RSTA portālam "Delfi" apliecināja, ka Rozens, kurš ir apsūdzēts par regulārām kukuļņemšanas darbībām iepirkumu procedūrās un janvārī līdz ar Ivanu Krasanovu, ko apsūdz par vairākkārtēju starpniecību kukuļdošanā, un vēl četrām kukuļdošanā apsūdzētām personām stāsies Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesas priekšā, uzņēmumā patiešām strādā.
Uzņēmumā norādīja, ka jurists ir profesionāls cilvēks un labs, uzticams darbinieks. Precīzi, cik ilgi viņš uzņēmumā strādā, RSTA darbiniece pateikt nevarēja, vien norādīja, ka "kāds laiciņš jau ir".
Savukārt pats jurists šo informāciju noliedza, sakot, ka firmu tikai konsultē. Rozens portālam "Delfi" norādīja, ka viņam ir savs bizness un, kad ir tāda nepieciešamība, viņš juridiskas konsultācijas sniedz arī RSTA. Konsultēt firmu viņš sācis janvārī.
Kā iemeslu, kāpēc tieši pie viņa uzņēmums vērsies pēc konsultācijām, Rozens minēja seno pazīšanos ar RSTA vadību, kas ilgst jau kopš laikiem, kad viņš strādāja RD. Rozens, kurš bijis šobrīd Rīgā valdošā "Saskaņas centra" (SC) biedrs un tā sastāvā pat kandidējis iepriekšējās Saeimas vēlēšanās, vaicāts par pašreizējām attiecībām ar partiju, norādīja: "Izstājies neesmu."
Prokuratūras ārējo sakaru koordinētājs Andrejs Vasks portālam "Delfi" pastāstīja, ka visām lietā apsūdzētajām personām drošības līdzekļi ir atcelti, jo beidzies termiņš, kurā tos varēja piemērot. Rozenam ir inkriminētas četras kukuļņemšanas epizodes pēc panta "par kukuļa vai tā piedāvājuma pieņemšanu, ko izdarījusi valsts amatpersona pati vai ar starpnieku pirms kādas likumīgas vai nelikumīgas darbības izdarīšanas vai neizdarīšanas kukuļdevēja, kukuļa piedāvātāja vai citas personas interesēs, izmantojot savu dienesta stāvokli."
Krasanovs, kurš pirms pieciem gadiem pašvaldības vēlēšanās uz RD kandidējis no "Jaunā centra", partijas, kas tagad iekļāvusies uz SC bāzes šogad izveidotajā Sociāldemokrātiskajā partijā "Saskaņa", apsūdzēts par trim epizodēm kukuļošanas starpniecībā. Pa vienai kukuļdošanas epizodei prokuratūra inkriminē Viktoram Šromam, Rihardam Čvikovam, Genādijam Stupakam un Robertam Vītolam.
Jau ziņots, ka Rozens aizdomās par kukuļņemšanu tika aizturēts 2008.gada martā, neilgi pēc tam viņš tika atbrīvots no darba RD Labklājības departamentā. 2009.gada sākumā Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) lūdza prokuratūru saukt šīs personas pie kriminālatbildības. Kā kopējā kukuļu summa minēti 4100 lati. Izmeklēšanā noskaidrots, ka, izmantojot pieejamo informāciju, apmaiņā pret kukuļiem Rozens vairākkārt veicinājis atsevišķu uzņēmēju uzvaru konkrētos iepirkumos.
Jau ziņots, ka, izvērtējot toreizējās veselības ministres pienākumu pildītājas Lindas Mūrnieces (JL) vēstuli par NMPD rīkoto "ātrās palīdzības" auto pakalpojumu konkursu, KNAB maijā aicināja, rīkojot jaunu konkursu, novērst Iepirkumu uzraudzības biroja (IUB) konstatētos pārkāpumus. KNAB savā atzinumā norādīja, ka pieaug korupcijas risks, ja, piemēram, konkursa dalībniekiem izvirza nepamatotus ierobežojumus un līgumu slēdz uz ilgu laiku.
Konkursa nolikumā izvirzītās prasības, kas nosaka, ka piegādātāja rīcībā jābūt vismaz 65 operatīvajiem transportlīdzekļiem, KNAB vērtēja kā pretendentu loku ierobežojošas. Birojs norādīja, ka NMPD nav sniedzis apliecinājumu, ka ir notikusi tirgus izpēte, lai pārliecinātos, ka patiešām netiek nepamatoti ierobežots pretendentu loks.
Tiesa, Veselības ministrija tomēr noslēdza 21 miljonu latu vērto līgumu par "ātrās palīdzības" automašīnu īri uz pieciem gadiem ar konkursa uzvarētāju un līdzšinējo šī pakalpojuma nodrošinātāju RSTA, jo citus risinājumus līdz 1.maijam, kad beidzās iepriekšējais līgums, neizdevās atrast, bet kompromisam uzņēmējs nepiekrita.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
