Pasūtījums tika piešķirts uzņēmumam "Moduls Rīga", kurš nekad šādus darbus neesot veicis. Neargumentēti ticis noraidīts starptautiski pazīstamais šādu pasūtījumu realizētājs Vācijas uzņēmums "Thea Tec", kura piedāvājums turklāt bija finansiāli izdevīgāks, skaidroja Blumberga.
KM uzskata, ka, pirms piešķirt Rīgas domes pieprasīto 2,6 miljonu latu valsts finansējumu Nacionālā teātra tehnoloģisko iekārtu iegādei un uzstādīšanai, ir jāizvērtē nepieciešamo tehnoloģiju un investīciju apjoms, jāiepazīstas ar konkursa norisi un jāpārliecinās, vai Rīgas domes izraudzītais darbu veicējs spēs nodrošināt vajadzīgo kvalitāti.
"Ir būtiski svarīgi pabeigt teātra rekonstrukciju pēc iespējas ātrāk, taču, lai iestātos par konkrētu summu, man jābūt pārliecinātai, ka katrs valsts piešķirtais lats tiks izmantots lietderīgi," uzskata kultūras ministre Ingūna Rībena.
Kā LETA jau ziņoja, 21. februārī Saeimā iesniegtajā vēstulē Rīgas dome raksta, ka KM solījusi ieplānot 2,6 miljonus latu investīcijām Nacionālā teātra rekonstrukcijā. KM apgalvo, ka šāda summa savstarpējās sarunās līdz šim nav apspriesta. Vēl 2002. gada 8. jūlijā Rīgas domes priekšsēdētājs Gundars Bojārs informēja toreizējo Ministru prezidentu Andri Bērziņu, ka iekārtu iegādei un uzstādīšanai atbilstoši projektam un sagatavotajiem darba uzdevumiem vajadzīgi Ls 943 448,34.
Arī Nacionālā teātra aktieri vēstulē Saeimas priekšsēdētājai Ingrīdai Ūdrei, Ministru prezidentam Einaram Repšem un citiem valdības un Saeimas pārstāvjiem lūdza rast iespēju no valsts budžeta finansēt teātra tehnoloģiju iegādi. Lūgumrakstu varas pārstāvjiem parakstījis Latvijas Nacionālā teātra direktors Ivars Rudzītis, 69 teātra aktieri un darbinieki, piemēram, Alfrēds Jaunušans, Kārlis Sebris, Elza Radziņa, Voldemārs Šoriņš, Jānis Skanis, Juris Lisners, jaunākās paaudzes aktieri.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
