Šogad apstiprināto integrācijas pamatnostādņu ietvaros KM nākamajam gadam izvirzījusi mērķus septiņās prioritātēs, tostarp kā pirmā minēta latviešu valoda. Jau februārī ministrija plāno izsludināt konkursu par latviešu valodas kursu organizēšanu.
"Runājot par latviešu valodas kursiem, mēs nedomājam tikai tradicionālo formu – valodas mācīšanu klasēs. Mēs domājam par interaktīviem kursiem, speciālām programmām radio un televīzijā, tālmācības kursiem," paskaidroja Ēlerte.
"Tas ir valsts pienākums – palīdzēt visiem, kam tas ir nepieciešams, apgūt latviešu valodu," viņa pamatoja. Valodas apguves mērķa grupas būs nepilsoņi, ārzemju latvieši, skolēni, imigranti, bet īpašu uzmanību KM vēlas pievērst Latgales reģionam.
Ēlerte norādīja, ka diemžēl pēdējos piecos gados nav organizēti valsts apmaksāti kursi latviešu valodas apguvei, ja neskaita atsevišķu pašvaldību iniciatīvas un Nodarbinātības valsts aģentūras rīkotās apmācības bezdarbniekiem.
Tagad KM nolēmusi ar lielu sparu ķerties klāt Eiropas fondu apguvei, no Eiropas Trešo valstu valstspiederīgo integrācijas fonda piesaistot vairāk nekā divus miljonus latu.
Plānots, ka kursi būs par brīvu un varētu sākties nākamā gada pavasarī, gan ne ātrāk kā martā. Sākotnēji tie būs pieejami iedzīvotājiem, kas Latvijā atrodas ar termiņuzturēšanās atļaujām, bet no jūlija – arī nepilsoņiem, paskaidroja KM Sabiedrības integrācijas departamenta pārstāve Anita Kleinberga.
Savukārt kampaņa "Runāsim latviski" iecerēta latviešu valodas telpas stiprināšanai un plānota nākamā gada otrajā pusē. "Kur tad lai cilvēki apgūst latviešu valodu, ja ne vidē, kurā šī valoda pastāv," sacīja Ēlerte.
Viņa gan nevarēja plašāk izskaidrot, ko šī kampaņa ietvers, jo pašlaik vēl pie tā tiek strādāts. "Tā arī varētu būt viena liela sociāla kampaņa, jo mēs zinām daudzus labus piemērus, ka efektīva, mērķtiecīga sociālā kampaņa var mainīt cilvēku attieksmi," viņa klāstīja.
Tāpat KM latviešu valodas stiprināšanai iecerējusi veidot atbalsta sistēmu izglītības iestādēm, kas palīdz iekļauties bērniem ar vāju latviešu valodas prasmi skolās ar latviešu mācību valodu. "Ir jābūt sagatavotiem pedagogiem, lai strādātu ar bērniem, kuriem ir dažāda etniskā izcelsme, un šī spēja diemžēl ne vienmēr ir pietiekami attīstīta," minēja Ēlerte.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
