"Mēs atzīstamies grēkā un raudam Kristus priekšā par to, ka luterāņi un katoļi ir ievainojuši baznīcas redzamo vienotību. Teoloģiskās atšķirības pavadīja aizspriedumi un konflikti, un reliģija tika izmantota politiskiem mērķiem," teikts Pasaules luterāņu federācijas prezidenta bīskapa Muniba Junana un katoļu baznīcas pāvesta Franciska kopīgajā paziņojumā, ko garīdznieki parakstīja reformācijas 499. gadadienā Zviedrijā. Šis ir pirmais šāda veida paziņojums, ko parakstījuši baznīcu kopienu līderi.
Kā vēsta ārvalstu mediji, katoļu un luterāņu garīgie līderi 31. oktobrī kopīgi lūdzās Reformācijas piemiņas gadadienā Lundas katedrālē Zviedrijā. Pasākumā piedalījās ap 500 cilvēku, bet netālajā Malmes arēnā notikumam sekoja vēl 10 000 cilvēku, kā arī daudzi vēroja tiešraides internetā. Kristīgās pasaules līderu un baznīcu pārstāvju kopīgajā lūgšanā piedalījās arī Zviedrijas karalis Kārlis XVI Gustavs, karaliene Silvija, kā arī Zviedrijas premjers un citas valsts amatpersonas.
Portāls "Delfi" piedāvā ieskatu parakstītajā dokumentā, kā arī uzzināt, kā šo vēsturisko paziņojumu vērtē Latvijas luterāņu un katoļu baznīcu garīgie līderi, un vai šī vienošanās ko mainīs Latvijā, kur jau iepriekš īpaši akcentēta starpkonfesionālā vienotība.
"Ar šo kopīgo paziņojumu mēs esam priecīgi un pateicīgi Dievam par šo lūgšanu Lundas katedrālē, iesākot šo gadu, kas veltīts Reformācijas 500 gadu atcerei. 50 gadu ilgais stiprinošais un auglīgais ekumeniskais dialogs starp katoļiem un luterāņiem ir palīdzējis mums pārvarēt daudzas atšķirības, un padziļināt mūsu savstarpējo sapratni un uzticēšanos," teikts paziņojuma ievadā.
Paziņojumā atzīmēts, ka luterāņi un katoļi ir "kļuvuši tuvāki viens otram ar kopīgu kalpošanu mūsu kaimiņiem – kas bieži vien piedzīvo ciešanas un vajāšanas. Ar dialogu un kopīgu liecību mēs vairs neesam svešinieki. Drīzāk mēs esam sapratuši, ka tas, kas mūs vieno, ir varenāks, nekā tas, kas mūs šķir".
Paziņojumā atzīmēts, ka luterāņu un katoļu baznīcu priekšstāvji lūdz "dziedināt ievainojumus un atmiņas, kas aizēno mūsu skatījumu vienam uz otru", kā arī viņi "noraida jebkādu naidu un vardarbību, pagātnē un tagadnē, īpaši to, kas izdarīta reliģijas vārdā". Paziņojumā atzīmēts, ka "šodien mēs dzirdam Dieva pavēli nolikt malā visus konfliktus" un "caur žēlastību mēs esam atbrīvoti, lai dotos pretī komūnijai, uz kuru Dievs mūs nepārtraukti aicina".
Dokumentā teikts: "Mēs apsolām kopīgi liecināt par Dieva žēlsirdīgo žēlastību (..) apzinoties, ka veids, kā mēs izturamies viens pret otru, veido mūsu liecību par Evaņģēliju", kā arī tā parakstītāji apņemas ceļā uz pilnīgu vienotību censties pārvarēt atlikušos šķēršļus.
