"Var jau runāt par lauku izmiršanu, un tā tas tiešām ir, tomēr jārēķinās, ka Eiropā laukos nodarbināto īpatsvars nav lielāks par 5% un agri vai vēlu tā būs arī pie mums. Jācenšas saglābt tas, kur kaut kas var notikt arī nākotnē. Skaidrs, ka neba tiks likvidētas Cēsis vai Kuldīga - šie reģionālie centri var atrast savu nišu -, bet es runāju par nacionālā līmeņa centriem," sacījis ekspolitiķis.
Kučinska vērtējumā, vēl vairāki mazie centri paliks tikai kā dzīves un atpūtas vieta, bet citu aktivitāšu tur nebūs. "Ir pēdējais laiks skatīties patiesībai acīs! Valstij ir jāatbalsta darbvietu radīšana attīstības centros," sacījis LLPA pārstāvis, "nav runa tikai par atbalstu naudas izteiksmē, runa ir arī par psiholoģijas maiņu. Nu nebūs tajos bijušos kolhozu centros rūpnīcas! Tāpēc prioritāte ir gādāt, lai cilvēki tiek līdz pilsētām uz darbu."
Vērtējot mazo lauku skolu nākotni, Kučinskis paudis viedokli, ka ar skolu reformēšanu būs vieglāk nekā ar slimnīcām, jo te nepieciešami mazāki ieguldījumi.
"Kad notika administratīvi teritoriālā reforma, visi baidījās, kas nu būs. Izrādījās, ka reforma piespieda vairāk rēķināt, kas izdevīgāk - ik rītu vest bērnus uz skoliņu, bet varbūt pievest klāt nepieciešamos pedagogus no pilsētas. Jebkurā gadījumā te ir risinājumi. Sliktāk, ka tik maz tiek runāts par izglītības kvalitāti šajās mazajās skoliņās. Dažkārt man vienkārši ir žēl to bērnu, kuri dažā labā no tām tērē savu laiku, kas būs nokavēts, kad viņi nonāks skolā šī vārda īstajā nozīmē, - viņiem būs grūti iedzīt," atzinis Kučinskis.
"Ja runājam par lauku slimnīcām, man, godīgi sakot, nav risinājuma. Acīmredzot bez valsts dotācijām tās neiztiks, turklāt jādomā par bonusiem arī ģimenes ārstiem, jo kā lai viņus ievilina šajos ciematos? Medicīna reģionos - te nebūs valsts budžetam nesāpīgu risinājumu. Cita lieta, ka mazās slimnīcas varētu nebūt tik savstarpēji greizsirdīgas un vairāk kooperēties. Teiksim, Cēsis specializējas uz kaut ko, Valmiera uz kaut ko citu. Jo runa jau atkal ir par kvalitāti," turpinājis ekspolitiķis.
Kučinskis aicina reformēt pašvaldību izlīdzināšanas fonda modeli. "Cilvēciski var saprast: ikviens gribētu saņemt, nevienam nepatīk dot. Tas ir kā karsts kartupelis, un galvenā pretruna ir starp pilsētām un citām pašvaldībām. Bet es neticu, ka mēs nevaram sarunās ar Jaunsleini panākt kompromisu."
"Patiesībā šai izlīdzināšanas sistēmai vajadzētu darboties kā nodoklim: tu pelni un daļu atdod tiem, kuriem objektīvu iemeslu dēļ pietrūkst. Patlaban, mazliet vulgarizējot, ir tā: tiek aprēķināts, cik nepieciešams dotējamām pašvaldībām, un tad skatās, kā nepieciešamo summu, cik nu kurā reizē tā ir, savākt no pašvaldībām - donoriem. Vajadzētu būt tā: pašvaldības donori iemaksā no to iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) daļas summu X. Un tad - ja izrādās, ka donoru iemaksātās summas ir par maz, lai apmierinātu dotējamo vajadzības, - starpību piemaksā valsts. Tad būtu lielāka stabilitāte," sacījis Kučinskis.
"Par nodokļiem gribēju teikt, ka ir lieta, kas mani tiešām tracina: tā kaulēšanās ap IIN sadali starp valsti un pašvaldībām. Kaulēšanās bija tā sauktajos treknajos gados, un tā turpinās arī tagad. Pilnīgi rodas iespaids, ka kādam nav ar ko nodarboties! Kāpēc tam nevar pielikt punktu?! Atdodam pašvaldībām 100%, pieliekam pašvaldībām klāt divas trīs funkcijas, ko tās noteikti var izdarīt labāk nekā valsts, un viss. Nu labi - 100% nekad nedos. Vienalga - paliekam pie kaut kāda noteikta lieluma. Ir taču atšķirība starp situāciju, kad tu zini, ka tava alga tuvākajos četros gados būs tāda un tāda, un situāciju, kad tu apzinies - ik gadu kaulēšanās atsāksies. Tā taču neko nevar plānot!" sašutis bijis asociācijas pārstāvis.
Kučinskis atzīmējis, ka nodokļu kontekstā viņam ir arī nepopulārs viedoklis: "Citur Eiropā nekustamā īpašuma nodokļa īpatsvars pašvaldības ieņēmumos ir krietni lielāks nekā Latvijā, šajā virzienā būs vien jāvirzās."
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
