Ministrs uzsvēra, ka, veicot izglītības sistēmas reformas, būs jāoptimizē gan mācību procesa organizācija, gan materiāli tehniskā bāze, kas skolām ļautu ietaupīt līdzekļus, ko tās varētu novirzīt pedagogu atalgojuma paaugstināšanai.
Ķīlis atzina, ka ir nepareizi, samazinoties skolēnu skaitam, samazināt finansējumu. Taču, veidojot šī gada budžetu, Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) pērn nevarēja piedāvāt alternatīvu finansēšanas modeli. Ministrs uzsvēra, ka no šī gada 1.janvāra finansējums skolotāju algām nav samazināts, ko apliecināja arī klātesošie Izglītības pārvalžu vadītāji. Savukārt Krāslavas, Dagdas un Zilupes izglītības iestāžu vadītājas teica, ka interešu izglītībai no šī gada 1.janvāra finansējums ir nedaudz mazāks.
Vēlāk gan Ķīļa padomnieks Reinis Tukišs portālam "Delfi" uzsvēra, ka IZM neplāno rosināt skolotāju skaita samazināšanu. "Izteikums par skolotāju skaita samazināšanu izskanēja diskusijā ar izglītības speciālistiem, iezīmējot turpmāko gadu demogrāfiskās tendences. To nebūtu korekti uzlūkot atrauti no šīs sarunas konteksta," teikts Ķīļa skaidrojumā, kurā uzsvērts, ka IZM nav apspriests nodoms jebkādā veidā rosināt skolotāju skaita samazināšanu, un tā neplāno to darīt arī nākotnē.
"IZM piedāvā piešķirt skolām lielāku rīcības brīvību un iespēju rīkoties ar savām finansēm. To pieņemot, viens no scenārijiem, kā skolas varēs būtiski palielināt skolotāju atalgojumu, ir skolotāju skaita samazināšana. Pieņēmuma līmenī var uzskatīt, ka optimizācijas process notiks dabiski, ja tiks mazināts birokrātiskais slogs, un arī skolēnu skaits samazināsies," skaidro Ķīlis.
Kā ziņots, 2012.gada valsts budžeta finansējums mērķdotācijās pašvaldībām ir par 5,5 miljoniem latu mazāks, salīdzinot ar pagājušo gadu, kas skaidrojams ar prognozēto skolēnu skaita samazināšanos no 2012./2013.mācību gada 1.septembra. Piemēram, Rīgai finansējums šogad skolotāju mērķdotācijām ir par 4% mazāks nekā pērn.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
