Foto: AFI
Turpmāk partijām nerēķināties ar vēlētāju viedokli būs pašnāvnieciski, sacīja sociālantropologs un bijušais Stratēģiskās analīzes komisijas vadītājs Roberts Ķīlis.

Viņš referendumu vērtē kā vēsturisku notikumu no vairākiem aspektiem.

"Ja saskaita tās balsis, kas ir par Saeimas atlaišanu, tas ir tikai nedaudz mazāk nekā savulaik par Latvijas iestāšanos Eiropas Savienībā (ES). Ņemot vērā to, ka no Latvijas ir emigrējuši vairāki simti tūkstošu balsstiesīgo iedzīvotāju, var teikt, ka vairākums no Latvijā dzīvojošajiem balsstiesīgajiem iedzīvotājiem nobalsojuši par Saeimas atlaišanu. Tas ir darīts bez kampaņām, bez nepieciešamības pēc kvoruma, atvaļinājuma laikā, kad labvēlīgo laika apstākļu dēļ bija daudz citu alternatīvu. Pirmkārt, tas rāda, ka cilvēku politisko aktivitāti nevar dēvēt par apātisku, kas ir ļoti labi priekš Latvijas politiskās sistēmas. Otrkārt, tas ir nopietns signāls politiskajām partijām, ka nerēķināties ar vēlētāju viedokli ir pilnīgi pašnāvnieciski. Tas ir apliecinājums, ka Latvijas vēlētāji ir politiski aktīvi un viņi skatās partijām uz pirkstiem. Partijām nāksies ar vēlētāju viedokli rēķināties regulāri un daudz biežāk," sacīja Ķīlis.

Runājot par sekām, ko radījis referendums, Ķīlis domā, ka cilvēkiem, kuriem jāmeklē jauns darbs vai atkal jāiespringst nākamajām vēlēšanām, dusmas pāries. Viņš cer, ka dažādi politiskie spēlētāji pacentīsies saprast, kas un kādēļ siltā vasaras dienā tik lielu skaitu vēlētāju ir vedis pie balsošanas urnām.

"Saprast tos iemeslus būtu ārkārtīgi vērtīgi un tas ļautu partijām paškritiskāk izturēties pret savu piedāvājumu gaidāmajās vēlēšanās. Neskatoties uz mums raksturīgo skepsi, ka vēlētāji neskatās programmās, bet skatās uz cilvēkiem, es pieļauju, ka šajā reizē varētu būt savādāk un daudz vairāk cilvēku skatīsies uz idejiskiem piedāvājumiem. Aptaujas rāda, ka cilvēkiem ir izpratne, ka ir jārāpjas laukā no krīzes bedres, un tam ir nepieciešamas pārmaiņas, kurām nepieciešamas idejas," sacīja Ķīlis.

Viņš uzskata, ka par pārmaiņām nevar runāt konservatīvi - "mēs stāvēsim", "mēs aizstāvēsim", "mēs neļausim", "mēs nemainīsim" - tas ir pilnīgi pretēji tam, ka cilvēki vēlas pārmaiņas nevis bastiona uzturēšanu.

"Tas varētu būt viens no lielākajiem izaicinājumiem politisko ideju spektrā. Būs jādomā, par to, kā mainīt lietas, nevis saglabāt stingru mugurkaulu," sacīja sociālantropologs.

Kā ziņots, sestdien notikušajā referendumā par 10.Saeimas atlaišanu nobalsojuši 94,3% referenduma dalībnieku.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!