Foto: LETA

Darbu Vides valsts dienesta (VVD) ģenerāldirektores amatā atstājusī Inga Koļegova uzskata, ka Vides aizsardzības un reģionālās attīstības lietu ministrs Juris Pūce (AP) šādi vēlējies celt savu reitingu.

Jau vēstīts, ka jaunais vides ministrs Pūce tikās ar Koļegovu. Šīs tikšanās laikā puses vienojās par darba tiesisko attiecību pārtraukšanu ar šā gada 29. janvāri.

Koļegova "Tv3" ziņu raidījumam sacīja, ka viņa gan nav politiķis, bet pieļauj, ka Pūce domājis, ka šādi sabiedrības acīs varētu pieaugt viņa rīcības reitingi.

Koļegova uzskata, ka Pūce rīkojies bez plāna, ko darīt tālāk. Viņi ar ministru nav pārrunājuši kādus izdarītus vai neizdarītus darbus, tāpat nav pārrunātas nākotnes ieceres, vēsta "Tv3".

Kā ziņots, Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesā turpinās krimināllietas skatīšana, kurā par vairāk nekā 300 000 eiro vērtu darījumu nenorādīšanu savā amatpersonas deklarācijā, apsūdzēta Koļegova.

Koļegova noliedza pret sevi izvirzītās apsūdzības.

Jau vēstīts, ka jaunā valdība varētu izvērtēt vairāku valsts amatpersonu līdzšinējo darbību. Viņu vidū tika minēta arī Koļegova.

"Man, piemēram, ir jautājumi Valsts vides dienesta ģenerāldirektorei Ingai Koļegovai, jo vēlos zināt viņas domas par to, kā viņa iedomājas turpināt savus amata pienākumus situācijā, kad tiek izskatīts kriminālprocess pret viņu," iepriekš raidījumam "Nekā personīga" sacīja Pūce. Paredzēts, ka līdzīga saruna varētu notikt ar Valsts reģionālās attīstības aģentūras vadītāju Aigaru Undzēnu.

Kā ziņots, Valsts ieņēmumu dienestā (VID) 2016. gada 7.septembrī saistībā ar nepilnībām Koļegovas valsts amatpersonas deklarācijās un, iespējams, izdarītiem noziedzīgiem nodarījumiem tika sākta resoriskā pārbaude, liecina LETA arhīvs.

"Vienotības" iebildumu dēļ valdība 2016. gada 9. augustā atlika Koļegovas apstiprināšanu VID ģenerāldirektora amatā. Koļegovas kandidatūru VID vadītāja amatā atbalstīja Zaļo un zemnieku savienība un nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"-"Tēvzemei un brīvībai"/LNNK. Pēcāk Ministru prezidents Māris Kučinskis (ZZS) paziņoja, ka pārbaudīs partijas "Vienotība" sniegto informāciju par Koļegovu un viņas saņemtajām dividendēm no uzņēmuma "Pallogs". 12. augustā Koļegova paziņoja par savas kandidatūras atsaukšanu.

"Firmas.lv" dati liecina, ka Koļegova līdz 2016. gada 6. septembrim bija 50% kapitāldaļu īpašniece uzņēmumā "Pallogs" un dividendēs no uzņēmuma viņa 2015. gadā saņēma 320 000 eiro. Pati Koļegova skaidroja, ka viņa šīs dividendes 2015.gadā dāvinājusi savam brālim. Koļegova 2015. gadā arī izsniegusi aizdevumus 220 914 eiro apmērā.

Medijos Koļegova tolaik skaidroja, ka ir tikai formāla "Pallogs" līdzīpašniece, bet labuma guvējs ir viņas brālis. Arī dāvinājumi esot izsniegti brāļa ģimenei. Tiesa, uzņēmuma gada pārskatos nav atrodama norāde, ka uzņēmuma līdzīpašniece tam būtu aizdevumā izsniegusi iespaidīgas summas, kas radīja aizdomas par šo līdzekļu izmantošanu ''aplokšņu algu'' maksāšanai, norāda mediji.

Lai gan Koļegova savās amatpersonas deklarācijās norādījusi, ka pēdējos gados saņēmusi gandrīz miljonu eiro dividendes no sev daļēji piederošā koka palešu ražotāja SIA "Pallogs", firmas iesniegtie dokumenti Uzņēmumu reģistrā liecina, ka uzņēmuma dalībnieki šajos gados nolēmuši peļņu nesadalīt, liecina "Firmas.lv" datubāzē pieejamā informācija.

"Firmas.lv" pieejamie "Pallogs" dalībnieku sapulču protokoli liecina, ka pēdējos četrus gadus uzņēmuma dalībnieku sapulce katru gadu nolēma nesadalīt iepriekšējā gadā gūto peļņu.

Koļegovas amatpersonas deklarācijās norādīts, ka 2015. gadā dividendēs no "Pallogs" viņa saņēmusi 320 000 eiro, 2014. gadā - 380 000 eiro, bet 2013. gadā - 240 000 latu (341 500 eiro).

"Pallogs" peļņa 2015. gadā bija 0,99 miljoni eiro, 2014. gadā - 0,55 miljoni eiro, 2013. gadā - 0,68 miljoni eiro, bet 2012. gadā - 1,05 miljoni eiro, liecina "Firmas.lv" informācija.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!