodrošināt efektīvu paralēlo finanšu un ekonomisko noziegumu izmeklēšanu veikšanu operatīvās darbības, resorisko pārbaužu un kriminālprocesu izmeklēšanas ietvaros un informatīvi tehnoloģiskā nodrošinājuma attīstību.

Atklāto, izmeklēto noziedzīgo nodarījumu, kuru izmeklēšana ir Iekšējās drošības biroja kompetencē, t.sk., kas saistīti ar noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu, izvairīšanos no nodokļu nomaksas u.c. finanšu un ekonomiska rakstura noziegumu skaits.

Izstrādāt un ieviest mūsdienīgām prasībām atbilstošu, kvalitatīvu un drošu Ekspertīžu laboratorijas informācijas sistēmu.

Uzlabots ekspertu atzinumu sagatavošanas process, paaugstinot informācijas izsekojamības kvalitāti, uzlabota lietas materiālu, rezultātu un personas datu drošība.

Sagatavot tiesībsargājošajām institūcijām sniegto tiesu ekspertīžu pakalpojumu nodrošināšanas finansiāli un administratīvi efektīvāko risinājumu, tajā skaitā izvērtējot vienotas tiesu ekspertīžu iestādes izveidi valstī, uzlabojot materiāltehnisko bāzi valsts tiesu ekspertīžu darbībai un samazinot valsts tiesu ekspertīžu termiņus.

1) Izstrādāts pasākumu plāns ekspertīzes iestāžu reorganizācijai, kur noteikti pasākumi, lai tiesu ekspertīžu pakalpojumus nodrošinātu finansiāli un administratīvi efektīvākajā veidā;
2) Īstenots Valsts pārvaldes reformu plāna rīcības virziens attiecībā uz radniecisko funkciju apvienošanas iespējām. (236.1.p.).

Turpināt attīstīt Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta struktūrvienību tīklu (ugunsdzēsības depo), kā arī nodrošināt speciālā autotransporta, nepieciešamā ekipējuma, ugunsdzēsēja glābēja individuālo aizsardzības līdzekļu bāzes uzturēšanu un atjaunošanu atbilstoši normatīvu prasībām, lai nodrošinātu maksimāli efektīvu un lietderīgu resursu izmantošanu un paaugstinātu iestādes darbības efektivitāti.

Pamatojoties uz riska analīzi pārskatīts VUGD resursu izvietojums, kā rezultatā samazināts ierašanās laiks notikuma vietā un nodrošināta savlaicīga un kvalificēta palīdzība ikvienai Latvijas teritorijā esošai personai ārkārtas situācijās.

Realizēt konceptuālā ziņojumā "Par valsts politiku ugunsdrošības jomā" noteikto pasākumu kopumu, kas vērsti uz ugunsdrošības situācijas uzlabošanu valstī.

Radīti optimāli priekšnosacījumi ugunsdrošības uzlabošanai valstī, pilnveidojot ugunsdrošības uzraudzību, ugunsdrošības pakalpojumu sniegšanas tiesisko regulējumu, īstenojot vienotu koordināciju ugunsdrošības prevencijas pasākumu veikšanā, kā arī attīstot pašvaldību ugunsdzēsības dienestus un brīvpatīgo ugunsdzēsēju organizācijas.

Turpināt Latvijas Republikas un Krievijas Federācijas un Latvijas Republikas – Baltkrievijas Republikas valsts robežas izbūvi, valsts robežas joslas infrastruktūras izveidi un iekārtošanu un nodrošināt nekustamo īpašumu atsavināšanu Latvijas Republikas un Krievijas Federācijas, Latvijas Republikas un Baltkrievijas Republikas valsts robežas joslas ierīkošanai.

Uzturēta un attīstīta ārējās robežas kontrole un aizsardzība atbilstoši Eiropas Savienības ārējām robežām izvirzītajām prasībām. Nodrošināta savlaicīga reaģēšana uz identificētiem draudiem (t.sk., trešo valstu pilsoņu nelikumīga pārvietošana (nelegālā imigrācija). Atsavināti un ierakstīti zemesgrāmatā uz valsts vārda Iekšlietu ministrijas personā 26 nekustamie īpašumi Latvijas Republikas un Krievijas Federācijas valsts robežas joslas ierīkošanai; atsavināti un ierakstīti zemesgrāmatā uz valsts vārda Iekšlietu ministrijas personā 65 nekustamie īpašumi Latvijas Republikas un Baltkrievijas Republikas valsts robežas joslas ierīkošanai.

Nodrošināt Latvijas Republikas valsts robežas integrētu pārvaldību.

Izveidots ietvars drošai un efektīvai personu un preču ārējās robežas šķērsošanas un migrācijas plūsmas pārvaldībai, izstrādāts Latvijas Republikas valsts robežas integrētās pārvaldības plāns 2019.-2020.gadam un nodrošināta tā īstenošana.

Nodrošināt nepieciešamās izmaiņas ar ārzemnieku ieceļošanu un uzturēšanos Latvijā saistītajos normatīvajos aktos.

Izveidota līdzsvarota un Latvijas interesēm atbilstoša ārzemnieku ieceļošanas sistēma, kas vērsta uz tiesībām uz ģimenes apvienošanu ar trešo valstu pilsoņiem, ekonomiskās migrācijas nodrošināšanu atbilstoši valsts tautsaimniecības izaugsmes vajadzībām (t.sk. ārvalstu investoru piesaisti), administratīvo procedūru vienkāršošanu, kā arī imgirācijas noteikumu efektivizēšanas un konkurētspējīgu noteikumu ieviešanu, vienlaikus saglabājot efektīvas kontroles iespējas nolūkā novērst pārkāpumus, kā arī nodrošināt valsts drošības un sabiedriskās kārtības intereses.

Nodrošināt vienotu ārzemnieku reģistrāciju Latvijā.

1) Pilnveidots normatīvais regulējums un īstenoti ES fonda projekti, lai nodrošinātu, ka vienas un tās pašas ziņas par ārvalstnieku netiek vairākkārtīgi iekļautas un manuāli aktualizētas dažādās valsts informācijas sistēmās;
2) Ārvalstnieku datu aktualizēšana notiek centralizēti;
3) Samazināts administratīvais slogs personām un personu apkalpošanas laiks iestādēs, veicinot valsts pārvaldes efektivitāti un uzlabojot pakalpojumu pieejamību.

Ieviest sistēmu, lai kontrolētu darījumus ar kultūras mantojumu.

Nodrošināta kontrole un preventīvie pasākumi, lai novērstu riskus, kas saistīti ar noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju un terorisma finansēšanu darījumos ar kultūras mantojumu.

Īstenot VID prioritāro pasākumu "Skaidras naudas pārvietošanas kontroles pastiprināšana"

Ierobežojot skaidras naudas pārvietošanu,
tiks ierobežota vai pārtraukta skaidras naudas, t.sk., noziedzīgi iegūtas skaidras naudas aprite, kas veicinās godīgu konkurenci uzņēmējdarbībā un ēnu ekonomikas samazināšanos.

Īstenot VID prioritāro pasākumu "Uzraudzības funkcijas stiprināšana un efektivizēšana nelegāli iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas jomā"

Izvērtēti VID iekšējie resursi un palielināts uz riska balstītu klātienes pārbaužu skaits. Stiprinot uzraudzības funkcijas, nosegts plašs subjektu loks, lai novērstu NILLTF riskus un tādējādi sekmējot ēnu ekonomikas mazināšanās un sabiedrības aizsardzību, jo tiek ierobežota terorisma finansēšanas iespējamība.

Īstenot pasākumus, tai skaitā nodrošināt personāla kvalifikācijas paaugstināšanu un amata vietu skaita palielināšanu Valsts policijā, lai stiprinātu institūciju spējas cīnīties ar noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju, terorisma finansēšanu un samazinātu vispārējos noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas riskus.

1) Veiktas izmeklētāju un prokuroru apmācības par kriptovalūtām un ar tām saistītiem riskiem. Veiktas izmeklētāju un analītiķu apmācības finanšu analīzes jomā un finanšu izmeklēšanas organizēšanā;
2) Veiktas apmācības specifiski terorisma finansēšanas noziedzīgu nodarījumu izmeklēšanai;
3) Izstrādāta un īstenota apmācību programma "Noziedzīgi iegūtu līdzekļu atguve (identifikācija, izsekošana, arests, konfiskācija pirmstiesas izmeklēšanas laikā)".

