Māra Gaiļa nekustamo īpašumu attīstības projektā Ķīpsalā investējusī Austrijas firma saņēmusi daļu ārzonās "optimizētās" Aivara Lembergu ģimenes naudas no kontiem Lihtenšteinas bankā. Gailis saistību ar Aivaru Lembergu vai vēl vairāk Lembergu ģimenes naudu, kas ieguldīta vērienīgajos Ķīpsalas attīstības projektos, noliedz pirmdien ziņo laikraksts "Diena".

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma
Gailis norāda, ka ar Lembergu ir tikai paziņas un viņa investors bija Austrijas kompānija.

Oficiāli Gaiļa sadarbības partneris ar Ķīpsalas attīstību saistītajos projektos, kas biznesam ļāva iegūt miljonu vērienu, bija Austrijā reģistrēta "PMT Realkanzlei". Gaiļa uzņēmēja karjera sākas 1996.gadā, pēc toreizējam premjeram Andrim Šķēlem iesniegtā demisijas raksta, ar kuru viņš atkāpās no vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra amata. 1997.gadā viņš kā SIA "Māris Gailis" īpašnieks Rīgas Domē vērsies ar iesniegumu par 14 000 kvadrātmetru zemes nomu uz 49 gadiem. 1998.gadā dome viņa lūgumu atbalstīja. Uz šīs zemes Gailis sāka pirmo lielāko projektu - tā saukto Gaiļa rindu māju celtniecību. Māju pircēju vidū bija sabiedrībā zināmas personas, arī Aivars Lembergs.

1999.gadā Aizsardzības ministrijas rīkotā konkursā par Ķīpsalas vecās Bēma ģipša fabrikas nomu Gailis kā vienīgais pretendents uzvarēja. Nepilnus divus gadus vēlāk viņš šo īpašumu privatizēja. Bija dzimusi ideja par nolaistās fabrikas ēku pārbūvi daudzdzīvokļu mājā - tā sauktais Fabrikas projekts. Šajā laikā dzimusi bija arī arhitektu atzītā Gaiļa ideja par ekskluzīvo koka māju apbūvi Ķīpsalā. Pirmo renovēto koka māju nopirka Aivars Lembergs. Vērienu biznesa attīstībā Ķīpsalā Gailis varēja atļauties, jo biznesam bija atradies investors Austrijā - kompānija "PMT Realkanzlei", ar kuriem Gailis nodibināja kopīgu sabiedrību un sāka iepirkt īpašumus Ķīpsalā.

Jautāts, kas iepazīstināja ar šo investoru, Gailis saka, ka precīzi neatminas, taču "iespējams tas bija Anrijs Lembergs", uzsverot gan, ka ar Lembergu viņam nekādu darījumu nebija. "Visa investīciju nauda nāca no Austrijas, legālā ceļā ar banku pārvedumiem, nedomāju, ka tur bija kāda legalizācija," klāstīja Gailis. 2000.gada maijā "PMT Realkanzlei" Latvijā reģistrēja meitasfirmu "PMT Balticum", savukārt jau pāris nedēļas vēlāk tika reģistrēta Gaiļa un austriešu kopīgā sabiedrība SIA "Ziemeļzunds", kas kļuva par vērienīgu Ķīpsalas projektu attīstītāju. 2001.gada sākumā Gaiļa un investora savienību papildināja līgumsabiedrība Māris Gailis un kolēģi, kas nodarbojās ar Fabrikas projekta attīstību.

Lihtenšteinā pērn sāktās izmeklēšanas materiāli ļāva spriest par gana tiešu Austrijas investora saikni ar Lembergu ģimenes naudu. No tiem izriet, ka daļa ārzonās "optimizētās" Lembergu ģimenes naudas no kontiem Lihtenšteinas bankā "VerwaltungundPrivatbank" ceļojusi pie Gaiļa Austrijas investora "PMT Realkanzlei". Līdz rudenim izmeklēšanā bija secināts, kā uz austriešu firmu aizplūdis vismaz 4,1 miljons dolāru. "PMT Realknazlei" ir PMT ieguldījumiem nekustamos īpašumos Baltijā (Latvijā) veidota meitasfirma. Savukārt pati PMT ir projektu vadības kompānija, norāda laikraksts. Pērn oktobrī Gailis savienību ar austriešiem šķīris. Reorganizēta ir "Ziemeļzunds", kuras aktīvu vērtība 2006.gadā bija virs pieciem miljoniem latu, bet likvidēta Fabrikas 2.kārtas projekta īpašniece Māris Gailis un kolēģi.

No Gaiļa teiktā izriet, ka pirms likvidācijas slēgts darījums, kurā viņš no investora atpircis 50% Fabrikas pārvaldītāja daļas, savukārt investors no viņa 10% "Ziemeļzunda" un daļas. Darījuma cenu viņš neatklāj. Pēc tā noslēgšanas Gailim no Ķīpsalas īpašumiem palicis Fabrikas 2.kārtas projekts. Ap 20 īpašumu nonākuši SIA "PMT Invest", par ko pārdēvēta "Ziemeļzunds". Atbildot, vai arī viņš Lemberga lietas ietvaros bijis sniegt liecības prokuratūrā, Gailis atzīst: "Jā vienu reizi, pavasarī."

Pēc aptuvenām Māra Gaiļa aplēsēm Austrijas investors "PMT Realkanzlei" viņa iniciētajā Ķīpsalas attīstībā kopumā ieguldījis aptuveni piecus miljonus dolāru.

Seko Delfi arī Instagram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form