Lai uzlabotu satiksmes drošību, jāsakārto ceļi, secina likumsargi
Foto: DELFI

Baltijas valstu ceļu policijas pārstāvji Latgalē pārrunājuši jautājumus par ceļu satiksmes drošību, secinot, ka būtisks tās priekšnoteikums ir sakārtota infrastruktūra un tehnisko līdzekļu pielietojums satiksmes uzraudzībā, portālu "Delfi" informēja Valsts policijas preses pārstāve Ilze Jurēvica.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Oktobra beigās Baltijas valstu policijas pārstāvji iezīmējuši esošo situāciju katrā no Baltijas valstīm. Sanāksmē dalībnieki apsprieduši Latvijas, Lietuvas un Igaunijas labās prakses piemērus un pieredzi ar mērķi rast jaunas idejas satiksmes drošības uzlabošanai. Tāpat Valsts policija ar ārzemju kolēģiem pārrunājusi aktualitātes pārrobežu informācijas apmaiņā par ārzemnieku pieļautajiem satiksmes noteikumu pārkāpumiem.

Latgalē izskanējušās iniciatīvas Latvijas Valsts policijas pārstāvji apsprieduši arī trešdien notikušajā Saeimas Aizsardzības un korupcijas novēršanas komisijas sēdē, norāda Jurēvica.

Baltijas valstu policistu sanāksmē Latvijas policijas pārstāvji secinājuši, ka kaimiņvalstu labā prakse balstās ne tik daudz uz tiešu policijas darbu, bet gan uz ceļu infrastruktūras uzlabojumiem un tehnisko līdzekļu pielietošanu satiksmes uzraudzībā. Tehnoloģiju izmantošana satiksmes uzraudzība izskaidro policijas resursu samazinājumu ne tikai Latvijā, bet arī pārējās Baltijas valstīs.

Aplūkojot tuvāk Lietuvas un Igaunijaslabo praksi, Latvijas policisti secinājuši, ka ir vērts ieguldīt resursus ceļu infrastruktūras uzlabošanā un tehniskajos līdzekļos. Šāda pieeja uzlabojusi situāciju ceļu satiksmes drošības jomā abās kaimiņvalstīs.

Piemēram, Lietuvā uzstādīti jau 150 fotoradari. Savukārt, domājot par satiksmes dalībniekiem draudzīgāku infrastruktūru, daudzviet uz ceļiem izveidotas akustiskās joslas, bet pirms iebraukšanas apdzīvotās vietās izveidotas mākslīgas "saliņas". Tajās apbraukšanai nepieciešams samazināt ātrumu. Tādējādi izveidotā infrastruktūra piespiež autovadītāju noteiktajā ceļa posmā braukt ar apdzīvotai vietai atbilstošu braukšanas ātrumu, Lietuvas kolēģu piemēru atklāj Jurēvica.

Tāpat Lietuva plānojot būvēt ceļus, izmantojot "Skandināvu pieeju". Tā paredz divas braukšanas joslas ceļa posma vienā virzienā, bet pretējā virziena josla atdalīta ar barjeru. Pēc kāda ceļa posma joslu izkārtojums mainās uz pretējo. Tādējādi izbūvētais ceļš izslēdzot frontālas sadursmes iespējamību, jo automašīna varot veikt apdzīšanu tikai tam paredzētā vietā, neiebraucot pretējā braukšanas joslā, skaidro policija.

Vēl kaimiņvalsts īpaši strādājot pie jaunu ceļu, gājēju un velosipēdistu ceļu izbūves, lai tie tiktu nodalīti no kopējās satiksmes.

Vērtējot Igaunijas likumsargu pieredzi, Valsts policija secinājusi, ka tur uzsvars likts uz netrafarēto transportlīdzekļu izmantošanu. Lai panāktu ceļu satiksmes noteikumu ievērošanu visā valstī, kaimiņvalsts būtisku uzsvaru liekot uz satiksmes uzraudzīšanu slēptā veidā. Igaunijas policijas pārstāvji atzinuši, ka plāno arī turpmāk pielietot šo uzraudzības metodi un papildināt netrafarēto automašīnu skaitu. Igaunijas kolēģi uzskata, ka tāda pieeja ir sniegusi labu rezultātu.

Valsts policijas Satiksmes drošības pārvaldes priekšnieks Normunds Krapsis norādījis, ka tikšanās laikā gūts apstiprinājums tam, ka satiksmes drošības veicināšanai un bojā gājušo skaita samazināšanai ļoti būtiski sadarboties visām ar satiksmi saistītajām institūcijām. Tāpēc esot svarīgi, lai katra iestāde savā kompetencē darītu visu iespējamo, lai pārmaiņas notiktu, minējusi par jomu atbildīgā Valsts policijas amatpersona.

"Savukārt trešdien notikušajā Saeimas aizsardzības un korupcijas novēršanas komisijas sēdē uzsvērām, ka būtisks priekšnoteikums ceļu satiksmes drošības uzlabošanai ir ceļu infrastruktūras sakārtošana. Arī CSDD un "Latvijas Valsts ceļi" šo iniciatīvu atbalstīja," sacīja Krapsis.

Seko Delfi arī Instagram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Tags

CSDD Latvijas Valsts ceļi Satiksme Valsts policija
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form