Laikraksts: desmit gadu laikā zvejas flote būs samazināta par 70%
Foto: F64

No 209 aiz piekrastes joslas zvejojošiem kuģiem 2004. gadā, pateicoties Eiropas Savienības (ES) fondu atbalstam zvejas kuģu sagriešanai metāllūžņos, šogad palikuši 98, piektdien vēsta laikraksts "Latvijas Avīze".

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Lai sasniegtu optimālu flotes apjomu, kas ļauj zvejniekiem pretendēt uz pietiekami lielu nozvejas kvotas apjomu un nopelnīt, līdz 2013. gadam kuģu skaits jāsamazina līdz 70.

Piekrastē, kur līdz šim mazāk bijis pieejams atbalsts piekrastes laivu izņemšanai no zvejas, komercuzņēmumu rīcībā esošo laivu skaits faktiski nav mazinājies - to kopskaitā ir ap 190. Taču zvejniecības uzņēmumu rīcībā esošo laivu skaitu vajadzētu mazināt par 89.

Šādus aprēķinus pēc Zemkopības ministrijas pasūtījuma veikusi SIA "Baltijas Konsultācijas".

Pētījums veikts viena iemesla dēļ - vēl 2007. gadā sagatavotais "Zvejas flotes sabalansēšanas plāns 2008. - 2013. gadam", izrādās, bijis pārāk piesardzīgs. Tas ir - zvejnieku vēlme tikt vaļā no kuģiem bijusi lielāka, nekā plānots. Iepriekšējā ES fondu plānošanas periodā, kad sagriešanai metāllūžņos nodeva vairāk nekā 60 kuģus, to īpašnieku kabatās ieplūda vairāk nekā 10 miljoni latu. Jaunajā plānošanas periodā līdz 2013. gadam šim mērķim atvēlēja jau 12,4 miljonus latu.

Šīs naudas apgūšanai izsludinātajās trijās projektu pieņemšanas kārtās saņemts 141 pieteikums, kuru finansēšanai nepieciešami 15,5 miljoni latu. Tā kā naudas visiem nepietika, apstiprināja tikai 84 projektus zvejas kuģu un piekrastes laivu izņemšanai no zvejas, izmaksājot jau kopumā 11,3 miljonus latu, vēsta laikraksts.

Taču vēlme griezt kuģus joprojām nav apmierināta. Latvijas Zivsaimnieku asociācijas vadītājs Inārijs Voits nesen notikušajā Zivsaimnieku konsultatīvajā padomē informēja, ka aptaujājot zvejniecības uzņēmumus, to īpašnieki atzinuši, ka vajadzētu tikt vaļā vēl no apmēram 14 aiz piekrastes joslas zvejojošiem kuģiem. "Nav ekonomiska pamata turēt kuģi, ja tam piešķirtā zvejas kvota nepārsniedz 400 tonnas reņģu," uzskata Voits, liekot saprast, ka bez zivju zagšanas jeb nelegālas zvejas šo kuģu īpašnieki nevar iztikt, ziņo "Latvijas Avīze".

Arī piekrastes zvejniekus pārstāvošās Latvijas Zvejnieku federācijas vadītājs Ēvalds Urtāns min, ka no ES kuģu griešanas programmas finansējami būtu kādi 40 projekti. "Tādējādi Baltijas jūras piekrastē darbu pārtrauks pieci zvejas uzņēmumi, arī līča zvejas uzņēmumu skaits samazināsies," saka Urtāns.

Kuģu sagriešanu metāllūžņos nepieprasa ES, tā notiek brīvprātīgi, pašiem zvejniekiem aprēķinot, cik izdevīgi ir turpināt zveju, ņemot vērā, ka nozvejas kvotas katru gadu mainās - ir bijuši gadi, kad ievērojami samazinātas mencu nozvejas kvotas, kas pērn un šogad gan ir atkal palielinātas. Tā vietā šobrīd krietni mazinātas brētliņu un reņģu nozvejas kvotas. Tam klāt jārēķina resursu cenas, kas pēdējos trijos gados pieaugušas par 11%. Turpmākajos trijos gados tieši uz degvielas rēķina tās turpinās pieaugt.

SIA "Baltijas Konsultācijas" veiktie aprēķini liecina, ka, atstājot zvejas floti pašreizējā apjomā, 2013.gadā ar nelielu peļņu strādātu vien mazie zvejas kuģīši izmērā līdz 12 metriem, kā arī 12 līdz 24 metru garie zvejas traleri. Savukārt traleri un tīklu kuģi garumā no 24 līdz 40 metriem ciestu pamatīgus zaudējumus.

Samazinot piekrastes kuģus pēc optimālā plāna, tas ir - piekrastes kuģu un laivu skaitu samazinātu par 89, bet aiz piekrastes joslas zvejojošu kuģu skaitu samazinot par 28, ievērojamu peļņu gūtu visi. Aprēķini liecina, ka piekrastes zvejā vidējā peļņa būtu 57 000 latu, bet lielākie ieguvēji būtu aiz piekrastes zvejojošie 24 - 40 metrus garie traleri. To peļņa būtu 1,7 miljoni latu gadā. Tas nozīmē, ka zvejnieki sev varētu nodrošināt ne tikai cilvēka cienīgu dzīvi, bet arī pietiekami ieguldīt zvejas aprīkojumā un pakāpeniski atjaunot floti, kuras vidējais vecums šobrīd ir 23 gadi.

Seko Delfi arī Instagram vai Telegram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form