Ko var darīt situācijā, kad jaunieši neko daudz nezina par pašvaldību un pašvaldībai tikai liekas, ka tā kaut ko zina par saviem jauniešiem? Kurzemes jauniešu pašvaldību vērošanas pieredze.
Kurzemes reģionā dzīvo vairāk nekā 45 000 jauniešu vecumā no 15 līdz 25 gadiem. Tieši no viņiem ir atkarīga reģiona un visas valsts nākotne un turpmākā attīstība. Šodienas jaunieši ir tie, kuri 10 – 15 gadu laikā ieņems politiķu, uzņēmumu vadītāju, ārstu, skolotāju, nevalstisko organizāciju darbinieku u.c. amatus. Tādēļ ir ļoti nozīmīgi, lai jauniešiem būtu nepieciešamās līdzdalības prasmes un politiskā kompetence efektīvu lēmumu pieņemšanā.


Projekts JAUNIEŠI VĒRO norisinājās no 2006.gada augusta līdz 2007.gada septembrim, to īstenoja biedrība NEXT, sadarbībā ar ekspertiem no Latvijas Pašvaldību savienības un Latvijas Jaunatnes padomes. Projektā JAUNIEŠI VĒRO iesaistījās 29 Kurzemes pašvaldības un 96 jaunieši vērotāji, kuri četru mēnešu garumā vēroja savas pašvaldības, iepazīstot to darbu, izprotot lēmumu pieņemšanas procesus un analizējot pašvaldības attieksmi un darbu ar jauniešiem. Katrs vērošanas mēnesis bija veltīts konkrētai tēmai, par kuru projekta dalībnieki veidoja savu mēneša ziņojumu.


Projekta galvenais uzdevums ir tuvināt jauniešus un pašvaldības. Jauniešu aktivitātes projekta ietvaros ir veicinājušas Kurzemes pašvaldību interesi par jauniešu jautājumiem.


Projekta ideja balstīta uz Eiropas Komisijas Baltās Grāmatas "Jauns impulss Eiropas jaunatnei" ietvertās atziņas, ka ieguldīt jauniešos nozīmē ieguldīt šodienas un nākotnes sabiedrības bagātībā. Iegūstot pirmo pozitīvo aktīvās līdzdalības pieredzi savā vietējā pašvaldībā, Kurzemes jaunieši spēs turpināt līdzdalību nacionālajā un Eiropas Savienības līmenī.

Kurzemes jauniešu pašvaldību vērošanas un secinājumu pieredze tika iedalīta četrās sadaļās. Katrā no sadaļām atspoguļota galvenā problēma un tās iespējamais risinājums. Visu šo problēmu risinājuma pamatā ir pašvaldības mērķtiecīgi veidots dialogs ar jauniešiem. Lai dialogu veidotu efektīvi, nepieciešama visu līmeņu politiskā un administratīvā griba pilnvērtīgi iesaistīt jauniešus lēmumu pieņemšanas un īstenošanas procesos. Svarīgi ir saskatīt jauniešus kā līdzvērtīgus sadarbības partnerus.

URBANIZĀCIJA & MIGRĀCIJA
Izvirzītā problēma - Jaunieši nesaista savu nākotni ar vietējām pašvaldībām

Lielākā daļa jauniešu (īpaši mazajās pašvaldībās) savu nākotni saista ar galvaspilsētu vai lielākajām Latvijas pilsētām. Par labu pilsētām tiek minētas lielākas darba iespējas, plašāks izglītības piedāvājums, kā arī iespējas izklaidēties un pavadīt brīvo laiku.

Izvirzītais risinājums

Vietējām pašvaldībām jāveido skaidras un jauniešiem saprotamas attīstības vīzijas, kurās jaunieši saskata savu vietu.

Iespējamās rīcības/aktivitātes problēmas risināšanai

• Pašvaldību attīstības plānu veidošana, skaidri un saprotami iezīmējot jauniešu vietu un iespējas pašvaldības ekonomiskajā un sociālajā dzīvē.

• Jauniešu līdzdalība pašvaldību attīstības vīziju radīšanā un īstenošanā .