Pilnveidot apsardzes nozares tiesisko regulējumu un izveidot Apsardzes darbības reģistru.

Mazināts ēnu ekonomikas īpatsvars un veicināta godīga konkurence apsardzes nozarē. Izveidota informācijas sistēma, uzlabojot kontrolējošo institūciju iespējas uzraudzīt apsardzes uzņēmumus, konstatēt un novērst pārkāpumus.

Saglabāt vismaz 2% no IKP budžetu aizsardzības tēriņiem.

1) Aizsardzības tēriņiem atvēlētais budžets ir vismaz 2% no IKP;
2) Atbilstoši NATO noteiktajām vadlīnijām ne mazāk kā 20% no aizsardzības budžeta ir atvēlēti galvenā ekipējuma iegādēm un ne vairāk kā 50% veltīti ar personālu saistītiem izdevumiem.

Līdz 2022. gadam izstrādāt un noteikt katras nozares ministrijas lomu valsts aizsardzības sistēmā, nodrošinot atbalstu Nacionālajiem Bruņotajiem Spēkiem valsts militārās aizsardzības īstenošanā, kā arī sabiedrības funkcionēšanai krīzes un kara laikā.

1) Izstrādāta jauna Valsts Aizsardzības Koncepcija un tās ieviešanai nepieciešamie pakārtotie dokumenti;
2) Izveidota militārā - civilā sektora mijiedarbības sistēma kara laikā, tajā skaitā noteikta iedzīvotāju rīcība kara laikā;
3) Jaunās sistēmas darbība ir pārbaudīta mācībās "Namejs 2022".

Pilnveidot nosacījumus pārtikas piegāžu jomā, lai nodrošinātu pārtikas produktu pieejamību iedzīvotājiem valsts apdraudējuma gadījumā.

Veikti grozījumi MK 2007.gada 28.augusta noteikumos Nr.585 "Noteikumi par iedzīvotāju nodrošināšanu ar pārtiku valsts apdraudējuma gadījumā".

Nodrošināt NATO sabiedroto pastāvīgu klātbūtni reģionā.

Saglabāta un turpināta NATO paplašinātās klātbūtnes Latvijā kaujas grupas vienības pilnveide.

Turpināt stiprināt pastāvīgu NATO sabiedroto ilgtermiņa klātbūtni Latvijā, tostarp attīstot daudznacionālas divīzijas štāba izveidi Latvijā, kā arī turpināt dalību starptautiskajās misijās un operācijās un ātrās reaģēšanas spēkos.

1) Noslēgts starpvalstu Saprašanās Memorands par daudznacionālā divīzijas štāba "Ziemeļi" izveidošanu;
2) Nodrošināta daudznacionālā divīzijas štāba "Ziemeļi" sākotnējā un pilnā kaujas gatavības sasniegšana.

Nodrošināt Latvijas karavīru dalību ANO, NATO, ES un koalīcijas spēku operācijās, NATO ātrās reaģēšanas spēkos, ES kaujas grupās un Apvienotajos reaģēšanas spēkos.

1) Nodrošināta Latvijas karavīru dalība operācijās Resolute Support, EUTM Mali, SOPHIA, MINUSMA, Inherent Resolve;
2) Uzturēta ne mazāk kā 50 karavīru dalība starptautiskajās operācijās;
3) Uzturēts pastāvīgs NBS vienību rotāciju cikls apvienotajos reaģēšanas spēkos (JEF, NRF un EUBG).

Valsts pašaizsardzības spējas balstīsim uz motivētu un apmācītu personālsastāvu: profesionālo militāro dienestu, Zemessardzi, rezerves karavīriem, kā arī rezervistiem. Turpināsim palielināt NBS profesionālā dienesta un rezerves karavīru skaitu, atbilstoši noteiktajām spēju prioritātēm.

Izstrādāta NBS personāla nodrošinājuma koncepcija un plāns 2019-2022. gadam.
Koncepcija būs iekšējs aizsardzības nozares vidēja termiņa personāla plānošanas dokuments, kurā tiks noteikti principi, kā jaunās un esošās rekrutēšanas iniciatīvas palielinās NBS personāla daudzumu, balstoties uz Valsts aizsardzības koncepcijā un NBS attīstības plānā noteikto skaitu.

Turpināt ilgtspējīgu NBS spēju attīstību mobilizācijas un ugunsjaudas veicināšanai – Sauszemes spēku mehanizāciju, multifunkcionālu helikopteru iegādi, uzturēšanas infrastruktūru un bruņojumu netiešās ugunsvadības spējas attīstībai. Uzlabot NBS komandvadības un pretgaisa aizsardzības spējas ar materiāltehnisko līdzekļu iegādēm un spēju trenēšanu mācībās.

1) Aktualizēts NBS attīstības plāns;
2) Uzsākta brigādes līmeņa nodrošinājuma spējas attīstība;
3) Turpināta Sauszemes spēku Mehanizētās kājnieku brigādes attīstība, mehanizējot divus bataljonus, un attīstot trešo bataljonu kā no zemessargiem un rezerves karavīriem komplektētu vienību;
4) Uzsākts UH-60M helikopteru ieviešanas process, ar mērķi ieviest bruņojumā pirmo helikopteru 2022. gadā;
5) Turpināta pretgaisa aizsardzības un komandvadības spēju attīstība.

Turpināt NBS nodrošinājuma jomas reformu.

1) Veikta noliktavu sistēmas pilnveide. Nodota atbildība VAMOIC pār karavīru, zemessargu un jaunsargu nodrošinājumu ar individuālās lietošanas materiāltehniskajiem līdzekļiem (ekipējumu un formas tērpiem), ieviešot vienotu pārapgādes funkcijas administrēšanu pilnā apjomā (no plānošanas līdz utilizācijai).
2) VAMOIC reformēts par centrālo iestādi materiāltehniskās iegādes (iepirkums, līguma vadība un centrālās piegādes punkts) funkcijas administrēšanai miera laikā, kā arī pārorientētas NBS Nodrošinājuma pavēlniecības funkcijas uz pārapgādes spēju un organizāciju mobilizācijas vai krīzes gadījumam.

Nodrošināsim regulāru militāro mācību cikla "Namejs" organizēšanu, lai pārbaudītu un pilnveidotu NBS gatavību valsts aizsardzības uzdevumu izpildei. Pakāpeniski attīstīsim militāro mācību cikla "Namejs" vērienu, lai 2022. gadā tajās piedalītos 15 000 dalībnieku. Vismaz reizi gadā organizēsim Ministru Kabineta stratēģiskā līmeņa mācības "Kristaps", lai pilnveidotu visaptverošu stratēģiskā līmeņa sadarbību valsts apdraudējuma gadījumā.

1) Nodrošināta regulāra militāro mācību cikla "Namejs" organizēšana. Pakāpeniski attīstīts militāro mācību cikla "Namejs" vēriens, 2022. gadā nodrošinot 15 000 dalībnieku līdzdalību;
2) Vismaz reizi gadā ir organizētas Ministru Kabineta stratēģiskā līmeņa mācības "Kristaps".

Nodrošināt Zemessardzes kaujas spēju attīstību.

1) Turpināta zemessargu nodrošināšana ar individuālo ekipējumu;
2) Līdz 2022. gadam palielināts Zemessardzes skaitliskais sastāvs līdz 9500 cilvēkiem;
3) Palielināta zemessargu iesaiste mācībās "Namejs 2022" attiecībā pret mācībām "Namejs 2018";
4) Turpināta Zemessardzes infrastruktūras pilnveidošana un reģionālo poligonu attīstība ("Lāčusils", "Meža Mackeviči", "Mežaine").

Pilnveidot Jaunsardzē īstenoto interešu izglītības programmu, lai 2022. gadā mācības notiktu atbilstoši jaunai programmai, pastiprinātu uzmanību pievēršot jaunsargu līderības prasmju attīstībai.

Pielāgota Jaunsardzes apmācību programma (fokusējoties uz līderību) atbilstoši valsts aizsardzības mācībai.

Sekmēt nacionālās aizsardzības industrijas attīstību un kapacitāti, lai vietējā industrija spētu nodrošināt NBS operacionālās pamatvajadzības.

1) Īstenots grantu projektu konkurss par militārā vai divējādā lietojuma produktu attīstību;
2) Turpināta sadarbība ar Latvijas Drošības un aizsardzības industriju federāciju Aizsardzības jomas iepirkumos un investīcijās nodrošināta piegāžu drošības principa ievērošana un nacionālās industrijas un pētniecības iestāžu dalība.

