"Mūsu uzdevums šodien ir krīzes menedžments, ir jāatzīst, ka pastā ir krīze, ne tikai pakalpojumos, ko sajūt iedzīvotāji, bet arī finansiāla krīze. Pērn zaudējumi bijuši desmit miljoni latu, un mūsu uzdevums ir izvilkt pastu no šīs bedres," klāstīja Krauklis.
Pašreizējos apstākļos pasts nebūs pilnībā komercializēts, uzskata Krauklis. Viņš norādīja, ka "jautājums ir, kas maksā par to sociālo pakalpojumu". Viņaprāt, šķērssubsīdijas ir nepareizs veids, kā risināt nerentablo pakalpojumu jautājumus, ir jāiet pie valdības, kas varētu dotēt sociālos pakalpojumus.
Krauklis atzina arī, ka viens no pirmajiem darba jautājumiem būs arī pastnieku drošība, par ko sākusi domāt arī iepriekšējā Pasta vadība, taču vēl nav izdarīts pietiekami daudz, piemēram, motorizētā pasta piegāde vēl nav visos rajonos.
Krauklis norādīja, ka nākotnē Pastam jābūt uz klientu vērstai organizācijai, lai to sasniegtu ir jāapzinās, ka pakalpojumi kaut ko maksā. "Ja mēs paceļam pakalpojumu cenas, tad ir jāceļ arī pakalpojumu kvalitāte. Tādā gadījumā tarifu jautājums nebūs tik sāpīgs, jo cilvēki zinās, par ko viņi maksās," pauda Krauklis.
Krauklis otrdien iecerējis tikties ar pasta vadošajiem darbiniekiem, lai izveidotu konkrēti darbu sarakstu ar konkrētiem izpildes termiņiem.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
