Rīgas dome meklēs citus instrumentus, ar kuru palīdzību varētu ierobežot azartspēļu izplatīšanos, komentējot Saeimas pieņemto jauno Azartspēļu un izložu likumu, sacīja Rīgas domes Pilsētas attīstības komitejas priekšsēdētājs, Tautas partijas (TP) frakcijas vadītājs Edmunds Krastiņš.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma
Jaunais likums paredz, ka turpmāk pašvaldības vairs nevarēs ierobežot azartspēļu biznesu.

Krastiņš apšaubīja, vai likums uzliek par pienākumu pašvaldībai automātiski izsniegt atļaujas spēļu zāļu ierīkošanai katram, kas iesniedz visus dokumentus.

Deputāts izteica nožēlu par Saeimas atbalstu viņa partijas biedra Mihaila Pietkeviča priekšlikumam.

"Acīmredzot, partijā nebija vienots uzskats šajā jautājumā," sacīja Krastiņš, paužot cerību, ka partijas iekšienē tomēr izdosies vienoties par iespējām "kaut kādā veidā azartspēles ierobežot".

"Ja neizdosies, visa Rīga būs pilna ar azartspēlēm," sacīja Krastiņš.

Rīgas domes priekšsēdētāja Aivara Aksenoka (JL) preses sekretāre Laila Saliņa sacīja, ka mērs nosoda TP atbalstīto likumu un uzskata to par nepieņemamu. Kāds risinājums tiks meklēts, domes priekšsēdētāja pārstāve pagaidām nevarēja pateikt.

"Likums ir nostādījis Rīgas domi ļoti neērtā situācijā," uzsver Aksenoks. Pēc viņa domām, ja likumu vēlāk atceltu vai mainītu, tas tikai radītu vēl lielāku haosu uzņēmējdarbības jomā.

Neskatoties uz valdošās koalīcijas domstarpībām un partijas "Jaunais laiks" (JL) aicinājumiem atlikt lemšanu par šo jautājumu, Saeima ceturtdien ar 47 balsīm par, 37 - pret un astoņiem deputātiem atturoties, galīgajā lasījumā atbalstīja TP frakcijas deputāta Pietkeviča priekšlikumu noteikt, - ja uzņēmums azartspēļu atļaujas saņemšanai būs iesniedzis visus nepieciešamos dokumentus, pašvaldībām būs jāizsniedz atļauja rīkot azartspēles.

Pietkevičs piedāvātās izmaiņas pamatoja ar to, ka jaunais likums azartspēļu organizētājiem nosaka ļoti stingras normas, tāpēc vairs nebūtu pieļaujams, ka pašvaldības šo biznesu regulē pēc savas izpratnes.

JL pārstāvji šodien pauda viedokli, ka Saeima ar šādu lēmumu sevi ir apkaunojusi, jo deputāti nav domājuši par saviem bērniem. Savukārt deputāts Māris Gulbis ("Jaunie demokrāti") izteicās, ka šīs jautājums "jau sen ir izlemts ārpus Saeimas".

Par Pietkeviča priekšlikumu nobalsoja visi TP un kreisās opozīcijas deputāti, kā arī atsevišķi Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) un Latvijas Pirmās partijas (LPP) deputāti, savukārt pret bija JL, apvienības "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK, kā arī atsevišķi LPP un ZZS deputāti. Par šo priekšlikumu nobalsoja arī kreisā opozīcija, kura bija sagatavojusi tieši pretēju priekšlikumu, kuru likuma izskatīšanas gaitā tomēr atsauca.

Kopumā par likuma pieņemšanu ceturtdien nobalsoja 48 deputāti, 34 bija pret, bet 11 deputāti gala balsojumā atturējās.

Seko "Delfi" arī Instagram vai Telegram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Lai ierobežotu dezinformācijas kampaņu izplatību, portāls "Delfi" apturējis iespēju komentēt rakstus
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form