• Pašvaldību stipendiju piešķiršana spējīgākajiem jauniešiem, nodrošinot darba vietas stipendiātiem pēc studiju beigām.

• Mājokļu nodrošinājumu/ atbalsta programmu īstenošana pašvaldības jauniešiem.

• 21 gs. R-Eiropas valstu dzīvesveida modeļa popularizēšana, kura pamatā darbs tiek veikts pilsētās vai mājās, par dzīvesvietu izvēloties klusu, sakoptu un tīru lauku vidi.

• Infrastruktūras pieejamība un attīstība kvalitatīvam un mūsdienīgam dzīves līmenim (internets, fiksētās un mobilās telekomunikācijas, ceļi, sabiedriskais transports, veselības aprūpes iestādes, kultūras iestādes, iepirkšanās centri, veikali u.c.).

• Pašvaldības tēla veidošana vietējā un nacionālā līmenī, radot pārliecību iedzīvotājos (t.sk. jauniešos) par augustu dzīves kvalitāti pašvaldībā un tās prestižu.

• Pašvaldības jauniešu centienu atbalstīšana iegūt vidējo un augstāko izglītību (ceļa izdevumu kompensācija, stipendijas, materiālie pabalsti), vienlaikus uzturot saikni un dialogu ar citur studējošajiem jauniešiem.

JAUNIEŠU LĪDZDALĪBA
Izvirzītā problēma - Jaunieši netiek pilnvērtīgi iesaistīti lēmumu pieņemšanas procesā un vietējās pašvaldības dzīvē

Tikai dažās pašvaldībās pastāv skaidri mehānismi, kādā veidā pašvaldība iesaista jauniešus lēmumu pieņemšanā. Lielā daļā pašvaldību trūkst intereses par jauniešu viedokli; pašvaldības neuzņemas iniciatīvu, lai iesaistītu jauniešus aktīvā līdzdalībā.

Izvirzītais risinājums

Jauniešiem jākļūst par pilnvērtīgiem sadarbības partneriem pašvaldības lēmumu pieņemšanas procesā, pašvaldības attīstības plānošanā un aktivitāšu īstenošanā.

Iespējamās rīcības/aktivitātes problēmas risināšanai

• Jaunatnes lietu komisiju / konsultatīvo padomju veidošana vietējās pašvaldībās.

• Pašvaldības jauniešu ikgadējo forumu organizēšana / jauniešu darba grupu organizēšana pašvaldības iedzīvotāju forumu ietvaros.

• Bērnu/jauniešu un vietējo politiķu paneļdiskusiju organizēšana.

• Skolēnu pašpārvalžu pilnvērtīga iesaistīšana skolas lēmumu pieņemšanas procesos.

• Jauniešu neformālo grupu un NVO attīstības sekmēšana vietējās pašvaldībās.

• Jauniešu iesaistīšana pašvaldības attīstības plānošanā, sniedzot iespēju jauniešiem formulēt savu vīziju ne tikai par jauniešu jautājumiem, bet arī par pašvaldību kopumā, noteikt nākotnes attīstības virzienus un modeļus.

• Sabiedriski aktīvas jauniešu brīvprātīgā darba kustības attīstīšana pašvaldībās.

• Apmācību organizēšana jauniešiem, jauniešu NVO un neformālajām grupām par interešu aizstāvību / jauniešu interešu aizstāvības programmu izveide un īstenošana pašvaldībās.

• Jaunatnes lietu budžeta izveide pašvaldībās, par kura sadali un izlietojumu atbildīgi paši jaunieši.

ATBALSTS & IESPĒJAS
Galvenā problēma - Nepietiekama atbalsta sistēma jauniešu iniciatīvām

Trūkst jauniešu pulcēšanās vietu, jaunieši nezina pie kā vērsties ar savām idejām un kā iegūt finansējumu.

Izvirzītais risinājums

Vietējās pašvaldībās jānodrošina atbalsta sistēma jauniešu iniciatīvām.

