Valdību veidojošo frakciju vadītāji ceturtdien vienojušies konceptuāli atbalstīt Saeimas Ārlietu komisijas sagatavoto paziņojuma projektu par Krievijas militārajām akcijām Čečenijā.
Par to žurnālistus informēja "Latvijas Ceļa" frakcijas priekšsēdētāja Kristiāna Lībane.

Ceturtdien plenārsēdē tika izsludināts stundu garš pārtraukums, kurā frakcijas sagatavos savus priekšlikumus projekta papildināšanai.

Saskaņā ar frakciju vadītāju vienošanos dokuments ceturtdien arī tiks pieņemts otrajā, galīgajā lasījumā.

Lībane prognozēja, ka no paziņojuma projekta svītros atsauci uz citu valstu militārajiem konfliktiem. Pret šo paziņojuma projekta daļu iepriekš iebilda Tautas partijas un "Latvijas Ceļa" frakcijas.

Jau ziņots, ka Saeima otrdien izskatīs divus paziņojuma projektus par karadarbību Čečeniju - vienu sagatavojusi Ārlietu komisija, otru deputātu grupa. Deputātu grupas paziņojums tika sagatavots jau pērnā gada novembrī.

Ārlietu komisijas sagatavotajā paziņojuma projektā Saeima pievienojas citu valstu un starptautisko organizāciju aicinājumam Krievijai nekavējoties pārtraukt karadarbību un sēsties pie sarunu galda, izmantojot starptautisko organizāciju starpniecību.

Parlaments atbalsta konflikta taisnīgu atrisināšanu, respektējot cilvēktiesības un ikvienas tautas tiesības uz pašnoteikšanos. Projektā uzsvērts, ka Krievijas veiktā karadarbība Čečenijā ir pretrunā ar EDSO principiem un Eiropas Padomes cilvēktiesību konvencijām, kuras Krievija kā šo organizāciju dalībvalsts ir pieņēmusi.

Paziņojuma projektā arī uzsvērts, ka terorisms jebkurās tā izpausmēs, īpaši kā politiskās cīņas metode, ir nosodāms un katras valsts vara ir tiesīga tam dot pretsparu. Taču neatbilstošu līdzekļu izvēle, kad par upuri ir padarīta tauta un likumīga valdība, ar kuru Krievija parakstījusi līgumu par mieru un savstarpējām attiecībām, kad militārajās akcijās cieš civiliedzīvotāji, pazemo pašu Krieviju un aizvaino demokrātisko valstu pašcieņu, uzsvērts projektā.

Dokumentā arī norādīts, ka Izraēlas un arābu tautu attiecību, Afganistānas un Austrumtimoras piemēri pierāda, ka militārs pārspēks nespēj iznīcināt tautu tiesības uz pašnoteikšanos.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!