Ministrs ar preses sekretāres Daces Balodes starpniecību norādīja, ka "Mistral" pārdošana ir divpusējs biznesa darījums starp Franciju un Krieviju un "tam nav ietekmes uz NATO vai ES valstu un Krievijas stratēģisko līdzsvaru".
"Pašlaik pastāvošie starptautiskie bruņojuma eksporta ierobežošanas līgumi un starpvalstu vienošanās lielākoties neuzliek ierobežojumus jebkāda bruņojuma eksportam ne uz NATO, ne ES valstīm, kuru starpā ir Krievija. Lēmumu par bruņojuma eksportu pieņem katra valsts atsevišķi. Papildu ierobežojumus var uzlikt tikai attiecīga ANO Drošības padomes rezolūcija," paskaidrojis Kristovskis.
Turklāt arī Francijas amatpersonas vairākkārt skaidrojušas šo darījumu, minot, ka nav pamata bažām, ka šādu militāro aprīkojumu Krievija varētu vērst pret savām kaimiņvalstīm.
Ministrs arī atgādina, ka Latvijas nacionālās un militārās drošības pamatā ir Latvijas dalība ES un NATO, stingrākais arguments te ir valstu kolektīvās drošības principi un garantijas, jo īpaši NATO līguma 5.pants, kas ir Ziemeļatlantijas savienības stratēģisko dokumentu pamatā.
Jau vēstīts, ka sarunas par "Mistral" tipa kuģu pārdošanu Krievijai Parīze un Maskava sāka 2009.gadā un galvenās nesaskaņas bija jautājumā par to, vai Francija nodos Krievijai militārās tehnoloģijas.
Tā kā vienošanās panākšana kavējās, Krievija augustā izsludināja starptautisku konkursu par šādu kuģu iepirkšanu.
Šomēnes vizītes laikā Maskavā Francijas premjerministrs Fransuā Fijons paziņoja, ka Francija ir gatava nodot Krievijai militārās tehnoloģijas, ja uzvarēs konkursā.
Viena kuģa cena ir apmēram 500 miljoni eiro (vairāk nekā 350 miljoni latu).
Uz 199 metrus garā "Mistral" iespējams izvietot jūras kājnieku bataljonu, 16 helikopteru un 40 "Leclerc" tipa tanku, divus vai trīs nelielus desanta kuģus un līdz pat 70 transportlīdzekļu.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
