Šī gada sākumā plašu rezonansi guva skandāls ap nelikumīgi iegūtajām Latvijas pilsoņu pasēm. Šī skandāla kontekstā tika plaši diskutēts arī par Iedzīvotāju reģistra drošību un atbilstību visām prasībām. Tobrīd gan pilnīgs Iedzīvotāju reģistra audits vēl nebija veikts, bet Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes (PMLP) priekšnieks Vilnis Jēkabsons uzsvēra, ka nepilnības pastāvējušas vecajā informācijas sistēmā, kura darbojās līdz 2006.gadam. Tomēr nupat kā veiktais audits jaunajā Iedzīvotāju reģistra informācijas sistēmā atklājis virkni nozīmīgu trūkumu.
"Iedzīvotāju reģistrā, tā ir viena no lielākajām sistēmām un viena no centrālajām sistēmām, un tur diemžēl nebūt nav viss perfekti. Tur patiešām vēl ir ļoti nopietni jāstrādā," īpašo uzdevumu ministre elektroniskās pārvaldes lietās Ina Gudele sacīja 9.janvāra diskusijā "Kas notiek Latvijā?". Savukārt V.Jēkabsons skaidroja, ka uzlauzt varot arī Ministru kabineta mājas lapu un viņš nekad ne par ko nevarot būt100% drošs, taču viņš esot maksimāli apzinājies risku un to maksimāli noņēmis. "Maksimāli šis risks ir novērsts," sacīja V.Jēkabsons.

Šobrīd ir veikts audits arī jaunajai Iedzīvotāju reģistra informācijas sistēmai, kas strādā kopš 2006.gada. Taču informatīvais ziņojums par reģistrā iekļaujamās informācijas drošību un datu kvalitātes audita rezultātiem, ko 22.jūlijā grasās skatīt valdībā, liecina, ka līdz ar jaunās sistēmas ieviešanu visas problēmas nebūt nav pazudušas. Piemēram, pārbaudot informācijas drošības pārvaldību, auditā konstatēts, ka daļa prasību datu apstrādei nav dokumentētas un nav pilnīgas tehniskās aizsardzības iespējas, kas gan neradot būtisku apdraudējumu datu drošībai. Savukārt PMLP struktūrvienībās, kā secināts auditā, nav pietiekams darbinieku skaits, lai varētu īstenot informācijas drošībai būtiskus pamatprincipus.

Papildus citām nepilnībām konstatēts arī, ka netiek veikta regulāra ugunsmūru konfigurācija, lai tā atbilstu PMLP vajadzībām un drošības prasībām. Turklāt loģiskās testēšanas rezultātā esot konstatētas nepilnības līdzšinējā operētājsistēmu un programmatūras pārvaldībā - to skaitā arī 100 augsta riska vājības. Ko uzlabot ir arī fiziskās drošības jomā - vienā ēkā netiek strikti ievērots caurlaižu režīms un viesu reģistrācija, citas ēkas serveru telpā ir problēmas ar klimata kontroles iekārtas funkcionēšanu.

Auditors Iedzīvotāju reģistra informācijas sistēmas pilnveidošanai iesaka veikt virkni pasākumu. Taču, kā rakstīts ziņojumā, informācijas sistēmas modernizācijai PMLP ir nepieciešami papildu valsts budžeta līdzekļi. Tos prasa turpmākajiem gadiem, un nākamgad vajadzīgais līdzekļu apjoms ir aprēķināts 1,24 miljonu latu liels. Vai prasītā nauda tiks piešķirta, būs redzams nākamā gada budžetā, savukārt šobrīd varam tikai cerēt, ka Iedzīvotāju reģistra informācijas sistēmas drošības līmenis ir pietiekami augsts, lai nevarētu atkārtoties nelikumīgi pasu iegūšanas gadījumi.


Video fragmentu no "Kas notiek Latvijā?" diskusijas pēc pasu skandāla atklāšanas (09.01.2008.) skatieties šeit

Informatīvo ziņojumu "Par Iedzīvotāju reģistrā iekļaujamās informācijas drošību un datu kvalitātes audita rezultātiem" lasiet internetā www.knl.lv

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!