Foto: AFI
Tiesībsarga amata kandidāte, Administratīvās tiesas tiesnese Anita Kovaļevska uzskata, ka iekšlietu ministres Lindas Mūrnieces uzdevumā policijai nepieļaut tiesas atļauto gājienu, kur mērķis bija pieminēt nacistiskās Vācijas armijas ienākšanu Rīgā 1941.gadā, saskatāms "tiesiskas valsts pamatu apdraudējums", intervijā "Latvijas Avīzei" paudusi Kovaļevska.

Policija pērn vasarā aizšķērsoja ceļu un neļāva doties tālāk uz Brīvības pieminekli Ulda Freimaņa atbalstītāju gājienam, kurš tika rīkots, lai pieminētu nacistiskās Vācijas armijas ienākšanu Rīgā 1941.gadā, un aizturēja vienu no gājiena dalībniekiem "pērkoņkrustieti" Igoru Šiškinu, kā arī vēl kādu personu. Savukārt pasākuma rīkotājs Freimanis jau pirms pasākuma izsaukts uz Drošības policiju (DP) paskaidrojumu sniegšanai.

Kovaļevska laikrakstam atzinusi, ka šajā gadījumā pārkāptas ne tikai cilvēka tiesības, bet saskatāms tiesiskas valsts pamatu apdraudējums. "Tiesiska valsts balstās uz to, ka tiesu spriedumus tomēr pilda. Te noticis pretēji," paudusi tiesnese, atzīstos, ka policijas rīcību var vērtēt dažādi, bet atgādinot, ka bijis ministres uzdevums.


"Domāju, Lielbritānijas ministram nākamajā mirklī būtu jāatkāpjas no amata. Redziet, Satversmē ir noliktas pilsoņu tiesības pulcēties. Labi, kādam var nepatikt, ka viņi tur pulcējas, bet tas nenozīmē, ka cilvēkiem nedrīkst ļaut paust viedokli, kamēr tas ir likuma robežās. Un šis viedoklis pilnīgi droši var būt tāds, kas nepatīk ministram, Ministru prezidentam, vienalga kam," sacījusi Kovaļevska.

Jau vēstīts, ka Administratīvā rajona tiesa pērn vasarā atcēla Rīgas domes aizliegumu ceturtdien vakarā pie Brīvības pieminekļa rīkot pasākumu, lai pieminētu nacistiskās Vācijas karaspēku ienākšanu Rīgā 1941. 1.jūlijā. Šo lēmumu jau asi kritizējis Valsts prezidents Valdis Zatlers, premjers Valdis Dombrovskis, ārlietu ministrs Aivis Ronis, Rīgas domes vadība, kā arī Simona Vīzentāla centrs.

Lai gan Rīgas domei bija tiesības apstrīdēt tiesas lēmumu, taču tai tiesiski vairs nebija iespējams apturēt pašu pasākuma norisi, jo tiesas lēmums stājas spēkā nekavējoties un apstrīdēšana tā izpildi neaptur.

Pasākuma pieteicējs Uldis Freimanis vēlējās pie Brīvības pieminekļa pieminēt Rīgas atbrīvošanu no padomju armijas un nacistiskās Vācijas karaspēka ienākšanu galvaspilsētā 1941.gadā, taču drošības struktūras viņa plānus izjauca.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!