Krimināllikumā rosina samazināt cietumsodus

Valsts sekretāru sanāksmē ceturtdien izsludināti apjomīgi grozījumi Krimināllikumā, kas paredz būtiskas izmaiņas noziedzīgu nodarījumu klasifikācijā un noteiktajās sodu sankcijās, cita starpā būtiski samazinot brīvības atņemšanas sodu termiņus vairākiem noziedzīgiem nodarījumiem un papildinot sankcijas ar alternatīviem sodiem.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Kā portālu "Delfi" informēja Tieslietu ministrijā, grozījumi tapuši saskaņā ar jauno Kriminālsodu politikas koncepciju, ko valdība apstiprināja šā gada janvārī. Tās mērķis ir nodrošināt efektīvu valsts reakciju uz noziedzīgiem nodarījumiem, nodrošināt atbilstību starp valsts vārdā piemērojamo represiju, valsts un indivīdu interesēm, sekmēt personu tiesisku uzvedību un noziedzīgu nodarījumu novēršanu.

Ar grozījumiem Krimināllikumā tiek paplašināts soda mērķa saturs. Tiek paredzēts, ka kriminālpārkāpums ir nodarījums, par kuru nav paredzēta brīvības atņemšana. Ar grozījumiem tiek paplašinātas aresta izpildes iespējas, nosakot, ka tiesa, ievērojot konkrētās lietas apstākļus, var noteikt, ka arests izciešams brīvdienās, vai noteikt, ka personai ir tiesības turpināt strādāt vai mācīties ārpus aresta izciešanas vietas ar pienākumu katru dienu atgriezties tajā.

Kā norādīts likuma grozījumu anotācijā, pašlaik naudas sodu ir iespējams aizstāt gan ar arestu, gan ar brīvības atņemšanu, savukārt piespiedu darbu – tikai ar arestu. Neskatoties uz to, ka atbilstoši KL piespiedu darbs ir smagāks sods salīdzinājumā ar naudas sodu, jāņem vērā, ka no sociālā viedokļa maksimālais naudas sods – 200 minimālās mēnešalgas – ir bargāks sods nekā maksimālais piespiedu darbs – 280 stundas, jo prasa no personas lielāku personisko ieguldījumu tā izpildē.

Turklāt konstatēts, ka par noziedzīgiem nodarījumiem neatbilstošu atzīstama naudas soda kā pamatsoda paredzēšana par smagiem noziegumiem, it īpaši sevišķi smagiem noziegumiem. Lai šīs normas sakārtotu un veicinātu naudas soda piemērošanu, likumā būtu jānorāda, ka naudas sods kā pamatsods piemērojams tikai par kriminālpārkāpumiem un mazāk smagiem noziegumiem. Taču vienlaikus jānosaka gadījumi, kad naudas sodu kā pamatsodu varētu piemērot arī par smaga vai sevišķi smaga nozieguma izdarīšanu. Proti, noteikt, ka naudas sods var tikt piemērots par smaga vai sevišķi smaga nozieguma izdarīšanu, kas nav saistīts ar vardarbību vai vardarbības piedraudējumu, nav izraisījis smagas sekas, un kas nav izdarīts organizētā grupā.

Ar likumprojektiem tiek paredzēta iespēja piemērot ārzemniekiem papildsodu – izraidīšana no Latvijas arī gadījumos, kad tie ir notiesāti nosacīti, kas līdz šim nebija paredzēts.

Tāpat tiek būtiski paplašināts papildsoda – tiesību ierobežošana saturs un piemērošanas iespējas, nosakot, ka tiesību ierobežošana ir noteiktu tiesību atņemšana vai tāda aizlieguma noteikšana, kas personai neļauj izmantot noteiktas tiesības, piemēram, ieņemt noteiktus amatus, veikt kādu profesionālu vai cita veida darbību, apmeklēt konkrētas vietas vai pasākumus.