Apstiprināt kiberdrošības stratēģiju, lai nodrošinātu valsts pārvaldes un kritiskās infrastruktūras atbilstību minimālajām kiberdrošības prasībām, kā arī noturību pret mainīgo kiberapdraudējumu.

1) Iesniegts apstiprināšanai MK Latvijas kiberdrošības stratēģija un rīcības plāns;
2) Koordinēta sistēmas izveide drošo tehnoloģiju un programmatūras iegādei un izstrādei valsts pārvaldē.

1) Aktīvi sadarboties ar ES, NATO, OECD, ANO dalībvalstīm, identificēt līdzīgi domājošās valstis Latvijai svarīgos jautājumos, rīkot konsultācijas ar mērķi veiksmīgāk aizstāvēt kopīgās intereses starptautiskajās organizācijās.
2) Pārstāvēt Latvijas intereses Pasaules Tirdzniecības organizācijā (PTO) ES kopējās tirdzniecības politikas ietvaros, kā arī jaunu dalībvalstu pievienošanās PTO sarunās.
3) Iesniegt atbalstu nozaru lēmumu pieņēmējiem un ekspertiem, veicinot OECD labākās prakses un ekspertīzes izmantošanu tautsaimniecības konkurētspējas attīstībai un valsts pārvaldes kvalitātes uzlabošanai.
4) Mērķtiecīgi gatavoties ANO DP vēlēšanām 2025.gadā, paaugstinot ārlietu dienesta kapacitāti un profesionālās spējas, gan centrālajā aparātā, gan diplomātiskajās pārstāvniecībās; iestāties par ANO DP un tās darba metožu reformēšanu.
5) Sekmīgi novadīt Latvijas prezidentūru Kodolmateriālu piegādātāju grupā, Ieroču tirdzniecības nolīgumā un Vasenāras vienošanās Tehnisko ekspertu grupā.

1) Regulāri sagatavotas un organizētas dažādu līmeņu vizītes un konsultācijas ar ES, NATO, OECD, ANO dalībvalstīm.
2) ES, t.sk. Latvijas intereses ņemtas vērā PTO modernizācijas diskusijā, daudzpusējās un vairākpusējās sarunās, kā arī iekļautas jaunu dalībvalstu pievienošanās PTO iestāšanās nosacījumos.
3) Latvija aktīvi iesaistās divpusējos projektos ar OECD, saņemot specializētas rekomendācijas un padomus valsts pārvaldes kvalitātes uzlabošanai. Regulāra Latvijas un OECD augsta līmeņa pārstāvju vizīšu apmaiņa. Latvija sniedz atbalstu OECD Eirāzijas reģionālās programmas darbam un Ukrainas – OECD Saprašanās memoranda un Rīcības plāna ieviešanai.
4) Iesniegta informācija MK lēmuma pieņemšanai par nepieciešamajiem resursiem uzdevuma izpildei, nodrošināts kandidēšanai nepieciešamais process; pausta Latvijas nostāja par ANO DP un darba metožu reformēšanu.
5) Latvija tiek parādīta kā uzticams, līdzvērtīgs, kompetents starptautiskās drošības sistēmas partneris.

1) Latvijas dalība ES Padomes un Eiropas Komisijas darba grupu sēdēs attiecībā uz tiešo un netiešo nodokļu, grāmatvedības un komercsabiedrību revīzijas jautājumiem, aizstāvot savas intereses un vienojoties par kopīgām interesēm ES līmenī.
2) Nodrošināt Latvijas dalību OECD Fiskālo lietu komitejas darba grupu sanāksmēs, tādējādi, apzinot un izvērtējot starptautisko nodokļu jautājumu risinājumu jaunākās tendences, nodrošinot Latvijas normatīvo aktu atbilstību OECD standartiem fiskālo (nodokļu) jautājumu politikas jomā.
3) Nodrošināt Latvijas dalību citu OECD komiteju darba grupu sanāksmēs, kurās tiek izskatīti komercsabiedrību revīzijas jomas jautājumi, tādējādi, apzinot un izvērtējot attiecīgās jomas jautājumu risinājumu jaunākās tendences, nodrošinot Latvijas normatīvo aktu atbilstību OECD vadlīnijām, kas reglamentē nosacījumus neatkarīgas ārējās revīzijas veikšanai.

1) Nodrošināta Latvijas normatīvo aktu atbilstība ES normatīvo aktu prasībām un nepieciešamības gadījumā veikti grozījumi tiešo un netiešo nodokļu jomu, grāmatvedības un komercsabiedrību revīzijas jomas regulējošajos normatīvajos aktos.
2) Nodrošināta Latvijas nodokļu jomu regulējošo normatīvo aktu izvērtēšana un aktualizēšana, ja nepieciešams, atbilstoši OECD vadlīnijās noteiktajam. Sniegti ziņojumi un pārskati par Latvijas normatīvo aktu normām.
3) Nodrošināta Latvijas komercsabiedrību revīzijas jomu regulējošo normatīvo aktu izvērtēšana un aktualizēšana, ja nepieciešams, atbilstoši OECD vadlīnijās, kas reglamentē nosacījumus neatkarīgas ārējās revīzijas veikšanai, noteiktajam.

Paust atbalstu un veicināt ES globālo ietekmi un konkurētspēju.

1) Veicināta sadarbība ar Eiropas Savienības dalībvalstīm;
2) Pausts Latvijas viedoklis par procesiem, lai stiprinātu ES globālo ietekmi un konkurētspēju;
3) Latvija devusi konkrētu ieguldījumu ES globālās ietekmes nostiprināšanā.

Aizstāvēt Latvijas intereses un veicināt Eiropas Savienības vienotību ES Globālās ārpolitikas un drošības stratēģijas ieviešanā.

1) Sagatavota Latvijas nostāja; aizstāvētas Latvijas intereses ES ārlietu padomes sanāksmēs (t.sk. aizsardzības, ārējās tirdzniecības, attīstības sadarbības formātos);
2) Veicināta ES Austrumu stratēģiskās komunikācijas operatīvās grupas darbība.

Visos ES līmeņos un formātos, kā arī divpusējās un daudzpusējās konsultācijās, Latvijas interešu aizstāvēšana par ES daudzgadu budžetu 2021. - 2027. gadam.

1) Aktīvi pausta Latvijas nostāja un aizstāvētas Latvijas intereses, lai nepieļautu būtisku samazinājumu nacionālās aploksnēs Kohēzijas un Kopējās lauksaimniecības politikā visās ES institūcijās un formātos;
2) Aizstāvētas Latvijas intereses ES daudzgadu budžeta jomā gan divpusējās, gan daudzpusējās konsultācijās;
3) Aktīvi aizstāvētas intereses gan ES līmenī, gan divpusēji, lai nodrošinātu finansējumu Rail Baltica projekta pabeigšanai no Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta (CEF);
4) Aktīvi aizstāvētas Latvijas intereses, lai nodrošinātu labvēlīgus atlases kritērijus ES centralizētajās programmās (Apvārsnis Eiropa, Digitālā Eiropa, Eiropas Aizsardzības fonds u.c.);
5) Izstrādātas, saskaņotas un koordinētas Latvijas pozīcijas par ES daudzgadu budžetu nacionālajā līmenī.

1) Turpināt un attīstīt Latvijas politisko dialogu un sadarbību ar Austrumu partnerības valstīm;
2) Veicināt partnervalstu dziļāku sadarbību ar ES, t.sk. noslēgto Asociācijas un Padziļinātas un visaptverošas brīvas tirdzniecības zonas (AA/DCFTA) līgumu ietvaros.

1) Augsta līmeņa vizītes un politiskās konsultācijas;
2) Dalība konferencēs u.c. pasākumos, t.sk. līdzīgi domājošo valstu sanāksmēs, paužot Latvijas nostāju;
3) Praktiski pasākumi Austrumu partnerības valstu tuvināšanās ES.

1. Uzturēt regulāru politisko dialogu ar NATO dalībvalstīm. Identificēt līdzīgi domājošās valstis Latvijai svarīgos jautājumos, rīkot konsultācijas ar mērķi veiksmīgāk aizstāvēt kopīgās intereses NATO.
2.1.uzturēt aktīvu politisko dialogu un daudzpusīgu praktisko sadarbību ar ASV un Kanādu;
2.2. stiprināt sadarbību ar ASV inovatīvās ekonomikas un moderno tehnoloģiju jomā;
3. Sadarboties ar sabiedriskās domas veidotājiem NATO dalībvalstīs;
4. Palielināt Ārlietu ministrijas kopējās informācijas komunikāciju sistēmas noturību pret krīzes situācijām, nodrošinot nepieciešamās informācijas tehnoloģiju iekārtas un programmatūras uzturēšanu.
5. Realizēt Latvijas kiberdrošības stratēģijā 2019.-2022. gadam iekļautos pasākumus.

