1995.gada 17. maijā Zviedrijas vēstniecība nosūtījusi Latvijas valdības vadītāja birojam memorandu, kurā informējusi par savu viedokli "Swede Balt" lietā, lai šo jautājumu varētu pārrunāt tā laika premjera Ingvara Karlsona (Ingvar Carlsson) vizītes laikā Latvijā, kas bija paredzēta 19.maijā.
11.septembrī Karlsona parakstītā vēstulē vienam no kuģa īpašniekiem teikts, ka Latvijas darbība neatbilst investīciju aizsardzības līgumam.
Zviedrija šajā lietā diplomātu līmenī iesaistījusies 1994.gada aprīlī, kad vēstniecība notā Ārlietu ministrijai lūgusi skaidrot, kādēļ kuģis aizvilkts no Ķīpsalas. 22.aprīlī saņemtā atbilde neesot izskaidrojusi, kas īsti noticis.
Turklāt bieži neesot sakrituši dažādu Latvijas iestāžu izteiktie viedokļi - vienu lietu runājis Rīgas mērs Andris Teikmanis prasītājam, Ārlietu ministrija savukārt vēstniecībai ko citu. 1995.gada 17. jūnijā Zviedrijas vēstnieks pieprasījis oficiālu izskaidrojumu premjeram Valdim Birkavam.
Zviedrijas vēstniecība konfliktā darbojusies ļoti aktīvi, liecina lietas apstākļu izklāsts. Kuluāru sarunās Rīgā savukārt minēts, ka lietā ļoti bijis iesaistīts toreizējais Zviedrijas vēstnieks Hanss Magnusons, un izteiktas aizdomas, vai viņa rīcība saskanējusi ar to, kādas ir vēstnieka pilnvaras. Tomēr spriedumā tas neatspoguļojas.
1995.gada 11. aprīlī Zviedrijas Ārlietu ministrija ziņojusi prasītājam, ka Latvijas rīcība neatbilst līgumam par investīciju aizsardzību. Tad sekoja minētais memorands valdības vadītāja birojam un Karlsona parakstītā vēstule prasītājam.
Vēl viens memorands no Zviedrijas Ārlietu ministrijas Latvijas ārlietu resoram iesniegts 1996.gadā. Notikumu izklāstā arī minēts, ka Ārlietu ministrija it kā solījusies novērst kuģa sagriešanu lūžņos, bet tas nav noticis.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
