Kažoka: Sprūdža, Ķīļa un Pavļuta skandāli ar nozari ļauj Reformu partijai uzsākt otro dzīvi
Foto: LETA

Reformu partijas (RP) virzīto ministru - vides un reģionālās attīstības ministra Edmunda Sprūdža (RP), izglītības un zinātnes ministra Roberta Ķīļa un ekonomikas ministra Daniela Pavļuta - skandāli ar nozaru pārstāvjiem ļauj RP uzsākt savu otro dzīvi pēc partijas dibinātāja Valda Zatlera (RP) laikmeta, sacīja politoloģe Iveta Kažoka.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Viņa norādīja, ka, iespējams, šie publiskie skandāli ļaus RP tikt pamanītai vēlētāju acīs. "Manuprāt, šai partijai pašlaik nav, ko zaudēt. Ja tai izveidosies tēls kā partijai, kurai ir ministri, kas cīnās ar savas nozares sistēmām, un tās pārmaiņām aktīvi pretojas, tad nevaru iedomāties, kas šādas partijas tēlam var būt vēl izdevīgāks. Būtībā publiskā konfrontācija RP diezin vai var kaitēt, jo tās reitingi jau ir tik zemi, ka tai tāpat vairs nav, ko zaudēt, bet vienlaikus šī konfrontācija var vairot daļā sabiedrības cieņu pret šo partiju," sacīja politoloģe.

Viņa nevar izskaidrot, kādēļ tieši tagad sākušies konflikti, iespējams, ka tur ir liela daļa nejaušības, ir beidzies klusais vasaras periods, kā arī tas, ka šie trīs ministri mēģina veikt nozarē strādājošajiem nepatīkamas reformas - vai nu tās skar pašvaldības, izglītības vai ekonomikas jomā strādājošo iestāžu darbu. Protams, ne visi nozares pārstāvji būs laimīgi par šīm pārmaiņām, sacīja Kažoka. Viņa atzina, ka nav tik kompetenta, lai izvērtētu katru nozari, kurai no strīdus pusēm ir vairāk taisnības.

Politoloģe domā, ka atbildēm būtu jāizkristalizējas diskusijās un, pat ja tās notiek nokaitētā gaisotnē, demokrātiskā sabiedrībā nav nekas nepieņemams. Galvenais, lai abas puses viena pret otru izturas ar cieņu un mēģina cīnīties ar argumentiem, nevis savstarpējiem apvainojumiem.

"Pašlaik, manuprāt, nav noticis nekas tik neordinārs, lai teiktu, ka konfrontācijas ir pārvērtušās par kaut ko destruktīvu. Šādas situācijas ir saprotamas gadījumos, ja ministri vēlas reformēt savas nozares, bet ne visi nozares pārstāvji ir vienisprātis, ka reformas iet pareizā virzienā, tādēļ diskusiju ceļā vajadzētu nonākt pie sabiedrībai pieņemamiem kompromisiem," teica Kažoka.

Runājot par valdības stabilitāti, politoloģe sacīja, ka tā ir tikpat stabila kā pagājušā gada novembrī, proti, neskatoties uz to, ka koalīcijai ir ne sevišķi liels vairākums parlamentā, ņemot vērā Klāva Olšteina "sešinieka" faktoru, stabilitātes garants ir neiespējamība izveidot tai alternatīvas. "Katra partija jebkurā mirklī "var piecirst kāju" un pateikt, ka grib kaut ko pārdalīt, bet nevienai citai partijai nav pienākums vai motivācijas šo pārdali veikt, jo zina, ka bez viņiem koalīcijā bez viņiem iztikt nevarēs, jo palikušās partijas nevarēs izveidot alternatīvi labāku koalīciju," sacīja Kažoka.

Viņa piebilda, ja katra partija uzskata, ka tās ministri labi strādā un veic pareizas reformas, tad šo trīs ministru amati nav apdraudēti.

Kažoka domā, ka premjeram Valdim Dombrovskim (V) vajadzētu izteikt savu viedokli, ka tiek izteikta neuzticēšanās kādam no valdības ministriem ar savu vērtējumu, vai ministrs strādā slikti, vai pretenzijas ir izteiktas nepamatoti.

Kā ziņots, izglītības un zinātnes ministram Robertam Ķīlim neuzticību izteikusi Latvijas Rektoru padome, jo uzskata, ka ministrs savu nozari vada neprofesionāli un haotiski. Neapmierinātības iemesls ir Augstskolu, koledžu un studiju virzienu akreditācijas noteikumu projekts, jo Ķīlis kategoriski atsakās akreditācijas procesu uzticēt Augstākās izglītības padomei, kurā galvenokārt ir pārstāvēti augstskolu pārstāvji, tā vietā to vēlas deleģēt neatkarīgai institūcijai, nepasakot - kurai no institūcijām.

Vides un reģionālās attīstības ministram Sprūdžam neuzticību izteikusi Latvijas Lielo pilsētu asociācija, jo ministrs neieklausās pašvaldību argumentos un virza maznozīmīgas iniciatīvas, kas nav vērstas uz iedzīvotāju dzīves līmeņa paaugstināšanu.

Dombrovskis izteicies, ka Sprūdžam ir jārēķinās ar nozares pārstāvju viedokli un jāatrod risinājums, kas maksimāli apmierina abas puses. Pēc Dombrovska domām, Sprūdžam ir savas iniciatīvas jāskaidro, jāīsteno dialogs un nepieciešamības gadījumā savi piedāvājumi jākoriģē.

Pavļutam Privatizācijas aģentūras (PA) valdes priekšsēdētāja Iveta Zalpētere pārmeta agresīvo PA darba politizāciju un iesniedza atlūgumu.

Seko Delfi arī Instagram vai Telegram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Tags

Augstākās izglītības padome Privatizācijas aģentūra
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form