1) Ar mērķi saglabāt NATO spēku nozīmīgu klātbūtni Latvijā, aizvadītas regulāras konsultācijas ar lielākajiem NATO sabiedrotajiem un mūsu reģiona NATO dalībvalstīm, nodrošināta NATO vienotības saglabāšana attiecībā uz izaicinājumiem no Austrumiem kā alianses prioritāti;
2) Sagatavotas un organizētas augsta līmeņa vizītes;
3) Mērķtiecīga sadarbība ar sabiedriskās domas veidotājiem NATO dalībvalstīs;
4) Saglabāti informācijas sistēmu drošības atjauninājumu licenču maksājumi, kā arī ieviesti papildus drošības risinājumi, pievienojot informācijas sistēmām papildus funkcionalitāti un mazinot sistēmu novecošanas radītus drošības riskus;
5) Realizēti Latvijas kiberdrošības stratēģijā 2019.-2022. gadam iekļautie pasākumi ārlietu dienesta stiprināšanai.

Atbalstīt un veicināt ES un NATO praktisko sadarbību jomās, kas veicina NATO spējas pildīt Eiropas drošības garanta lomu.

1) Īstenoti pasākumi, kuri veicina izpratni Eiropas valstīs par Latvijas un Baltijas valstu draudu redzējumu un NATO unikālo lomu Eiropā, kā arī par Eiropas kontinentā notiekošo pasākumos ASV transatlantiskās saites nostiprināšanai;
2) Pārrunāti NATO sadarbības jautājumi divpusējās un daudzpusējās konsultācijās ar Somiju un Zviedriju;
3) Īstenoti publiskās diplomātijas pasākumi NATO lomas Eiropas drošībā nostiprināšanai.

Iesniegt MK grozījumus normatīvajos aktos par atbalsta programmu maziem un vidējiem uzņēmumiem eksporta veicināšanai, nodrošinot programmas darbību 2020.-2022.gadā.

Novirzīts papildus finansējums grantu piešķiršanai uzņēmējiem, lai īstenotu eksporta aktivitātes pēc 2019.gada.

Nodrošināt 20 ārējo ekonomisko pārstāvniecību tīkla darbību arī pēc ES struktūrfondu 2014.-2020.gada plānošanas perioda beigām, atrodot to darbībai finansējumu valsts budžetā.

Atbalstīta un veicināta Latvijas uzņēmumu piekļuve svarīgākajiem ārvalstu tirgiem un ārvalstu uzņēmējiem attiecīgi - Latvijai.

Organizēt 3-7 Starpvaldību komisijas/Apvienotās komitejas gadā.

1. Veicināta ekonomiskā sadarbība Latvijas tautsaimniecībai nozīmīgās sadarbībās jomās (t.sk. IKT, inovācijas un jaunuzņēmumi, tūrisms, transports un loģistika, dzīvības zinātnes, tīrās tehnoloģijas, izglītība un zinātne) un aizstāvētas uzņēmēju ekonomiskās intereses.
2. Nodrošināts preču un pakalpojumu tirdzniecības apgrozījuma pieaugums ar prioritārajām sadarbības valstīm - 3% vidēji ik gadu.

1) Sekmēt Latvijas eksportējošo uzņēmumu intereses ārvalstu tirgos, sniedzot atbalstu biznesa kontaktu veidošanā, ekonomiska rakstura vizīšu un pasākumu organizēšanā un problēmjautājumu risināšanā;
2) Nodrošināt Latvijas interešu pārstāvību ES kopējās tirdzniecības politikas veidošanā un realizēšanā, jo īpaši ES tirdzniecības nolīgumu un ieguldījumu aizsardzības nolīgumu sarunās, kā arī citos starptautiskās tirdzniecības nosacījumu uzlabošanas jautājumos;
3) Sagatavot priekšnoteikumus jaunu vēstniecību Austrālijā, Latīņamerikas reģionā, kā arī konsulāta ASV Rietumkrastā atvēršanai, kas līdztekus atbalstam uzņēmējiem stiprinātu saiknes arī ar latviešu diasporu, stiprināt esošās pārstāvniecības.

1) Saskaņā ar uzņēmēju interesēm ar Latvijas Ārējo ekonomisko pārstāvniecību (LIAA) un diplomātisko pārstāvniecību tīkla atbalstu sarīkoti pasākumi (vizītes, semināri, tikšanās u.c.) eksporta veicināšanai, kā arī sniegts atbalsts Latvijas uzņēmējiem saskaņā ar piecpusējo (ĀM, EM, LIAA, LTRK, LDDK) darba plānu;
2) Aktīvi piedaloties diskusijās par ES ārējās tirdzniecības un ieguldījumu aizsardzības jautājumiem dažādos ES formātos (Tirdzniecības ministru padomē, Tirdzniecības politikas komitejā, u.c. ES Padomes un Eiropas Komisijas darba grupās), ņemtas vērā Latvijas ekonomiskās intereses, jo īpaši būtiskākajos eksporta tirgos. Noslēgti un ratificēti Latvijas interesēm atbilstoši tirdzniecības un ieguldījumu aizsardzības nolīgumi;
3) Vēstniecību Austrālijā un Latīņamerikas reģionā, konsulāta ASV Rietumkrastā atvēršana, personāla nodrošināšana esošajās un jaunajās diplomātiskās un konsulārās pārstāvniecībās, ieskaitot kvalificētu un pietiekošu administratīvi tehnisko personālu, it īpaši Latvijas politisko un ekonomisko interešu ziņā nozīmīgās valstīs.

1) Nodokļu konvenciju slēgšana ilgtermiņā, tādējādi radot pievilcīgu un stabilu investīciju vidi, kā arī nodrošinot likumīgu pamatu abu valstu kompetento iestāžu tiešai sadarbībai.
2) Atbilstības OECD BEPS ietvaros izvirzītajiem minimālajiem standartiem tiešo nodokļu jomā nodrošināšana, ieviešot OECD izstrādāto daudzpusējo konvenciju nodokļu bāzes samazināšanas un peļņas novirzīšanas novēršanas pasākumu ieviešanai attiecībā uz nodokļu konvencijām.

1) Vienojoties ar otru līguma slēdzēju pusi, uzsāktas sarunas par jaunas nodokļu konvencijas noslēgšanu vai arī esošo nodokļu konvenciju grozīšanu, parafēto nodokļu konvenciju iesniegšana Ministru kabinetā apstiprināšanai.
2) Nodrošināta atbilstība OECD BEPS ietvaros izvirzītajiem minimālajiem standartiem attiecībā uz nodokļu konvencijām:
2.1. iesniedzot Saeimā apstiprināšanai likumprojektu ar kuru tiek apstiprināta daudzpusējā konvencija nodokļu bāzes samazināšanas un peļņas novirzīšanas novēršanas pasākumu ieviešana attiecībā uz nodokļu konvencijām, un
2.2. uzsākot daudzpusējās konvencijas nodokļu bāzes samazināšanas un peļņas novirzīšanas novēršanas pasākumu ieviešanu attiecībā uz nodokļu konvencijām piemērošanu.

Īstenot Baltijas un Ziemeļvalstu integrācijas pasākumu plānu Ekonomikas ministrijas kompetences jomās.
Piedalīties Ziemeļvalstu un Baltijas valstu mobilitātes programmā "Valsts administrācija".

Veicināta ciešāka Baltijas un Ziemeļeiropas valstu integrācija izmantojot dažādus esošos un jaunus sadarbības formātus.

1) Veidot ciešu sadarbību ar stratēģiskajiem partneriem reģionā un Eiropā kopumā, uzturot regulāru politisko dialogu un ekspertu konsultācijas gan divpusējā, gan daudzpusējā līmenī;
2) Koordinēt Baltijas Ministru Padomes darbu 2019. un 2022.gadā;
3) Veicināt sadarbību kiberdrošības jomā.

1) Pilnvērtīgi izmantotas NB8, NB8+, NB6, kā arī citu sadarbības formātu sniegtās iespējas, identificējot un aizstāvot kopīgās intereses starptautiski;
2) Pilnvērtīgi īstenota Latvijas prezidentūra BMP, stiprinot drošību reģionā stiprināšana, veicinot reģionālās savienojamības attīstību un kopīgu interešu aizstāvību ES;
3) Noorganizēts kiberdrošībai veltīts seminārs NB8+ASV formātā.

