Birznieks konferencē klāstīja savus apsvērumus balsošanai pret Latvijas iestāju ES. "Pēdējā laikā mums no valsts nācies piedzīvot vairākas, piedodiet, cūcības. Piemēram, kāpēc reklāmas kampaņai par iestāšanos ES valdība iedeva miljonu latu, bet neko neiedeva tiem, kuri aicina balsot pret? Būtu tikai godīgi, ja abām pusēm piešķirtu līdzvērtīgu naudas summu reklāmas pasākumiem, kaut vai to miljonu pārdalot uz pusēm," norādīja Birznieks.
"Man nav motivācijas balsot par," sacīja Birznieks, norādot uz viņa konstatētajām nepilnībām dažādos ar Latvijas iestāju ES saistītajos projektos un pētījumos. Viņš prognozēja, "ja sabiedrība referendumā pateiks nē, valdība būs ļoti motivēta beidzot pagriezties ar seju pret sabiedrību un sākt normālu sarunu, cenšoties noskaidrot, ko tad tauta īsti grib. Ja valdība apgūs šo mācību, iespējams, pēc trim vai četriem gadiem es pats dedzīgi aicināšanu vēlreiz piedalīties referendumā un šoreiz balsot par valsts iestāšanos ES".
Juristu biedrības prezidents Aivars Borovkovs konferencē ieradās, tērpies īspiedurkņu krekliņā, kuru rotāja uzraksts "Jā Latvijai! Nē ES!" Viņš aicināja klātesošos apzināties, ka nekas nav tikai labs vai slikts, bet "savilkt bilanci un novērtēt, vai ļoti patīkamās preces cena ir man pieejama un es to varu atļauties. Šoreiz cena ir pārāk dārga, jo no mums tiek prasīta valsts neatkarība".
Jurists ES salīdzināja ar debesu valstību, sakot, ka "mēs tagad varam tikai minēt - vai debesu valstībā vairāk būs dūmaka vai tomēr zilas un rozā krāsas, kāds tur būs klimats... Šobrīd mēs atbildes uz šiem jautājumiem mēs nevaram saņemt. Tāpat tas ir arī ar ES, jo precīzu atbilžu nav, ir tikai solījumi, ka būs labāk".
"Prātīga valdība neļauj sabiedrībai sašķelties, bet mūsu sabiedrība tagad izteikti sadalījusies ES piekritējos un pretiniekos. Esmu bieži dzirdējis no cilvēkiem eirofatālisma teoriju - sak, nekāda medusmaize tajā Eiropā nebūs, bet mums jau nav citas izvēles. Kāpēc nav izvēles?! Izvēle pastāv vienmēr, bet jautājums ir par cilvēku zināšanu un informētības līmeni. Sabiedrībā apzināti uztur dažādus mītus, no kuriem populārākais ir tas, ka mums būs jāpievienojas Krievijai, ja neiestāsimies ES. Bet Krievija jau ir mums priekšā ES, jo ir viena no nopietnākajiem ES ekonomiskajiem partneriem!" norādīja Borovkovs.
Savukārt LU profesors Elmārs Zelgalvis konferences dalībniekiem stāstīja par ES ekonomisko attīstību un modelēja Latvijas situāciju ES. "ES ekonomiskā attīstība jau vairākus gadus nenotiek, un iekšzemes kopprodukta līmenis samazinās daudzās Eiropas valstīs, tostarp Somijā, Zviedrijā un Spānijā." Kā galveno ekonomisko attīstību traucējošo faktoru profesors nosauca ekonomiskās vadības atrašanos "vienās stingrās rokās", kas liedz dalībvalstīm veidot un ietekmēt savu valsts ekonomiku, kā arī veidot savu nodokļu politiku, jo "akcīzes nodoklim un pievienotās vērtības nodoklim ir jābūt tieši tādiem, kādus tos nosaka ES. Un nevienu neinteresē, vai mēs tos spēsim samaksāt".
Zelgalvis ieteica "braukt nevis pa grāvjiem - pievienoties vai nu ES, vai Krievijai. Bet var taču braukt pa ceļa vidu un veidot savu stabilu valsti. Taču vispirms nepieciešams pārveidot mūsu valsts ekonomiku, orientējot to uz valsts attīstību un ražošanu. Tāpēc jāmaina nodokļu politika, atbrīvojot no nodokļiem investīcijas".
Referendums par Latvijas pievienošanos ES notiks 20.septembrī.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
