Kariņš pārliecināts, ka jāpastiprina ierobežojumi un jākoriģē atbalsta pasākumi (plkst. 17.40)
Foto: Valsts kanceleja

Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) ir pārliecināts, ka jāraugās, kā pastiprināt ierobežojumus Covid-19 izplatības ierobežošanai. Tādu viedokli viņš pauda pirmdien, 23. novembrī, pēc valdošās koalīcijas partiju sadarbības sanāksmes.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Paredzēts, ka otrdien Ministru kabinets kopsēdē ar Krīzes vadības padomi vērtēs aktuālo situāciju un nepieciešamo rīcību.

Šobrīd vērojot situāciju kopumā, nav nekāda pamata mieram vai labsajūtai, jo pēc visiem rādītājiem situācija kopumā kļūst vēl sliktāka, atzina Kariņš.

"Mums slimnīcās, kuras jau ir pārslogotas, ar Covid-19 saslimušo stacionēto pacientu skaits aizvien pieaug, kas nozīmē, ka slimnīcām arvien vairāk ir jāpārkārto sava darbība, atliekot plānveida operācijas par labu Covid-19 pacientu uzņemšanai. Mēs skatāmies arī uz slimības izplatību, un, kaut gan pieauguma temps ir nedaudz samazinājies, tomēr ir pieaugums. Tātad katru dienu mums arvien pieaug saslimušo skaits. Tas neliecina neko labu arī mūsu ekonomikai, jo ar laiku tas sāks arvien vairāk traucēt. Tāpēc esmu pārliecināts, ka mums būtu jāskatās, kādus ierobežojumus vajadzētu vēl palielināt, lai šo situāciju mainītu. Nemainot šo situāciju, tā pārņems mūs un mūsu slimnīcas," sacīja Kariņš, piebilstot, ka situācija slimnīcās ir lieta, kam viņš ļoti rūpīgi seko līdzi.

Norādot, ka otrdien valdība vērtēs situāciju ar Covid-19, Kariņš atzina, pagaidām "nav vēl iedarbināmas" tās ekonomiskā atbalsta programmas krīzes situācijā, par kurām jau valdība iepriekš lēmusi, jo vēl trūkst saskaņojuma ar Eiropas Savienību.

"Mēs rītdien plānojam valdības sēdē skatīties, kas mums šajās programmās ir jāpiekoriģē, lai mēs varētu viegli un ātri saskaņot ar Eiropas Komisiju, un, galvenais, tās iedarbināt, lai cilvēki jau varētu gatavoties un pieteikties un lai starta šāviens nebūtu neredzams vai pēkšņs," sacīja valdības vadītājs.

Savukārt uz jautājumu par to, kādas izmaiņas varētu būtu ekonomikas atbalsta pasākumos, Kariņš atbildēja, ka otrdien valdības sēdē būs redzams, kādu risinājumu Ekonomikas ministrija piedāvās. Taču pirmdien sadarbības sanāksmē politiskā līmenī runāts par divu veidu ekonomisko atbalstu – subsidētās darba vietas uzņēmumiem, kas daļēji turpina strādāt, un dīkstāves pabalsti gadījumos, kad uzņēmumi praktiski nedarbojas. Valdība vērtēs, kā definēt darbības palēnināšanu un apturēšanu un kā sakārtot, lai saprastu, kur beidzas viens un kur sākas otrs.

Atbildot uz žurnālistu jautājumu par iespējamo ārkārtējās situācijas, kas valstī izsludināta no 9. novembra līdz 6. decembrim, pagarināšanu, Kariņš sacīja, ka "slimnīcas turpina piepildīties un saslimušo skaits turpina augt, līdz ar to es secinu, ka neredzu, ka tuvākajā laikā piepildītos tādi apstākļi, ka mēs varētu pārtraukt ārkārtējo situāciju".

Atbildot uz portāla "Delfi" jautājumu, vai pagājušā nedēļā valdības sēdē apstiprinātie plašie Covid-19 infekcijas izplatības pārvaldības likuma grozījumi, kas paredz vairāku termiņu pagarināšanu un virkni citu pasākumu, nozīmē, ka gatavojamies uz ļoti garu ārkārtējo situāciju, tieslietu ministrs Jānis Bordāns (JKP) sacīja, ka Tieslietu ministrija vienmēr piedāvā nepieciešamos risinājumus vissliktākajiem scenārijiem.

"Lai neiznāktu tā, kā bija, kad mūsu premjers ierosināja ārkārtējās situācijas izsludināšanu faktiski gandrīz vai preses konferences laikā pēc vienas no sadarbības sanāksmēm. Es nesaku, ka tas ir nepamatoti, bet tas mums uzreiz lika dot kādas atbildes. Šobrīd mēs gatavojam jebkādus scenārijus, ja nepieciešami stingrāki ierobežojumi vai ārkārtējās situācijas pagarināšana, tad lai no tiesību normu viedokļa mēs nebūtu tam nesagatavoti. Lai neiznāk tā, ka pasludinām ārkārtējo situāciju, bet faktiski nevaram rīkoties," skaidroja Bordāns. Patlaban šie grozījumi nodoti izskatīšanai Saeimā.

