Kūtris: tautai jādod tiesības lemt par eiro; opozīcija gatava vērsties pie prezidenta
Foto: F64

Satversmes tiesas (ST) priekšsēdētājs Gunārs Kūtris uzskata, ka tautai būtu jādod tiesības referendumā izteikties par tās nākotnei būtiskiem jautājumiem. Šādu atbildi viņš sniedzis Saeimas opozīcijas partijām, kuras lūdza viņam sniegt viedokli par iespēju rosināt tautas nobalsošanu par pievienošanos eirozonai, taču strikti norādījis – izsakās nevis kā amatpersona, bet kā Latvijas pilsonis.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Otrdien pēc Kūtra atbildes saņemšanas ZZS Saeimas frakcija izteikusi piekrišanu šim viedoklim. ZZS frakcijas deputāte Dana Reizniece - Ozola portālam "Delfi" sacīja, ka Saeimas opozīcija gaidāmajos lasījumos balsos pret Eiro likumu, taču tad, ja Saeimas vairākums tomēr likumu atbalstīs, tad trešdaļa deputātu lūgs Valsts prezidentu likumu nodot tautas nobalsošanai.

ZZS un "Saskaņas centra" frakcijas šo scenāriju pamatojušas arī Kūtra atbildi uz opozīcijas jautājumu par to, vai vai būtu likumisks pamats referenduma rīkošanai par eiro ieviešanu, kurā Kūtris norādījis, ka "demokrātiskā valstī, kur suverēna vara pieder tautai, šim suverēnam ir tiesības izlemt nozīmīgus savas nākotnes jautājumus vai vismaz stingri paust savu nostāju."

Viņš arī atturējies sniegt vērtējumu, vai pievienošanās eirozonai ir vērtējama kā tik būtiskas izmaiņas, kas nododamas tautas nobalsošanai, vien norādījis uz ST jau iepriekš spriedumā tā dēvētajā Lisabonas līguma lietā izteikto būtisko izmaiņu novērtējumu, jo šādu vērtējumu var sniegt ST, bet vispirms par politiski lietderīgu risinājumu jāizšķiras parlamentam.

Tikmēr Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā Eiro ieviešanas likumprojekts pēc pāris stundu ilgām debatēm otrdien konceptuāli atbalstīts pirms skatīšanas Saeimā pirmajā lasījumā, kas paredzēts 13.decembrī. Atbilstoši valdības lūgumam šo likumprojektu paredzēts skatīt steidzamības kārtā, portālam "Delfi" pastāstīja komisijas vadītājs Jānis Reirs ( V).

Reirs atzina, ka par likumu bijušas spraigas un ilgas debates, taču Finanšu ministrijas pārstāvji spējuši atbildēt uz visiem jautājumiem. Kopumā neviens no jautājumiem nav bijis pret eiro ieviešanu, taču galvenais iebildums skatāmā likumprojekta sakarā bijis par to, vai eiro ieviešana no 2014.gada nav sasteigta, pauda komisijas vadītājs.

Likumu galīgajā lasījumā plānots skatīt 31.janvārī.

Savukārt ST priekšsēdētājs atbildē Saeimas opozīcijas frakcijām norādījis, ka likumā "par tautas nobalsošanu, likumu ierosināšanu un Eiropas pilsoņu iniciatīvu" ir izsmeļoši uzskaitīti gadījumi, kad ir rīkojama tautas nobalsošana, savukārt jautājums par eiro ieviešanu atbilstoši šim likumam varētu būt definējams kā "jautājums par būtiskām izmaiņām nosacījumos par Latvijas dalību Eiropas Savienībā".

Viņš arī paudis, ka šajā jautājumā var rīkot konsultatīva rakstura iedzīvotāju aptauju.

"Konsultatīva rakstura tautas aptauju var organizēt jebkurā jautājumā. Tā drīzāk ir politiska izvēle. Atkarībā no organizatora izvirzītā mērķa un cutiem faktoriem (piemēram, nespējas nodrošināt saistošā refernedumu noteikšanas prasības) tautas aptauja var notikt arī par jautājumiem, kas saistīti ar iero ieviešanu," ST vadītājs izklāstījis.

Jau vēstīts, ka Saeimas vairākums pirms divām nedēļām nolēma nodot komisijām izskatīšanai Finanšu ministrijas (FM) sagatavoto un valdības akceptēto Eiro ieviešanas likumprojektu, kas noteiks kārtību pārejai no lata uz eiro.

FM ir paskaidrojusi, ka jaunais likumprojekts izstrādāts, lai nodrošinātu efektīvu un caurredzamu vienotās Eiropas valūtas ieviešanu Latvijā, un tas nosaka eiro ieviešanas scenārija galveno nosacījumu - eiro vienlaicīgo ieviešanu skaidras, bezskaidras un elektroniskās naudas norēķinos no dienas, kad Latvijā tiek ieviests eiro.

Izstrādātais likums paredz, ka divas nedēļas pēc eiro ieviešanas dienas būs vienlaicīgās apgrozības periods - apritē būs gan lati, gan eiro, un abas valūtas šajā laika posmā būs likumīgi maksāšanas līdzekļi. Divas nedēļas kā vienlaicīgās apgrozības periods noteikts, balstoties uz citu jauno eiro zonas valstu - Igaunijas, Slovākijas un Slovēnijas ‒ praksi, kurās bija noteikts divu nedēļu vienlaicīgās apgrozības periods. Igaunijas pieredze liecina, ka jau divās nedēļās pēc eiro ieviešanas vairāk nekā 90% darījumu notiek eiro.

Vienlaicīgi divu nedēļu periods samazinās pakalpojumu sniedzēju - tirgotāju, transporta, sabiedriskās ēdināšanas, medicīnas un citu nozaru ‒ izmaksas un slogu, nodrošinot divu paralēlo valūtu naudas darījumu pakalpojumus, norādījusi FM.

Latvija eirozonai plāno pievienoties 2014.gada 1.janvārī.

Seko Delfi arī Instagram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form