Ar grozījumiem likumā tiek konkretizēti un paplašināti soda noteikšanas vispārīgie principi. Piemēram, paredzēts atteikties no noziedzīgu nodarījumu daudzējādības pazīmes – noziedzīgu nodarījumu atkārtotība. Tiek piedāvāts turpmāk noziedzīgu nodarījumu kopību konstatēt ne tikai tad, kad persona izdarīs dažādus noziedzīgus nodarījumus, bet arī tad, kad persona izdarīs viena veida noziedzīgus nodarījumus, pastāvot nosacījumam, ka viņa nav notiesāta ne par vienu no šiem noziedzīgajiem nodarījumiem un nav arī iestājies kriminālatbildības noilgums.

Tāpat plānots likumā papildināt atbildību mīkstinošo un pastiprinošo apstākļu uzskaitījumu, un tos strukturēt atkarībā no nozīmīguma, kas ir būtiski soda apmēra noteikšanas brīdī.

Vienlaikus likumā tiek piedāvāts ierobežot vieglāka soda noteikšanu nekā likumā paredzētais sods smaga un sevišķa nozieguma izdarīšanas gadījumā. Ar grozījumiem likumā tiek konkretizēta arī sodu noteikšana par vairāku noziedzīgu nodarījumu izdarīšanu un pēc vairākiem spriedumiem.

Grozījumi arī paredz pārskatīt Krimināllikuma Sevišķajā daļā ietvertos noziedzīgos nodarījumu sastāvus, izslēdzot normas, kas paredz atbildību par nodarījumiem sakarā ar to, ka pārkāpums izdarīts atkārtoti gada laikā, jo likumā nav jāparedz atbildība par nodarījumiem, kas nevar radīt vērā ņemamu kaitējumu sabiedriskajām interesēm. Šādi nodarījumi tiek dekriminalizēti, paredzot par tiem tikai administratīvo atbildību, neatkarīgi no to izdarīšanas biežuma. Dekriminalizējot atsevišķus noziedzīgus nodarījumus, kriminālatbildību par tiem tiek saglabāt gadījumos, ja ir nepieciešams izdalīt kvalificējošas pazīmes, piemēram, būtisks kaitējums, liels apmērs. Gadījumos, kad nodarījuma kaitīgums un bīstamība ir liela, Krimināllikumā tiek paredzēta kriminālatbildība jau par pirmo likumpārkāpumu, t. i., tiek kriminalizēti šādi administratīvie pārkāpumi.

Visā likumā paredzēti grozījumi ne tikai noziedzīgu nodarījumu klasifikācijā un aprakstos, bet arī noteiktajās sodu sankcijās, realizējot Kriminālsodu politikas koncepcijā noteikto. Tiek būtiski pārskatīti likuma Sevišķās daļas pantos ietvertie sodi un to apmēri, būtiski samazinot brīvības atņemšanas sodu termiņus vairākiem noziedzīgiem nodarījumiem, vienlaikus palielinot naudas sodu apmērus un papildinot sankcijas ar alternatīviem sodiem, kur tie līdz šim netika paredzēti, t.i., ar arestu, piespiedu darbu, naudas sodu. Likuma Sevišķajā daļā paredzētajiem sodiem jāatbilst izdarīto noziedzīgo nodarījumu kaitīgumam, vienlaikus nodrošinot tiesai plašas izvēles iespējas, piemērojot pārkāpējiem sodu.

Grozījumus Krimināllikumā izstrādājusi Kriminālsodu politika koncepcijas īstenošanas darba grupa, kurā piedalās pārstāvji no TM, Ģenerālprokuratūras, Augstākās tiesas, Rīgas apgabaltiesas, Rīgas rajona tiesas, Zemgales apgabaltiesas, Latvijas Universitātes, Latvijas Policijas akadēmijas, Latvijas Zvērinātu advokātu padomes, Latvijas Krimināllietu advokātu biedrības, Iekšlietu ministrijas, Valsts policijas, Sabiedriskās politikas centra PROVIDUS, Valsts probācijas dienesta, Ieslodzījuma vietu pārvaldes.

Grozījumu projekts nodots saskaņošanai ministrijās, likumprojekts vēl jāakceptē valdībā un jāapstiprina Saeimā.

Seko Delfi arī Instagram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form