Krievijas Ārlietu ministrijas interneta mājaslapā ievietotajā Informācijas un preses departamenta paziņojumā 16. marta pasākums Rīgā tiek dēvēts par "bijušo esesiešu kārtējo akciju".
"Diemžēl, neraugoties uz vairākkārtējiem starptautiskās un Latvijas sabiedrības protestiem, Rīgas mērija šogad atkal atļāva 16. martā sarīkot neonacistu maršu Latvijas galvaspilsētas centrā," teikts paziņojumā.

Maskavā ir pamanījuši, ka šogad šajā akcijā nepiedalījās Latvijas oficiālās amatpersonas. Tomēr tas nemaina notikušā pasākuma apkaunojošo raksturu. "Lai kādās nacionālās drēbēs tērptos bijušie leģionāri un viņu atbalstītāji, vēsture Nirnburgas tribunālā ir nosodījusi fašistisko organizāciju "Waffen SS" un tās barbariskos noziegumus," norāda Krievijas Ārlietu ministrija.

Jau ziņots, ka 16. martā visi pasākumi noritējuši bez jebkādiem nopietniem incidentiem.

Latviešu leģionāru pieminas gājienā piedalījās ap 1500 cilvēku, bet pret piemiņas pasākumiem protestēja ap 200 cilvēku.

Leģionāru piemiņas dienu 16. martā sāka atzīmēt "Daugavas vanagu" organizācija 1952. gadā. Tieši šī diena tika izvēlēta, jo 1944. gadā tajā sākās kauja Veļikajas upes austrumu krastā par augstieni "93,4". Šī bija pirmā kauja, kad abas latviešu leģiona divīzijas - 15. un 19. - cīnījās kopā, turklāt vienīgo reizi visa kara laikā - latviešu vadībā.

1998. gada vasarā Saeima 16. martu noteica par Latviešu karavīru atceres dienu, taču pēc divus gadus ilgušām asām diskusijām deputāti to atzina par kļūdu, un 2000. gadā 16. marts tika svītrots no oficiālo atceres dienu saraksta.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit