Foto: Delfi, Agnese Bankovska

Saeimas ceturtdien konceptuāli atbalstīja iepriekš noraidīto apvienības "Par cilvēktiesībām vienotā Lativjā" (PCTVL) iesniegto likumprojektu par kompensācijām denacionalizēto namu īrniekiem, kas lietojuši telpas denacionalizētajā mājā līdz īpašuma tiesību atjaunošanai bijušajiem īpašniekiem.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma
Neskatoties uz Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas ieteikumu noraidīt PCTVL deputātu iesniegto likumprojektu, Saeima to atbalstīja ar 48 balsu vairākumu. Pret likuma pieņemšanu pirmajā lasījumā balsoja 18 deputāti, atturējās 18.

Pret likumprojektu runājošie deputāti norādīja, ka kompensāciju piešķiršana denacionalizēto namu īrniekiem ir netaisna, jo viņiem tiktu maksātas kompensācijas par dzīvokli, kas viņiem nepieder. Taču deputāti arī piedāvāja šīs kompensācijas maksāt nevis īrniekiem, bet gan namu apsaimniekotājiem.

Komentējot koalīcijas partiju pārstāvju teikto, ka valstij nav naudas kompensāciju izmaksai denacionalizēto māju īrniekiem, JL deputāte Inguna Rībena sacīja, ka valsts šķiežot miljoniem latu dažādu kultūras pasākumu rīkošanai un novecojušā Nacionālā bibliotēkas projekta realizēšanai, tai pat laikā neesot naudas denacionalizēt namu īrnieku atbalstam.

Likums paredz īrniekiem, kas denacionalizētajā mājā dzīvojuši līdz īpašuma tiesību atjaunošanai bijušajiem īpašniekiem, izmaksāt kompensāciju dzīvokļa tirgus vērtības apmērā jauna mājokļa iegādei.

Kompensāciju paredzēts izmaksāt Ministru kabineta noteiktā kārtībā no valsts budžeta vienādās daļās katru mēnesi desmit gadu laikā no kompensācijas aprēķināšanas brīža.

Finanšu ministrijas aprēķini liecina, ka kompensāciju izmaksai turpmākos desmit gadus no valsts budžeta būtu jāatvēl aptuveni 50 miljoni latu gadā.

PCTVL iesniegtā likumprojekta skaidrojumā minēts, ka Latvijā lai kā no 1992. līdz 2002.gadam denacionalizēja 10 321 dzīvojamo māju ar 78 046 dzīvokļiem, kas kopumā veido 3,6 miljonus kvadrātmetru jeb astoņus procentus no valsts kopējā mājokļu skaita.

Savukārt denacionalizētajos namos dzīvo aptuveni 3% no Latvijas iedzīvotājiem. Kopš 2002.gada īres maksa denacionalizētajos namos atšķiras no pašvaldībām piederošo dzīvojamo telpu īres maksas.

Saskaņā ar Satversmes tiesas spriedumu īres maksa denacionalizētajos namos ar 2007.gada 1.janvāri netiks ierobežota ar normatīvajiem aktiem.

Seko "Delfi" arī Instagram vai Telegram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Lai ierobežotu dezinformācijas kampaņu izplatību, portāls "Delfi" apturējis iespēju komentēt rakstus
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form