Paziņojumā skarts arī jautājums par dievgalda kopību, atzīmējot: "Daudzi mūsu kopienu locekļi ilgojas pieņemt Euharistiju pie viena galda, paužot konkrētu pilnīgas vienotības izpausmi. Mēs piedzīvojam to cilvēku sāpes, kuri dalās ar savām dzīvēm, bet nedrīkst dalīties ar Dieva pestījošo klātbūtni pie Euharistijas galda. Mēs apzināmies mūsu kopīgo pastorālo atbildību reaģēt uz mūsu cilvēku garīgajām slāpēm un izsalkumu būt vienotiem Kristū. Mēs ilgojamies, lai šī brūce Kristus miesā tiktu dziedināta. Tas ir mūsu ekumenisko centienu mērķis, kuru mēs vēlamies sasniegt arī ar teoloģiskā dialoga atjaunošanu."
Tāpat norādīts, ka baznīcu virsgani "lūdz Dievu, lai katoļi un luterāņi varētu kopīgi liecināt par Jēzus Kristus evaņģēliju, aicinot cilvēci sadzirdēt un uzņemt labo vēsti par Dieva pestījošo darbu". "Īpaši šodien mēs iestājamies par vardarbības un ekstrēmisma izbeigšanu, kas ietekmē tik daudzas valstis un kopienas, un neskaitāmas māsas un brāļus Kristū. Mēs mudinām luterāņus un katoļus kopīgi strādāt, lai uzņemtu svešiniekus, palīdzētu tiem, kuri kara un vajāšanu dēļ ir spiesti doties bēgļu gaitās, aizsargātu bēgļu un patvēruma meklētāju tiesības," teikts paziņojumā.
Tāpat luterāņu un katoļu draudzes un kopienas tiek aicinātas būt drosmīgām un radošām, priecīgām un cerības pilnām. "Pagātnes konfliktu vietā mūsu sadarbība ir jāvada un mūsu solidaritāte jāpadziļina Dieva vienotības dāvanai," teikts pāvesta un Pasaules luterāņu federācijas prezidenta kopīgajā paziņojumā.
Latvijas Romas katoļu baznīcas arhibīskaps Zbigņevs Stankevičs portālam "Delfi" atzīst, ka pirmkārt, jau pati tikšanās ir unikāls notikums, jo līdz šim katoļi ir izvairījušies piedalīties šāda veida reformācijas atceres pasākumos.
"Tikšanās Zviedrijā sastāvēja no divām daļām. Pirmā notika Lundas luterāņu katedrālē, tur piedalījās pāvests Francisks un Pasaules luterāņu federācijas prezidents bīskaps Jūnans no Jeruzālemes, kā arī daudzi augsti stāvoši katoļu un luterāņu pārstāvji. Uz tikšanās svarīgumu norādīja arī tas, ka katedrālē klātesošs bija Zviedrijas karaliskais pāris, bet valsts premjerministrs uzrunāja klātesošos otrajā pasākuma daļā - Malmes sporta arēnā. Zīmīgi, ka Pasaules luterāņu federācija ir dibināta tieši Lundā, 1947. gadā.
Tikšanās Lundas katedrālē ir zīmīga ar to, ka abas puses spēra soļus viena otrai pretī. Katoļi atzina, ka reformācijai ir bijuši arī pozitīvi augļi, piemēram, pāvests atzīmēja, ka tās rezultātā katoļi ir sākuši augstāk vērtēt Svēto Rakstu lomu ticības dzīvē. Luterāņi savukārt atzina, ka ne visi reformācijas augļi ir bijuši pozitīvi. Abas puses izteica nožēlu par grēkiem, kas tika pastrādāti vienam pret otru kopš reformācijas sākuma.
Tikšanās un lūgšanas Lundas katedrālē balstījās uz pirms trim gadiem luterāņu un katoļu kopīgi izstrādātajā dokumentā "No konflikta līdz komūnijai" ietvertajām atziņām. Rezumējot dokumentā ietvertās domas, nepieciešams konstatēt, ka pirmo reizi kopš reformācijas sākuma katoļi un luterāņi ir sasnieguši tālejošu un ļoti vispusīgu kopsaucēju attiecībā uz reformācijas sākuma perioda notikumiem un tā laika diskusiju galvenajām tēmām. Protams, netiek noklusētas arī saglabājušās atšķirības, bet diskusija par tām paliek kā nākotnes uzdevums.
