Kiršteins vēstniekam jautā uz kādiem datiem balstās šādi apgalvojumi, jo pēc viņa paustā PSRS “no 1935.gada 1.janvāra līdz 1938.gada 1.janvārim vairāk kā 50 procentu Iekšlietu centrālā aparāta galvenās apakšstruktūras vadīja tieši šīs tautības pārstāvji.”
“Vai Jums nešķiet, ka pēc šādu apvainojumu izteikšanas Izraēlas Ārlietu ministrijai būtu Jūs jāatsauc no vēstnieka amata?” vēstulē pauž Kiršteins. Viņš arī skaidro savu skandalozo izteikumu atklātajā paziņojumā, kurā, “rosinot Ebreju draudžu un kopienu padomi neatkārtot vēsturiskās kļūdas, atsaucās uz 1940.gadu”.
Kiršteins skaidro, ka tikai citēja Izraēlas pilsoņa Franka Gordona grāmatu “Latvians and Jews between Germany and Russia”, kuras 24.lpp. autors raksta: “Te jānorāda, ka pašā latviešu tautā vēstures gaitā allaž atradās krietni daudz lišķu, iztapoņu un “verga dvēseļu”, kas centīgi kalpoja te vienai, te otrai svešu kungu varai, taču šai konkrētajā gadījumā, 1940.gada vasarā, bija pamats runāt par zināmu interešu sadursmi starp latviešu vairākumu un daudziem ebrejiem, un tādējādi tika sēta sēkla 1941.gada vasaras traģiskajiem notikumiem.”
Šādu paskaidrojumu Kiršteins iesniedza Latvijas Ebreju draudžu un kopienu padomes priekšsēdētājam Arkādijam Suharenko.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
