Foto: LETA
Minimālais atalgojums par 40 stundu darba nedēļu skolotājiem mēnesī varētu būt 500 latu uz papīra, ceturtdien tikšanās laikā ar Latvijas Izglītības vadītāju asociācijas (LIVA) pārstāvjiem minēja izglītības un zinātnes ministrs Roberts Ķīlis.

Ministrijā izveidotā darba grupa pašlaik vērtē 40 stundu darba nedēļu skolotājiem, kas iezīmētu jaunu pieeju pedagogu slodzes noteikšanai. Tiek izstrādāta arī pedagogu profesionālās darbības kvalitātes novērtēšanas sistēma.

Skolotāji ir pieprasījuši no nākamā gada paaugstināt algas par 10 procentiem.

Atbilde uz jautājumu, kāds varētu būt minimālais pedagogu atalgojums, ja viņi strādātu 40 stundu nedēļā, LIVA pārstāvju vidū radīja sašutumu, jo skolotājiem jādomā par izdzīvošanu un to, ko vilkt mugurā. Alga ietekmē arī garastāvokli, un pienākumus nevar pildīt ar pilnu atdevi, ja jādomā par blakus lietām.

LIVA pārstāvji uzsvēra, ka jau pašlaik skolas bieži vien zaudē savus labākos skolotājus, jo viņi nav gatavi strādāt par tik zemu atalgojumu. Savukārt Ķīlis atbildēja, ka atalgojuma problēmu var risināt, piemēram, samazinot skolotāju skaitu un ietaupīto summu atstāt citu skolotāju algas celšanai.

Savukārt LIVA norādīja, ka viens no risinājumiem ir skolām piešķirt finansējumu, ko varētu novirzīt skolotāju piemaksām. Šādai iespējamai skolotāju motivācijai piekrita arī Ķīlis. LIVA minēja, ka piemaksa par labi padarītu darbu varētu būt 10% apmērā no algas.

LIVA dati par skolotāju noslodzi liecina, ka ar pašreizējo darba samaksu skolotājiem netiek samaksāts par aptuveni 12 stundām nedēļā, turklāt secināts, ka skolotāji tikai trešo daļu no darba laika pavada kontaktstundās, taču pārējo laiku velta darbu labošanai, kā arī sagatavojas nākamajām stundām un veic citus pienākumus.

Visvairāk sagatavošanās darbu un papildu pienākumu nedēļā ir sociālo zinātņu priekšmetu skolotājiem, bet visvairāk kontaktstundu ir pirmsskolas skolotājiem, kuri salīdzinoši daudz laika velta arī audzināšanai un sadarbībai ar vecākiem.

Kontaktstundu salīdzinoši daudz ir arī sporta skolotājiem, kā arī mākslas skolotājiem, kas salīdzinoši daudz laika velta arī individuālajam darbam, skolēnu sagatavošanai dalībai konkursos, izstādēs un sacensībās.

Tikšanās laikā tika runāts arī par skolotāju mācību autorprogrammām, kuras, kā liecina Izglītības kvalitātes dienesta sniegtā informācija, nav bieži izplatītas pedagogu darbā, un visbiežāk skolotāji strādā pēc paraugprogrammām. LIVA pārstāvji atzina, ka viens no iemesliem, kāpēc pedagogi rada tik maz autorprogrammu, ir atalgojuma problēma, kā arī laika trūkums un literatūras trūkums.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!