Konstitucionālo tiesību komisija iesaka definēt negrozāmo Satversmes 'kodolu'
Foto: F64

Latvijas Satversme pieder pie konstitūcijām, kuras neaizskaramais kodols nav tieši ierakstīts konkrētā Satversmes pantā, bet ir pašsaprotams, tāpēc Konstitucionālo tiesību komisija (KTK) ieteikusi izvērst pamatlikuma preambulas daļu, ietverot tajā arī atziņas par Latvijas valsts dibināšanas mērķiem un jēgu, kā arī, iespējams, par nākotnes attīstības virzienu.

Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Tāpat KTK norāda, ka jānotiek arī saturīgai diskusijai sabiedrībā, kas paplašinātu Latvijas pilsoņu izpratni par Satversmes kodolu un tās vērtībām. Par to pirmdien informējis KTK priekšsēdētājs Egils Levits.

Arī Valsts prezidents uzskata, ka pirms konkrētu Satversmes preambulas papildināšanas priekšlikumu izstrādes sabiedrībā būtu jānotiek plašai diskusijai, un viņš varētu uz šādu diskusiju aicināt un to iniciēt, portālam "Delfi" sacīja prezidenta pārstāve Līga Krapāne. Pēc rūpīgas priekšlikumu izvērtēšanas un izsvērtas diskusijas sabiedrībā varētu arī sekot konkrēts darbs pie preambulas – vai nu Saeimā vai arī prezidenta juridisko padomnieku komandā.

Valsts prezidenta kancelejas Preses dienestā portāls "Delfi" uzzināja, ka šobrīd Saeimā iesniegtie ""Visu Latvijai"- "Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"" un Zaļo Zemnieku savienības priekšlikumi par Satversmes neaizskaramo kodolu "nav gluži optimāli", bet var tikt ņemti par pamatu turpmākajam darbam pie Satversmes papildināšanas.

Savukārt, par preambulas izvēršanu būtu jālemj Saeimai ar divu trešdaļu balstu vairākumu, un tai nav nepieciešams jauns referendums, informējis Levits.

Otrs KTK priekšlikums saistās ar nepieciešamību noteikt Valsts prezidentam tiesības vērsties Satversmes tiesā vēl pirms likumu izsludināšanas, ja ir pamats domāt, ka kāds no pieņemtajiem likumiem ir pretrunā ar Satversmi. Tas ļautu prezidentam arī lūgt tiesu pārbaudīt pieņemtu, bet vēl spēkā nestājušos Satversmes grozījumu atbilstību Satversmes kodolam. Šo priekšlikumu komisija gan izteikusi jau atkārtoti.

Trešais komisijas priekšlikums bija praksē izmantot Centrālajai vēlēšanu komisijas kompetenci un vērtēt vēlētāju iesniegto likumprojektu "pilnīgu izstrādātību" pirms tautas nobalsošanas rīkošanas.

Prezidenta Preses dienests informē, ka Valsts prezidents Andris Bērziņš pirmdien uzklausījis KTK pārstāvjus - Levitu, Gunāru Kusiņu, Lauri Liepu, Mārtiņu Mitu un Daigu Rezevsku, lai iepazītos ar KTK sagatavotā atzinuma gala secinājumiem un uzklausītu konstitucionālo tiesību speciālistu argumentāciju, kas ietverta atzinumā.

Bērziņš KTK ierosmes nodēvēja par loģiskām un pamatotām, turpmākajā Satversmes izmaiņu procesā aicinot ņemt vērā apstākļus, kas šobrīd izveidojušies Eiropas Savienībā (ES), īpaši pēc EK prezidenta Žozē Manuela Barrozu nesenās uzrunas, kurā izteikts viedoklis par virzību uz ciešāku federālismu ES.

"Mums noteikti jārēķinās ar to, ka situācija pat pēc pāris gadiem var nopietni izmainīties. Un tikai mēs paši varam noteikt to, kādā Eiropas Savienībā vēlamies dzīvot," uzsvēra Valsts prezidents.

Tādēļ, prezidenta ieskatā, ikvienai idejai par Satversmes preambulas izvēršanu būtu jātop saskaņā ar nākotnes skatījumu Eiropas kontekstā.

Jau ziņots, ka diskusiju par negrozāmiem Satversmes pantiem aktualizēja šogad februārī notikušais "valodas referendums", kurā aktīvists Vladimirs Lindermans ar domubiedriem rosināja Satversmē noteikt krievu valodai valsts valodas statusu. Lai gan referendumā pilsoņi teica pārliecinošu "nē" šai idejai, politiķi sāka diskusiju par nepieciešamību nepieļaut šādu jautājumu nonākšanu līdz tautas nobalsošanai.

Bērziņš pēc Ministru prezidenta Valda Dombrovska (V) lūguma aicināja KTK sagatavot viedokli, kā arī izvērtēt atsevišķu pantu negrozāmību saistībā ar sabiedrībā aktualizētajiem jautājumiem par Latvijas valsts pamatiem.

Atzinuma izstrādāšana KTK prasīja ilgu laiku. Levits iepriekš aģentūrai LETA norādīja: viedoklis par Satversmes kodola jautājumu, kas līdz šim Latvijas valsts tiesībās nekad nav bijis diskutēts, ir prasījis jautājuma pamatīgu izpēti, arī iedziļināšanos citu Eiropas valstu valsts tiesiskajās teorijās, kur dažādās konstelācijās konstitūcijas kodola jautājums jau ir vērtēts.

KTK dibināta 2007.gadā pēc toreizējā prezidenta Valda Zatlera (RP) lēmuma un tajā strādā Eiropas Cilvēktiesību tiesas tiesnese, Rīgas Juridiskās augstskolas profesore Ineta Ziemele, Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes asociētā profesore Rezevska, Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes lektors un Saeimas Juridiskā biroja vadītājs Kusiņš, Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes lektors Lauris Liepa un Rīgas Juridiskās augstskolas lektors un prorektors Mārtiņš Mits.

Komisijas darbību pēc ievēlēšanas amatā 2011.gada 10.oktobrī atjaunoja Valsts prezidents Bērziņš. Pienākumus komisijā atzītie konstitucionālo tiesību eksperti veic sabiedriskā kārtā, par to nesaņemot atlīdzību.

Seko Delfi arī Instagram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form