Vairāku partiju 8.Saeimas deputātu kandidātu sarakstos vairs nav politiski aktīvo cilvēku, kas agrāk bija partijas dibinātāju vidū vai, partijas deleģēti, ieņēma būtiskus amatus valsts pārvaldē, caurskatot sarakstus, konstatēja aģentūra LETA.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma
No Tautas partijas šogad nekandidēs 7. Saeimas deputāts Māris Vītols, kurš, kā jau ziņots, sabija Sporta spēļu atbalsta fonda vadītāja amatā un pēc skandāla ar naudas pārskaitījuma no šī fonda vadības atteicās. Tautas partijas sarakstā nav arī pašreizējo mēru Jāzepa Šņepsta Preiļu novadā un Edgara Zalāna Kuldīgā, savukārt Valmieras mērs Māris Kučinskis uz Saeimu kandidē.

Kā informēja Tautas partijas valdes loceklis Jānis Lagzdiņš, Māris Vītols atteicies no kandidēšanas uz deputāta posteni Sporta spēļu fonda skandāla dēļ. Savukārt Šņepsts un Zalāns nav vēlējušies kandidēt vēlēšanās, jo viņi savos amatos enerģiski darbojoties Preiļos un Kuldīgā.

Savukārt, skaidrojot AS "Grindekss" padomes priekšsēdētāja un Tautas partijas dibinātāja Valda Jākobsona nekandidēšanu, Lagzdiņš norādīja, ka viņu nav izvirzījusi neviena no partijas nodaļām.

Par deputātu nevēloties kļūt arī Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes priekšnieks Mārtiņš Bičevskis, kas šo amatu saņēma, kad par iekšlietu ministru kļuva Mareks Segliņš. Bičevskis kandidēt atteicies tāpēc, ka pārvaldē tiekot īstenota vērienīga reforma, skaidroja Lagzdiņš.

No Bojāra sociāldemokrātiem (LSDSP) uz 8.Saeimu kandidēs vienīgi Dainis Īvāns, Orvils Heniņš un Jānis Misa. Nekandidēs ne Jānis Gulbis, ne Andrejs Vilks. Kā informēja LSDSP ģenerālsekretārs Jānis Dinēvičs, to, ka tikai nedaudzi Rīgas domnieki tika iekļauti Saeimas vēlēšanu sarakstā, iespaidojusi sociāldemokrātu šķelšanās.

"Pēc Sociāldemokrātu savienības izveides vairāki pašvaldības deputātu kandidāti no LSDSP pārgāja uz šo partiju. Tādējādi, ja no domes frakcijas tagad kāds aizietu uz Saeimu, viņa vietā nāktu SDS deputāts," skaidroja Dinēvičš. Pēc viņa teiktā, deputāts Jānis Gulbis pats atteicies kandidēt Saeimas vēlēšanām.

No apvienības "Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā" Saeimas vēlēšanās nestartēs viens no pēdējo vēlēšanu saraksta "vilcējiem" Sergejs Dolgopolovs, kurš, pēc paša vārdiem, vēlas kļūt par labklājības ministru un, lai to panāktu, nebūt nav jābūt deputātam.

Vislielākās pārmaiņas ir piemeklējušas Zaļo un zemnieku savienības sarakstā (ZZS) esošos Latvijas Zemnieku Savienības deputāta krēsla pretendentus, jo no tās kopējā sarakstā vairs nav iepriekšējo vēlēšanu saraksta līdera Laimoņa Strujēviča, kā arī Ramonas Umblijas, Eduarda Pāvula, Andra Rāviņa. Nekandidē arī bijusī domniece Maija Rubīna.

Kā skaidroja Latvijas Zemnieku savienības ģenerālsekretārs Aivars Berķis, "tie, ar kuriem mēs zaudējām iepriekšējās Saeimas vēlēšanas, šogad nekandidē", piebilstot, ka "Maija Rubīna zaudēja ne tikai Saeimas vēlēšanās, bet pat neiekļuva Rīgas domē". Savukārt Jelgavas domes priekšsēdētājs Andris Rāviņš uz parlamentu nekandidē, jo nevēlas pamest amatu Jelgavā, informēja Berķis.

Mainījušies arī savienības "Latvijas ceļš" pirmsvēlēšanu saraksti, tajos nav pazīstamo "ceļinieku", kas savulaik bijuši arī ministri - Ojāra Kehra, Ulda Oša, Jāņa Vaivada, Andra Piebalga. Sarakstos nav iekļauti arī iepriekšējo Saeimas vēlēšanu kandidāti Medicīnas akadēmijas rektors Jānis Vētra un sporta komentētājs Mariss Andersons.

Kā skaidroja ārlietu ministrs Indulis Bērziņš, kuram "Latvijas ceļa" (LC) valde bija uzdevusi sastādīt kandidātu saraksta projektu, Kehris, Osis, Vaivads un Piebalgs nav izteikuši izvēlēšanos kandidēt uz Saeimu.

Turklāt Bērziņš pats būtu kategoriski pret Piebalga kandidēšanu uz Saeimu, jo viņš kā vēstnieks lieliski aizstāvot Latvijas intereses Briselē. Savukārt Mariss Andersons, pēc Bērziņa teiktā, nav bijis pieejams, lai apliecinātu savu piekrišanu kandidēt uz Saeimu.

"Mums bija stingri noteikta kārtība sarakstu veidošanai," norādīja ministrs. LC kandidātus izvirzīja reģionālās nodaļas, aizklāti balsojot. Tad tika saņemta kandidāta piekrišanu, tika vērtēta viņa popularitāte sabiedrībā. Sarakstus vispirms apstiprināja LC valdē, bet galavārdu deva partijas kongress.

Bērziņš teicās neatceroties, kādēļ nekandidē Vētra. Savukārt Vētra informēja, ka viņu bija izvirzījušas gan Rīgas, gan Siguldas nodaļas. Vēstulē partijas vadībai Vētra norādījis, ka labāk saglabātu Stradiņa universitātes rektora amatu, jo tajā vēl daudz kas paveicams.

Apvienības "Tēvzemei un Brīvībai/LNNK" (TB/LNNK) sarakstā šogad nekandidēs ne bijusī divu sasaukumu Rīgas domniece un viena no savulaik pazīstamākajām līderēm kustībā LNNK Baiba Pētersone, ne pašreizējais Rīgas domes deputāts un TB/LNNK valdes loceklis Gunārs Lasmanis.

Kā skaidroja Lasmanis, viņš vēlas saglabāt amatu Onkoloģijas centra direktora amatā. "Ceru, ka mans deputāta statuss Rīgas domē sekmēs pārējos deputātus piešķirt vairāk līdzekļu onkoloģijai," pauda Lasmanis.

Seko Delfi arī Instagram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form