Saeimas "KPV LV" frakcijas vadītājs Atis Zakatistovs sacīja, ka šajā satraucošajā laikā sabiedrības veselība ir visbūtiskākā, taču nevar aizmirst arī par ekonomisko veselību, tāpēc ekonomikas ministrs otrdien uz valdības sēdi virzīs jautājumu kopumu, lai var saprast, kā pēc iespējas ātrāk dīkstāves jautājumu var atrisināt.

"Attīstībai/Par" Saeimas frakcijas vadītājs Daniels Pavļuts uzsvēra, ka tas ir absolūti normāli, ka valdība katru nedēļu atgriežamies pie šīs situācijas apspriešanas un ka tiek apsvērti dažādi jauni priekšlikumi un ierobežojumi. "Mūsu mērķis ir apturēt vīrusa izplatīšanos un jaunu inficēšanos skaitu, cik tas ir iespējams, gan lai atslogotu veselības sistēmu, gan atvieglotu dzīvi ekonomikai un mums katram individuāli," sacīja Pavļuts.

Viņš norādīja, ka svarīgi ir brīdī, kad tiek apsvērti jauni ierobežojumi, kas skar dažādas dzīves jomas, darba vietas un cilvēku pārvietošanās brīvību, ir vienlaikus jābūt gataviem piedāvāt atbalsta pasākumus. "Šobrīd šajā Covid-19 ierobežošanas stadijā ir ļoti būtiski, lai mēs būtu gatavi šādiem atbalsta pasākumiem, jo, lai tos ieviestu praksē, paiet zināms laiks. Tāpēc Veselības ministrijai, Ekonomikas ministrijai un Finanšu ministrijai būtu jādarbojas apsteidzoši un roku rokā, lai vīrusa izplatīšanos ierobežojošie pasākumi ietu roku rokā ar atbalstu ekonomikai, skolām, iedzīvotājiem un darba devējiem," sacīja Pavļuts.

Tieslietu ministrs Jānis Bordāns (JKP), norādot, ka sadarbības sanāksmē galvenokārt runāts tieši par ekonomiskajiem jautājumiem, sacīja, ka uzņēmēji pēdējā laikā ļoti pamatoti norāda, ka trūkst izsmeļošas informācijas par to, kāds pasākumus valdība vispār grasās ieviest un plāno. Bordāns teica, ka sanāksmē visi bijuši vienisprātis, ka ir vairāk jāsniedz šāda informācija un pie tā vairāk jāpiedomā.

Bordāns kā atbalstāmu vērtēja ekonomikas ministra Jāņa Vitenberga (KPV LV) rosinājumu ne tikai skatīties uz uzņēmumu atbalstu pēc noteiktās NACE klasifikācijas, bet arī saprast, ka tieši tiek skartas visas saistītās nozares. Tāpēc jāraugās arī uz to, kā uzņēmumus atbalstīt, vadoties pēc tā, kā to tieši ietekmējusi ekonomiskā krīze, sacīja Bordāns, piebilstot, ka uzņēmumi būtu jāvērtē ļoti individuāli.

Zemkopības ministrs Kaspars Gerhards (NA) sacīja, ka valdība otrdien rūpīgi vērtēs situāciju, bet viss būs atkarīgs no epidemioloģiskajiem rādītājiem un veselības nozares iespējām. "Valdība vienmēr ir pasvītrojusi to, ka būs nodrošināti nepieciešamie atbalsta pasākumi visām nozarēm, kas skartas, lai Latvijas iedzīvotāji neciestu. Tāpēc ir liels gandarījums, ka Ekonomikas ministrija jau rītdien virza virkni priekšlikumu gan par dīkstāves pabalstiem, gan atbalsta pasākumiem," sacīja Gerhards, uzsverot nepieciešamību sniegt skaidru redzējumu par valsts atbalstu.

Jau ziņots, ka pēdējā diennaktī veikti 2256 Covid-19 testi, reģistrēti 116 jauni saslimšanas gadījumi, bet deviņi inficētie miruši, liecina Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) apkopotā informācija. Latvijā kopā saslimušas 13 236 personas, bet 1635 izveseļojušās.

Pozitīvo gadījumu īpatsvars pret testētajiem 22. novembrī bijis 5,1%.

Latvijas slimnīcās aizvadītajā diennaktī stacionēti 45 Covid-19 slimnieki, liecina Nacionālā veselības dienesta (NVD) apkopotā informācija. Kopā stacionāros šobrīd ārstējas 437 pacienti, no kuriem 414 slimība noris vidēji smagā gaitā, bet 23 tās norise ir smaga.

No stacionāriem kopumā izrakstīti jau 1012 pacienti.

Seko Delfi arī Instagram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Tags

Koronavīruss Covid-19 Krišjānis Kariņš Ministru kabinets Ministru prezidents NVD
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form