Briseles ieteikumi attiecas uz pasūtītāja definīciju. Savukārt otra ES prasība bija samazināt iepirkumu "augstāko slieksni" no 120 000 latu uz 100 000, bet būvdarbu veikšanai - no 4 miljoniem uz 3,5 miljoniem latu, izteicās Tiknuss.
Grozījumu projekts Saeimā ir iesniegts 4.februārī, bet pagaidām vēl nav nodots izskatīšanai komisijām. Tas varētu tikt izdarīts 12.februāra Saeimas plenārsēdē.
Jau kopš 1999.gada Eiropas Komisija (EK) monitoringa ziņojumos Latvijai norāda, ka likuma normas neatbilst ES direktīvām. Patlaban nav pārliecības, ka Finanšu ministrijas izstrādātais likumprojekts atbilst četrām ES direktīvām, kuras regulē šo sfēru, jo nav saņemts apstiprinājums no EK, aģentūrai LETA atzina Krasts.
Pastāv risks, ka ministriju organizētie publiskā iepirkuma konkursi, kuri tiek rīkoti, lai realizētu projektus, kuros paredzēts ES līdzfinansējums, var tikt atzīti par neatbilstošiem ES likumiem, uzskata Krasts. Šādā gadījumā ES strukturālo fondu finansējums, kas Latvijai pieejams no šā gada 1.janvāra, netiks saņemts.
Ja grozījumi tiks pieņemti tikai martā vai aprīlī, tad, piemēram, Satiksmes ministrija ar ES līdzekļiem varēs reāli sākt strādāt tikai augustā, bet labākais būvdarbu veikšanas posms ir no aprīļa līdz oktobrim, uzsvēra Krasts.
Krasts izteica cerību, ka līdz februāra beigām Saeima - steidzamības kārtā - spēs pieņemt minētos grozījumus.
Latvija ir vienīgā no desmit jaunajām dalībvalstīm, kura nav vēl iepirkumu veikšanas jomā pilnībā saskaņojusi savu likumdošanu ar ES. Iepirkumu veikšanas kārtību ES regulē četras direktīvas, informē Saeimas ES informācijas centrs.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
