Krievijas ārlietu ministra vietnieks Vladimirs Čižovs sola, ka Maskava nepolitizēs ekonomisko sadarbību ar Baltijas valstīm un aicina tāpat rīkoties arī Latviju, Igauniju un Lietuvu.
"Mēs uzskatām, ka ekonomiskās attiecības ar trim Baltijas valstīm ir jāveido, pamatojoties uz abpusēju izdevīgumu un ņemot vērā partnera intereses, un aicinām Lietuvu, Latviju un Igauniju nepolitizēt ekonomiskos jautājumus," paziņoja Čižovs piektdien laikrakstā "Krasnaja zvezda" publicētajā intervijā.

Saistībā ar šo jautājumu Krievijas ārlietu ministra vietnieks vērsa uzmanību uz Lietuvas likumu "Par drošības pamatiem", atbilstoši kuram investīciju priekšrocības dod valstīm, kas "nodrošina Lietuvas eiroatlantisko orientāciju".

"Šāda pieeja neatbilst šodienas attiecību līmenim starp mūsu valstīm, kā arī mūsdienu Eiropas praksei, un mēs mūsu Lietuvas partneriem to sakām tieši," uzsvēra Čižovs.

Viņš apgalvoja, ka arī Latvijā "ir noteikti spēki, kuri vēlētos politizēt Krievijas dalību uzņēmumu darbībā, kas nodrošina Krievijas preču tranzītu caur Latvijas teritoriju un tās ostām".

"Mēs, protams, šādu pieeju arī noraidām," norādīja ārlietu ministra vietnieks.

Čižovs atgādināja, ka Krievija pašlaik aktīvi veido pati savus ostu termināļus Somu jūras līcī un Kaļiņingradas apgabalā, kuriem, pēc viņa teiktā, būtu jāgarantē Krievijai tranzīta iespēju diversifikācija, kā arī spēja uzlabot tranzītoperāciju tirgus konjunktūru Baltijā.

"Krievija, kas ir ieinteresēta šajos jautājumos, kā arī Ziemeļrietumu regiona ekonomiskajā attīstībā, rada noteiktas ekonomiskas priekšrocības savu jūras ostu darbībā, kas ir pilnībā saprotams, jo tās ir jaunas investīcijas, jaunas darbavietas, papildu nodokļi un citas iemaksas valsts budžetā. Šādi Krievija rīkosies arī turpmāk," paziņoja Čižovs.

"Tomēr viss šeit sacītais nenozīmē to, ka mēs izvairāmies no sadarbības ar Baltijas valstīm šajos jautājumos. Krievijas ekonomisko operatoru ieinteresētības līmenis būs proporcionāls tam, cik izdevīgus noteikumus viņiem piedāvās šo valstu partneri, tajā skaitā arī jautājumā par Krievijas kapitāla dalību atbilstošo tranzīta uzņēmumu darbībā," viņš teica.

"Un tiem, kuri tiecas naftas pārsūknēšanas apturēšanu Ventspils ostā uzskatīt par sviru politiskajam spiedienam uz Rīgu, varu pateikt tieši, ka naftas tranzīta problēmām caur Latvijas ostām pamatā ir Krievijas pragmatiskās ekonomiskās intereses. Tā ka ekonomiku nevajag politizēt," norādīja Čižovs.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!