Kā ziņots, ģenerālprokurors Ēriks Kalnmeiers, ņemot vērā tiesneša kriminālprocesuālo imunitāti, procesa virzītāja ierosinājumu par piekrišanas došanu kriminālvajāšanas sākšanai pret Muižnieci par iespējamo dienesta viltojumu nosūtījis Valsts prezidentam Andrim Bērziņam virzīšanai izskatīšanai pēc piekritības Saeimā un arī Kūtrim izskatīšanai atbilstoši ST likuma 35.panta 1.daļā noteiktajai kārtībai.
ST ierosinājumu par piekrišanas došanu kriminālvajāšanas sākšanai pret Muižnieci skatīs visu tiesnešu sēdē. Tas gan, visticamāk, nenotiks šonedēļ, jo ST priekšsēdētājs Gunārs Kūtris rīt agri no rīta dodas komandējumā uz Armēniju, no kura atgriezīsies svētdienas, 9.oktobra, rītā.
Kā sacīja ST pārstāve Līga Pauliņa, gan Kūtris, gan Muižniece, ievērojot tiesas līdzšinējo praksi, ka tiesneši līdz tiesas lēmumam komentārus nesniedz, situāciju nekomentēs arī līdz gaidāmajam visu ST tiesnešu lēmumam šajā jautājumā.
Kā informēja Ģenerālprokuratūras preses sekretāre Laura Pakalne, kriminālprocesu pret Muižnieci šā gada 1.jūnijā sāka ģenerālprokurors.
Prokuratūra norāda, ka neviena persona netiek uzskatīta par vainīgu, kamēr tās vaina noziedzīga nodarījuma izdarīšanā netiek konstatēta Kriminālprocesa likumā noteiktajā kārtībā.
Kriminālprocess pret Muižnieci tika sākts pēc Krimināllikuma 327.panta 1.daļas - par dokumenta viltošanu vai par apzinātu viltota dokumenta izsniegšanu vai izmantošanu, ja to izdarījusi valsts amatpersona. Par šādu noziedzīgu nodarījumu var sodīt ar arestu vai ar piespiedu darbu, vai ar naudas sodu līdz 20 minimālajām mēnešalgām (4000 latu).
Kriminālprocess tika sākts, pabeidzot resorisko pārbaudi, kas tika ierosināta pēc tam, kad Ģenerālprokuratūrā tika saņemts Saeimas Korupcijas novēršanas apakškomisijas priekšsēdētāja Alekseja Loskutova (V) iesniegums par iespējamu Saeimas Juridiskās komisijas 2009.gada 1.septembra sēdes protokola viltojumu.
Par Muižnieces iespējamiem pārkāpumiem 23.februārī speciāli sasauktā preses konferencē informēja tagadējā Juridiskās komisijas vadītāja Ilma Čepāne (V) un Loskutovs.
Kā skaidroja Loskutovs un Čepāne, gadījums saistīts ar 2009.gada 1.septembra Juridiskās komisijas sēdi. Tās audioieraksts liecina, ka deputāti minētos Krimināllikuma grozījumus nolēmuši virzīt izskatīšanai pirmajā lasījumā, savukārt protokolā norādīts, ka likumprojektu nepieciešams pilnveidot. Līdz ar to likumprojekta tālāka virzīšana nobremzēta.
Pēc deputātu teiktā, Juridiskās komisijas konsultantes atzinušas, ka Muižniece devusi norādījumus, ko rakstīt protokolā. Šo protokolu parakstījusi Muižniece un deputāts Dzintars Rasnačs (VL-TB/LNNK).
ST jūnijā apturēja tiesneses Muižnieces pilnvaras līdz nākamajam kriminālprocesa virzītāja lēmumam attiecībā uz viņu. Ierosinājumu apturēt viņas pilnvaras izteica pati Muižniece.
Iepriekš Muižniece viņai izteiktos pārmetumus iespējamā komisijas sēdes protokola viltošanā noraidīja, nosaucot tos par politiskajām intrigām.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
