KNAB jauno telpu būvnieks paliek bez būvdarbu atļaujas, vēsta raidījums
Foto: LETA

Būvkompānija SIA "Arčers" pērn uzvarēja konkursā par jauno Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) telpu renovāciju Citadeles ielā, Rīgā, taču zaudēja speciālo sertifikātu, kas nepieciešams būvdarbu veikšanai. Kamēr KNAB gaida pārcelšanos, tagadējo telpu īpašnieks Ivo Zonne sadārdzinājis īres maksu, vēsta raidījums "Nekā personīga".

Savā pēdējā darba dienā KNAB priekšnieks Jaroslavs Streļčenoks pauda, ka jau šā gada pavasarī birojs ievāksies jaunās telpās – Citadeles ielā 1, Rīgā. Ēkas pielāgošanai KNAB vajadzībām izsludināja konkursu, kur labākais no pieciem piedāvājumiem izrādījās būvkompānijas SIA "Arčers" solītais piedāvājums par 2,5 miljoniem eiro.

KNAB strādā ar valsts noslēpumu un tāpēc biroja ēkai jāatbilst drošības prasībām, skaidro raidījums. Lai būvnieks varētu strādāt šādos objektos, jāsaņem Satversmes aizsardzības biroja (SAB) izsniegts industriālās drošības sertifikāts. VAS "Valsts nekustamie īpašumi" (VNĪ) valdes locekle Līga Ermane norāda – būvnieks apliecinājis, ka tam ir nepieciešamā kvalifikācija un sertifikāts būvniecības veikšanai.

"Arčers" šāda atļauja bija no 2006. gada līdz pat pērnā gada 30. septembrim – trīs dienas pēc līguma noslēgšanas par darbiem KNAB ēkā. Taču SAB atļauju nav pagarinājis, 14. decembrī nosūtot "Arčeram" atteikumu.

"Arčers" pārstāve Vita Noriņa stāsta, ka valsts nav apzināti maldināta par kompānijas spējām strādāt ar valsts noslēpuma būvēm. Nekas neesot liecinājis, ka sertifikāts netiks pagarināts. Pret būvnieku nav sākti viņiem zināmi kriminālprocesi, arī valdes locekļi saņēmuši pielaidi valsts noslēpumam. Uz SAB saukti vienīgi uzņēmuma līdzīpašnieki. Iemesli, kāpēc valsts viņiem vairs neuzticas, neesot tikuši nosaukti.

"Es noteikti negribētu piekrist, ka kaut kādā veidā ir mainījušās prasības pret industriālās drošības sertifikāta izsniegšanu. Cits jautājums ir par to, kā dažādas uzņēmējsabiedrības kārto savu biznesu un kāda informācija nonāk tiesībsargājošo un drošības iestāžu rīcībā," raidījumam klāsta SAB priekšnieks Jānis Maizītis.

VNĪ februārī lauza līgumu ar "Arčeru" un darbi Citadeles ielas namā palika neuzsākti. "Tā ir jāatzīst – gads ir pazaudēts! Šis KNAB būves precedents liek mācīties. Bet nevaram paļauties, ka šie sertifikāti automātiski atjaunojās. Iepriekš šāda skaudra SAB pieeja nebija novērota. Tādas situācijas, ka sertifikātu nepagarina līdz šim bija reta. Šobrīd šāda prakse ir parādījusies," vērtē Ermane.

VNĪ nule izvēlējies jaunu būvnieku, kam ir industriālās drošības sertifikāts – SIA "Abora". Citadeles ielā trešo nedēļu notiek darbi ar cerību, ka nākampavasar KNAB jau strādās tur.

Tikmēr Brīvības ielā esošajai ēkai, kur KNAB strādā pašlaik, īpašnieks palielinājis nomas maksu. Šogad par īri KNAB samaksājis vairāk nekā 200 tūkstošus. VNĪ apgalvo, ka nomas maksa jaunajā ēkā visa gada laikā būs trīs reizes mazāka.

SAB 2013. gadā nepagarināja industriālās drošības sertifikātu kompānijai "Merks", pērn to zaudēja arī "Skonto būve", atgādina raidījums. "LNK Industries" atļauju nemaz neprasa, jo KNAB to tur aizdomās par korupciju. "Ostas celtnieks" nekvalificējas sertifikāta saņemšanai, bet "BMGS" atteicās raidījumam sniegt informāciju, kāpēc būvfirmai šīs atļaujas nav. No apgrozījuma ziņā lielākajām būvkompānijām valsts noslēpuma objektus patlaban var celt tikai divas – "UPB" un "Re&Re".

VNĪ valdes locekle Ermane satraucas, ka mazā konkurence starp būvniekiem sadārdzina valsts noslēpumu objektu būvniecību. "Šobrīd šo būvju skaits pret iespējamo būvnieku skaitu sāk kļūt problemātisks, mēs sākam just, ka šādu būvnieku ar sertifikātu sāk pietrūkt! Līdz ar to tā ir tāda problēma, kur nozarei vajadzētu skatīties līdzi un sākt diskusiju, ka būvnieku skaits sāk kļūt nepietiekams," pauž Ermane.

Likums paredz, ka iemesli, kāpēc kompānijas nevar saņemt šo valsts noslēpuma ēku celšanai nepieciešamo sertifikātu, drošības iestādēm nav jāpaskaidro. Nākamā reize, kad atteikumu saņēmušais uzņēmums var pretendēt šādas atļaujas saņemšanai ir tikai pēc pieciem gadiem. SAB lēmumu var pārsūdzēt ģenerālprokuroram, un tā lēmums ir galīgs.
Ar to mierā nav "Skonto būve" .Tā un vēl divas uzņēmēja Gunta Rāvja firmas vērsušās ar sūdzību Satversmes tiesā, kur lieta ir ierosināta.

Source

www.DELFI.lv

Tags

Jānis Maizītis Jaroslavs Streļčenoks KNAB Satversmes aizsardzības birojs
Pamanījāt kļūdu?
Iezīmējiet tekstu un nospiediet Ctrl + Enter!

Comment Form