Veselības aprūpes kvalitātes nodrošināšanai atbilstoši Eiropas Savienības līmenim veselības aprūpes budžeta finansējums būtu jāpalielina no pašreizējiem 3,6 līdz 7% no iekšzemes kopprodukta (IKP).
Tā žurnālistiem preses konferencē pavēstīja Labklājības ministrijas (LM) valsts sekretāra vietnieks Tālis Talents, iepazīstinot ar LM izstrādātajām pamatnostādnēm veselības aprūpes reformas tālākās attīstības nodrošināšanai, ko pirmdien, 8.jūlijā, skatīs valdības komiteja.

LM pārstāvis vērsa uzmanību uz to, ka arī Pasaules veselības organizācijas (PVO) pamatnostādnēs Eiropas reģionam "Veselība 21.gadsimtā" norādīts, ka saprātīgas veselības aprūpes sistēmas nodrošināšanai ir nepieciešami 7-10% no IKP.

Viņš atzina, ka Finansu ministrijas (FM) nostāja pret veselības aprūpes attīstību ir tradicionāli atturīga un FM viedoklis par minēto politikas plānošanas dokumentu bijis, ka veselības aprūpes budžeta finansējums jāskata atbilstoši ikgadējā budžeta projektā paredzētajam.

Talents veselības aprūpes sistēmu salīdzināja ar pusdienām restorānā, kad viens ēdienu pasūta, otrs apēd, bet trešais apmaksā, un visu iesaistīto personu intereses ir jāsabalansē. Tāpat ir jāsabalansē veselības aprūpes pakalpojumu pasūtītāju - ārstu, pakalpojumu saņēmēju - pacientu un pakalpojumu apmaksātāju - valsts - intereses. Tādējādi jautājums nav izvērtējams tikai no finansiālā viedokļa.

Pamatnostādņu, kas izstrādātas laika posmam no 2002. līdz 2007.gadam un vērstas uz racionālas un efektīvas veselības aprūpes sistēmas attīstību, realizācijas galvenie mērķi ir nodrošināt iedzīvotājiem valsts garantētajā veselības aprūpes pakalpojumu minimumā iekļauto pakalpojumu saņemšanu un pakalpojumu pieejamību pēc iespējas tuvāk dzīves vietai. Tāpat pakalpojumu sniedzējiem nodrošināt iespēju saņemt pilnu samaksu par sniegtajiem pakalpojumiem, kā arī materiāltehniskās bāzes nodrošināšana un modernizācija veselības aprūpē.

LM norāda, ka tās izstrādātās pamatnostādnes ir būtisks veselības politikas plānošanas solis, ko ministrija ir veikusi, ievērojot gan Eiropas praksi un prasības, gan veselības reformas pirmās fāzes pieredzi, gan Latvijas budžeta iespējas.

Pamatnostādnes izstrādātas, pamatojoties uz Ministru kabineta apstiprināto Latvijas veselības aprūpes stratēģiju, Primārās un sekundārās veselības aprūpes stratēģiju un Sabiedrības veselības stratēģiju, kā arī ievērojot jau minētās PVO pamatnostādnes Eiropas reģionam "Veselība 21.gadsimtā".

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!