1) Aktīvi iesaistīties reģionālos formātos, kas veicina stabilitāti un sadarbību, tostarp starptautiskajā kontaktgrupā Afganistānai, starptautiskajā koalīcijā pret ISIL, kā arī Trīs jūru iniciatīvā, 16+1 sadarbībā ar Ķīnu;
2) Latvija turpinās atbalstīt starptautiskos centienus drošības stiprināšanai un stabilitātes veicināšanai, piedaloties ANO, ES, EDSO un NATO misijās un operācijās;
3) Dzimumu līdztiesības veicināšana nacionālā un starptautiskā līmenī, īpašu uzmanību pievēršot sieviešu līdzdalības vadošās pozīcijās (lēmumu pieņemšanā) veicināšanai bruņotos spēkos, valsts iestādēs, politikā, kā arī visa veida ar dzimumu saistītas vardarbības izskaušanai;
4) Koordinēt Latvijas prezidentūras darbu BJVP (no 01.07.2018. līdz 30.06.2019.).

1) Dalība konferencēs un starptautiskos forumos Latvijas interešu īstenošanai;
2) Dalībai starptautiskajās misijās nosūtīti ik gadu līdz 30 civilo ekspertu;
3) Nacionālā rīcības plāna sagatavošana ANO DP rezolūcijas par Sievietēm, Mieru un Drošību izpildei;
4) Īstenotas aktivitātes Latvijas prezidentūras BJVP prioritārajos virzienos - sabiedrības drošība, ilgtspējīga attīstība, teritoriālā attīstība, klimata pārmaiņas, kultūras mantojums.

1) Pakāpeniski palielināt finansējumu Latvijas divpusējās attīstības sadarbības instrumentiem, t.sk. humānajai palīdzībai, tiecoties sasniegt Latvijas kā ES dalībvalsts noteikto oficiālās attīstības palīdzības finansējuma mērķi - 0.33% no NKI 2030.gadā;
2) Nodrošināt priekšnoteikumus, t.sk., nepieciešamo institucionālo ietvaru, lai sekmētu Latvijas iesaisti ES ārējo (attīstības sadarbības) finanšu instrumentu īstenošanā;
3) Izstrādāt un apstiprināt jaunu Latvijas attīstības sadarbības politikas vidēja termiņa plānošanas dokumentu "Attīstības sadarbības politikas pamatnostādnes 2021.-2025.gadam".

1.1.Nodrošinātas iespējas sniegt ilgtspējīgu un praktisku ieguldījumu drošības, labas pārvaldības un labklājības veicināšanā Latvijas attīstības sadarbībai prioritārajos reģionos; izvērtētas tālākas iespējas ar mērķi sniegt atbalstu arī citos Eiropai Savienībai tuvajos reģionos;
1.2.Nodrošinātas iespējas pilnvērtīgi izmantot Latvijas reformu pieredzes un zināšanu nodošanu partnervalstīm t.sk. Latvijas īstenotājiem, iesaistoties citu donoru finansētajos projektos;
1.3.Veicināta Latvijas redzamība partnervalstīs, tādējādi sekmējot Latvijas divpusējās un ekonomiskās attiecības;
1.4.Sniegts atbalsts valstīm, kas cietušas humanitārās krīzēs, piemēram, nodrošināta valsts atbalsta programma Ukrainas konfliktā cietušo karavīru fiziskajai un psiholoģiskajai rehabilitācijai;
2. Nodrošinātas plašākas Latvijas attīstības sadarbības projektu īstenotāju, t.sk. privātā sektora, iespējas, iesaistīties ES projektu īstenošanā attīstības valstīs;
3. Noteikta Latvijas stratēģija attīstības sadarbības politikas jomā ar prioritārajām partnervalstīm, iesaistes jomām un iesaistes metodēm, tādējādi veicinot efektīvas un caurspīdīgas politikas īstenošanu.

1) Divpusējās sarunās, kā arī starptautisko un reģionālo organizāciju darba kartībā uzturēt pozīciju par Ukrainas suverenitāti un teritoriālo integritāti;
2) Īstenot ES pieņemto divu ceļu pieeju un ES Ārlietu padomē apstiprinātos piecus pamatprincipus attiecībās ar Krieviju;
3) Turpināt Latvijas-Krievijas praktisko un ekspertu līmeņa sadarbību jomās, kuras neskar ES sankcijas;
4) Turpināt un attīstīt dialogu ar Krievijas pilsonisko sabiedrību.

1. Latvijas puse sarunās ar ārvalstu partneriem pauž Ukrainu atbalstošu pozīciju;
2. Atbilstoši divu ceļu pieejai Latvija īsteno ES sankciju politiku un dialogu;
3.1. Sarīkotas LV – KF Starpvaldību komisijas sēdes (SVK), SVK darba grupu sanāksmes;
3.2. regulāri noturētas konsulārās konsultācijas;
4. Īstenoti dialoga pasākumi ar Krievijas pilsonisko sabiedrību.

1) Koordinēti sagatavoties Brexit izraisītajiem procesiem visās nozarēs;
2) Pārstāvēt Latvijas pozīciju sarunās par Apvienotās Karalistes (AK) izstāšanos no ES;
3) Sagatavot mandātu sarunām par ES-AK nākotnes attiecībām pēc Breksita (t.sk. atbalstīt modernu un visaptverošu tirdzniecības režīmu starp abām pusēm un sadarbības līguma drošības un aizsardzības jomā noslēgšanu);
4) Nodrošināt Latvijas ekonomisko interešu iekļaušanu ES-Lielbritānijas sarunās par nākotnes tirdzniecības attiecībām.

1) Veiktas nepieciešamās izmaiņas Latvijas tiesību aktos, pielāgota infrastruktūra, piesaistīti nepieciešamie cilvēkresursi, IT sistēmas un reģistri, iedzīvotāji un uzņēmēji informēti par pārmaiņām saistībā ar Breksitu;
2) Noslēgtas ES-AK izstāšanās sarunas, lai sāktu sarunas par nākotnes attiecībām;
3) Sagatavoti ES sarunu mandāti Latviju interesējošās jomās, lai veidotu pēc iespējas ciešu sadarbību, īpaši iedzīvotāju tiesību, drošības, aizsardzības, ārpolitikas, ekonomikas, mobilitātes un izglītības jautājumos;
4) Gadījumā, ja AK pilnībā izstājas no ES Vienotā tirgus un Muitas savienības, noslēgts Latvijas interesēm atbilstošs ES un AK brīvās tirdzniecības nolīgums, kā arī sadarbības nolīgums drošības un aizsardzības jomā, kā arī iedzīvotāju tiesību aizsardzības jomā.

1) Publiskās diplomātijas projektos attīstīt Latvijas simtgades Publiskās diplomātijas programmas īstenošanā veiksmīgi uzsākto valsts institūciju sadarbību;
2) Sagatavot priekšlikumus par Latvijas institūta pārveidošanu;
3) Goda konsulu tīkla uzturēšana un attīstīšana;
4) Veicināt Latvijas diplomātisko pārstāvniecību kapacitāti un iesaisti Latvijas tēla popularizēšanā.

1) Sagatavoti un īstenoti publiskās diplomātijas programmas pasākumi ārvalstīs sadarbībā ar citām Latvijas valsts institūcijām;
2) Sagatavoti priekšlikumi Latvijas institūta pārveidošanai;
3) Latvijas atpazīstamības celšana, veicinot sadarbību kultūras, izglītības, uzņēmējdarbības u.c. jomās;
4) Uzlabota Latvijas diplomātisko pārstāvniecību kapacitāte un iesaiste Latvijas tēla popularizēšanā.

