Veselības inspekcija pirmajās divās februāra nedēļās saņēmusi daudz sūdzību no pacientiem, ka viņi netiek pie zālēm, jo aptiekās nav iegādājami lētie valsts apmaksātie medikamenti.
Veselības ministrija ir pieprasījusi inspekcijai līdz pirmdienai iesniegt to valsts apmaksāto zāļu nosaukumus, kuri iekļauti kompensējamo zāļu sarakstā, kas stājās spēkā no 1. februāra, bet aptiekās nav pieejami.
Jaunajā valsts apmaksāto medikamentu sarakstā 600 zālēm ir samazinātas cenas līdz pat 37%. Sarakstam pievienoti arī 104 medikamenti, kuru līdz šim sarakstā nebija. Ja slimnieks pirmo reizi saņem valsts apmaksātās zāles, ārstam receptē jāizraksta zāļu vispārīgais, nevis konkrētais nosaukums. Aptiekā pacientam jāizsniedz lētākās šā nosaukuma zāles. Ja tās nedod vēlamo terapeitisko efektu, tad ārsts, norādot pamatojumu pacienta medicīniskajā kartē, drīkst izrakstīt nākamo lētāko attiecīgā vispārīgā nosaukuma medikamentu.
Iepriekš vairāki medikamenti varēja būt lētākie un ārstam bija lielāka izvēles brīvība, kuru no tiem izrakstīt, bet no 1. februāra līdzvērtīgas efektivitātes zāļu grupā tāds drīkst būt tikai viens. Pacientiem, kuri līdz 2012. gada 1. janvārim jau bija saņēmuši kompensējamos medikamentus kādai konkrētai slimībai, medikamentu izrakstīšanas kārtība nemainās – viņi drīkst saņemt konkrēta nosaukuma zāles un piemaksāt starpību starp dārgākajām un lētākajām zālēm, kas nav ļauts tiem slimniekiem, kuri valsts apmaksātos medikamentus saņem pirmo reizi. Tādu varētu būt ap 10 procentiem, un valsts, nedodot viņiem šo izvēles brīvību, cer ietaupīt ap 1,7 miljoniem latu.
Šī ir iepriekšējā veselības ministra Jura Bārzdiņa realizētā ideja, kura jau radījusi pirmās problēmas gan aptiekām, gan pacientiem un par kurām Ministru kabinetu jau laikus brīdināja farmaceitu organizācijas, kad tika grozīti tiesību akti, lai šīs pārmaiņas varētu stāties spēkā.
Lēto zāļu saraksts ir stājies spēkā, bet, izrādās, ka ne viens vien sarakstā iekļautais medikaments aptiekās nav pieejams. To apstiprināja gan Latvijas Farmaceitu biedrība (LFB), gan arī Veselības inspekcija, kura divās nedēļās jau saņēmusi apjomīgu sūdzību kaudzi no slimniekiem, kuri netiek pie zālēm.
LFB priekšsēdētāja Kitija Blumfelde laikrakstu informējusi, ka biedrība ir uzrakstījusi vēstuli gan veselības ministrei Ingrīdai Circenei (V), gan arī Nacionālā veselības dienesta vadībai, kur informē, ka zāļu ražotāji nav varējuši pilnībā nodrošināt, lai no 1. februāra lētākais medikaments būtu tirgū un ka steidzami ir jārod risinājums šai problēmai.
Biedrība pašlaik apkopo informāciju par trūkstošajam zālēm, aptiekas nedrīkst izsniegt neko citu vietā, un pacients tāpat kā farmaceits "kļūst par tādu kā ķīlnieku, jo saskaņā ar noteikumiem citu līdzvērtīgu medikamentu nedrīkst izsniegt", laikrakstam norādījusi LFB pārstāve.
"Ja pacients aiziet pie ārsta un saka, ka aptiekā viņa izrakstītā medikamenta nav un tas neesot arī citās aptiekās, tad ārstam nekas cits neatliek kā rakstīt zāles par pilnu samaksu. Ja kompensējamās zāles nevar iegādāties, piemēram, diabēta slimnieks, viņš var pagaidīt un mēģināt tikt galā ar cukura līmeni kādā citā veidā, tomēr ir daudz tādu slimību, kad medikamenti jālieto nekavējoties," viņa paudusi.
Veselības inspekcijas komunikācijas nodaļas vadītāja Madara Lao sacīja, ka inspekcija ir izveidojusi to medikamentu sarakstu, kuri minēti sūdzībās, un patlaban pārbauda, vai tiešām aptiekās un lieltirgotavās šo zāļu nav.
Arī Patentbrīvo medikamentu asociācijas valdes loceklis un akciju sabiedrības "Grindeks" pārstāvis Egils Jurševics, kā arī zāļu lieltirgotavas "Recipe Plus" atbildīgā farmaceite Aija Pukāne atzina, ka slimniekiem pastāv problēma tikt pie lētajiem kompensējamiem medikamentiem, bet tā nav speciāli radīta. Ražotāji un lieltirgotāji jauno kompensējamo zāļu sarakstu saņēma janvāra beigās, tātad dažas dienas pirms šis saraksts stājās spēkā. Tik īsā laikā neesot bijis iespējams sagādāt nepieciešamo zāļu daudzumu, jo ražotājam ir laikus jāplāno savas piegādes.
Jurševics neslēpa, ka patlaban "Grindeks" nevar nodrošināt tirgu ar vienu kardioloģiskās grupas preparātu, jo to saņem no sadarbības partnera ārpus Latvijas.
Latvijas Aptiekāru asociācijas prezidents Guntis Belēvičs atzina, ka ministrijas ideja ietaupīt naudu, protams, ir atbalstāma, bet izpildījums, lai sasniegtu šo mērķi, neprofesionāls. Vienas un tās pašas zāles var būt, piemēram, gan ampulās, gan tabletēs, bet kompensējamo zāļu sarakstā iekļautais lētākais medikaments ir tikai vienā formā. Tātad ārstam nav izvēles iespēju izrakstīt slimniekam efektīvāko zāļu formu.
Veselības ministrijas valsts sekretārs Rinalds Muciņš solīja, ka ministrija maksimāli ātri rīkošoties, lai pacientiem nav jāaiziet no aptiekas neapmierinātiem.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
