"Mūsu valstij 50 gadus nav bijis bruņoto spēku, un šī sistēma tagad tikai atsāk veidoties. Tāpēc domāju, ka vajadzības pēc pastāvīgām militārās tiesas struktūrām nav, jo Latvijā militāro noziegumu nekad nebūs tik daudz, lai pastāvīga kara tiesa attaisnotu savu eksistenci," otrdien sarunā ar BNS pauda ministrs.
Viņš atzina, ka šādu tiesu darbību valsts apdraudējuma situācijā tiešām tieslietu sistēmai būtu jāstrādā ātrāk, turklāt tās ietvaros būtu nepieciešama "īpaši ātri reaģējoša struktūra, kas vajadzības gadījumā operatīvi spētu reaģēt uz valsts drošību apdraudošiem likumpārkāpumiem, savākt pierādījumus un izmeklēt noziegumus".
"Šai struktūrai būtu jādarbojas tikai specifiskos apstākļos un specifiskā vidē," piebilda Kristovskis, "vēl jo vairāk, ja to paredz arī Satversme".
Satversmes 82.pants vēsta: "Tiesu Latvijā spriež rajona (pilsētas) tiesas, apgabaltiesas un Augstākā tiesa, bet kara vai izņēmuma stāvokļa gadījumā - arī kara tiesas."
Zeibots BNS norādīja, ka nepiekrīt Satversmes 1998.gada grozījumiem, kas kara tiesu darbību paredz tikai kara vai ārkārtas stāvokļa gadījumā. "Darba grupai jāizvērtē arī kara tiesu funkcionēšana miera apstākļos, jo militārie noziegumi operatīvi jāizmeklē jebkurā situācijā," pauda NBS komandieris.
Uz Aizsardzības ministrijas (AM) bāzes izveidoto un premjera apstiprināto darba grupu vadīs AM valsts sekretāra vietniece administratīvajos un juridiskajos jautājumos Ilona Dreģe, tajā darbosies vēl viens AM un tai pakļauto Nacionālo bruņoto spēku, kā arī Tieslietu ministrijas, Ģenerālprokuratūras, Augstākās tiesas un Rīgas apgabaltiesas pārstāvji.
Dreģe BNS pauda, ka diskusija par kara tiesu nepieciešamību ministrijā, pieaicinot kompetentus tieslietu sistēmas darbiniekus, aizsākta jau pirms aptuveni diviem gadiem, turklāt sākotnēji būtiskākais jautājums bijis, vai izdarīt grozījumus Satversmē, svītrojot no tās kara tiesu jēdzienu, vai arī sākt darbu pie to darbību reglamentējošiem dokumentiem. Pirmais variants lielākajai daļai speciālistu nelicies lietderīgs, pauda Dreģe.
Pērnā gada maijā toreizējais premjers Andris Bērziņš uzdevis AM izveidot nepieciešamo normatīvo dokumentu projektu izstrādes darba grupu. To pēc izveidošanas apstiprinājis arī Kristovskis, bet piektdien "zaļo gaismu" darba grupas darbības uzsākšanai devis arī Repše.
Dreģe apliecināja, ka jau tuvākajās dienās kontaktēsies ar pārējiem grupas biedriem un aicinās viņus uz pirmo sēdi, "jo normatīvo aktu projekti izskatīšanai valdībā mums jāiesniedz līdz nākamā gada 1.jūlijam.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