Administratīvi teritoriālās reformas īstenošana

Izveidotas ilgtspējīgākas un ekonomiski spēcīgākas vietējās pašvaldības, kas spēj nodrošināt likumā minēto pašvaldību autonomo funkciju izpildi salīdzināmā kvalitātē un pieejamībā:
1) izstrādāts tiesiskais regulējums vietējo pašvaldību administratīvi teritoriālās reformas uzsākšanai;
2) izstrādāts tiesiskais regulējums vietējo pašvaldību administratīvi teritoriālās reformas pabeigšanai;
3) izstrādāti saistītie likumprojekti, kas regulē pašvaldību darbību

Izstrādāt priekšlikumus turpmākai Pierīgas pašvaldību sadarbības attīstībai pašvaldību sadarbībai un plānošanai Rīgas metropoles teritorijas ietvaros

Reģionālās politikas pamatnostādņu 2021.-2027.gadam ietvaros izstrādāti un realizēti priekšlikumi pašvaldību sadarbībai un plānošanai Rīgas metropoles teritorijas ietvaros, tai skaitā transporta infrastruktūras optimizēšanai

Veikt izvērtējumu par otrā līmeņa pašvaldību ieviešanas nepieciešamību

MK iesniegts vērtējums (konceptuālais ziņojums) par otrā līmeņa pašvaldību ieviešanas nepieciešamību, ņemot vērā konkurētspēju un lomu reģionālās attīstības atšķirību mazināšanā, iespējamiem pārvaldes modeļiem, piedāvāti varianti turpmākai rīcībai

Izstrādāt priekšlikumus vietējo pašvaldību pārvaldības reformai

Sagatavots tiesiskais regulējums par aizliegumu deputātiem savienot amatus ar amatiem pašvaldību kapitālsabiedrībās un iestādēs.Vietējās pašvaldībās nodalīta lēmējvara no izpildvaras

Pilnveidot teritorijas plānošanas normatīvos aktus, lai nodrošinātu jaunizveidoto novadu pilnvērtīgu darbību un plānošanas procesa nepārtrauktību

Nodrošināta jaunizveidoto novadu pilnvērtīga darbība un plānošanas procesu nepārtrauktība, sagatavojot nepieciešamo normatīvo aktu grozījumus

Eiropas Savienības strukturālo un investīciju fondu mērķa "Eiropas teritoriālā sadarbība" 2014.-2020. gadam" ietvaros esošās programmas "Centrālā Baltijas jūras reģiona INTERREG VA pārrobežu sadarbības programma 2014. - 2020. gadam" Reģionālās attīstības fonda līdzfinansēto projekta "Coast4us – Piekraste mums" īstenošana

Īstenots pilotprojekts un uz tā bāzes sagatavoti priekšlikumi "līdzdalības budžeta" ieviešanai Latvijā, ņemot vērā ārvalstu pieredzi un pašvaldību līdzšinējās darbības, iedzīvotājiem dodot iespēju iesaistīties pašvaldības finansējuma sadalē

Jauna Vietējo pašvaldību likuma izstrāde, t.sk. nosakot pašvaldību funkcijas uzņēmējdarbības veicināšanas, demogrāfijas un attīstības plānošanas jomā

Izstrādāts un Mkiesniegts Vietējo pašvaldību likumprojekts, nodrošinot laikmetīgu pārvaldību pēc administratīvi teritoriālās reformas, veicinot demokratizāciju, skaidrāk nodalot lēmējvaru no izpildvaras, nosakot skaidru kompetenču un funkciju sadali

Pašvaldību kompetences kāpināšana, lai nodrošinātu efektīvāku pašvaldību darbību

1) Organizēta regulāra pašvaldību apmācība par aktuāliem problēmjautājumiem - vismaz 5 semināri gadā
2) Apmācīti 2021.gada vēlēšanās ievēlētie pašvaldību deputāti - 20 semināri
3) Izstrādātas vismaz 12 vadlīnijas/metodikas saistošo noteikumu izstrādei

Teritorijas attīstības plānošanas dokumentu izstrādes atvieglošana reformētajos novados, sagatavots metodisks materiāls par Teritorijas attīstības plānošanas dokumentu izstrādi

Nodrošināta vienota izpratne pašvaldībās par Teritorijas attīstības plānošanas dokumentu izstrādi, izstrādājot metodisku materiālu un nodrošinot pašvaldību konsultācijas

Turpināt virzību uz nepieciešamo pasākumu izstrādi un ieviešanu, lai pārorientētu valsts amatpersonu interešu konflikta novēršanu un valsts amatpersonām noteikto ierobežojumu un aizliegumu kontroli no ārējās kontroles un institūcijas iekšējo kontroli.

Izstrādāti un Ministru kabinetā iesniegti nepieciešamie grozījumi likumā "Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā", lai nodrošinātu "maznozīmīgo" pārkāpumu izskatīšanu publiskas personas institūcijā disciplinārā kārtībā.

Labās OECD prakses pārņemšana pašvaldību darbā

Pašvaldībām pieejamas 5 rekomendācijas pašvaldību amatpersonu atbildības paaugstināšanai. Organizēti 8 reģionālie semināri par labās prakses pārņemšanu pašvaldību darbā

Pašvaldību pārraudzības un lēmumu kontroles pastiprināšana, turpinot izglītojošo darbu, lai nodrošinātu pašvaldību darbības uzlabošanos

Izstrādāti priekšlikumi vietējo pašvaldību likumā, lai uzlabotu pašvaldību pārraudzību, sniegts metodiskais un izglītojošais atbalsts, lai uzlabotu pašvaldību darba rezultātus.
Organizēti 8 reģionālie semināri, skaidrojot likuma grozījumus un to piemērošanu

Priekšlikumu izstrāde Kopējo statistiski teritoriālo vienību klasifikācijas (NUTS klasifikācija) Latvijā aktualizācijai. (Eiropas Savienības (ES) Statistikas biroja (Eurostat) iniciatīvas ietvaros izvērtēsim iespēju aktualizēt NUTS klasifikāciju Latvijā, analizējot izmaiņas teritorijās, uz kā pamata veidoti statistikas reģioni)

Pieņemts lēmums par NUTS klasifikāciju Latvijas teritorijā

Tiešās pārvaldes administratīvi teritoriālā iedalījuma vienādošana, atbilstoši administratīvi teritoriālās reformas pabeigšanas rezultātiem un priekšlikumiem par otrā līmeņa pašvaldību izveidi

Īstenota valsts tiešās pārvaldes administratīvā iedalījuma reforma, reģionālās valsts tiešās pārvaldes institūcijas darbojas vienotās teritorijās

Veikt novērtējumu par iespējām pārcelt valsts tiešās pārvaldes iestāžu apvienotās atbalsta funkcijas ārpus Rīgas aglomerācijas.

Veikta iesaistīto pušu viedokļu izpēte un piedāvāti risinājumi valsts tiešās pārvaldes iestāžu apvienoto atbalsta funkciju pārcelšanai ārpus Rīgas aglomerācijas.

Nodrošināt kvalitatīvu un uz vienlīdzīgām iespējām veidotu vispārējās izglītības iestāžu tīklu

Sagatavoti un iesniegti izskatīšanai MK priekšlikumi par izglītības iestāžu atvēršanas un darbības principiem, lai nodrošinātu kvalitatīvas vispārējās izglītības pieejamību un attīstību, ņemot vērā izglītības satura reformu (Skola2030), administratīvi teritoriālo reformu u.c. faktorus.

Atbalsta pasākumu sagatavošana Latgales reģiona attīstībai pēc 2020.gada. Latgales speciālās ekonomiskās zonas (LSEZ) atbalsta pasākumu pilnveide, paredzot nodokļu atbalstu par paredzamajām algu izmaksām jaunās darba vietās, kas ir saistītas ar sākotnējiem ieguldījumiem.

Atbalsta noteikšana Latgales reģionam kā Austrumu pierobežai jaunajā reģionālajā politikā un Nacionālajā attīstības plānā pēc 2020.gada, t.sk paplašinot atbalsta iespējas LSEZ uzņēmējiem un potenciālajiem interesentiem (jaunradīto darba vietu skaits - 160)

Izstrādāt valsts un pašvaldību iestāžu tīmekļvietņu vienoto platformu.

1) Publiski radītā informācija ir pieejamāka un saprotamāka sabiedrībai;
2) Radītas aptuveni 60 mūsdienīgas, uz lietotāju orientētas un piekļūstamības prasībām atbilstošas tīmekļvietnes (saskaņā ar Direktīvas 2016/2102 uzliktajiem nosacījumiem);
3) Radīta vienota platforma, kas pēc projekta izmantojama visām valsts pārvaldes iestādēm resursu efektīvākai izmantošanai un IT atbalsta funkciju (mājaslapas uzturēšana, izmitināšana) centralizēšanai.

Īstenot Valsts pārvaldes reformu plānu, t.sk.sākt valsts pārvaldes funkciju centralizāciju un mazināt administratīvo slogu.

