Laikraksts: arī ES ārējās robežas aizsargāšanai Latvijai grib dot mazāk naudas nekā citiem

Par to liecinot nesen Eiropas Komisijas (EK) publiskotie dati par Eiropas Ārējās robežas fonda naudas piešķīrumu dalībvalstīm 2012.gadā.

"Diena" informē, ka Latvijas robežai šoreiz piešķirts ne tikai 15 reižu mazāk naudas nekā Spānijai vai Grieķijai, bet arī stipri mazāk nekā ziemeļu kaimiņiem igauņiem, kuru ārējās robežas daļa ir par vairāk nekā pusotra simta kilometru īsāka. Tomēr Iekšlietu ministrijas (IeM) un EK ierēdņi nepiekrīt bažām, ka Latvija tiktu diskriminēta, jo maksājumu apjomu nosaka ne tikai zemes, bet arī jūras robežas garums un tās noslogotība.

2012. gadā ES Ārējo robežu fonds dalībvalstīm izdalīs kopumā 370,1 miljonu eiro. Lauvas tiesu šīs summas saņems Vidusjūras reģiona valstis Spānija, Grieķija, Itālija un citas. Tas tiek pamatots ar nestabilo situāciju Ziemeļāfrikas arābu valstīs, kas veicinājis lielu bēgļu straumju plūšanu uz Eiropu. Atsevišķi 16 miljoni eiro paredzēti arī Lietuvai, Krievijas pilsoņu tranzīta uz Kaļiņingradas apgabalu nodrošināšanai.

Savukārt Latvija saņems tikai 3,2 miljonus eiro (2,2 miljoni latu), kamēr, piemēram, Igaunija - 4,85 miljonus eiro (3,4 miljoni latu). "Diena" norāda, ka Latvijas ES ārējās robežas daļa ir 461 kilometru gara (292 kilometri ar Krieviju, 171 kilometrs ar Baltkrieviju), bet Igaunijas - 290 kilometru (ar Krieviju).

Pēc IeM ierēdņu stāstītā, EK finansējums dalībvalstīm tiek sadalīts, pamatojoties uz sarežģītas shēmas un statistikas datiem par migrāciju. 35% finansējuma tiek piešķirti ārējai jūras robežai, 30% - sauszemes robežai, 20% - lidostām, bet 15% - konsulārajiem dienestiem. Visi šie procenti gan iedalās vēl sīkāk, piemēram, jūras un sauszemes robežas garums nosaka 70% sev piešķirtās naudas apjoma, bet atlikušie 30% tiek aprēķināti, pamatojoties uz statistikas datiem par kopējo personu skaitu, kas šķērso robežu, personu skaitu, kurām robežšķērsošana tiek atteikta, un nelegālo robežšķērsotāju skaitu. Jo lielāki šie skaitļi, jo lielāka piešķirtā finansējuma summa.

Tādēļ IeM ierēdņi uzskata, ka bažām par diskrimināciju nav pamata. "Nav pareizi aprēķinus balstīt tikai uz dalībvalsts lielumu vai jūras un sauszemes robežu garumu," aizrāda IeM sabiedrisko attiecību speciālists Māris Zariņš. "Iemesls, kādēļ Latvijai piešķirtais finansējums atšķiras no Igaunijai vai Lietuvai piešķirtā finansējuma, ir saistīts ar Igaunijas un Lietuvas ģeogrāfisko novietojumu. Tās ir tuvu trešo valstu valstspiederīgos interesējošajām migrācijas galamērķa valstīm - Skandināvijas valstīm, Polijai un citām Rietumeiropas ekonomiski attīstītajām valstīm, kā arī ir citi statistikas datus ietekmējošie faktori," viņš skaidro.

Arī Eiropas iekšlietu komisāres Sesīlijas Malmstrēmas biroja pārstāve Tūve Ernsta noliedz bažas par negodprātīgu naudas sadali. Viņa norāda, ka, piemēram, Igaunijas gadījumā daudz lielāks finansējums pienākas jūras robežai, kamēr Latvija sauszemes robežai saņemot vairāk nekā ziemeļu kaimiņvalsts.

Lielāku finansējumu nekā Latvija saņems arī vairākas ES un Šengenas zonas valstis, kurām ārējās robežas nav vispār, piemēram, Šveice, Beļģija un Nīderlande, vēsta "Diena". "Ļoti nozīmīgā satiksme starptautiskajās lidostās un šo valstu, salīdzinot ar Latviju, plašais konsulārais tīkls ir pamatā nozīmīgai daļai tām piešķirtā finansējuma," skaidro Ernsta.

ES Ārējās robežas fonda nauda paredzēta robežsargu transportlīdzekļu pirkšanai, IT sistēmu attīstīšanai, robežsargu apmācībai un specializētā ekipējuma iepirkšanai.

Valsts robežsardze (VRS) "Dienai" norādīja, ka par nelikumīgu ārējās robežas šķērsošanu 2011. gada deviņos mēnešos Latvijā aizturēti 136 trešo valstu pilsoņi. Salīdzinot ar 2010. gadu, tas ir stiprs pieaugums, jo, kā norādīts VRS 2010. gada publiskajā pārskatā, pagājušogad visa gada laikā robežu nelikumīgi šķērsojušas tikai 94 personas.