KNAB rosina vērtēt lobēšanas regulējuma nepieciešamību

Koncepcijas projektā darba grupa atzīmē, ka lobēšana ir tiesiska rīcība, jo ikvienam ir tiesības sniegt priekšlikumus valsts un pašvaldību institūcijām un tikt uzklausītam. Lobēšana ir likumīga – tikmēr, kamēr tā nav saistīta ar kukuļošanu vai nepienākošos priekšrocību vai pretlikumīgu labumu pieņemšanu. Tomēr, kamēr vien lobēšana nav pilnībā atklāta, lielākajai daļai sabiedrības tā asociēsies ar korupciju un nepieļaujamu lēmumu pieņēmēju ietekmēšanu. Gadījumos, kad ietekme uz lēmumu pieņemšanu tiek slēpta no sabiedrības un notiek caur ietekmīgu draugu un paziņu loku, lai nodrošinātu šaurai sociālai grupai vai pat atsevišķiem indivīdiem izdevīgu lēmumu pieņemšanu, tiek ignorētas sabiedrības intereses.

Tāpēc atklātības trūkums lēmumu sagatavošanas stadijā, kā arī nevienlīdzīgas iespējas dialogā ar valstisku lēmumu pieņēmējiem sabiedrībā rada aizdomas, ka notiek slepena, sabiedrībai neizdevīgu lēmumu virzīšana. Iedzīvotāji Latvijā lobēšanu bieži vien uztver negatīvi, lobēšana kļūdaini tiek uztverta pat kā viena no korupcijas pazīmēm.

Apzinot ārvalstu pieredzi un analizējot pašreizējo situāciju Latvijā, darba grupa ir konstatējusi vairākas būtiskas problēmas, kas ir saistītas ar lobēšanu Latvijā: sabiedrības pārstāvju nevienlīdzība informācijas un amatpersonu pieejamībā, ierobežota informācijas pieejamība par lobētāju darbību, Saeimā un Ministru kabinetā steidzamības kārtā vai pēc individuālu Saeimas deputātu priekšlikuma pieņemto tiesību normu, kā arī pašvaldībās izstrādāto ārējo normatīvo aktu pamatojuma atklātības nepietiekamība un lobēšanas un krimināli sodāmās tirgošanās ar ietekmi nošķiršanas problēmas.

Visi koncepcijas projektā ieteiktie risinājumi darba grupas identificēto problēmu novēršanai ir saistīti ar atklātības palielināšanu par lobētāju aktivitātēm, jo sabiedrībai ir tiesības zināt, pēc kādu personu vai grupu priekšlikumiem ir pieņemti normatīvie akti un izstrādāti politikas dokumenti, proti, nepieciešams rakstveidā dokumentēt vai reģistrēt informāciju par lobētāju darbību.

Pirmais variants paredz izstrādāt speciālu likumu, kurā tiek regulēti šādi jautājumi: kas ir lobēšana un lobētāji, izņēmumi, kas nav uzskatāmi par lobēšanu un lobēšanas pamatprincipi. Paredzēts izveidot lobētāju reģistru un noteikt tajā esošās informācijas publiskošanas kārtību.

Savukārt koncepcijas projekta otrais variants paredz lobēšanas pamatprincipus un tās tiesisko regulējumu noteikt saistībā ar priekšlikumu iesniegšanas un izskatīšanas kārtību jau esošajos likumos. Arī šis variants paredz izveidot lobētāju reģistru un noteikt tajā esošās informācijas publiskošanas kārtību.

Trešais variants paredz lobēšanas procesam noteikt atklātības, vienlīdzības un godprātības pamatprincipus valsts un pašvaldību institūciju ētikas kodeksos un citos normatīvajos aktos. Saskaņā ar tiem valsts amatpersona sabiedrības interesēs godprātīgi atklāj, kuras personas ir kontaktējušās ar attiecīgo institūciju nolūkā ietekmēt lēmumu pieņemšanas procesu. Valsts amatpersonai ir pienākums nodrošināt vienlīdzību informācijas un amatpersonu pieejamībā visām jautājuma izskatīšanā ieinteresētajām pusēm.

Visos variantos tiek paredzēts pilnveidot arī citus normatīvos aktus: nodrošinot informācijas publiskošanu par lobētājiem dažādās darba grupās un konsultatīvajās padomēs, nosakot visiem parlamentā sniegtajiem priekšlikumiem to nepieciešamības pamatojumu, savukārt pašvaldību saistošajiem noteikumiem – anotācijas un sagatavošanas kārtību, kā arī precizējot Krimināllikumā tirgošanās ar ietekmi jēdzienu, lai nošķirtu to no lobēšanas atļautajām formām.

Koncepcijas izstrādes nepieciešamība un lobēšanas tiesiskā regulējuma pilnveidošana tika atbalstīta Ministru kabinetā, nosakot to kā vienu no uzdevumiem 2004.gada 4.augustā apstiprinātajā Korupcijas novēršanas un apkarošanas valsts programmā 2004. – 2008.gadam. Koncepcijas projekta izstrādē piedalījušies pārstāvji no Saeimas, Valsts kancelejas, Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja, Tieslietu ministrijas un sabiedriskajām organizācijām. Ar koncepcijas projektu lobēšanas tiesiskā regulējuma pilnveidošanai var iepazīties KNAB mājas lapā projektu sadaļā.