1) Pieaugusi publiskās pārvaldes efektivitāte un izpildvaras kapacitāte, t.sk. sabiedrības apmierinātība ar valsts pārvaldi un tās sniegtajiem pakalpojumiem;
2) Samazinājies administratīvais slogs uzņēmējiem un iedzīvotājiem.

Komunikācijā ar VID klientiem nodrošināt atbilstošu un saprotamu saziņu nodokļu un muitas saistību izpildes sekmēšanai un tiesību ievērošanai

"Konsultē vispirms" principa dalībiestāžu novērtējuma indekss klientu vērtējumā 2020.gadā paaugstinājies par 5 % punktiem salīdzinājumā ar 2018.gada vērtējumu (71,73%)

1. Veikt ikgadēju "Konsultē vispirms" novērtējumu 22 uzraudzības iestādēs par principa ieviešanu.
2. Organizēt "labāko prakšu" apmaiņu starp uzraudzības iestādēm.
3. Veikt kopējo novērtējumu par principa ieviešanu.

Mainīta inspicējošo un kontrolējošo institūciju uzvedības kultūra no primāri represīvas uz atbalstošu.
Mazināts administratīvais slogs uzņēmējiem un valsts pārvaldei.
Uzņēmēju novērtējums par "Konsultē vispirms" iniciatīvā iesaistīto iestāžu sadarbību ar uzņēmējiem sasniedz vismaz 85 indeksa punktus no iespējamiem 100 punktiem.

1) Izstrādāt skaidru valsts un pašvaldību kapitālsabiedrību pārvaldības politiku, nosakot valsts kapitālsabiedrību iedalījumu, ņemot vērā to stratēģisko nozīmi, darbību konkurences apstākļos, valsts deleģēto uzdevumu īpatsvaru; 2) Izstrādāt kapitālsabiedrību iedalījumam atbilstošu tiesisko regulējumu attiecībā uz finanšu un nefinanšu mērķu noteikšanu, rezultātu ziņošanu, dividenžu politiku un informācijas atklāšanu;
3) Individuāli izvērtēt iespējas un nepieciešamību valsts kapitālsabiedrību kapitāla piesaistei, emitējot obligācijas un kotējot akcijas biržā.

1) Iesniegts izskatīšanai MK konceptuālais ziņojums;
2) Izstrādāti MK noteikumi vai vadlīnijas, balstoties uz apstiprināto kapitālsabiedrību iedalījumu, nosakot atšķirīgu dividendēs izmaksājamās peļņas daļas noteikšanas kārtību, nosakot atšķirīgu darbības rezultātu vērtēšanas kārtību, nosakot atšķirīgus publiskojamās informācijas apjomus;
3) Sagatavoti informatīvie ziņojumi par iespējamiem risinājumiem valsts kapitālsabiedrību kapitāla piesaistei, emitējot obligācijas un kotējot akcijas biržā.

1) Sagatavot priekšlikumus viena profesionāla kapitāla daļu turētāja noteikšanai, kura turējumā tiktu nodotas kapitālsabiedrības, kuras darbojas konkurences apstākļos, kā arī tās kapitālsabiedrības, kuras neīsteno valsts politiku attiecīgajā nozarē;
2) Atbildīgo ministriju kā kapitāla daļu turētāju sagatavoti priekšlikumi kapitālsabiedrību nodošanai centralizētam kapitāla daļu turētājam, ņemot vērā darbības specifiku un kapitāla struktūru.

1) Iesniegts izskatīšanai MK konceptuālais ziņojums;
2) Sagatavoti informatīvie ziņojumi un normatīvie akti par kapitālsabiedrību nodošanu turējumā centralizētam kapitāla daļu turētājam.

Izvērtēt pierobežas teritorijā pieejamo valsts publiskos pakalpojumu piegādes kanālus un sagatavot priekšlikumus to uzlabošani

MK iesniegti priekšlikumi par valsts publiskos pakalpojumu piegādes kanālu pieejamības uzlabošanu valsts pierobežas teritorijā

Veikt izvērtējumu par Saeimas un Ministru kabineta iecelto iestāžu vadītāju pilnvaru termiņa ierobežojumu noteikšanu.

Veikts izvērtējums un, ja nepieciešams, sagatavoti grozījumi tiesību aktos.

Izvērtēt iespējamos tiesiskos risinājumus lieguma noteikšanai augstākā līmeņa PSRS nomenklatūras darbiniekiem ieņemt valstiski nozīmīgus amatus.

Iesniegts izskatīšanai MK informatīvais ziņojums par risinājumiem lieguma noteikšanai augstākā līmeņa PSRS nomenklatūras darbiniekiem ieņemt valstiski nozīmīgus amatus.

Sabiedrības un publiskās pārvaldes darbinieku digitālo prasmju un zināšanu attīstīšana

Palielinās iedzīvotāju skaits, kuri izmanto valsts pārvaldes pakalpojumus digitāli - vismaz 65% no iedzīvotāju kopskaita sazinās ar valsts iestādēm elektroniski.
Sagatavoti 4000 digitālie aģenti - valsts un pašvaldību institūciju darbinieki, kas konsultēs iedzīvotājus par e-vides iespējām.
Īstenoti vismaz 20 digitālo prasmju komunikācijas pasākumi.

Oficiālās elektroniskās adreses risinājumu attīstība un lietotāju loka paplašināšana

Paplašināts obligāto elektroniskās adreses lietotāju loks vismaz par trīs grupām un pielietojuma sfēra, iekļaujot e-rēķinus

Personas elektroniskās identitātes nodrošināšana, nosakot eiD karti (personas apliecību) kā prioritāru personu apliecinošu dokumentu

eID karte noteikta kā prioritārs personu apliecinošs dokuments, kurš izmantojams arī Saeimas vēlēšanās

1) Izstrādāt IT risinājumu, lai veicinātu dokumentu centralizētu elektronisku apriti.
2) Paplašināt VM resora IKT procesu un resursu centralizāciju, iekļaujot jaunas funkcionalitātes un kapitālsabiedrības.

1) Projekta "Veselības ministrijas un padotības iestāžu IKT centralizācijas atbalsts" ietvaros izveidota vienota, centralizēta dokumentu vadības sistēma ar "e-lietas" risinājumu, kas, izmantojot e-paraksta un e-adreses priekšrocības, nodrošinās efektīvu dokumentu elektronisko apriti.
2) Apzināta centralizēto IKT procesu un resursu izmantošanas iespējamība VM resorā, attīstības iespējas, definēta VM resora IKT centralizācijas projekta 2.kārta, ja tāda tiek ieviesta.

Izveidot jaunu e-pakalpojumu, lai pārliecinātos par valsts valodas prasmes pārbaudes apliecības esamību.

Izveidots e-pakalpojums, kurā var pārliecināties par Latvijas iedzīvotāja valsts valodas prasmes pārbaudes dokumenta esamību, lai uzlabotu informācijas apstrādi normatīvajos aktos noteiktajos gadījumos un paātrinātu lēmumu pieņemšanu.

Uz inovācijām un klient-centrētu pieeju vērstas publisko pakalpojumu digitālās transformācijas virzības nodrošināšana

Iedzīvotājiem pieejami valsts un pašvaldību publiskie pakalpojumi, kas efektīvi izmanto digitālās vides iespējas:
1) noteikti Publisko pakalpojumu vides pilnveides pasākumi pakalpojumu sniegšanas un pārvaldības pilnveidei (MK iesniegts Publisko pakalpojumu vides pilnveides plāns);
2) atbilstoši Pakalpojumu vides pilnveides plānam identificēti vismaz 5 pakalpojumi, kuriem nodrošināms lietotāju dzīves situācijas balstīts, integrēts un iespējami proaktīvs sniegšanas process. Identificēts tikai elektroniski sniedzamo valsts pārvaldes pakalpojumu grozs;
3) valsts un pašvaldību iestāžu digitālā brieduma līmenis (e-indekss) vidēji pieaug par 1% gadā.

