Tomēr Krīgers akcentēja, ka "algu jautājums", prasība palielināt bērnu un ģimeņu pabalstu un citi arodbiedrību izvirzītie jautājumi paliek spēkā. Kā vienīgos jautājumus, kur arodbiedrības un valdība panākušās vienotu valodu, Krīgers minēja vienošanos par neapliekamo minimumu, kuru arodbiedrības prasīja vismaz 108 latu apmērā, bet, ko valdība palielināja no 80 līdz 100 latiem, kā arī pabalsta palielināšanu par vienu apgādājamo personu, kas tagad ir 70 lati.
Pēc viņa vārdiem, arodbiedrības neprasot algu palielinājumu uz budžeta deficīta rēķina. Arodbiedrības ir izteikušas priekšlikumus izmaiņām attiecībā uz uzņēmējdarbību un valsts sektoru, par algu iespējamajiem finanšu avotiem atgādināja Krīgers.
Valdība gan pagājušajā nedēļā uzsvēra, ka neapliekamā minimuma paaugstinājums ir pēdējais solis ceļā uz kompromisu ar arodbiedrībām. Gan premjers Ivars Godmanis (LPP/LC), gan finanšu ministrs Atis Slakteris (TP) akcentējuši, ka vēl lielāka piekāpšanās būtu palielināt valsts budžeta deficītu, ko valdība nepieļaušot.
Tikmēr Krīgers portālam "Delfi" atgādināja, ka oktobra beigās varētu notikt vispārējs mediķu streiks. Viņš arī pieļāva , ka varētu būt citi veidi un pasākumi, kā ietekmēt Saeimas deputātu lēmumu.
Jau vairākkārt vēstīts, ka septembra sākumā valdība paziņoja par valsts sektorā strādājošo "algu iesaldēšanu" nākamajā gadā. Šis solis izsauca asu reakciju strādājošo rindās, kuri valdībai atgādināja par agrāk doto solījumu, ka algas tiks palielinātas vismaz inflācijas segšanai. Savukārt vadība norādīja, ka valsts budžetā naudas algu palielināšanai nav. "Taupības budžeta" ietvaros līdz nākamā gada vidum darbu zaudēs arī vismaz 10% valsts sektorā strādājošo.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
