Komunistiskā genocīda noziegumiem nav noilguma, pauž prezidents
Foto: Valsts kanceleja

Valsts prezidents Egils Levits uzrunājot gan Rīgas pils viesus, gan klātesošos pie Brīvības pieminekļa, uzsvēra, ka komunistiskā genocīda noziegumiem pret cilvēci nav noilguma un tas ir šodienas paaudžu pienākums atcerēties un pieminēt mūsu valsts pilsoņus - padomju okupācijas režīma 1941. gada nozieguma upurus, informēja Valsts prezidenta kanceleja.

Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Levits, pieminot komunistiskā genocīda upuru piemiņu, Rīgas pilī tikās ar Sibīrijas izsūtīšanu pārdzīvojušajiem un skolēnu darbu konkursa "Sibīrijas bērni" dalībniekiem, kā arī nolika ziedus pie Brīvības pieminekļa.

"Atjaunotā, neatkarīgā un demokrātiskā Latvija ir 14. jūnija izsūtīto Latvijas pilsoņu lolotais sapnis. Mēs tajā dzīvojam. Tā ir taisnības un patiesības uzvara. Tā ir ideālu uzvara pār ļauno un noziedzīgo. Ir svarīgi to atcerēties un apzināties," sacīja Levits.

Rīgas pilī uzrunājot Sibīrijas izsūtīšanu pārdzīvojušajiem un skolēnus, Levits uzsvēra, ka atmiņas par nodarīto ļaunumu visdzīvākās ir tieši tajās paaudzēs, kas pašas to ir piedzīvojušas. Viņaprāt, nozīme ir katra cilvēka balsij, katra cilvēka likteņstāstam. "Gadiem ritot, aizvien lielāka nozīme ir atmiņu pēctecībai. Tuvība starp paaudzēm pastāv tikai tad, ja nākamajām paaudzēm ir svarīgs priekšteču mūža gājums, tās to novērtē, turpina aizsākto gan ģimenē, gan valstiskā līmenī," atzina prezidents.

Fonda "Sibīrijas bērni" rīkotajā sacerējumu konkursā šī saikne starp paaudzēm ir skaidri nolasāma, lai arī dažos gadījumos aprakstīta tiek pat ceturtā paaudze - vecvecāku vecāki, kuri vēl kā bērni ir piedzīvojuši izsūtīšanas.

"Priekšteču izciestais un pārdzīvotais piešķir arī citu mērogu šodienas satricinājumiem un problēmām. Mēs dzīvojam daudz vieglāku dzīvi un tomēr visumā drošā vidē, turpretim izsūtīto izturību, pašaizliedzību, dzīvotgribu un gara spēku bargos un nežēlīgos apstākļos mēs varam tikai apbrīnot," sacīja Levits.

Savukārt uzrunājot sanākušos pie Brīvības pieminekļa Levits atgādināja, ka ik gadu šai dienā mēs pieminam mūsu valsts pilsoņus, kuri 1941.gadā kļuva par padomju okupācijas režīma nozieguma upuriem. Šie upuri bija izmeklēti mērķtiecīgi un rūpīgi, tie bija cilvēki, kuri bija veidojuši Latviju.

"Ar šīm deportācijām padomju okupācijas režīms mēģināja salauzt latviešu nācijas mugurkaulu, lai tā nekad vairs neceltos un nemēģinātu atgūt savu Latvijas valsti. Mēs pieminam Latvijas pilsoņus - gan latviešus, gan cittautiešus -, kuri tika izrauti no savām mājām, savas dzimtenes un izsūtīti svešumā. Atceramies nonāvētos un tos, kuru dzīves salauza deportācijas. Pieminam tos, kuri izdzīvoja un okupācijas nozieguma stāstu varēja pastāstīt mums," sacīja prezidents.

Jau ziņots, ka šodien, godinot komunistiskā genocīda upurus, daudzviet reģionos notiks atceres pasākumi.

1941. gada 14. jūnijs ir viena no traģiskākajām un drūmākajām dienām Latvijas jaunāko laiku vēsturē. Šajā dienā latviešu tauta piedzīvoja pirmo civiliedzīvotāju masu deportāciju. Tajā Latvija zaudēja vairāk nekā 15 000 cilvēku, no kuriem vairāk nekā 6000 gāja bojā. 1987. gada 14. jūnijā cilvēki pirmo reizi pulcējās pie Brīvības pieminekļa, lai godinātu represijās cietušos. Neilgi pēc tam 14. jūnijs Latvijā tika izsludināts par atceres dienu - Komunistiskā genocīda upuru piemiņas dienu.

Seko Delfi arī Instagram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Tags

Egils Levits Valsts prezidenta kanceleja Valsts prezidents
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form