Valsts pārvaldes pakalpojumu sniegšanas procesu pilnveidošana

Izstrādāta 1 metodoloģija, 1 rokasgrāmata un vadlīnijas. Pārveidoti 5 pakalpojumi

Iedzīvotāju valsts un pašvaldību piešķirto atvieglojumu saņemšanas pieejamības uzlabošana

Optimizēta iedzīvotājiem pieejamo atvieglojumu pārvaldība, nodrošinot efektīvu publisko līdzekļu izlietošanu - darbībā ieviesta Atvieglojumu vienotā informācijas sistēma (AVIS), kura nodrošina atvieglojumu pieejamību to saņemšanas vietā, mazinot administratīvo slogu un netērējot papildus personīgos resursus

Valsts un pašvaldību informācijas komunikāciju tehnoloģiju (IKT) resursu pārvaldības pilnveidošana, t.sk. ieviešot vienotu pieeju IKT resursu plānošanā, attīstībā un IKT resursu un pakalpojumu uzskaitē, uzlabojot informācijas resursu savietošanas un apmaiņas risinājumus

1) Noteikts tiesiskais ietvars valsts IKT pārvaldības jomā, kas ļaus racionāli un efektīvi izmantot valsts informācijas un komunikācijas tehnoloģijas (MK iesniegts Valsts informācijas un komunikācijas tehnoloģiju pārvaldības likumprojekts )
2) Ieviesta "Valsts informācijas resursu, sistēmu un sadarbspējas informācijas sistēma (VIRSIS)", kurā vienoti uzskaitīti vismaz 20 valsts un pašvaldību iestāžu IKT resursi un IKT pakalpojumi

Izstrādāt vienoto tiesību aktu projektu izstrādes un saskaņošanas portālu (TAP) un valsts pārvaldes cilvēkresursu vadības informācijas sistēmu (CIVIS)

1) Uzlabots valdības lēmumu pieņemšanas procesa caurspīdīgums un paplašinātas sabiedrības līdzdalības iespējas;
2) Samazināts slogs tiesību aktu projektu izstrādātājiem un pilnveidots tiesiskā regulējuma kvalitātes nodrošināšanas mehānisms;
3) Balstoties uz labāku analīzi, efektīvāk izmantoti valsts pārvaldes cilvēkresursi un kvalitatīvāk sagatavoti lēmumi;
4) Uzlabots Latvijas reitings Globālajā konkurētspējas indeksā tādās pozīcijās kā pārredzamība valdības politikas veidošanā, tiesiskā regulējuma radītais slogs un neefektīvu izdevumu samazināšana.

Izstrādāt vienotu veselības nozares datu analīzes un publicēšanas rīku datu atvērtības un caurspīdīguma veicināšanai.

Projekta "Veselības ministrijas un padotības iestāžu IKT centralizācijas atbalsts" ietvaros izveidots vienots datu analīzes un publicēšanas rīks, kas sabiedrībai un uzņēmējdarbības nozarēm ļauts iegūt un brīvi analizēt veselības nozares informāciju. Rīks nodrošinās atbalstu kvalitatīvu lēmumu pieņemšanai nozarē un šo lēmumu pieņemšanas pamatojuma caurspīdīgumu (analīzei izmantotie dati no risinājuma tiks publicēti VARAM atvērto datu portālā data.gov.lv).

Izvērtēt VID Datu noliktavas sistēmas (DNS) izmantošanu valsts pārvaldes iestādēs kā koplietošanas resursu

Informatīvais ziņojums par VID DNS izmantošanu valsts pārvaldē iesniegts Ministru kabinetā

Ieviest IKT risinājumus atvērto datu publicitātes nodrošināšanai

Līdz 2022.gadam Latvijas atvērto datu portālā publicētas 14 VID datu kopas: 2019.gadā – 3; 2020.gadā – 6; 2021.gadā - 3; 2022.gadā - 2

Ieviest atvērtās zinātnes principus attiecībā uz pētījumu rezultātu un tos pamatojošo datu pieejamību (attiecībā uz pētījumiem, kuri finansēti caur publisko finansējumu) un attiecībā uz zinātniskās infrastruktūras pieejamību un pilnveidot Nacionālās zinātniskās darbības informācijas sistēmas darbību attiecībā uz zinātniskās darbības projektu pieteikumu iesniegšanu.

Nacionālajā zinātniskās darbības informācijas sistēmā pieejama informācija par pieteiktajiem un finansētajiem zinātniskās darbības projektiem, zinātniskās publikācijas, kas publicētas atvērtajā piekļuvē, kā arī publisko finansējumu saņēmušo pētījumu rezultāti un tos pamatojošie dati.

Nodrošināt nepieciešamo valsts līdzfinansējumu sekmīgai Latvijas dalībai EuroHPC konsorcijā.

Sagatavoti un iesniegti izskatīšanai MK priekšlikumi par nepieciešamo valsts līdzfinansējumu sekmīgai Latvijas dalībai EuroHPC konsorcijā, attīstot nepieciešamās kompetences augstas skaitļosanas jaudas datu analīzes kompetences nodrošināšanā.

"Atvērts pēc noklusējuma" principa noteikšana

1) Noteiktas prioritātes, stratēģija un veicamie uzdevumi datu atvērtības principa ieviešanai (iesniegts MK informatīvais ziņojums - "Latvijas atvērto datu stratēģija")
2) Pilnveidots atvērto datu portāls www.data.gov.lv
3) Atvērtas vismaz 500 datu kopas

Atkalizmantošanai pieejamo publiskā sektora datu palielināšana, t.sk. uzlabojot uz datiem balstīto pārrobežu inovāciju

Latvijas uzņēmējiem pieejami jauni dati produktu vai pakalpojumu radīšanai un attīstībai, ES līmenī harmonizēts augstvērtīgo datu kopu saraksts (PSI direktīva)

Nodrošināt centralizētu IKT procesu un resursu pārvaldību, pieteikumu reģistrāciju, statusu atsekošanu un sniegto pakalpojumu līmeņu uzraudzību.

Projekta "Veselības ministrijas un padotības iestāžu IKT centralizācijas atbalsts" ietvaros izveidota atvērta iekšējo lietotāju atbalsta platforma/informācijas sistēma, kas nodrošinās centralizētu IKT atbalsta pieprasījumu no Veselības ministrijas un padotības iestāžu darbiniekiem pārvaldību (saņemšanu un risināšanu), tādējādi sekmējot efektīvu valsts budzēta līdzekļu izlietošanu.

Nodrošināt publisko pakalpojumu pieejamību iedzīvotājiem klātienē, atbilstoši vienas pieturas aģentūras principam Valsts un pašvaldību vienoto klientu apkalpošanas centru tīklā (VPVKAC)

Iedzīvotājiem nodrošināta publisko pakalpojumu pieejamība VPVKAC tīklā vismaz 85% no Latvijas platības (2019.gadā - 76%). Iedzīvotājiem, kuriem nav pieejami personas elektroniskās identifikācijas līdzekļi, VPVKAC tīklā pakāpeniski ieviests pilnvarotā e-pakalpojuma pieteikšanās risinājums

Nodrošināt publisko pakalpojumu pieejamību digitālajā vidē, uzturot un attīstot portālu www.latvija.lv, t.sk. nodrošinot pārrobežu publisko pakalpojumu pieejamību un Regulas par vienoto digitālo vārteju ieviešanu

Modernizēts valsts pārvaldes pakalpojumu portāls www.latvija.lv, portālu izmantojušo unikālo lietotāju skaits sasniedz vienu miljonu.
Ārvalstniekiem pieejami valsts pakalpojumi - vismaz 20 valsts pakalpojuma pārrobežu pieejamība (Regula par vienoto digitālo vārteju)

Publiskās pārvaldes IKT centralizētu platformu izveide un ieviešana, kā arī procesu pilnveidošana, tai skaitā piesaistot ES fondu 2014.-2020.gada plānošanas perioda finansējumu.

Ieviestas astoņpadsmit koplietošanas platformas un pilnveidoti 205 procesi

Izveidot Baltijas jūras reģionā izcilāko izglītības programmu informācijas un komunikācijas tehnoloģiju jomā.

1) Nodrošināta publiskā finansējuma piešķiršana mācībspēku piesaistei un attīstībai;
2) Uzņemti studenti bakalaura programmā "Computer Science and Organizational Technology" Latvijā: 2019.gadā - 40, 2020.gadā - 80, 2021.gadā - 100

Source

www.DELFI.lv

Tags

Novadu reforma Krišjānis Kariņš Valsts kanceleja
Pamanījāt kļūdu?
Iezīmējiet tekstu un nospiediet Ctrl + Enter!

Stingri aizliegts DELFI publicētos materiālus izmantot citos interneta portālos, masu informācijas līdzekļos vai jebkur citur, kā arī jebkādā veidā izplatīt, tulkot, kopēt, reproducēt vai kā citādi rīkoties ar DELFI publicētajiem materiāliem bez rakstiskas DELFI atļaujas saņemšanas, bet, ja atļauja ir saņemta, DELFI ir jānorāda kā publicētā materiāla avots.

Comment Form