Krāslavas novada aiziešana no LPS šogad maijā tika skaidrot ar protestu pret Pašvaldību savienības ieceri Eiropas struktūrfondu naudu dalīt pēc iedzīvotāju skaita novados. Krāslavas mērs to sauc par lielo pilsētu lobiju, jo pēc šādas mērauklas Latgalei naudas paliktu vēl mazāk. Krāslavas novadā, kas atrodas Latgalē pie pašas Latvijas un Baltkrievijas robežas, 12 pagastos dzīvo ap 20 000 iedzīvotāju.
"Būsim godīgi. Kas maksā, tas pasūta mūziku. Maksātājs ir lielās pilsētas un var pasūtīt to mūziku," izstāšanos pamato Krāslavas novada domes priekšsēdētājs Gunārs Upenieks.
Pāris nedēļas pēc lēmuma pamest LPS Krāslavā viesojies Drošības policijas pārstāvis un iztaujājis Upenieku par izstāšanos no Pašvaldību savienības. Mērs ir neizpratnē par drošības iestāžu pastiprināto interesi, jo LPS biedri iestājas, vai to pamet brīvprātīgi. Mērs atbildējis uz visiem jautājumiem un šobrīd gaida, kas seko tālāk, vēsta "Nekā personīga".
"Es domāju, ka tagad viņi mani patstāvīgi kontrolēs. Jautājums, kas bija pasūtītājs," stāsta Upenieks.
LPS priekšsēdis Andris Jaunsleinis par Drošības policijas braucienu uz Krāslavu uzzinājis no "Nekā personīga" un neslēpa pārsteigumu. Jaunsleinis domā, ka drošībnieki rīkojušies nesamērīgi un tas kaitēs arī savienības imidžam. Viņš kategoriski noliedz, ka būtu iniciējis drošībnieku ierašanos Krāslavā: "Nu ko jūs! Tad es būtu pilnīgi traks."
Iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis un Drošības policija raidījumu informēja, ka tā bijusi kārtējā vizīte uz kādu no pierobežas pašvaldībām. Izstāšanās no LPS bijis tikai viens no pārrunu tematiem.
"Es neuzskatu, ka drošības iestādes darbinieki nevarētu aprunāties ar pašvaldības vadītāju par šādu vai tādu lēmumu. Ne jau ar mērķi sodīt pašvaldības vadītāju," raidījumam skaidroja Kozlovskis. Savukārt Drošības policijas pārstāve Kristīne Apse-Krūmiņa norādīja, ka drošībnieku galvenais ierašanās mērķis bijis "pārrunāt situāciju pierobežas zonā."
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