Iespējamās rīcības/aktivitātes problēmas risināšanai

• Jaunatnes lietu koordinatora amata izveide pašvaldībā vai par jauniešu jautājumiem atbildīgā darbinieka nozīmēšana (piemēram, kultūras nama vadītājs, skolas direktors u.c.), kurš ir atbildīgs par jauniešu aktivizēšanu, konsultēšanu, atbalsta sniegšanu jauniešu idejām & iniciatīvām, jaunatnes politikas attīstīšanu u.c. ar jauniešiem saistītiem jautājumiem .

• Jauniešu centru un pulcēšanās vietu veidošana vietējās pašvaldībās, veidojot tās par platformām jauniešu iniciatīvu attīstībai .

• Finansējuma iespēju attīstīšana jauniešu organizāciju un neformālo grupu projektiem, veidojot mini‐grantu programmas pašvaldībās vai vietējos kopienu fondos.

• Veiksmīgu piemēru (par pašvaldību atbalstu jauniešiem) apzināšana un popularizēšana citās pašvaldībās.

NODARBINĀTĪBA
Izvirzītā problēma - Jauniešiem nav pietiekošu darba iespēju vietējās pašvaldībās

Īpaši mazajos pagastos valda liels bezdarbs un depresija, darbu iespējams iegūt vienīgi ar labu paziņu starpniecību, turklāt lielākajā daļā gadījumu ir nepieciešams tikai mazkvalificēts darbaspēks.

Izvirzītais risinājums

Pašvaldībās jāsekmē jauniešu darba iespējas.

Iespējamās rīcības/aktivitātes problēmas risināšanai

• Valsts finansēto jauniešu vasaras nodarbinātības programmu pieejamības nodrošināšana pašvaldībā.

• Jauniešu uzņēmējdarbības spēju attīstīšana:

- Jauniešu neformālās izglītības nodarbinātības programmu veidošana un īstenošana, kuru rezultātā jaunieši iegūst darba tirgum nepieciešamās prasmes un iemaņas;

- Skolēnu mācību firmu programmu īstenošana, kuru perspektīvā mācību firmas pārtop "īstās" firmās;

- Jauniešu karjeras programmu veidošana un īstenošana, papildinot profesionālās karjeras izvēles centra programmas ar darba tirgus situācijas izpēti un jauniešu praktisko iemaņu attstību.

• Pašvaldības un uzņēmēju iniciētu sabiedrisko projektu attīstīšana, ar iespējām projektu ietvaros nodarbināt jauniešus.

Vēl daudz darāmā

Neraugoties uz pozitīvajām pārmaiņām, ko veicinājis projekts, jauniešu un pašvaldību sadarbības veicināšanā Latvijā vēl ir daudz darāmā. Galvenais secinājums it tāds, ka jaunieši neko daudz nezina par pašvaldību un pašvaldībai tikai liekas, ka tā zina kaut ko par saviem jauniešiem, tāpēc ir jāveicina sadarbība, lai šī situācija tiktu vērsta par labu, " pauž projekta dalībniece Zane Laure no Saldus.

Gan projektā iesaistītie jaunieši, gan pašvaldības uzskata, ka projekta JAUNIEŠI VĒRO ideja ir jāturpina, paplašinot projektā ietvertās aktivitātes. "Projektu vajadzētu turpināt, iesaistot vairāk jauniešu, rīkojot konferences, diskusijas, pieredzes apmaiņas braucienus un ciemošanās pie jauniešiem citās pašvaldībās," atzīst projekta kontaktpersona Zane Pamše no Piltenes.

NEXT saka lielu paldies Baltijas- Amerikas Partnerattiecību programmai par atbalstu, Ivitai Peipiņai no Latvijas Pašvaldību savienības, Andrim Grafam no Latvijas Jaunatnes padomes un Pāvelam Juram no Liepājas Jaunatnes centra par palīdzību, Kurzemes pašvaldībām par aktīvo dalību un Kurzemes jauniešiem par drosmi un uzdrīkstēšanos! Paldies visiem, kas kļuva par daļu no projekta JAUNIEŠI VĒRO!

Projektu JAUNIEŠI VĒRO atbalstīja Baltijas‐Amerikas partnerattiecību programma, ASV starptautiskās attīstības aģentūras un Atvērtās Sabiedrības Institūta kopīgi finansēts fonds, kura darbību Latvijā administrē Sorosa fonds- Latvija.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit