Tuvāko dienu laikā plānots noskaidrot, vai jau nākamo mācību gadu iespējams pagarināt, un, ja tas būs iespējams, tad 2012.gada sākumā jau būs nolemts, cik ilgs būs mācību gads.
Ķīlis norādīja, ka tas paredzēts valdības rīcības plānā izglītības sadaļā. Nākotnē iecerēts, ka mācību gads arī varētu sākties ātrāk – augustā.
"Septembris kā zinību diena paliks, tikai skolēni mācības sāks ātrāk," teica Ķīlis.
Viņš paskaidroja, ka pašlaik Latvijā skolēni vidēji mācās 169 dienas gadā, taču citās kaimiņzemēs mācību gads ilgst aptuveni 181 līdz 184 dienas. "Šī atšķirība tiek kompensēta ar lielāku noslodzi," klāstīja Ķīlis.
Ministrs uzsvēra, ka izmaiņas izglītības sistēmā skars arī skolu direktorus – paredzēts, ka skolu direktorus varētu iecelt uz noteiktu laiku. Šo reformu iecerērs ieviest no 2013.gada mācību gada sākuma.
"Pašlaik notiek sarunas par labāko risinājumu. Es uzskatu, ka optimālākais risinājums varētu būt skolu direktoru iecelšana uz diviem termiņiem, kas ilgst piecus gadus. Meklējot optimālāko risinājumu, izskanējis arī piedāvājums, ka katrā mācību iestādē varētu būt savs termiņš, uz kuru iecelts direktors – kādai pieci, kādai astoņi gadi," pastāstīja Ķīlis.
Pēc viņa domām, direktoru iecelšana uz noteiktu laiku skolās radītu lielāku attīstības dinamiku.
Valdības rīcības plānā paredzēts arī izveidot deviņus valsts nozīmes pētniecības centrus, koncentrējot konkurētspējīgu zinātnisko institūtu un augstskolu resursus. To plānots paveikt līdz 2013.gada beigām, taču Ķīlis pieļāva, ka to varētu paveikt ātrāk.
"To varētu paveikt stipri ātrāk, un te būtu jāatlasa spējīgākie institūti," sacīja Ķīlis un pauda ideju, ka varētu izveidot arī vienotu Baltijas institūtu, līdz ar to zinātnei varētu piesaistīt finansējumu no Eiropas Komisijas (EK) izveidotās pētniecības un inovāciju stratēģijas "Apvārsnis 2020", kurā zinātnei kopumā paredzēts piešķirt aptuveni 80 miljonus eiro.
Ķīlis informēja, ka kopumā valdības rīcības plānā izglītības jomā paredzēti 60 pasākumu. "Tas nozīmē, ka līdz nākamām Saeimas vēlēšanām mēnesī būtu jāizpilda aptuveni divi rīcības plāna pasākumi, līdz ar to sagaidāms intensīvs darbs," atzina Ķīlis.
Valdības rīcības plāna izglītības nozares pasākumu izstrāde notika sadarbībā ar Izglītības un zinātnes ministrijas pārziņā esošo nozaru organizācijām.
Sarunās piedalījās un priekšlikumus plāna pilnveidei izteica Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības, Latvijas Izglītības vadītāju asociācijas, vecāku apvienības "VISI", Latvijas Jaunatnes padomes un Latvijas Sporta federāciju padomes pārstāvji.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