Lundas katedrālē pāvests un bīskaps Junans parakstīja katoļu un luterāņu kopīgu deklarāciju.
Es ceru, ka dokumenta parakstīšana kalpos kā iedrošinājums turpināt pie mums Latvijā jau iesākto sadarbību starp katoļiem un luterāņiem un novedīs pie tā, ka mums attiecībā uz vēstures notikumiem vairs nebūs tēmu, kas ir tabu.
Šī tikšanās un parakstītais dokuments norāda virzienu, kurā mums doties. Un tas ir: dialogs; atzīšana, ka tas, kas mūs vieno, ir lielāks nekā tas, kas mūs šķir; kritiska pagātnes notikumu izvērtēšana; sadarbība tajās jomās, kur tas ir iespējams, tādā veidā sagatavojot augsni turpmākajiem soļiem tuvināšanās virzienā.
Jo mērķis var būt tikai viens – saskaņā ar skaidri izteiktu Kristus gribu – tā ir pilnīga vienotība. Konkretizējot, tas nozīmētu vienotību daudzveidībā – saglabājot katram savu identitāti, vienlaicīgi būt vienotiem galveno ticības patiesību apliecinājumā un dievgalda kopībā. Tomēr līdz tam ir vēl tāls ceļš ejams."
Latvijas evaņģēliski luteriskās baznīcas (LELB) Liepājas bīskaps Hanss Martins Jensons, kurš pats ir dzimis Zviedrijā, kā arī bija klāt katoļu un luterāņu dokumenta parakstīšanā Lundā, portālam "Delfi" atzīst, ka no vienas puses bijis īpaši būt klāt līdz šim nebijušā pasākumā, kas savā ziņā bija vēsturisks – ar skatu gan uz aizvadītajiem 499 gadiem, gan uz to, kur mēs esam pašlaik un, kā mēs gribam iet uz priekšu savstarpējās attiecībās un kopīgajās darbībās.
"Tāpēc šeit ir vietā minēt arī otro vienošanos starp abu pušu organizācijām, kas darbojas ar humāno palīdzību, kurā ietilpst apņemšanās šajā jomā vairāk sadarboties.
Tomēr, no otras puses, situācija nav tik vienkārša, īpaši domājot par to, ka "luterāņi" pasaulē ir ļoti dažādi un pat Pasaules luterāņu federācija nepārstāv visus luterāņus.
Es domāju, ka daudz tālāk saistībā ar šo vienošanos netiksim, ka griesti ir sasniegti. Turpretim zem šī "jumta" – parakstītās deklarācijas – ir dota telpa, lai notiktu atsevišķas un lokālas satuvināšanās."
Bīskapa skatījumā, Latvijā pārsvarā jau pastāv labas attiecības starp Romas katoļu un evaņģēliski luterisko konfesiju.
Šis dokuments var kļūt par vienu no iemesliem iet dziļāk šajās savstarpējās attiecībās, tas dod zināmā mērā kopīgu rāmi un izejas punktus, pauda garīdznieks.
Vaicāts, vai un ko šādas deklarācijas parakstīšana mainīs esošajā situācijā, bīskaps norādīja, ka šī dokumenta parakstīšana liecina par garu sarunu procesu starp Romas katoļu baznīcu un Pasaules luterāņu federāciju. Darba gaitā ir nonākts pie dažām citām kopīgām deklarācijām un pēdējā ir kā rezultāts no visa un ieskicē kopīgo pieeju Reformācijas 500 gadu atcerei.
Viņš gan akcentēja, ka šis dokuments pats par sevi nemaina situāciju Latvijā, bet var tikt lietderīgi lietots turpmāko savstarpējo sarunu gaitā.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
