Laikrakstam par piesārņojumu paziņoja Latvijas Universitātes (LU) vides zinātnes studente Kristīne Bogomazova. Viņa laikrakstam uzsvēra, ka mazuta ezeri nav fiksēti piesārņoto un potenciāli piesārņoto vietu sarakstā. To apstiprināja arī Lielrīgas reģionālā vides pārvalde, kas iepriekš informāciju par piesārņojumu nebija saņēmusi.
"Piesārņojums šeit ir jau sen. Visticamāk, tas parādījās kaut kad padomju gados," laikrakstam stāsta Bogomazova. "Kas tā ir par vielu, es nezinu, bet izskatās, ka varētu būt kāds naftas produkts." Vasarā melnā masa esot mīksta, un virs ūdens, kas ar to nonācis saskarē, novērojama varavīksnes krāsas plēvīte. Bogomazova ir uzrakstījusi iesniegumu Lielrīgas reģionālajai vides pārvaldei, lai paziņotu par piesārņoto teritoriju.
Laikraksts konstatēja, ka piesārņojums atrodas vairāk nekā simt kvadrātmetru lielā teritorijā. Aukstā laikā melnā viela ir sacietējusi un pa to var staigāt neiegrimstot, raksta laikraksts. Tā viegli atdalās no augsnes kārtas un nešķīst ūdenī; paaugstinoties gaisa temperatūrai, viela kļūst mīkstāka un nedaudz ķepīga. Nokļūstot saskarē ar uguni, tā nedeg, bet kūst, izplatās degošas gumijas smaka.
LU Ģeogrāfijas un zemes zinātņu fakultātes profesors Māris Kļaviņš laikrakstam gan norāda, ka piesārņotā teritorija ir apsekota un reģistrēta. Kļaviņš laikrakstam pastāstīja, ka piesārņotā teritorija ir reģistrēta un apskatīta. Dīķos atrodas darva un bitums, kam reaģējot ar ūdeni izšķīst ogļūdeņraži un rodas koncerogēnas vielas. Piesārņojums nonāk gruntsūdeņos. No piesārņojuma cieš gan cilvēki, gan putni un dzīvnieki.
Tomēr par ļoti bīstamiem videi un cilvēkiem šos dīķus uzskatīt nevar, jo piesārņojums neiztvaiko un viegli nešķīst ūdenī, laikrakstam norādīja Kļaviņš.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
