Pret likumprojektu runājošie deputāti norādīja, ka kompensāciju piešķiršana denacionalizēto namu īrniekiem ir netaisna, jo viņiem tiktu maksātas kompensācijas par dzīvokli, kas viņiem nepieder. Taču deputāti arī piedāvāja šīs kompensācijas maksāt nevis īrniekiem, bet gan namu apsaimniekotājiem.
Komentējot koalīcijas partiju pārstāvju teikto, ka valstij nav naudas kompensāciju izmaksai denacionalizēto māju īrniekiem, JL deputāte Inguna Rībena sacīja, ka valsts šķiežot miljoniem latu dažādu kultūras pasākumu rīkošanai un novecojušā Nacionālā bibliotēkas projekta realizēšanai, tai pat laikā neesot naudas denacionalizēt namu īrnieku atbalstam.
Likums paredz īrniekiem, kas denacionalizētajā mājā dzīvojuši līdz īpašuma tiesību atjaunošanai bijušajiem īpašniekiem, izmaksāt kompensāciju dzīvokļa tirgus vērtības apmērā jauna mājokļa iegādei.
Kompensāciju paredzēts izmaksāt Ministru kabineta noteiktā kārtībā no valsts budžeta vienādās daļās katru mēnesi desmit gadu laikā no kompensācijas aprēķināšanas brīža.
Finanšu ministrijas aprēķini liecina, ka kompensāciju izmaksai turpmākos desmit gadus no valsts budžeta būtu jāatvēl aptuveni 50 miljoni latu gadā.
PCTVL iesniegtā likumprojekta skaidrojumā minēts, ka Latvijā lai kā no 1992. līdz 2002.gadam denacionalizēja 10 321 dzīvojamo māju ar 78 046 dzīvokļiem, kas kopumā veido 3,6 miljonus kvadrātmetru jeb astoņus procentus no valsts kopējā mājokļu skaita.
Savukārt denacionalizētajos namos dzīvo aptuveni 3% no Latvijas iedzīvotājiem. Kopš 2002.gada īres maksa denacionalizētajos namos atšķiras no pašvaldībām piederošo dzīvojamo telpu īres maksas.
Saskaņā ar Satversmes tiesas spriedumu īres maksa denacionalizētajos namos ar 2007.gada 1.janvāri netiks ierobežota ar normatīvajiem aktiem.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
