Krievijas Sabiedriskās palātas pārstāvji vēlējušies novērot referendumu; ĀM nevar rekomendēt CVK viņus pieņemt  (20)

Krievijas vēstnieks Latvijā Aleksandrs Vešņakovs par šo gadījumu paudis neizpratni.

ĀM runasvīrs Jānis Sīlis pastāstīja, ka ceturtdien, 16.februārī, dažas dienas pirms referenduma, no Krievijas ĀM saņemta nota, ar kuru Latvija lūgta uzņemt divus pārstāvjus no Krievijas Sabiedriskās palātas.

Reaģējot uz notu, Latvijas ĀM lūgusi paskaidrot, "kādā kapacitātē cilvēki iecerējuši braukt un novērot referendumu, jo, paskatoties šīs Sabiedriskās palātas mājaslapā, ir redzams, ka tās locekļus ieceļ Krievijas prezidents. Līdz ar to rodas jautājums, vai to var nosaukt par sabiedrisku organizāciju".

Krievijas vēstniecība sniegusi atbildi, taču tajā nav bijis precizēts, ko tad īsti viņi pārstāv.

"Līdz ar to mēs nevarējām rekomendēt Centrālajai vēlēšanu komisijai šos pārstāvjus. Ja viņi pārstāv ar prezidenta dekrētu iecelto Sabiedrisko palātu, tad tā noteikti nav nosaucama par sabiedrisku organizāciju. Viņu darbības joma ir rūpēties par Krievijas pilsoņiem, par Krievijas pilsoņu interešu ievērošanu, un, kā mēs visi zinām, šim referendumam nav nekāda sakara ar Krievijas pilsoņiem," paskaidroja Sīlis.

ĀM uzsver, ka šī ir Latvijas pilsoņu iekšējā lieta un pasākums, ko īsteno tikai Latvijas pilsoņi, un Krievijas pilsoņiem šajā lietā nav jājaucas.

'"Šai palātai būtu jāvēro demokrātija savā valstī. Galvenais tas, ka nav nekāda sakara ar nevalstiskajām organizācijām. Un faktiski var teikt, ka ar šo viņi nav izrādījuši cieņu Latvijas likumu noteiktai kārtībai par vēlēšanu novērotājiem. Un tomēr nav ierasts, ka šādi jautājumi tiek kārtoti pēdējā brīdī 48 stundas pirms notikuma," uzsvēra ĀM runasvīrs.

Savukārt Krievijas vēstnieks Latvijā Aleksandrs Vešņakovs pauž neizpratni par akreditācijas atteikšanu diviem Krievijas Sabiedriskās palātas pārstāvjiem, kuri vēlējās piedalīties kā novērotāji 18.februāra referendumā Latvijā, informēja vēstniecībā.

Akreditācija atteikta Maksimam Grigorjevam, kurš ir Demokrātijas problēmu izpētes fonda direktors, un Sergejam Ordžonikidzem, kurš ir starptautisko attiecību speciālists un organizācijā darbojas Nācijas veselības, sporta un tūrisma attīstības komisijā.

"Gribu uzsvērt, ka visa procedūra, kas nepieciešama akreditācijai, no Krievijas puses bija pilnībā ievērota," norādīja vēstnieks.

CVK saņēmis attiecīgu paziņojumu termiņā, kas ir noteikts Latvijas likumos, savukārt Krievijas vēstnieka nota tika savlaicīgi nosūtīta arī Latvijas Ārlietu ministrijai, tāpat laikā tika atbildēts uz Ārlietu ministrijas lūgumu izskaidrot palātas statusu.
"Neskatoties uz to, kā mums kļuva zināms šodien [sestdien], Ārlietu ministrija nerekomendēja CVK akreditēt Krievijas novērotājus," teica vēstnieks.

Neielaižot starptautiskos novērotājus, Latvijā ir radīts ļoti nepatīkams un grūti izskaidrojams precedents, uzsvērts vēstniecības paziņojumā, aicinot ĀM sniegt paskaidrojumus.